Kāda sieviete daudzus gadus strādāja hospitālī. Viņas pienākums bija atvieglot mirstošo pacientu stāvokli. Šī sieviete pavadīja ar šiem cilvēkiem viņu dzīves pēdējās stundas.

Tā vairāku gadu vērojumu rezultātā radās  savdabīgs to cilvēku nožēlu saraksts, kuru dzīve tuvojās galam.

Es nožēloju, ka man nebija drosmes, dzīvot dzīvi, kas bija pareiza priekš manis, nevis dzīvi, kuru gaidīja no manis citi.

Tā bija visbiežāk izplatītā nožēla. Kad cilvēki apzinās, ka viņu dzīve ir gandrīz galā, viņi var atskatīties un ieraudzīt, kādi sapņi tā arī palika nerealizēti. Lielākā daļa cilvēku tik tikko bija spējuši realizēt pat nelielu daļu šo savu sapņu un viņiem bija jānomirst, zinot, ka tas viss, kas notika,  bija viņu un tikai viņu izvēle, kuru viņi izdarīja vai arī neizdarīja.

Ļoti svarīgi savas dzīves laikā censties realizēt vismaz dažus no saviem lielākajiem sapņiem. Tai brīdī, kad tu sāc zaudēt veselību, ir jau par vēlu kaut ko mainīt. Veselība sniedz to brīvību, kuru ļoti daudzi nesaprot, kamēr to nesāk zaudēt.

Man žēl, ka es tik daudz strādāju.

Šī sajūtas mocīja gandrīz katru vīrieti, par kuru es rūpējos. Viņi skuma par savu jaunību un attiecībām. Arī dažas sievietes izteica šo pašu nožēlu. Bet, par cik, lielākā daļa šo manis aprūpējamo cilvēku bija jau diezgan veci, viņi nenodarbojās vairs ar naudas pelnīšanu. Visi vīrieši dziļi nožēloja to, ka savas dzīves lielāko daļu, ir tērējuši vienmuļam darbam.

Vienkāršojot savu dzīves stilu, var arī samazināt prasības pēc ienākumiem, kuri tev liekas, ka ir TIK nepieciešami. Radot vairāk telpas savā dzīvē, tu kļūsti laimīgāks un atvērtāks jaunām iespējām.

Man žēl, ka man nebija drosmes izrādīt savas jūtas.

Lai saglabātu noteiktas attiecības ar citiem, daudzi cilvēki dzīvojot savas jūtas apslāpē. Rezultātā viņi piekrīt viduvējai eksistencei un nekad nekļūst par tādiem, par kādiem sevi vēlētos redzēt. Daudzu slimību rašanās iemesls bija saistīts ar pārdzīvotajām rūgtuma un aizvainojuma jūtām.

Mēs nevaram kontrolēt citu cilvēku reakciju. Kaut arī sākotnēji cilvēki uz pārmaiņām, kuras jūs ieviešat attiecībās, var reaģēt it kā jums nevēlamā veidā – rezultātā šīs pārmaiņas jūsu attiecības paceļ daudz veselākā līmenī. Neveselīgas attiecības no savas dzīves jācenšas izskaust.

Man žēl, ka es neuzturēju attiecības ar saviem draugiem.

Bieži vien šie cilvēki tiešām pat neapzinājās kontaktu uzturēšanas nozīmīgumu ar saviem vecajiem draugiem līdz brīdim, kamēr līdz nāvei bija atlikušas tikai dažas nedēļas. Un ne vienmēr vairs bija iespēja viņus  sameklēt. Daudzi izrādījās tik iegrimuši savās dzīvēs, ka ļāva šai draudzībai daudzu gadu garumā paiet garām. Es dzirdēju daudz nožēlu par to, ka draudzībai netika veltīts tik daudz daudz laika un spēka, kurus tā bija pelnījusi. Visi, kas mirst, skumst pēc saviem draugiem.

Jebkuram cilvēkam, kurš dzīvo aktīvu dzīves veidu, raksturīgi ir tas, ka viņš nebija pievērsis pietiekošu uzmanību attiecībām ar draugiem un tuviniekiem. Bet, kad jūs atrodaties uz nāves sliekšņa, materiālajām vērtībām, kas svarīgas likās dzīves laikā, zūd jēga. Protams, cilvēki grib, lai finansiālā dzīves puse būtu pēc iespējas sakārtotāka. Bet ne naudai un ne statusam dzīves galā ir jēga. Mirstošie vienmēr ir gribējuši nest kādu labumu tiem, kurus mīlēja. Bet parasti viņi bija jau pārāk slimi vai noguruši, lai tiktu galā ar šo iekavēto uzdevumu.

Man žēl, ka es neļāvu sev būt laimīgākam (-ai).

Šī nožēla bija pārsteidzoši kopīga visiem. Daudzi līdz pat dzīves pēdējam mirklim nebija sapratuši, ka laime ir viņu pašu izvēle. Viņi bija pakļauti ieradumiem un esošajiem priekšstatiem. Viņi atradās pierastā dzīves veida „komforta” verdzībā.  Baiļu dēļ no pārmaiņām viņi savā un citu priekšā izlikās, ka ar savu dzīvi ir apmierināti.

„Pēc divdesmit gadiem jūs vairāk nožēlosiet par to, ko neizdarījāt, nekā par to, ko izdarījāt. Tāpēc metiet prom šaubas! Peldiet prom no, jūsuprāt, drošās ostas! Tveriet ceļa vēju! Meklējiet. Sapņojiet. Atklājiet.”

Varbūt šis mirstošo cilvēku nožēlu uzskaitījums liks tev „sapurināties” un sākt dzīvot?

Jo nekas jau nav mainījies, vai ne?– ticība, cerība un mīlestība ir tās katra dzīva cilvēka dzīves gājuma vērtības, kas ir svarīgākās par visām pārējām – gan mums pašiem, gan Dievam.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Vai tiešām tā ir taisnība, ka sievietes nav spējīgas uz patiesu draudzību vai arī tas ir tikai novecojis mīts? Runā, ka vīriešu draudzība ir uz visu mūžu, bet, ja tavs draugs ir sieviete, esot vienmēr jābūt modrai…visādam gadījumam.

Un tā arī daudzi netic patiesā draudzībā starp sievietēm, tāpat kā netic draudzībai starp sievieti un vīrieti. Pat kāds filozofs esot teicis: „Sieviešu draudzība ir kā pagaidu neuzbrukums un parakstīts pamiera pakts”. Turklāt, sievietes pašas diez vai gribētu ticēt tam, ka ir neuzticamas un aprēķinātājas.

Tomēr, neskatoties uz negatīvo viedokli par sieviešu draudzību, eksistē ļoti daudz stipras un uzticamas draudzības piemēru. Un lai vai kā nebūtu, visam ir savi izņēmumi.

Iepazīstoties ar kādu sev līdzīgu cilvēku, mums uzreiz var rasties savdabīga saikne, kā rezultātā mēs kļūstam par tuviem cilvēkiem. Tomēr psihologi apgalvo, ka pat tad, ja ir vienādas gaumes un viedokļi, bez konfliktiem neiztikt, par cik diviem līderiem blakus atrasties ilgstoši ir grūti. Tieši šī iemesla dēļ daudzas sievietes nodzīvo savu dzīvi bez draudzenēm. Kādai tā ir labi un nav radusies pat vēlēšanās atrast domu, prieku un sāpju biedreni, bet kāda savu dzīvi bez uzticamas draudzenes pat iedomāties nevar…

Draudzība prasa atbildību un bieži vien arī atdevi – pie tam patiesu un bez viltus…Kuri tad ir tie momenti, kad sieviete aizmirst par labas draudzenes lomu un pārvēršas vilcenē?

Sieviešu „draudzības” mīnusi

Skaudība ir tā, kas var drumslās sagraut pat ilgu draudzību. Apskaust var par daudz ko, piemēram, par slaidu augumu, kuplām krūtīm, jaunu kleitu, dārgām rotām, karjeru un, beidzot, par vīrieti.

Un reti kura sieviete var patiesi un no visas sirds priecāties par draudzenes lielajiem panākumiem darbā vai mīlas frontē. Tāpēc rodas sava veida sacensības, kurās katra no abām pusēm cenšas būt labāka par otru. Te vairs nevar iet runa par draudzību – te drīzāk iet runa par klusu sacīkstēšanos vai auksto karu.

Vēl viens strīda iemesls sarežģītajās sieviešu attiecībās ir vīrieši. Daudzi saka, ka draudzība esot svarīgāka par mīlestību, jo mīlestība pāriet, bet draudzība paliek. Bet praksē viss notiek tieši otrādi. Tāpēc iemīlot vienu un to pašu vīrieti, draudzenes kļūst par ienaidniecēm un draudzība plīst kā ziepju burbulis. Ne reti ir gadījumi, kad sieviete sāk satikties ar bijušo vai pat esošo savas draudzenes vīrieti, kam patiesībā būtu jābūt tabu. Un par kaut kādu piekāpšanos šai gadījumā runa vairs neiet…

Par sava veida konkurences maratona punktiem visā šai „draudzībā” var būt arī lielīšanās ar saviem bērniem, panākumiem, neprasme vai nevēlēšanās izteikt patiesus komplimentus savai draudzenei par viņas ārējo izskatu, problēmas kopīgā biznesā vai darījumā utt.

Sieviešu draudzības plusi

Pavisam nesen par spīti visiem mītiem, zinātnieki ir pierādījuši, ka sieviešu draudzība ir spēcīgāka par vīriešu draudzību! Sievietes draudzību uztur gadiem ilgi un ir pat gatavas ziedot tās labā.

Pateicoties draudzenēm, sieviete kļūst gudrāka, jo kontakts savā starpā aktivizē smadzeņu intelektuālo darbību ne sliktāk kā krustvārdu mīklu atminēšana. Ja sieviete ir kopā ar savu labāko draudzeni, viņa gatava uz jebkuru risku un jebkurā laikā. Bet, diemžēl, tieši draudzenes kompānija bieži vien liek rīkoties arī neapdomīgi.

Šķiršanos un strīdu ar draudzeni sieviete pārdzīvo smagāk kā šķiršanos ar savu mīļoto vīrieti. Tas saistīts ar ciešo tuvību un to, ka draudzenēm tiek stāstīts un atklāts daudz vairāk, nekā savam vīrietim.

Problēmu risināšana, izmantojot draudzenes padomu, notiek daudz ātrāk, jo galvenā sieviešu draudzības priekšrocība ir saruna. Saruna ar draudzeni palīdz atgūt dvēselisko līdzsvaru un uzlabot garastāvokli un kas gan vēl labāk var saprast sievieti, ja ne otra sieviete. Lai gan ir arī gadījumi, ka komfortablāk sieviete jūtas vīrieša sabiedrībā.

Sieviešu draudzībā ir iespēja dalīties arī ar negatīvo. Vīrieši ir nesaprašanā – kā var stundām ilgi runāt pa telefonu, „pārmazgājot kauliņus” kolēģiem, paziņām un pat svešiem cilvēkiem. Zinātnieki ir pierādījuši, ka negatīvā apspriešana palielina šo sieviešu pašapziņu, tikai galvenais – nepārcensties un vispār…tā nav īpaši laba un gudra laika pavadīšana.

Tāpat kā pašas sievietes, tā arī draudzība starp viņām var būt dažāda. Piemēram, bērnības draudzene, ar kuru ir kopā pārciestas gan sāpes, gan bēdas, gan prieki – tieši šī draudzība tiek uzskatīta par abpusēji izdevīgu, jo abas puses gan dod, gan saņem pretī.

Lai draudzība būtu patiesa, ir jābūt godīgai pašai savā un citu cilvēku priekšā, ir jāprot uzmanīgi klausīties, saprast un grūtā brīdī palīdzēt. Un pats galvenais, ir jābūt spējīgai piedot, priecāties un dažreiz draudzenei dot iespēju būt pirmajai.

Ne mazāk svarīgs sieviešu draudzības „receptes” pamats ir takta izjūta, spēja neizpaust uzticētos noslēpumus un to, kas izteikts atklātības brīžos un, kā teica Žans Žaks Ruso: „Iemīlēšanās var iztikt bez abpusējām jūtām, bet draudzība – nekad!”

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Vai var pastāvēt īsta, patiesa, stipra draudzība starp vīrieti un sievieti?

Laikam par šo jautājumu, sēžot skolas solā, bieži vien domā skolnieki. Jo nekādi nevar saprast, kas tās par jūtām, kas rada pastiprinātu interesi pret klasesbiedreni vai klasesbiedru. Draudzība? Iemīlēšanās?

Paiet laiks un viņi kļūst par labākajiem draugiem un sāk ticēt, ka ir iespējama draudzība starp zēnu un meiteni, vīrieti un sievieti. Viņi ir laimīgākie cilvēki, jo vēl nenojauš par pievilkšanās spēka likuma pastāvēšanu. Viņi vēl nesaprot, ka pluss tiecas uz mīnusu, mīnuss plusa virzienā. Ka sliktais pie labā un labais pie sliktā. Ka daudz kas šai pasaulē balstīts uz enerģijas metabolisma. Ka viss dzīvē viens otru papildina, un šie papildinājumi un enerģētiskā apmaiņa, kā likums, ir pretstati.

Draudzība starp vīrieti un sievieti jebkurā gadījumā ir relatīvs jēdziens, jo abi ir dažādu dzimumu pārstāvji. Un tieksme vienam pēc otra var pastāvēt tikai uz simpātiju fona. Sieviete ir vāja un trausla. Kā viņa var būt vīrieša draugs, ja par draudzības pamatelementu tiek uzskatīts atbalsts grūtā brīdī. Bet kā sieviete var atbalstīt to, kurā viņa zemapziņas līmenī, potenciāli saskata savu aizstāvi un ģimenes tēvu?

Kā vīrietis sievietē var saskatīt draugu? Viņš, pirmkārt, sajūt viņas smaržu, vērtē ārējos dotumus, zemapziņā viņa viņam ir seksuāls objekts. Bet, ja viņa vēl ir ļoti jauka, tad vīrietī rodas dzīvnieciski instinkti un viņa vīrieša acīs kļūst par medījumu. Protams, viņš var runāt ar viņu par cildeno un skaisto, ignorēt miesisko kāri, pārliecināt pats sevi , ka tā ir tikai draudzība. Bet ne uz ilgu…

Un tā – viņi kļūst par draugiem. Viņu attiecības ir ļoti mīļas un jaukas līdz brīdim, kamēr padomi un pārdzīvojumi vienam par otru nenoved līdz gultai. Kā likums, tas notiek momentos, kad slikti ir abiem. Kaut kas ar savu vīrieti nesanāca viņai, bet viņš izšķīrās ar draudzeni. Viņus vieno skumjas, sāpes un vilšanās. Abi sāk saprast viens otru vēl labāk un kā nekad līdz šim. Viens otram aizgūtnēm stāsta par to, kā viņš viņu piekrāpa vai kā viņa viņu pameta.

Tas noteikti notiek bārā vai klubā, kur klāt ir arī alkohols. Pēc tam viņš piesakās viņu pavadīt, bet viņa laipni piekrīt. Viņi nonāk līdz mājas ieejas durvīm un ar asarām acīs draudzene metas drauga apkampienos un stāsta, cik ļoti viņai šādā brīdī negribētos palikt vienai.

Viņš, kā īstens džentlmenis un draugs, piesakās savu draudzeni atbalstīt un ātri piekrīt ienākt uz kafijas tasi. Kafija ir izdzerta. Laiks gulēt. Abi apguļās, draudzīgi, varbūt pat uz viena dīvāna. Un viegls viņas rokas pieskāriens kļūst par TO momentu, kad draudzība beidzas. Viņi iekodās aizliegtajā auglī. Lūk, vīrieša un sievietes draudzīgo attiecību attīstības standarta modelis.

Tagad viņiem vai vienam no viņiem liekas, ka attiecības būs vēl stiprākas. Bet patiesībā – kādu iepriekšējā draudzība un tagadējā mīlestība apvieno, bet kādam, tieši otrādi, sagādā problēmas. Jo kad mēs draudzējamies, mēs daudzus momentus neievērojam. Mēs neredzam to, kas kļūst acīmredzams mīlas attiecībās. Un tad viss vai nu beidzas, kā rezultātā nav draudzības un nav mīlestības, bet dažreiz otrādi – nostiprinās un kļūst nesaraujama.

Tas nebūs nekas jauns, ja tiks pateikts, ka no psihologu un seksologu viedokļa, vīrieša un sievietes draudzība ir absolūti nedabiska attiecību forma un tā var pastāvēt ilgi tikai sekojošos gadījumos – cilvēki viens otram patīk, bet ir nepārvarami apstākļi, kas neļauj viņiem kļūt par mīlniekiem, vai arī, viena no pusēm neprātīgi to vēlas, bet otra puse pirmās mājienus pastāvīgi ignorē! Šī aksioma psihologiem ir dzimusi praktiski no daudzu konkrētu situāciju analīzes un dzīvē vienmēr apstiprinās.

Viena dzimuma pārstāvju draudzība var pamatoties uz savstarpēju cieņu, viedokļu un raksturu līdzības, uz tā, ka vari mierīgi ar draugu (vai draudzeni) apspriest visas jūsu intīmās dzīves peripētijas un šai sakarā saņemt padomus.

Savukārt, draudzība starp vīrieti un sievieti nes pilnīgi citu enerģētisko nokrāsu – draugiem ir patīkami atrasties vienam otra sabiedrībā, vaigi kļūst rozā, notiek enerģijas apmaiņa, bet tikai bez sprādziena, kas sev līdzi nes mīlas procesa katalizāciju – tas nenotiek, attiecības tiek uzturētas vienmērīgi, aizkustinoši un pāreja mīlas stadijā vienam no šī tandēma, bieži vien, ir pilnīgi negaidīts process.

Ievērojiet, vienam! Pēc tam, kā likums, noskaidrojas, ka otrs jau sen bija bezcerīgi iemīlējies un bija piekritis drauga lomai un pat apzināti to spēlēja, lai nesaņemtu atteikumu, lai būtu vajadzīgs, lai kaut vai tā varētu kontaktēties ar savas kaislības objektu. Ja tie ir skolnieki – puisis un meitene, tad iemīlējies, kā likums, ir pirmais. Bet, ja tie ir cilvēki gados, tad ļoti bieži veidojas tieši pretēja situācija – sieviete-draugs, kas savā priekšniekā saskata ideālāko pasaules vīrieti, bet viņš, pamatojoties uz daudzajiem piedāvājumiem, viņu nemaz neuztver kā seksuālu objektu.

Ir arī draudzība starp precētu vīrieti un precētu sievieti, kurā šīs draudzības stadija atkarīga tikai no viņu morāles principiem un no attiecībām ar savu otru pusīti. Šādās attiecībās, protams, agri vai vēlu taciņa noved līdz gultai, jo viņu ģimenēs nevar vienmēr būt viss ideāli un, ja viņiem jau ilgu laiku ir šī tieksme pēc draudzības ar pretējo dzimumu, tātad viņi nesaņem kaut ko ģimenē. Un visbeidzot, ir vēl trešais vīrieša un sievietes draudzības paveids – kad viņi jau ir bijuši kādreiz mīlnieki, izšķīrās, bet negribēja zaudēt dvēselisko saikni vai lietišķās attiecības, kas tika radītas esot pārī – un palika draugi. Šai gadījumā draudzība ir diezgan stabila, jo šie pretējā dzimuma draugi jau atnāca no turienes, kur pārējie tiecas nokļūt!

Ja mēs pat nenojaušam, kādi zemapziņas motīvi aiz tās slēpjas, tad zināmā mērā var teikt, ka draudzība starp vīrieti un sievieti var būt pat bīstama mūsu psiholoģiskajai veselībai. Un vienlaikus arī – pretējo dzimumu draudzība var kļūt par dziedējošo faktoru, kas ļauj mums ticēt sev un šai dzīvē palikt peldus. Pretējo dzimumu draudzība, it īpaši ilgtermiņa, cilvēkam ir diezgan bīstama, jo tā ir tikai redzamā emocionālā aizberga daļa, kas noved pie psiholoģiskā komforta vai psiholoģiskā diskomforta.

Mīlas attiecības starp vīrieti un sievieti vienmēr ir skaidras – vienmēr ir saprotams, ko vēlas viens un ko cenšas panākt otrs. Ar draudzību viss ir grūtāk – mēs reti varam skaidri redzēt tās patiesos motīvus.

Un tā – tev ir draugs? Padomā par to, ka pēc laika šīs attiecības var aizvest līdz gultai. Tev to vajag? Tad turpini „draudzēties”. Tu no tā baidies? Tad centies šo draudzību pārtraukt. Ir, taču, tāpat jau skaidrs,k a šāda draudzība nav godīga (pret kādu – tevi, viņu, kādu jūsu otro pusīti, bērniem…) un 100% patiesa.

Tu nevari iedomāties, ka tas tiešām var notikt? Tad izlasi šo publikāciju vēlreiz.

P.s. Publikācija tulkota no krievu valodas. Autoru grupa, kurā ietilpst psihologs un seksologs.

Uz tikšanos tepatās,

Aija