Vārdos slēpjas neticams spēks. Pat viens vārds spēj cilvēku iepriecināt, bet var viņa dzīvi arī saindēt. Ar vārdiem var uzslavēt, iedvesmot, bet var arī pazemot un pat nogalināt.

Ir veikti pētījumi, kuri ir pierādījuši, cik ļoti ārējā ietekme spēj mainīt mūsu jūtas. Apkārtējo smaidi padara cilvēkus laimīgākus. Vai esi ievērojusi? Pat dažas jaukas frāzes, kuras mums pasaka pārdevēja un vēl labāk, ja mēs uz tām arī atbildam, spēj mūsu sejā atmodināt smaidu un tici man – garastāvoklis uzlabojas arī šim otram cilvēkam.

Mūsu vārdiem ir tieša ietekme arī uz mums pašām. Lūk, 4 frāzes attiecībā uz sevi pašu, kuras mums būtu jāaizmirst uz visiem laikiem.

1. „Es vienmēr…”

Nē, ne vienmēr. Varbūt tas bija vienu reizi, vai tu ar to nodarbojies agrāk, bet ne vienmēr. Necentīsimies programmēt savu nākotni.

Izvairīsimies no viennozīmīgiem apgalvojumiem. Mūsu dzīve ir pastāvīgā kustībā. Šodien tu neesi tas cilvēks kas bija pirms gada, mēneša vai pat vakar.

Kad tu saki: “Es vienmēr esmu mocījusies no galvassāpēm”, tu apgalvo, ka tev tā ir sāpējusi jau no mazotnes. Neuzliksim sev lāstu ierobežojumus. Jēdziens “vienmēr” neeksistē.

Tā vietā labāk teiksim: “Agrāk es…”, „Agrāk man…” vai “šoreiz neizdevās…”, „šoreiz man…” utt.

2. “Ak, nu ko Jūs!”

Cilvēki, un it īpaši mēs – sievietes, esam ļoti dīvainas… mēs tiecamies pēc komplimentiem, bet, tos saņemot, kļūstam kautrīgas, pieticīgas. Patiesībā šī frāze izsaka arī šo: “Es – neesmu nekas”.

Viens no ātrākajiem veidiem, kā atgūt pārliecību – patiesos komplimentus pieņemt. Ikvienam cilvēkam ir labas īpašības un ir ar ko lepoties.

Pret komplimentiem un atzinību izturies bez viltus pieticības. Saņemot komplimentu, atbildi uz to ar cieņu, sirsnību un pateicību.

3. „Viņam/viņai ir… Tas nav taisnīgi!”

Diemžēl, dzīve ir netaisnīga. Tu neesi piedzimusi miljonāru ģimenē, un, iespējams, nekad par tādu nekļūsi. Sievietes, kuras nav garas un slaidas, visticamāk, nevarēs kļūt par modelēm. Tāda ir dzīve.

Labākais veids, kā cīnīties pret šo šķietamo netaisnību – atrast to, ar ko dzīve pret tevi ir taisnīga.

Tu esi intraverta? Brīnišķīgi! Atrodi vietu, kur vari būt viena un nodarbojies ar iemīļoto hobiju, kurš, iespējams, tev pat nesīs ienākumus. Ne visi to spēj un ne visi prot to, ko tu.

Tu neesi pietiekami kreatīva? Nu un? Koncentrēties uz galveno mērķi un neatlaidīgi dodies tā virzienā.

Katram cilvēkam ir talanti. Iepriekšējās frāzes vietā labāk saki: “Es to neprotu, bet es varu …”.

4. „Ja vien… tad es varētu…”

Laime sākas tagad, tieši šajā brīdī. Un punkts. Šī frāze īpaši kaitīga ir attiecībā uz naudu:

– “Ja vien man būtu kādi simts tūkstoši, es uzsāktu savu biznesu!”

– “Ja man būtu vairāk naudas, es varētu nopirkt lielāku dzīvokli un beidzot justies laimīga!”

– “Tiklīdz es sākšu pelnīt… (te tiek nosaukta sava summa), es sākšu dzīvot pa īstam!”

Bet nauda – tas ir fantoms mērķis, kuru speciāli izgudrojušas ir korporācijas. Vēlme iegādāties kaut ko jaunu cilvēkam būs raksturīga vienmēr. Tiklīdz tu sāksi vērtēt savas dzīves tagadni, mirkļus, kuri paiet tieši tagad, par naudas mentalitāti tu aizmirsīsi.

Parasti šī frāze tiek izteikta kopā ar: “Viņiem ir … Un, ja vien man būtu…”.

Pietiks attaisnoties! Svarīgi koncentrēties uz gala rezultātu.

Tā vietā labāk saki: “Par cik man ir (es protu) … tad es varu …”.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Izrādās, ka cilvēki savu pašapziņu pazemina nejauši, caur saviem mērķiem. Parasti tiek pierakstītas miglaini neskaidras vēlmes un ar vislabākajiem nodomiem pat sāk strādāt ar tām, cenšoties tās piepildīt. Un var pat nezināt ko īsti grib un tāpēc, pie tā nākas strādāt ļoti daudz. Bet pēc laika visbiežāk met visu pie miera un dažreiz to izdara pat ātrāk, nekā vēlmes ir uzrakstītas uz papīra.

Viņi jūt, ka mērķis nav sasniedzams un no savām pūlēm un centieniem atsakās, jo jūt, ka ambīcijas ir pārāk augstas. Vai arī pamet savu mērķi uzkrātā stresa vai šajā ceļā iegūto vilšanos dēļ. Bet sliktākais ir tas, ka viņi šo savu lēmumu, kā likums, attaisno, atsaucoties uz šķietamo mērķa nerealitāti vai vēl sliktāk uz savu nespēju.

Un saka apmēram tā: „Es zināju, ka es to nespēšu”, „Tas nav man”, „Es vienkārši neizturēšu”, „Nav vērts to darīt” utt. Tikai retais no viņiem zina, ka problēmai nav nekā kopīga ar mērķi vai pat ar pašu. Koncentrācija jau sākumā ir uz „Ne” un nevis uz „Kā”.

Ar mērķa uzstādīšanu nav gana. Pajautā sev: „Ko es nākamajā nedēļā darīšu tamdēļ, lai sasniegtu savu mērķi? Un ko rīt? Un ko tagad, šajā brīdī?” Tev jākļūst par apzināti mērķtiecīgu.

Lieta tāda, ka tev nav vienkārši jāuzstāda mērķis un jāatstāj kaut kur…tur. Ja tā izdarīsi, tad tici man – tas joprojām paliks „tur”.

Esi uzmanīga, tas ir svarīgi katrā tavas dzīves momentā. Un nevis kaut kurā momentā nākotnē. Citiem vārdiem sakot, izveido sava mērķa prioritātes un tad tās padari par savu ikdienu. Pārvērt šīs prioritātes darbībā. Padari savus mērķus par saviem „apzinātajiem mērķiem”.

Cilvēki, kas dzīvo nejauši neapzinātā savu mērķu stāvoklī, nekad nesasniedz daudz. Viņi ļauj apstākļiem diktēt savu dzīvi. Parasti strādā daudzas stundas, tā domājot, ka viņu darbība kaut kā veicina to, kas ir svarīgs, bet ļoti bieži viņiem par to nav nekādas sapratnes.

Tie ir cilvēki, kuriem ir vēlēšanās, centieni, bet viņi nekad, šķiet, negūs panākumus.

Ja tu vēlies būt patiesi veiksmīga, tev vajadzētu zināt, vai tiešām tas, ko tu vēlies darīt, tiešām tev ir svarīgi. Pārcel to, kas ir svarīgs tavā dzīvē uz to, ko tu dari.

To sauc par sistēmu, MĒRĶI vai vienkārši prioritāšu noteikšanu, kas sistemātiski tev palīdzēs savas vērtības konvertēt konkrētās darbībās.

Rezultātā iemācīsies mīlēt to, ko dari, vai darīt to, kas tev patīk. Palielināsies tava pašapziņa. Izvērtēsi savas stiprās. Radīsies atzinība par dzīvi, par dzīves kvalitātes uzlabošanu. Sāksi strauji piesaistīt lietas, kas agrāk tev paslīdēja garām. Un pats galvenais, naktī gulēsi daudz labāk.

Vienkārši….jutīsi tādu kā atvieglojuma sajūtu, bet ne centienu smagumu. Jo bieži vien mēs uzstādām mērķus, bet jau ar tādu kā smaguma sajūtu, nojautu, ka būs grūti…

Un tomēr, noskaidro, kas tev dzīvē ir svarīgi un padari to par savas dzīves daļu jau tūlīt pat, šodien. Tas nozīmē – būt apzināti mērķtiecīgai. Ja tu nezinu ko tu PATIEŠĀM vēlies, tad kā, lai mērķi padara par apzinātu?

Ir jāsaprot, ka veiksme, laime, mērķis un jēga ir nevis lietas, ko tu vari atrast, vai panākt – tās savā dzīvē ir jāīsteno, jāievieš. Ja tu atceries par savām prioritātēm, tev būs lielāka miera un pārliecības sajūta par to, ko tu vēlies darīt.

Tātad, ir jāpārtrauc darboties ap saviem mērķiem un jāsāk strādāt ap savām prioritātēm. Tā ir tavu mērķu vai lietu, kuras tu dzīvē vērtē visvairāk, būtība.

Taviem mērķiem jābūt par tavas iekšējās pasaules atspoguļojumu, tā atspoguļojumu, kā tu vēlies justies šajā momentā, bet nevis pēc kaut kāda laika. Nekavēties pagātnē vai neatbalstīties pret nākotni – ir jāiemācās apzināties savas dzīves tagadējos momentus un sajūtas.

Ja tu mīli to, ko dari un dari to, ko mīli – tas ne tikai darbosies un liksies viegli, kā spēle, bet arī veiksme sāks plūst tavā virzienā visnegaidītākajos veidos. Viss, kas nepieciešams, lai savus mērķus sasniegtu – visas prasmes, zināšanas, attiecības ar cilvēkiem un pieredze, kas tev nepieciešama, pati nāks pie tevis automātiski. Tas nenozīmē, ka tas nokritīs no gaisa un tev nav jāmācās, tas nozīmē to, ka atnāks TAD un TAS, kas tev tiešām nepieciešams.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Migla, kas šorīt jau likās mazliet rudenīga, ir izklīdusi un debesīs ir spoža saule.

Tā nu ir ierasts, kad vīrs brauc uz darbu, tad eju atvērt dārza vārtus un pēc tam aiztaisīt. Varbūt tāpēc, lai vēl mirkli vairāk būtu kopā, lai iedotu pirms izbraukšanas no mājām vēl vienu šā rīta buču, bet varbūt tāpēc, lai domās pavadītu un samīļotu viņu un lūgtu svētību viņa ceļam un šai dienai. Un vēl šim gājienam ir sava veida nozīme, lai pārslēgtos no nakts uz dienu, ko šie rīti prot lieliski. Dzestrais rīta gaiss, auksta rasa zālē un sparīgā putnu čalošana.

Šorīt pamanīju grāmatplauktā sen aizmirstu, mazu grāmatiņu, ko man kādreiz uzdāvināja kāds jauks pensionāru pāris – sirma kundze un viņas vīrs, kurš, savos krietni pāri 70 gados ir saglabājis kādu brīnišķu spēju – dāvināt savai sievai paša dārzā saplūktas neaizmirstulītes. Tāpat vien – mīlestībā. Pavisam nejauši kļuvu tam par liecinieci un tas mani tik ļoti aizkustināja…

Šis rīts ir atnesis citu noskaņu un arī citas domas un nav vēlēšanās rakstīt par to, ko biju domājusi vakar. Gribas smaidīt, jo jūtos saulaina. Šī sajūta ne vienmēr ir viegli tverama, taču šorīt tā ir. Un tāpēc es vēlos to iedot arī tev!

Atļaušos pārpublicēt šo grāmatiņu šeit! Tā pirmo reizi ir publicēta 1996. gadā Hay Lane 19, Kingsberija, Londona NW9 ONH, Anglijā, Satja Sai grāmatu centrā.

Tā ir pavisam vienkārša, ar zīmētām bildēm un ir domāta bērniem, taču ir lielisks piedzīvojums katram – arī man un tev!

Ieskaties sevī 

(Gaismas meditācija)

Šis process ir pašapziņas veicinātājs, kas rada mieru un stimulē labklājību pretstatā mūsdienu dzīves stresam. Šī grāmata Tevi „aizved” brīnišķīgā ceļojumā.

Atrodi klusu vietu un ērti apsēdies! Esi gatavs jaunai pieredzei, kas notiks Tevī!

Atceries sveces liesmu un domā, cik tā ir skaista savā spoži zeltainajā krāsā… Gaisma ir dzīva, silta un mierīga…

Aizver acis un iztēlojies, ka sveces liesma ir Tavā galvā… Koncentrējies uz liesmu un uz gaismu, ko tā dod!

Iedomājies, ka Tu virzi skaisto liesmu pa kaklu lejup uz sirdi!

Iztēlojies savu sirdi par ziedu, kas lēni atver ziedlapas… Liesma ir novietojusies pašā zieda viducī.

Tā silda un padara mirdzošu Tuvu sirdi. Gaismā izzūd bēdas, kas bijušas Tavā sirdī, un piepilda to ar mīlestību. Tava sirds kļūst līdzīga saulei, kas Tev dod maigu siltumu un brīnišķīgu gaismu.

Saule Tavā sirdī spīd tik spoži, tās stari ir tik spēcīgi, ka izkliedē mākoņus Tavā galvā.

Iztēlojies, ka gaisma piepilda Tavu muti un pārklāj mēli. Tā kļūst brīva no ikviena pārsteidzīga vārda, kas sāpinājis citus cilvēkus. Gaisma Tev palīdzēs dzirdēt labo un patieso.

Iedomājies, ka gaisma piepilda Tavas acis. Tās kļūst brīvas no visa sliktā, ko ir redzējušas. Gaisma Tev palīdzēs redzēt skaisto un labo un Tevi nemaldinās ārējais izskats.

Sajūti, ka gaisma piepilda visu Tavu galvu. Tā kļūst brīva no ikvienas sliktas domas, kas Tevi ir sāpinājusi, kas Tev liek justies nelaimīgam. Gaisma Tev palīdz domāt pozitīvas domas.

Izjūti, ka saule Tavā sirdī spīd tik silti, ka sūta savus starus pa rokām pat līdz plaukstām. Ir tā, it kā Tev būtu maza saulīte uz katras delnas. Gaisma palīdzēs Tavām rokām darīt labo un pareizo, un Tu būsi spējīgs palīdzēt citiem cilvēkiem, kam vajadzīga Tava palīdzība. Neaizmirsti, ka Tavās plaukstās ir divas mazas saulītes, un tās tev var dot milzum daudz mīlestības.

Iztēlojies, ka gaisma no Tavas sirds dodas lejup pa kājām līdz pašām pēdām. Iedomājies, ka kājas Tevi aizved uz laimīgām vietām, un arī uz tādām vietām, kur Tu vari citiem dot mīlestību un prieku…

Sajūti, ka viss Tavs ķermenis ir piepildīts ar gaismu. Cik skaisti – Viss tevī mirdz!

Saule Tava sirdī staro tik intensīvi, ka savu mīlestību grib dot arī citiem… Iedomājies, ka Tu esi piepildīts ar mīlestība pilno gaismu un sūti to visiem savas ģimenes locekļiem. Ietin viņus mīlestībā un maigumā.

Iztēlojies, ka saule Tavā sirdī spīd pār Taviem draugiem, Viņi ir tavas draudzības gaismā. Nekas nevar atturēt sauli spīdēt. Tā izstaro savu gaismu pār visu pasauli un nevienu neatstāj tumsā. Domā par cilvēkiem, kas Tevi varbūt ir sāpinājuši. Piedod viņiem un „ietin” viņus gaismā…

Saule Tavā sirdī staro tik spoži, ka tā apgaismo vietu, kur Tu dzīvo, Tavu pilsētu, Tavus kaimiņus, visas mājas gan pilsētās, gan laukos.

Saule Tavā sirdī dod gaismu visiem dzīvniekiem visā pasaulē – no vismazākajiem līdz vislielākajiem, nešķirojot.

Saule spīd pār visiem kokiem, augiem un puķēm.

Saule Tavā sirdī dod tik lielu mīlestību, ka tā izstaro gaismu visiem cilvēkiem ikvienā zemē neatkarīgi no viņu rases un ādas krāsas: baltas, melnas, dzeltenas, sarkanas…

Saule apgaismo visu reliģiju pārstāvjus:

· Kristiešus, kas pielūdz Jēzu,

· Ebrejus, kas godina savu Svēto grāmatu,

· Musulmaņus, kas seko sava pravieša Muhameda mācībām un pielūdz Allahu,

· Budistus, kas iet pa Budas ceļu,

· Indiešus, kas godina Brahmu, Višnu un Šivu

· Visus mazāk pazīstamu reliģiju pārstāvjus,

· Arī ļaudis, kas netic Dievam.

Visus cilvēkus caurvij gaisma.

Iztēlojies, ka saule Tavā sirdī spīd arvien spožāk. Tā pārklāj Zemi ar maigu, siltu gaismu. Ar šo mīlestības gaismu Zeme var izdziedināt visas brūces, ko cilvēki tai sagādājuši.

Nekas nevar aizkavēt gaismai mirdzēt. Iztēlojies, ka gaisma caurstrāvo izplatījumu aiz Zemes un mirdz visā Visumā.

Tagad, kad ikviena vieta Visumā ir piepildīta ar gaismu, ka gaisma ir arī Tavā sirdī, un Tu jūti, ka vairs nav sienu starp to, kas ir Tevī un kas ir ārpus Tevis. Tā ir viena un tā pati gaisma, kas ir gan Visumā, gan Tavā sirdī. Centies sajust, ka mīlestība ir visur. Viss mirdz, viss ir gaišs. Viss tagad atkal ir kļuvis VIENS.

Laime ir visur.

Atceries:

Viss ir iespējams, un nekas nevar apturēt gaismas plūdumu.

Pēc dažām minūtēm koncentrē savas domas atkal atpakaļ istabā, kur Tu sēdi… izstaipi rokas un kājas… atver acis un palūkojies visapkārt istabā un pilnīgi apzinies, ka Tu esi šeit.

Pievērs uzmanību tam, cik mierīgs Tu jūties. Atceries mīlas pilno gaismu sevī un redzi to visur, kur šodien iesi.

Lai Tev laba diena!

Arī es pievienojos šim vēlējumam un ceru, ka tev noderēja vai noderēs šī pastaiga gaismā!

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte