Laikam nav sievietes, kura nevēlētos skaistas, veselīgas un harmoniskas attiecības ar sev tuvajiem – vīru, draugu, bērniem, draudzenēm, kolēģēm un citiem.

Reizēm šķiet, tas ir tik vienkārši un reizē tik sarežģīti. Reizēm šķiet, beidzot esmu atradusi īsto recepti, ko un kā darīt. Reizēm, savukārt, šķiet apkārt tik ļoti daudz ieteikumu un rakstu par šo tēmu, ka – kā lai to visu realizē dzīvē?!

21.gadsimtā vairs nav noslēpums, cik būtiski ir, pirmkārt, mīlēt sevi un parūpēties par sevi un tad arī apkārtējiem būs ko dot. Tātad attiecības ar sevi vismaz tādā pat līmenī, kādas mēs veidojam, piemēram, ar draudzeni, ir pamatu pamats.

Šajā rakstā piedāvāju piecus pamatprincipus attiecībās ar visiem – gan sevi pašu, gan sev tuvajiem, gan citiem apkārtējiem cilvēkiem. Jāpiebilst, ka šos pamatprincipus ir apkopojusi Erickson Coaching International skola dibinātāja un prezidente Merlina Atkinsone. To pirmavots ir amerikāņu psihiatra Miltona Ēriksona pamataprincipi darbā ar saviem pacientiem. Šobrīd uz šiem principiem balstās daudzas koučinga un psiholoģijas skolas. Aizvien biežāki ir aicinājumi ieviest šos principus ne tikai attiecībās ar klientiem, bet arī jebkura cilvēka ikdienas dzīvē.

Ieviešot šos pamatprincipus sevis un citu uztverē, mēs iegūstam bāzi veiksmīgai tālāku brīnišķīgu un harmonisku attiecību veidošanas tehniku ieviešanai.

1. princips – ar visiem viss ir kārtībā.

Kā būtu uztvert, ka ar mani pašu viss ir OK? Kā būtu uztvert, ka ar manu vīru, manu kolēģi, maniem bērniem viss ir OK? Mēs visi esam atšķirīgi un unikāli un tā ir mūsu katra vērtība.

Kā izmainītos mūsu dzīve, ja mēs spētu sevi pieņemt par visiem 100%? Tas nenozīmē ieslīgt pašapmierinātībā un stagnācijā bez attīstības. Tas nozīmē apzināti pieņemt savas stiprās un ne tik stiprās puses. Tas nozīmē pieņemt, kā esam dažkārt rīkojušās un darīt to bez vainas apziņas. Tas nozīmē apzināties savu unikalitāti un turpināt attīstīt sevi.

Kā izmainītos mūsu attiecības un ikdienas dzīve, ja mēs spētu pieņemt, ka arī ar citiem viss ir ok – ar pēc darba nogurušo vīru, kam nepieciešama pauze savu resursu atjaunošanai, ar mammu, kas aizvien cenšas ieteikt kā labāk audzināt mūsu bērnus, ar draudzeni, kas varbūt pateikusi kādu skarbāku vārdu pēdējā sarunā…

Ja ir grūti pieņemt, ka viss ir OK uz 10, pajautā sev – uz cik skalā no 1 līdz 10 šis cilvēks manā vērtējumā ir OK? 2-3-4 – arī tas jau ir pieņemšanas sākums.

Nākamais jautājums – kas tieši šajā cilvēkā ir ok uz, piemēram, 4? Rezultātā situācijas un cilvēki nemainās, mēs mainām savu attieksmi un mēs pirmās atveram durvis pieņemošām un harmoniskām attiecībām ar mums tuviem cilvēkiem, kurus savulaik ir bijis grūti pieņemt.

2. princips – katrai rīcībai ir pozitīvs nolūks.

Lai kāds būtu mūsu viedoklis un vērtējums par mūsu pašu konkrētā brīža vai otra rīcību, ikvienam no mums vienmēr ir pozitīvs nolūks. Ne vienmēr mēs varam to saskatīt, ne vienmēr mēs apzināmies to. Reizēm mēs nespējam izskaidrot savu rīcību, jo tās pozitīvais nolūks var būt dziļi apslēpts mūsu zemapziņā.

Piemēram, dusmīgi piekto reizi atgādinot bērnam, ka jāuzvelk cepure, mēs patiesībā paužam rūpes un mātes mīlestību. Melojot tuvam cilvēkam, mūsu pozitīvais nodoms ir kaut kādā mērā tajā brīdī viņu pasargāt. Ne velti saka, ka arī katra slimība atnāk īstajā brīdī un arī tajā var saskatīt pozitīvo nolūku.

Jautājums ir, kā mēs to komunicējam, kāda ir mūsu pieredze, kādi ir mūsu iekšējie resursi tajā brīdī. Atkarībā no tiem arī veidojas reālā reakcija un sākotnējā pozitīvā nodoma izpaušana dzīvē.

Piebildīšu, ka 5.februārī sadarbībā ar buduars.lv notiks vebinārs „Mācāmies atpazīt un pārvaldīt savas emocijas”, kura laikā ar praktisku uzdevumu papētīsim savus un sev tuvo cilvēku pozitīvos nodomus, un iegūsim pieredzi, kā mūsu attieksme, situācijas redzējums un savstarpējā komunikācija var mainīties, ja ļaujam sev paskatīties uz sevi un citiem ar šādu pieeju.

3. princips – katrā cilvēkā ir pieejami visi resursi.

Potenciāli katrā no mums ir visi mums nepieciešamie iekšējie resursi – spējas, talanti, prasmes, zināšanas, rakstura īpašības, lai realizētu to, ko mēs patiesi vēlamies. Arī, iespējams, sākotnēji tam neticot, sākot strādāt ar sevi, mēs atklājam, ka spējam daudz vairāk nekā iepriekš bijām sev ticējušas.

Analizējot savu pieredzi un notikušās situācijas ar jautājumu – ko es varu iemācīties no šīs pieredzes – mēs attīstam savas prasmes un citus iekšējos resursus.

4. princips – ikvienā situācijā cilvēks izdara vislabāko izvēli.

Lai kāds būtu pieņemtais lēmums un izdarītā rīcība, tanī brīdī mēs esam izdarījušas savu labāko izvēli, kas ir bijusi mums pieejama tanī konkrētajā brīdī, ņemot vērā mūsu pieredzi un iekšējos resursus.

Šī principa būtība ir nepakļauties vainas izjūtai, bet gan apzināties un pieņemt savu rīcību. Reizē tas nenozīmē attaisnot jebkuru rīcību. Attīstot apzinātību, mēs, pirmkārt, spējam pieņemt un veselīgi uztvert sevi un, otrkārt, sākam apzināties un sakārtot šīs rīcības cēloņus. Tādā veidā nākamai situācijai mēs iegūstam jau citus iekšējos resursus citā līmenī un nākamreiz mums būs pieejama jau cita vislabākā izvēle.

Piemēram, uzņemoties jaunu darba pienākumu, pirmajā reizē mēs, iespējams, izpildām konkrēto uzdevumu pārāk lēni, kaut ko aizmirstam, kaut ko nezinām, kaut kur kļūdamies. Nākamajā reizē, mācoties no iepriekšējās pieredzes, mēs jau gudrāk un ātrāk ķeramies klāt šim uzdevumam. Un vēl nākamajā reizē, iespējams, izdomājam, kā to paveikt vēl efektīvāk.

5. princips – izmaiņas ir neizbēgamas.

Vienīgā nemainīgā lieta mūsu pasaulē ir pārmaiņas. Jebkurā gadījumā – rīkojoties, pieņemot lēmumu vai izvēloties nerīkoties – pārmaiņas notiks tāpat.

Šī principa pamata būtība ir spēja uztvert jebkuras pārmaiņas kā pieredzi un mācību, spēja vienmēr uzdot sev jautājumu – ko es varu iegūt no šīs situācijas, ko es varu iemācīties? Spēja aizmirst vārdu “kļūda, neveiksme” un aizvietot to veselīgu izpratni, kā no tās mācīties, kā papildināt savus iekšējos resursus, lai nākamreiz savu pozitīvo nolūku realizētu ar vēl labāku vislabāko izvēli.

Piedāvāju jums katru dienu izvēlēties un pieņemt kā savējo vienu no šiem pamatprincipiem un roku rokā ar to nodzīvot vienu dienu. Pamēģiniet, izpētiet, paeksperimentējiet, novērojiet un paņemiet sev to vērtīgo, kas katrai no jums atklājas.

Aicinu turpināt un praktizēt tēmu par attiecībām ar sevi un sev tuvajiem 5.februārī pl. 19.30 vebinārā „Mācāmies atpazīt un pārvaldīt savas emocijas”, jo kā saka Entonijs Robinss: “Veids, kādā mēs komunicējam ar sevi un citiem, galu galā nosaka mūsu dzīves kvalitāti.”

Uz tikšanos vebinārā,

Irina Ogsta

Personīgo pārmaiņu koučs

1.Ja vēlies saprast vai cilvēkam patīc, izvēlies vienu vārdu un katru reizi, kad sarunas biedrs šo vārdu izteiks, māj ar galvu vai smaidi. Ja tu viņam simpatizē, drīz vien ievērosi, ka šo vārdu šis cilvēks izmanto arvien biežāk.

2.Ja vēlies, lai tevi uztvertu nopietni, pasaki, ka tā teica tavs tēvs. Cilvēkiem ir tendence neapzināti uzticēties tieši vecāku padomiem.

3.Ja vēlies, lai sarunu biedrs tev piekristu, uzdodot jautājumu, neaizmirsti pamāt ar galvu. Mājiens tiek uztverts kā zīme, ka viss, ko Tu saki, ir absolūta patiesība. Turklāt, ievērojot sociālās uzvedības likumus, cilvēki mēdz atbildēt ar tādu pašu mājienu.

4.Vietās, kur ir daudz cilvēku, vienmēr skaties tai virzienā, kurā dodies. Tu būsi pārsteigta par to, cik viegli pašķirsies tavā priekšā pūlis. Noslēpums ir vienkāršs: pārpildītās vietās, lai saprastu, kurp gājējs dodas, un, lai nesaskrietos, cilvēki lūkojas pretimnācēju acīs.

5.Ja tev mieru neliek kāda dziesma, kuru labprāt gribētu aizmirst, atceries dziesmas beigas. Saskaņā ar Zeigarnika efektu, mūsu smadzenes labāk saglabā nepabeigtās lietas. Tāpēc, ja tu padomāsi par dziesmas beigām, tā ātri vien no tava prāta pazudīs.

6.Gribi, lai tavi bērni ēstu brokoļus? Tā vietā, lai jautātu, vai viņi tos ēdīs, pajautā, cik brokoļus viņiem ielikt: 5 vai 2. Tādējādi tu jau esi izvēlējusies brokoļus viņu vietā, bet bērni jutīsies tā, it kā viņi paši šo lēmumu ir pieņēmuši. Pēc analoģijas šo triku var izmantot arī citās situācijās.

7.Ja tev liekas, ka kāds tev seko, vienkārši nožāvājies un un palūkojies uz cilvēkiem apkārt. Par cik žāvas ir ļoti lipīgas, tu noteikti sapratīsi kurš ir tas, kurš tevi novēro.

8.Paziņa tev palīdzēs panest jebkādu mantu, piemēram kasti, ja to sniedzot viņam, sarunu turpināsi. Lielākā cilvēku daļa to pat neievēros.

9. Ja tev būs jāsarokojas, pārliecinies, ka tavas rokas ir siltas. Siltas rokas cilvēkiem asociējas ar draudzīgumu un laipnību, savukārt aukstas rokas var izraisīt nepatiku.

10. Pārfrāzē to, ko teica tavs sarunu biedrs, un atkārto. Viņš sapratīs, ka viņā patiešām klausās, un galvenais saprot. Tikai nepārcenties.

11. Ja vēlies lai tev palīdz, savu lūgumu sāc ar vārdiem “Man vajadzīga tava palīdzība…”. Cilvēkiem nepatīk justies vainīgiem, tāpēc diez vai tev atteiks.

12. Ja tu kādam izraisi nepatiku, palūdz zīmuli. No vienas puses, cilvēki nav ieinteresēti palīdzēt tiem, kas viņiem nepatīk, bet, no otras puses, tas ir pārāk mazs lūgums lai atteiktu. Tādējādi cilvēks pārliecinās pats sevi, ka viņa nepatika pret tevi nemaz nav tik liela.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Izrādās, pozitīva noskaņojuma un emocionāla pacēluma radīšanu var radīt mākslīgi jeb patstāvīgi. Ja vien ir liela vēlēšanās. Šīs idejas īstenošanai ir veltīti daudzi vingrinājumi un apmācības. Šodien izpētīsim vienu laba garastāvokļa radīšanas variantu, ko nosauksim par “Turi smaidu”.

Tā būtība ir ļoti vienkārša – vairākas reizes dienā, piemēram, darbā, mājas uzkopšanas vai citu darbu pārtraukumos, turi smaidu apmēram 1 minūti. To vari darīt gan mašīnā, gan autobusā, skatoties televizoru – visur, kur tev ir komfortabli.

Neuztraucies, ja sākumā seju rotās nevis smaids, bet drīzāk rūpju vai noguruma grimase. Tas ir normāli, jo muskuļi ir nedaudz atrofējušies un, lai tos atgrieztu tonusā, ir nepieciešams laiks. Pēc apmēram 7-10 sekundēm muskuļi atgriezīsies normālā stāvoklī, sejas mīmika atslābināsies, un tavu seju rotās skaists smaids.

Tāpēc, lai nejustos neērti, pirmās reizes šo vingrojumu labāk dari tad, kad esi vienatnē. Tas ir ļoti svarīgi, jo šī treniņa rezultāts tiek sasniegts tikai ar emocionālā stāvokļa pozitīvo attieksmi.

Tiklīdz tu atslābināsies, šī situācija tevi sasmīdinās un pazudīs jebkāds stress vai saspringums. Tā rezultātā garastāvoklis uzlabosies un pie neizdarītajiem darbiem varēsi ķerties ar jaunu enerģijas devu.

Lūk, daži padomi par to, kā smaids var mums palīdzēt dažādās dzīves situācijās:

Smaids pirms sarunas (pa telefonu). Pirms sāc sarunu, iedomājies kaut ko labu, un pasmaidi. Šis vienkāršais uzdevums veido nākamās sarunas pozitīvo noskaņu. Dzirdot tavu „smaidošās” balss toni, sarunas biedram uzlabojas garastāvoklis un jūsu saruna turpināsies pozitīvā gaisotnē. Izrādās, ka 70% gadījumu šādi sāktas sarunas rezultāts ir veiksmīgs. Es domāju, ka arī tu par to jau esi pārliecinājusies.

Emocionālās spriedzes mazināšana, izmantojot smaidu. Šis vingrinājums būs nozīmīgs emocionālā stresa laikā. Tu esi dusmīga, vai „uzvilkta”? Paej kaut kur maliņā un pasmaidi. Dažas pirmās sekundes tu sajutīsi diskomfortu, bet vēlāk nāks emocionālā relaksācija. Un tas ir viss. Ar jauniem spēkiem un bez stresa vari atgriezties pie darba vai risināmā jautājuma.

Atsprindzini sarunu biedru ar smaidu. Vingrinājums ir līdzīgs iepriekšējam, bet atšķirība ir tā, ka tas jādara publiski, tiešā saskarē ar sarunu biedru. Ja sarunu biedrs ir saspringts, uzsmaidi viņam. Tikai noteikti draudzīgi, ar nelielu kautrīguma devu. Un noteikti bez sarkasma vai izsmiekla.

Smaids iepazīšanās brīdī. Jaunas pazīšanās vienmēr rada diskomforta sajūtu. Padari šo situāciju vienkāršāku ar nelielu smaidu un mēģini to uzturēt visas sarunas gaitā. Tas noteikti veicinās daudz pozitīvāku tikšanās rezultātu.

Smaidi pat tad, ja saraksties ar citu cilvēku. Ir pierādīts, ka cilvēka emocionālais noskaņojums ir sajūtams pat caur tekstu. Tāpēc pirms atbildes uzrakstīšanas, izdari ieelpu un izelpu, pasmaidi un tikai tad ķeries klāt atbildes rakstīšanai. Tavs smaids tiks izlasīts starp rindiņām. Un rezultātā, ja tiks norunāta tikšanās, saruna risināsies jau iepriekš radītā pozitīvā gaisotnē.

Nekad neaizmirsīsim par smaida spēku – gan tamdēļ, lai pašas sev radītu patīkamu emocionālu stāvokli, gan, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu biznesā, gan vienkārši – sazinoties ar apkārtējiem cilvēkiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ļoti daudzas mūsu lasītājas ar rakstnieku Svetlanas Jermakovas un Leonīda Žarova e-grāmatām jau ir iepazinušās sen un es zinu – daudzas no jums jau sen nepacietīgi gaida kaut ko vēl…

Un šodien man ir laba ziņa – šī iespēja ir klāt! Ceru, ka lielākajai daļai krievu valodas zināšanas ir un līdz ar to problēmas iepazīties ar jauno Svetlanas Jermakovas piedāvājumu oriģinālvalodā nebūs:

Apgūsti 7 Svetlanas Jermakovas metodikas:

“VIŅŠ IEMĪLĒSIES TEVĪ JAU RĪT!

METODIKA, KURA ATDZIVINĀS PAT VĪRU!” padomus.

• Padomi ir bezmaksas!
• Tu uzzināsi kāds ir galvenais iemīlēšanās likums.
• Sapratīsi, cik viegli sevī var “iemīlināt” vīrieti, pat savu vīru.
• Nodarbībām būs vajadzīgas 15 min.dienā.
• Šī likuma darbību Tu ieraudzīsi jau rīt.
• Nekādas mistikas! Tikai vīriešu psiholoģijas zināšanas!

Ir tūkstošiem grāmatu un publikāciju, kuras sola mums iemācīt būt laimīgām. Bet, lai to visu izlasītu, ir vajadzīga vesela dzīve. Lai izlasītu šo publikāciju, tev vajadzīgas būs 2 minūtes, bet rezultāts, iespējams, būs daudz lielāks…

Laime

Es neesmu laimīga. Nu tad maini savā dzīvē kaut ko. Vai maini pati sevi.

Ko man mainīt? Vienalga ko. Izvēlies kaut ko vienu un sāc rīkoties.

Gribi piemēru? Piemēram, tava dzīve ir vienmuļa un neinteresanta. Atver savas pilsētas mājas lapu vai avīzi un ieplāno jau šonedēļ vienu-divus pasākumus (kaut vai izstādes vai koncertu), kurus apmeklēsi.

Man galva griežas riņķī. Ievelc dziļu elpu. Centies vispirms mainīt vismaz to, ko tu vari kontrolēt.

Varbūt es būšu laimīgāka, ja man būs vairāk naudas? Jā, bet tikai zināmā mērā.

Bet vai tad ir kaut kas svarīgāks par naudu? Laiks, ko mēs pavadām kopā ar tiem, kas mums ir mīļi un svarīgi. Laiks, kuru mēs tērējam tam, kas mums ir svarīgs. Atceries, ka zaudēto laiku neatgriezīsim.

Laiks

Man nekam nepietiek laika. Tātad tev ir nepareizas prioritātes.

Bet ir tik daudz jāpaspēj… Dari mazāk. Biežāk saki “nē”.

Ko nozīmē „dari mazāk”? Piemēram, tu noteikti atradīsi savā nedēļas darbu sarakstā vai pat vienas dienas darbu vai darbību sarakstā to, ko tu tiešām varētu nedarīt vai atlikt un to darīt 1x nedēļā vai mēnesī. Nu kaut vai: varbūt, tu varētu negatavot visai ģimenei brokastis (vakariņas), bet visi vai daži vienoties to darīt pēc kārtas utt.

Bet man tas ir jādara… Ja uz kādu piedāvājumu vai lūgumu tu negribi uzreiz atbildēt ar: “Jā!”, saki “Nē”.

Bet, ja es saku “nē”, X var apvainoties. Nekas. Labāk atteikt, nekā kaut ko darīt pret savu gribu un pavirši.

Kā panākt, lai X neapvainotos? Mierīgi, ar jauku, nesamākslotu intonāciju, pateikt, piemēram: „Zini, man tiešām ir kļuvis tik daudz pienākumu, ka nav pat laika pašai sev vai laika izgulēties, tāpēc atvaino, bet turpmāk sarunāsim, ka…” Nu kaut vai tā…

Bet tagad ir nepiemērots brīdis. Piemērota brīža nebūs nekad. Ja tu vienmēr to gaidīsi, tu tā arī neko neizdarīsi. Un tad tu vainosi sevi par to, ka nesāki agrāk.

Attiecības

Kā radīt labu pirmo iespaidu? Skaties acīs. Smaidi. Runā lēni. Esi pārliecināta par sevi. Ģērbies glīti.

Tiešām smaidi un esi labvēlīga, runājot neizvairies no skatiena, skaties acīs! Tas rada daudz labāku iespaidu par visdārgāko dress-kodu vai vakarkleitu.

Vai man vajadzētu viņu uzaicināt uz tikšanos? Jā, kāpēc gan ne?

Bet, ja man atteiks? Tu neko nezaudēsi, toties nenožēlosi, ka nemēģināji.

Mums ir smagas attiecības. Šķirieties.

Ja ne vienam, ne otram neko vairs negribas mainīt un simtiem reižu šī tēma abu starpā izrunāta…

Bet, ja nu es nekad nesatikšu nevienu labāku? Bet, ja nu tu satiksi kādu daudz, daudz labāku?

Mani pameta un mana sirds ir salauzta. Bet tā taču joprojām pukst, vai ne? Tātad, ne viss vēl ir zaudēts.

Un ko tagad?

Viss ir tik sarežģīti. Zinu! Ja tas būtu vienkārši, visi jau sen būtu laimīgi.

Bet es nevaru… Pārstāj ar jebkādām domām sevi ierobežot. Tu visu vari. Tu „nevari” izdarīt kaut ko tik ilgi, kamēr to neizdarīsi.

Man tas viss nepalīdzēs. Labi! Turpini dzīvot tā, kā tu dzīvo tagad un aizver šo lapu ciet.

Bet es neesmu apmierināta ar dzīvi, kāda tā ir šobrīd. Ja tu vienmēr darīsi vienu un to pašu, protams, arī rezultāts joprojām būs tāds pats. Mēs vai nu augam un maināmies, vai ejam bojā.

Un kad tad man sākt? Tūlīt pat.

Tici man – sāc tūlīt pat un tu redzēsi, kā viss notiks, kā viss sāks mainīties un risināties un “ritināties” – kā kamolītis!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Visa mūsu dzīve caurcaurēm ir piesātināta ar attiecībām – un tas ir brīnišķīgi. Draudzīgs atbalsts, cieņa, mīlestība, ko izstaro apkārt esošie cilvēki, ir svarīgi ne tikai grūtajos dzīves brīžos, bet ir gandrīz vai obligāts veiksmes un laimes atribūts mums katram.

Tomēr, lai šīs labās attiecības ar apkārtējiem uzturētu, ir jāievēro attiecību likumi.

1. Nekrāj aizvainojumus – tas nav tā vērts.

Ir jāiemācās piedot. Tas vispirms nepieciešams nevis tam otram, bet, pirmkārt, tev.

2. Neapvainojies uz bērniem par to, ka viņi tevi nesaprot.

Lai saprastu, ir jānoiet tas pats dzīves ceļš, bet starp jums ir liela laika distance. Tā ir un tā būs. Tēvu un bērnu problēma – ir mūžīgā problēma.

3. Darot labu, negaidi obligāti labu.

Negaidi, ka visi apkārtējie tevi mīlēs un cienīs. Iemācies gūt gandarījumu no tā, ka tu dod, un dari labu tad, kad jūti dvēseles aicinājumu, nevis tad, kad esi spiesta to darīt.

“Svētīgs ir tas, kurš neko negaida, jo viņš nekad nebūs vīlies.” (A. Pope).

4. Nekritizē!

Kritika ir bezjēdzīga, jo tā liek cilvēkam aizstāvēties, un, kā likums, cilvēks cenšas sevi attaisnot.

5. Nestrīdies.

Vienalga nevienam neko nepierādīsi. Katrs paliks pie sava. Un vienalga otrs tevi nesapratīs, jo viņam ir cita dzīves pieredze.

“Ir tikai viens veids, kā strīdā gūt virsroku – izvairīties no tā.” (D. Carnegie).

6. Ja tev to nelūdz, neuzmācies citiem ar savu pagātni.

Jebkura uzmācīga rīcība, pat mīlestība – ir agresija.

7. Vērtējot citu cilvēku uzvedību, centies ņemt vērā situāciju un apstākļus.

Mūsu pozitīvais „Es” tēls lielā mērā saistīts ar to, ka mēs sev varam piedot pat vissliktāko uzvedību, kā attaisnojumu minot nelabvēlīgu situāciju un apstākļus. Bet otram piedot nespējam, un viņa holistisko portretu veidojam, pamatojoties uz konkrētu situāciju un apstākļiem.

8. Nepieprasi un negaidi no otra līdzību sev.

Ir dažādi cilvēku „veidi”, un viņi atšķiras ar dažādu apziņu un dažādu pašapziņas līmeni. Tāpēc nebrīnies par domu, rīcības, motīvu un vērtību atšķirībām. Centies pieņemt cilvēkus tādus, kādi tie ir.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Šis ir ātruma laiks. Ātrs jūtu maiņu laiks. Nav vietas ne sāpei, ne tās izdzīvošanai. Šis ir pretsāpju tablešu laiks…

————–

Cilvēki iet pie psihologiem bieži vien tikai ar vienu mērķi – lai nekavējoties noslāpētu sāpes. Lai ātrāk pārstātu just – un atkal ātri, rikšiem uz priekšu, uz darbu, ģimenē. Kā roboti. Lai dzīvotu un neuztrauktos. Lai dzīvotu un, lai netraucētu uzmācīgas domas. Dzīvot un nejust.

Jo sāpes – tas ir stāsts par jūtām. Tas ir rādītājs. Kur sarauts ir veselums, tur ir sāpes. Kur brūce, tur sāp. Kur brūce, tur nevar nesāpēt. Ja organisms ir dzīvs, tas uz traumu reaģē ar sāpēm.

Ir izeja: kļūt par kiborgu, jo tad nesāpēs. Nekad nesāpēs. Bet tad….tad arī saules riets vairs nepriecēs, un vīns vairs arī nebūs garšīgs un pieskāriens kaķim vairs neradīs miera un prieka sajūtu. Jo arī tas, taču, ir par jūtām.

Rētas neaizdzīst vienā mirklī. Varbūt pretsāpju ziedi uzsmērēsim? Pārsēju uzliksim? Bet rēta vienalga neaizdzīs ātrāk, pirms uzsāks darbību visi aizsardzības un atjaunojošie mehānismi. Nevar asinīm likt sarecēt ātrāk, bet šūnām ātrāk atjaunoties. Viss notiek ar savu, noteiktu ātrumu un savā laikā.

Tas pats arī ar cilvēka psihi. Tai jāļauj iziet visi etapi. Nekavēt speciāli (nebakstīt brūci), nepaātrināt (ziest virsū vienlaicīgi vairākas ziedes). Ir jāļauj sev izslimot.

Zaudējums sāp. Šķiršanās sāp. Slikta ziņa sāp. Neatbildēta ziņa sāp. Rupji vārdi sāp. Nemīlestība sāp. Ignorēšana sāp. Greizsirdība sāp.

Ir nevis jābēg, ir nevis jāglābjas, bet jāizdzīvo. Ir jāizslimo. Kā gripas laikā, ir jāizguļ savs dienu skaits, dzerot tēju ar citronu. Šī sāpe un šis stāvoklis ir jāpieņem. Pieņemt un atzīt to, ko jūti. „Jā, es esmu greizsirdīga.” „Jā, es baidos viņu zaudēt, ļoti baidos.” Un just. Raudāt. Dusmoties. Ciest, pētīt fotogrāfijas. Rakstīt muļķīgas vēstule, kuras nenosūtīsi, bet rakstīt. Veltīt daļu laika tam, lai pabūtu kopā ar šo sāpi. Nesmērējot tai virsū neko. Nepārslēdzoties. Speciāli iedalīt laiku, kuru veltīsi šīs sāpes izdzīvošanai.

Psihe pati ieslēgs aizsardzības mehānismus. Ja tu tai netraucēsi, ieslēgs. Izsāpēs – un iestāsies apātija, vienaldzība. Tad sekos mierīga notikušā izpratne. Tad – situācijas pieņemšana un vēlme virzīties tālāk. Tas ir tas, ko tu gribēji saņemt uzreiz, tūlīt pat, jau pašā sākumā. Tikai šoreiz viss ritēs dabiski. Bez smērēm, bintēm un pretsāpju tabletēm.

Avots: cluber.com.ua

————–

Jā, tā ir dīvaina recepte. Bet mēs pašas zinām: jebkura pretsāpju līdzekļa iedarbība beidzas, bet rēta pārstāj sāpēt tikai tad, kad tā sadzīst.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Visa mūsu, sieviešu, dzīve ir pastāvīgas rūpes, bailes, centieni, pienākumi… un bieži vien sanāk tā, ka mēs nonākam šo savu centienu gūstā, kā rezultātā neesam laimīgas ne pašas, ne mums blakus esošie, bieži vien ļoti tuvie cilvēki. Un tieši šī iemesla dēļ ne reti notiek strīdi, nesaskaņas un domstarpības. Tāpēc šodien ļoti īsi, bet ļoti precīzi par to, no kā mums būtu jāatbrīvojas un par to, kā pareizi „atlaist” jūtas, centienus, cilvēkus, attiecības un pārliekās rūpes. Un ļaut uzelpot pašām un citiem.

ATLAIST – tas nenozīmē „pārstāt rūpēties”, bet gan nedarīt kaut ko kāda vietā.

ATLAIST – nenozīmē norobežoties no sev tuva cilvēka, bet gan atzīt otra cilvēka tiesības lēmumu pieņemt pašam (kaut arī kļūdainu).

ATLAIST – nozīmē nepiedalīties sliktu ieradumu kultivēšanā un ļaut otram saskatīt un sajust savu aplamo lēmumu rezultātus.

ATLAIST – nozīmē atzīt, ka „es neesmu visvarens” un, ka bieži vien rezultāts nav atkarīgs no tevis.

ATLAIST – nozīmē pārstāt censties mainīt otru, pārstāt otru vainot. Tas nozīmē visu enerģiju novirzīt savu paša ieradumu pilnveidošanai.

ATLAIST – nozīmē rūpēties par kādu nevis tamdēļ, lai…bet vienkārši rūpēties.

ATLAIST – nozīmē pārstāt formēt, mācīt, piespiest….., bet gan sākt atbalstīt.

ATLAIST – nozīmē neuzdoties par soģi, bet gan ļaut otram būt tādam, kāds viņš ir.

ATLAIST – nozīmē necensties būt visu sev tuva cilvēka dzīves notikumu centrā, bet gan atstāt viņam tiesības pie savas dzīves veidošanas darboties pašam.

ATLAIST – nozīmē nesargāt tuvu cilvēku no dzīves realitātes, lai viņš neaizmirst kā tikt galā ar grūtībām pašam.

ATLAIST – nenozīmē atstumt, bet būt atvērtam.

ATLAIST – nozīmē pārstāt strīdēties, it visam piekasīties, dominēt, bet gan sākt izzināt savus trūkumus un priekšrocības.

ATLAIST– nozīmē necensties lai viss atbilstu tavām vēlmēm, bet pieņemt katru savas dzīves dienu tādu, kāda tā ir.

ATLAIST– nozīmē nebūt savas pagātnes un atmiņu gūstā, bet pielikt pūles šodien, lai uzlabotu rītdienu.

ATLAIST – nozīmē mazāk baidīties un vairāk uzticēties saviem patiesajiem principiem un mīlēt.

Publikācijas avots: womansanga.ru

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Reiz skolotājs jautāja saviem skolniekiem:

-Kāpēc cilvēki, kad strīdas, viens uz otru kliedz?

-Tāpēc, ka zaudē savaldīšanos, – teica kāds skolnieks.

-Bet kamdēļ kliegt, ja otrs cilvēks atrodas tev blakus?-jautāja skolotājs. -Vai nevar runāt klusāk? Kamdēļ kliegt, ja tu esi dusmīgs?

Skolnieki piedāvāja dažādas versijas, bet neviena no tām skolotājam nelikās pamatota. Un galu galā skolotājs paskaidroja:

– Kad cilvēki viens ar otru nav apmierināti un strīdas, viņu sirdis attālinās. Lai šo attālumu mazinātu un viens otru sadzirdētu, viņiem ir jākliedz. Jo stiprāk viņi dusmojas, jo skaļāk viņi kliedz.

– Bet kas notiek, ja cilvēki iemīlas? Viņi nekliedz, bet tieši otrādi, runā klusām. Tāpēc, ka viņu sirdis atrodas ļoti tuvu un attālums starp tām ir pavisam mazs. Un kas notiek, ja iemīlas vēl stiprāk? – turpināja skolotājs. – Sarunājas tikai čukstus un savā mīlestībā kļūst vēl tuvāki.

Tāpēc, kad strīdaties, neļaujiet jūsu sirdīm attālināties, neizrunājiet vārdus, kuri šo attālumu vēl vairāk palielina. Jo var pienākt diena, kad šis attālums kļūs tik liels, ka atpakaļceļu vairāk neatradīsiet.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Runā, ja vīrietis necienīgi izturas pret sievieti, tad veiksme viņam pagriež muguru. Kāpēc tas tā notiek?

Sievietes radošā domāšana ir daudzas reizes spēcīgāka nekā vīrieša, tāpēc tās spēja ietekmēt likteni ir ļoti augsta – gan savu likteni, gan vīra likteni…

Kad sieviete attiecībās izjūt prieku un laimi, kad viņa ir apmierināta, viņas vīrietis kļūst veiksmīgs, viņa priekšā paveras visas durvis, viss kļūst iespējams un veiksme viņam sāk sekot burtiski pa pēdām.

Jo – esot šādā iekšējā stāvoklī, laimīga un apmierināta, sieviete ar savu radošās domāšanas spēku vīrieti svētī ar veiksmi un piesaista viņa dzīvē labvēlīgus notikumus.

Caur sievieti pie vīrieša tiecas vai nu labestības, veiksmes un labklājības plūsma, vai arī visu graujošā posta plūsma…

Sieviete ir ļoti cieši saistīta ar smalkām sfērām un ar pasaules enerģiju, tāpēc viņas domas, viņas iekšējais emocionālais stāvoklis, kas formē fizisko notikumu plānu, ātrāk īstenojas. Ja sieva nav apmierināta ar ģimenes dzīvi, nav apmierināta ar vīru, viņam būs grūti realizēt sevi un būs grūti gūt panākumus…

Kāpēc gudri vīri nežēlo naudu, lai savas sievietes iepriecinātu ar jaukām dāvanām, kāpēc viņi cenšas viņas pasargāt no jebkura nepatīkama darba, notikuma un cenšas pēc iespējas vairāk viņu dzīvē radīt patīkamus iespaidus? Ne jau tāpēc, lai sievām akli izdabātu. Viņi zina, ka apmierināta sieviete – ir visas ģimenes labklājības un laimes avots.

Uz tikšanos tepatās,

Aija