Ja sieviete uzmanību savai veselībai nav pievērsusi līdz 40 gadu vecumam, tad tas obligāti jāsāk šai vecumā.

Visa dzīves kvalitāte, ko tu dzīvosi turpmāk, būs atkarīga no tavas veselības – tavs prieks, laimes sajūta, spēja daudz ceļot, dziedāt, dejot, iet, skriet,  gulēt, ēst, – dzīvot. To visu baudīt varēsi, ja tu jutīsies labi un viss būs kārtībā. Šobrīd es nerunāju par īslaicīgām iesnām vai vīrusiem utt. Es runāju par daudz nopietnākām lietām.

Bet arī tās sievietes, kas par veselību domā laicīgi, zina, ka jārupējas par savu vielu maiņu, zarnu trakta darbību, asinsriti, locītavām un kauliem. Bet vai mēs zinām kas ir muskulatūra? Vai esam domājušas kāda nozīme ir tai?

Neatkarīgi no tā cik tev gadu, arī savu muskulatūru, izrādās, ir jāuztur veselu.

Kā uz analoģu, palūkosimies uz mašīnas dzinēju: “labajos laikos”, lai to uzkrātu, dzinējs varēja sadedzināt daudz enerģijas (kaloriju). Lai izturētu garās ziemas periodus un, lai nededzinātu pārāk daudz kaloriju, bija svarīgi dzinēja izmērus samazināt. Šodien, kad ir pārtikas pārpilnība, bet fast-food ir gandrīz uz katra soļa, lai nodrošinātu veselīgu vielu maiņu, daudz svarīgāk ir kļuvis saglabāt liesu muskuļmasu. Izrādās nav neviena dzīvnieka pasaulē, kurš kļūstot vecāks apaugtu ar taukiem…. Toties mēs cilvēki ar gadiem sākam zaudēt ievērojamu daļu savas muskuļmasas , kas beigu beigās kļūst par  vienu no pirmajiem invaliditātes iemesliem.

Jauni pētījumi liecina, ka muskuļaudi uzlabo dzīves kvalitāti un faktiski pagarina dzīvi. Novecojot, muskuļmasu mēs zaudējam dabīgā ceļā. Katrus desmit gadus, sākot no 30 gadu vecuma, mēs zaudējam 3% no kopējās muskuļmasas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc visā pasaulē ir izplatījies priekšstats, ka pēc 30 gadu vecuma sākas dzīves noriets. Viss ķermenis sāk “novīst”, kļūt mīksts un ļengans. Muskuļmasas zaudēšana ir dabisks sadedzināmo kaloriju skaita ierobežošanas veids.

Un tā – tātad muskuļi ir kā automobīļa dzinējs. Lielam kravas automobīlim tā dzinēja darbībai nepieciešams liels degvielas daudzums, bet ekonomiskai mazgabarīta mašīnai – mazs. Pēc šāda paša principa darbojas arī mūsu ķermeņa muskuļi. Ja muskuļu ir vairāk, tad vairāk nepieciešams kaloriju, tāpēc apjomīgam futbolistam, iespējams, dienā būs nepieciešamas 6000 kalorijas, bet 85-gadīgai sievietei ar pavisam nelielu muskulatūras daudzumu, būs pietiekoši ar 1000 kalorijām.

Muskuļi, tāpat kā visas cilvēka ķermeņa sistēmas, ir dzīvi, elpojoši audi. Tāpēc, domājot par muskuļiem, iedomājies dzinēju – novecojot būtu labāk, ja tas būtu lielāks. Liela muskuļmasa palīdz ne tikai sadedzināt kalorijas, bet arī uzturēt balansu un pildīt elementāras pašapkalpošanās darbības.

Daži slaveni novecošanas un tievēšanas jautājumu pētnieki konstatēja muskuļu masas pieaudzēšanas priekšrocības pat vecumdienās. Tieši tā izdarīja Bostonas Taftas universitātes doktors Bills Evans.

Klīnisko pētījumu rezultātā viņš spēja pierādīt, ka veci cilvēki (dažiem bija krietni vairāk par 80 gadiem), kas veica regulārus pretestības vingrinājumus, spēja uzaudzēt muskuļus un uzlabot savas funkcionālās iespējas. Piemēram, viņi varēja paši saķemmēt matus, tīrīt zobus, paši staigāt uz vannas istabu, pat veikt čeku grāmatiņas rezumē.

Muskuļi palīdz attīstīt patstāvību – lūk, kāpēc muskuļaudi tiek uzskatīti par pašiem svarīgākajiem pretnovecošanas audiem organismā. Lai uzturētu veselīgu muskuļmasu, savā pārtikā iekļauj vairāk proteīnus un, protams, esi aktīva!

Uz tikšanos tepatās,

Aija