Pieliec delnu pie acīm un skaties:
līdz pat pēdējam olim viss tavs.
Neatdod, dzirdi, neatdod
mazo Latviju – lielākas nav.
(L. Briedis)

Lai realizētu savu sapni, ir vienkārši jāmēģina to izdarīt.

Tai dienā, kad Vikijai Moronai palika 50 gadi, viņa saprata: vairs nedrīkst atlikt! Ja viņa vēl gaidīs, tad iespējas savus sapņus realizēt vairs nebūs. Vikija izveidoja savu sen loloto vēlmju sarakstu un sāka tās īstenot. Bet bija viena problēma: Vikijas Moronas vēlmes praktiski bija nerealizējamas.

Pirmkārt, iemācīties angļu valodu. No nulles, 50 gadu vecumā?

Otrkārt, dziedāt un koncertēt. Protams, dziedāt un uzstāties Vikija sapņoja jau no agras bērnības. Bet, pateicoties radiniekiem, viņa zināja, ka viņai nav ne balss, ne dzirdes. Pat 20 gadu vecumā viņa baidījās – ja viņa iedziedāsies, tad visi par viņu smiesies. Nu, kur nu vēl 50 gadu vecumā!

Treškārt, burāt jūrā. Visu mūžu Vikija bija sapņojusi iemācīties burāt. Vienīgais….viņa ļoti baidījāt no ūdens.

Un, visbeidzot, Vikija ļoti gribēja nospēlēt kādu lomu. Jaunībā kaut kā nesanāca… Pēc tam nebija laika. Skumji, protams, bet tā arī nesanāca. Mēģināt tagad? Viņas vecumā, bez pieredzes???

Vārdu sakot, Vikijas sapņi bija nerealizējami. Un tas viņu nemaz nemulsināja!

Vispirms Vikija (pēc profesijas medmāsa) pilnas slodzes darbu nomainīja uz pusslodzi. Gan naudas daudzums, gan karjeras iespējas šī iemesla dēļ samazinājās, toties brīvā laika kļuva daudz vairāk.

Un tad, ilgi nedomājot, viņa pieteicās angļu valodas kursos. Izrādījās, ka apgūt jaunas valodas viņas vecums absolūti netraucē. Pēc viena gada viņa jau bez grūtībām runāja angliski, pie tam, nemaz ne sliktāk par pārējiem studentiem, kuri bija krietni jaunāki.

Ar otro sapni izrādījās sarežģītāk. Iemācīties dziedāt un uzstāties koncertos – tas nav tas pats, kas iemācīties runāt angliski.

„Visu mūžu biju domājusi, ka dziedāt man nav lemts,” – atzīstas Vikija.

Bet Vikija atrada skolotāju un sāka mācīties spēlēt klavieres. Pēc tam, ar grūtībām pārvarot bailes, pieteicās korī. Un viņu labprāt pieņēma!

Šodien Vikija dzied un veiksmīgi uzstājas koncertos. Protams, tie ir bezmaksas koncerti, kurus Vikija sava prieka pēc organizē kopā ar draugiem. Nu un tad? Prieka no tā nemaz nav mazāk. Un klausītāju sarodas diezgan daudz.

Vārdu sakot, izrādījās – ka, lai realizētu savu sapni, pat visneticamāko, ir vienkārši jāmēģina to izdarīt un neuztraukties par apkārtējo cilvēku domām un uzskatiem.

Un tad, Vikija atcerējās, ka viņai ir sena paziņa, kura strādā reklāmas aģentūrā. Piezvanīja viņai un tieši pajautāja, vai nav kāda loma viņas vecuma sievietei? Un izrādījās – ir! Vikija Morona piedalījās kastingā un pēc tam filmējās Coca Cola reklāmā, tad TV veikalā, pēc tam kādas lielas Spānijas bankas reklāmā… „Šīs filmēšanās reklāmās bija brīnišķīga izklaide, – teica Vikija. – „Nu un, protams, bija ļoti patīkami, kad mani pacienti un cilvēki uz ielas sāka mani atpazīt.”

Tā visa rezultātā kļuvusi drosmīgāka, Vikija nolēma pārvarēt arī bailes no ūdens. Viņa nopirka sev laivu – pavisam nelielu buru katamarānu. Pamazām to iemācījās vadīt, un tagad katras brīvdienas uz dažam stundām iziet jūrā. Un viena pati. Vikija vairāk nebaidās no ūdens. Un pat piedalās sacensībās. Un pat uzvar tajās. Starp citu, vienvietīgs katamarāns izrādījās ir viens no ātrākajiem burāšanas veidiem. Un Vikija tagad lido pār viļņiem ar apbrīnojamu ātrumu.

Šobrīd Vikijai ir 56. Pateicoties lēmumam, kuru viņa pieņēma 50 gadu vecumā, šodien viņas dzīve ir daudz piepildītāka un laimīgāka, nekā agrāk. Vikija uzskata, ka 50 gados viņa sāka jaunu dzīvi. Viņa tā arī saka: „Mana otrā dzīve”. Jaunā dzīve no vecās atšķiras ar to, ka Vikija sāka savās vēlmēs ieklausīties un tad sāka tās realizēt.

„Agrāk es domāju, prātoju, vērtēju perspektīves un iespējas….- saka Vikija, – Bet tagad, tiklīdz kaut ko gribu, uzreiz eju un mēģinu!”

Vikijas Moronas laimīgas dzīves noteikumi:

• Ar gadiem un pieredzes rezultātā tu sāc saprast, ka lielākā problēmu daļa, neatkarīgi no tā cik neatrisināmas tās liekas, rezultātā atrisinās. Tāpēc var arī neuztraukties.

• Negaidiet piemērotu brīdi, lai darītu to, kas patīk. Pēc 50 visi brīži ir piemēroti.

• Pēc 50 – ja tu kaut ko gribi, tas nozīmē, ka tu to vari.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Viņa bija sieviete, kura ļoti daudz zināja par skaistumu. Viņa centās visas sievietes padarīt skaistas un radīja nevis vienkārši kosmētikas zīmolu, bet gan vairāku miljonu dolāru impēriju. Kļūstot par vienu no ģeniālākajām XX gadsimta biznesa lēdijām, viņa joprojām turpināja būt gādīga sieva un māte.

Lūk, trāpīgākie Estee Lauder ( viņa mira 2004.gadā, 95 gadu vecumā), atzinumi par skaistumu un dzīvi.

Par skaistumu

Vēlme būt pievilcīgai – tā nav iedomība. Tas ir praktiski! Kad jūs lieliski izskatāties, jums ir labs garastāvoklis, un tas nozīmē, ka pilnībā esat gatavas iekarot pasauli!

Pilnīgi iespējams, ka gadu skaits jums pieliek jaunas grumbiņas, bet kopā ar tām veidojas arī rakstura un vitalitātes izpausmes. Lepoties ar izskatu ir tikpat dabiski, kā ar jebkurām citām īpašībām.

Lai būtu skaista, nav nepieciešamas slepenas zināšanas un nav vajadzības veikt sarežģītas manipulācijas. Jums ir jāpiemīt veselam saprātam un jāpārzina kosmētika …un prakse, prakse, un vēlreiz – prakse!

Nav neskaistu sieviešu – ir tikai vienaldzīgās pret sevi.

Sekojiet kosmētikas jaunumiem. Nekas tā sievieti nepadaru vecu, kā garlaicīga lūpu krāsa, bieza tonālā krēma kārta un pūderis, kas atgādina miltus.

Drēgna, lietaina diena nav iemesls, lai ignorētu dekoratīvo kosmētiku! Gluži pretēji – jums ir jāzaigo, kā saulei. Un, protams, labam noskaņojumam brīnišķīgs aromāts ir absolūti nepieciešams!

Mēs skaistas esam tik daudz, cik par skaistām uzskatām pašas sevi.

Make-up ir brīnišķīgs veids uzplaukt – kļūt par brīnišķīgu sevis pašas versiju!

Par dzīvi

Cik skumji vērot cilvēkus, kuri skaita laiku, tā vietā, lai baudītu dzīvi. Neskaitiet savas problēmas – priecājieties par sasniegumiem!

Meklējiet mīļu cilvēku. Aizmirstiet par bagātajiem.

Galu galā, tu taču neesi sardīņu bundža, uz kuras rakstīts realizācijas termiņš – vēl tik daudz priekšā!

Par panākumiem

Ikviens var un ikvienam ir jāvar noskaņoties uz panākumiem. Tas ir visefektīvākais mērķa sasniegšanas paņēmiens. Es ļoti skaidri vizualizēju savus panākumus – un pārvērtu tos realitātē.

Jūs drīkstat kļūdīties. Vienu reizi.

Cilvēki paši kaļ savu veiksmi – nebaidoties riskēt un uzticoties iekšējai balsij.

Vislielākais mīts ir tas, kurš sola tūlītēju panākumu brīnuma formulu.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kādas sievietes stāsts…varbūt tavs?

Nolēmu, ka jāuztaisa vienkārši salātiņi, iepriecināšu ģimeni. Izdomāju, ka tie būs salāti ar vistu. Pie tam bija palikuši novārītas vistas gabaliņi, vienalga neviens vairāk neēd… Salātos vajadzīgi ananāsi. Izņēmu no burciņas ananāsu gabaliņus, bet sula palika. Izdzert? Negribas… Izliet? Žēl…

Atcerējos kāda pīrāga recepti, tur kā reiz bija vajadzīga ananāsu sula. Uzcepu pīrāgu. Bet tur nez kāpēc tikai olu dzeltenumi bija vajadzīgi, bet baltumi palika. Nu nemetīšu taču laukā?! Ielikšu ledusskapī – vienalga pēc tam izmetīšu.

Izdomāju! Var uztaisīt bezē! Viegli, ātri un garšīgi! Bezē izmantoju citrona miziņu. Tagad citrons palika pliks…Ja tādu atstāšu, ātri sakaltīs. Ko tādu lai uztaisa no citrona?

Ahā…..garšīga salātu mērcīte var sanākt. Salātiem bija vajadzīga sīpola galviņas puse. Bet otra puse stāv, skatās uz mani… Un kur to likt? Var taču gardus spageti tomātu mērcē pagatavot. Atradu ledusskapī pašas gatavotas tomātu sulas burciņu. Izlietojās puse. Un ko ar atlikumu darīt? Žēl, ja aizies bojā. Pati vasarā gatavoju, centos… Dabiska, bez konservantiem, bet atvērta ilgi neuzglabāsies.

Nedaudz padomāju un nolēmu uzvārīt boršču. Bet mājās diemžēl nebija biešu. Ātri saģērbos, un aizskrēju uz veikalu. Nopirku bietes, kartupeļus, biezpienu, krējumu, zobu pastu, zeķes (uz atlaidēm), čībiņas (akcija bija), visādam gadījumam dažus ziepju iepakojumus.

Atpakaļ ejot, ieskrēju bankā, apmaksāju komunālos, pie bankas ieskrēju apavu darbnīcā, izņēmu salabotās kurpes, maizes kioskā nopirku svaigas bulciņas bērniem uz skolu.

Pusdzīva ar to visu nonācu mājās. Pagatavoju boršču. Pat vairs nepievērsu uzmanību vai kaut kas palika pāri…iekritu krēslā – mugura sāp, kājas kā bluķi, rokas gandrīz vairs nejūtu…

Un domāju…Stulba gan! Labāk es to ananāsu sulu būtu izdzērusi!!!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Slavenā biznesa trenere un Koučs Andrea Reiser nesen nosvinēja savu 40. dzimšanas dienu. Viņa saka, ka pēdējo savas dzīves desmit gadu laikā viņa ir iemācījusies vairāk nekā pirmajos 30 gados. Un tagad viņa ir gatava dalīties šajā pieredzē arī ar pārējām sievietēm.

Lūk, viņas 47 padomi sievietēm, kuras vēl ir jaunākas par 40:

1. Tas ir normāli – neko nesaprast no mākslas. Nebaidieties to atzīt.

2. Netērējiet laiku uztraukumiem un vaidiem par lietām, kas ir ārpus jūsu kontroles robežām. Vienkārši atlaidiet.

3. Viss, ko jūs redzat, atkarīgs no tā, kā jūs uz to skatāties.

4. Pārstājiet salīdzināt savu dzīvi ar citu cilvēku dzīvi! Tūlīt pat pārstājiet!

5. Klausieties tos, kuri to ir pelnījuši. Patiešām klausieties! Tas ir viens no visvērtīgākajiem padomiem, kuru es varu dot.

6. Tas ir satriecoši – savākt kopā vecos draugus, kuri sen viens otru nav redzējuši. Tā ir viena no brīnišķīgākajām lietām dzīvē.

7. Rīts reti kad ir ideāls, ja pirms tā ir bijusi fantastiska nakts.

8. Ja tu aiziesi uz lielveikalu nemazgātiem matiem un bez make-up – nudien nekas briesmīgs nenotiks!

9. Pieredzi mēs neaizmirstam, bet lietas – gan.

10. Pašapziņa – tas ir ļoti skaisti.

11. Smejies! Tas ir tā vērts.

12. Kamēr daži cilvēki turpinās jūs pārsteigt ar sava stulbuma un alkatības dziļumu, tomēr citi jums parādīs jaunas savas labestības un līdzjūtības virsotnes. Turpiniet ticēt cilvēkiem!

13. Netērējiet savu dzīvi gaidām, cerībām un sapņiem.

14. Ja jūs gaidāt, ka kāds jums dāvās prieku, jūs nekad neiemācīsieties būt laimīga vienatnē.

15. Aizvainojumi nav tā vērti.

16. Ja spēsiet kādu iepriecināt, jūs nekad nenožēlosiet par veltīgi nodzīvotu dienu.

17. „Paldies” un „lūdzu” – tie ir vārdi, kuri vienmēr tiek vērtēti un vienmēr ir vietā.

18. Pasakiet tai mazajai, bet trokšņainajai balsij, kas ir jūsu galvā un traucē jums koncentrēties, lai aizveras. Tas darbojas!

19. Ēdienam ofisā nav nekādas nozīmes. Arī sapulcēm un tabulām nav nekādas nozīmes. Nozīme ir pašai kompānijai.

20. Būt super-aizņemtam – tas vēl nenozīmē būt godīgam, svarīgam, populāram vai veiksmīgam. Patiesībā – būt veselam ir labāk, nekā būt aizņemtam.

21. Neskatoties uz visām jūsu nojautām un pieņēmumiem, jums nav ne mazākās sapratnes par to, kas notiek aiz citu cilvēku durvīm.

22. Gandrīz visa mūsu sliktā rīcība un vilšanās rūgtums notiek greizsirdības dēļ.

23. Ja kaut kas dara jūs laimīgus, tas vēl nenozīmē, ka tas laimīgus var darīt arī citus cilvēkus.

24. Ne vienmēr jūsu likstās kāds ir vainīgs. Biežāk ielūkojieties spogulī.

25. Jūs varat nepiekrist kāda domām vai spriedumiem, bet tas nenozīmē, ka šim cilvēkam nav taisnība. Nekad nestrīdieties par politiku, reliģiju vai mīlestību.

26. Draudzība ar laiku mainās. Dažreiz tā beidzas. Un tas ir normāli.

27. Sauļošanās krēms – tavs labākais draugs vasarā.

28. Pārstāj poetizēt un romantizēt pagātni. Pārstāj fantazēt par to, cik labi tev būs nākotnē. Sajūti dzīves garšu tieši tagad. Izdari tā, lai katra diena un katrs brīdis būtu nozīmīgs.

29.Pārskatiet vecās fotogrāfijas. Tas nomierina dvēseli.

30. Dažreiz tev kaut kas jādara tikai tāpēc, ka tā ir pareizi. Gadās, ka tas nav ērti. Tas visbiežāk ir neērti. Bet gandrīz vienmēr tas ir tā vērts.

31. Neierobežo sevi strīdu laikā. Dažreiz smaga saruna ir daudz labāk, nekā neizrunāti aizvainojumi un pārpratumi.

32. Daži notikumi vienkārši nedrīkst notikt. Jo ātrāk jūs to sapratīsiet un atteiksieties no viltus cerībām, jo labāk.

33. Ja kāds nevar atrast risinājumu savai problēmai, bet jums tas liekas acīmredzams, tad visdrīzāk viņš jau centās to izmantot, bet tas nedarbojās.

34. Labs nakts miegs – tā ir Dieva dāvana, kurš mainīt spēj visu.

35. Cilvēki jūsu dēļ tērēs laiku, ja jūs viņiem esat svarīgi. Ja tas nenotiek, tas nozīmē, ka jūs pārvērtējat savu svarīgumu.

36. Dažreiz svarīgi grūtības uzņemties. Mīlestības, miera un harmonijas dēļ.

37. Neļaujiet sev dusmoties uz citiem cilvēkiem. Esiet līdzjūtīgi.

38. Pārstājiet uztraukties par to, kas neattiecas uz šī brīža situāciju. Pietiks tērēt enerģiju lietām, kas nav atkarīgas no jums.

39. Pieņemiet un priecājieties par visām savas dzīves pārmaiņām.

40. Būt pieklājīgam un patiesi smaidīt – tās ir divas dažādas lietas.

41. Klusums – labākais atjaunošanās un atveseļošanās veids.

42. Vienā reizē ķerieties klāt tikai vienai lietai. Lielās problēmas saskaldiet mazākos, izpildāmos uzdevumos. Un viss izdosies.

43. Dzīve – tas ir tas, kas notiek, kamēr jūs gaidāt nākamo lielo varoņdarbu vai izrāvienu. Jums jāiemācās just katras dienas dzīves garšu.

44. Ja pacentīsieties un sakoncentrēsieties uz to, kas jums labi padodas, tad viss kļūs daudz labāk.

45. Visam, kas notiek, ir iemesls. Dažreiz tas redzams ne uzreiz, bet tas tiešām ir.

46. Neuzstādiet ambiciozus mērķus. Labāk sakoncentrējieties uz jums optimālo dzīves veidu. Turiet acis un prātus atvērtus.

47. Esiet drosmīgi un uzņemieties riskus. Izmantojiet visas iespējas. Tāpēc, ka tās var nekad vairs neparādīties jūsu dzīvē vēlreiz.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Irinu Hakamadu stādīt priekšā ir ļoti viegli. Pie tam variantu var būt ļoti daudz. Un katrs no tiem būs patiess un ļoti precīzs. Irinu var saukt par politiķi – un tas būs patiess raksturojums, neskatoties uz to, ka šī smalkā sievietē no politikas sen ir prom. Viņu var saukt par rakstnieci – un arī tā būs patiesība, jo Irinai jau ir sešas publicētas grāmatas. Sabiedrisks darbinieks un radio vadītāja – arī tas ir par viņu. Vispusīgs, mērķtiecīgs, pasaulei atvērts un ļoti pozitīvs cilvēks.

Irina par sevi stāsta ļoti atklāti, ironiski, izraisot uzticību. Tas būs kādas video –intervijas tekstiskais atstāsts latviešu valodā.

Mans tēvs teica tā: „Ja tu dienu vēlies sākt labi, tad nekad nedari to, ko tu negribi”. Nevajag no rīta vingrot, ja tu to neieredzi. Nevajag vicināt rokas, kājas, kaut ko mēģināt darīt ar vēdera presi, skriet, ja tevi tas ļoti tracina. Tas nozīmē, ka tavs organisms to nevēlas. Bet ir kāds ļoti efektīvs paņēmiens – vienkārši ieej karstā dušā un aplej sevi ar ledaina ūdens spaini. Jums uzreiz liksies, ka esat gatavi uz visu. Varbūt visu dienu tas tā nebūs, bet uz 2 stundām garantēti.

**********

Ja pietiek veselības, arī 80-90 gadu vecumā cilvēka smadzenes, to dzīvīgums var atbilst šī cilvēka ķermeņa dzīvīgumam. Ja nesekosiet savai veselībai, tad nekas nesanāks. Tāpēc es aicinu ieguldīt naudu nevis kosmētikā, bet veselības uzturēšanā, tērēt naudu nevis dekoratīvai kosmētikai, bet ādas stāvokļa uzturēšanai un tas nozīmē – savu aknu, sava kuņģa un, tātad, sava organisma veselībai.

Un otrs – ir jānospļaujas uz jaunību. Ir jāsaprot, ka visi mēs paliksim veci, visi mēs paliksim nesmuki un visi mēs nomirsim. Var izdarīt miljoniem kosmētisko operāciju, pārvēršoties monstrā, bet tevī neviens vīrietis neiemīlēsies un par tevi visi smiesies. Mīliet savus gadus un vienkārši dariet tik daudz, lai jūs atbilstu savam vecumam un mīnus 5-7 gadiem. Un tad tas atbildīs jūsu temperamentam, jo vienalga jūsu temperaments nebūs tāds, kāds tas bija 20 gadu vecumā. Jūs taču neesat muļķīte… Bet jums var būt 50 gadi un tas var atbilst 35-38 gadu sievietes temperamentam.

**********

Bet, lai 50 gadu vecumā izskatītos kā 38-40 gadu vecumā, tas ir viegli. It visā jābūt mēra sajūtai. Bez fanātisma. Piemēram, sākāt kaut ko darīt, tad dodat sejas ādai vai ķermenim atpūtu. Bet vispār… labāk visu sākt darīt vecumā pēc 40-45. Jo es pazīstu jaunas sievietes, kas 25-28 gadu vecumā jau uz sevis visu, kas vien pasaulē pastāv, ir izmēģinājušas. Un tas nozīmē, ka 45 gadu vecumā āda nereaģēs vairāk ne uz ko.

**********

Es neciešu, kad organismam tiek radīts stress. Tāpēc, ja es esmu nolēmusi tievēt, es necentīšos to panākt nedēļas laikā. Tā ir histērija, nevis tievēšana. Jūs nedēļas laikā uz šī histērijas viļņa notievēsiet un pēc tam nedēļas laikā uz šī paša histērijas viļņa svaru atgūsiet. Jūs 3 nedēļas sēdēsiet uz striktas diētas, skalosiet sevi ar visām šīm briesmīgajām klizmām, bet pēc tam jūsu psihe, saprotot, ka esat tīras, vispār baidīsies ļaut jums pat ieēst (daudzām tas var pārvērsties par slimību). Bet tad, kad jūs vienu reizi šīs bailes pārvarēsiet, jūs padosieties kārdinājumam uz pilnu klapi.

Es nesaprotu kamdēļ tas. Cilvēks taču saprot, ka viņam nav vajadzīgs šis stress, visu laiku taču tiek runāts par to, ka sevi jāsargā no stresa, tad kamdēļ sev rīkot šo fizioloģisko stresu? Darīt to veselības labā?…man liekas tas norāda uz rakstura vājumu. Cilvēks, kuram ir stingrs raksturs, nerīs, neēdīs treknu, nedzers daudz alus, nepārēdīsies uz nakti – jūs gūsiet kaifu nelielās porcijās: nedaudz ēdīsiet, nedaudz dzersiet. Un dzīvosiet kā karalis un nekas nebūs jātīra, jāskalo un nebūs sevi jāpakļauj pazemojošām procedūrām.

**********

Man nav iemīļoto procedūru, jo, ja es veicu mezoterapijas procedūras, es tās neieredzu, jo nekā priekš manis tur patīkama nav. Es to neieredzu, bet daru. Iemīļotās procedūras?…protams, ķermeņa masāža. Man ir savs masāžists un viņš mani saved kārtībā. Es trenēju presi, nodarbojos ar stiepšanās vingrojumiem vai jogu, jo reiz man viens treneris, starp citu arī masāžists, teica, ka jaunība – tie ir stiepšanās vingrojumi. Jaunība – tie nav lieli muskuļi, bet ķermeņa stiepšanās spēja. Kamēr tu spēj stiepties, tu esi jauns, ja vairs nespēj – tu tāds vairs neesi. Es neskrienu, bet eju – tamdēļ ir domāti dažādi trenažieri, pie tam tie daudz vairāk no jums „izspiež”, nekā trenažieri-skrejceliņi. Respektīvi, es daru visu, lai mugurkaulu liktu mierā, bet, kad nolemju, ka man jāuztrenē rokas (jo katram ir kaut kas, kas trenējas vieglāk vai grūtāk – man rokas ir tievas un uztrenēt ir ļoooti grūti, toties kājas uztrenējas ļoti viegli un ātri) – no rītiem, pēc šī ledainā spaiņa procedūras es guļu gultā un kaut ko daru…vicinos ar hantelēm un cenšos sev iestāstīt, ka tas kaut kādi uzlabos manu roku izskatu. Protams, ka uzlabo un galvenais – būt labā noskaņojumā!

**********

Jaunībā, kad otro reizi apprecējos, es guvu kādu pieredzi…Es nolēmu pieņemt vēl vienu bērnu. Tā bija smaga situācija. Man bija savs 2-gadīgais bērns un šis 5-gadīgais puisītis, kurš ilgi līdz tam bija pavadījis laiku 5-diennakšu bērnudārzā, kā rezultātā viņš bija kļuvis noslēgts, absolūti neģimenisks bērns. Bija grūti.

Pie tam, es ne reizi nebiju griezusies pie konsultantiem, psihologiem – ne tāpēc, ka tas ir principiāli, bet tāpēc ka esmu tāds cilvēks, kas visu laiku, vērojot pasauli, daudz ko  apgūst un mācās pats. Vienmēr esmu jauna brīnuma, jaunu zināšanu gaidās. Man interesē visi cilvēki, ja vien viņi kaut ko man var pateikt jaunu. Esmu ļoti pacietīga. Es negaidu, kad mani uzreiz pārsteigs. Es varu ilgi klausīties un pēc tam noteikti kaut ko „izmakšķerēt”. Tāpēc ar laiku es kļuvu pati sev psihologs.

**********

Visu stresu laikā, kuros esmu ,un tie man bija briesmīgi, tai skaitā, kad manam bērnam bija vēzis, es, protams, balstījos uz ģimeni, bet kopsummā no visa līdu laukā pati. Un tas ir mans galvenais padoms – ja jūs vienmēr cerēsiet, ka kāds cits to izdarīs, nekas neizdosies. Ja jūs lūgsiet palīdzību kādam un jums blakus būs draugi, tas ir brīnišķīgi, bet izkārpīties laukā varēsiet, ja balstīsieties uz sevi. Gluži kā krīzes laikā – jānokrīt pašā dibenā un tad jāceļas augšup. Ir jāatsperas no dibena un tas iespējams tikai tad, kad esat pašā apakšā. No tā nav jābaidās, ir sev jāpasaka: „Tas, lūk, ir slikti, esmu vainīga te, un te, tā ir mana kļūda. Var kaut ko mainīt? Var! Ir jāizdara tas, tas un tas.” Un ej uz priekšu! Bet kamēr visi visapkārt ir vainīgi, kamēr vainīga visa pasaule, vīrs, bērni, draugi vai kolēģi, priekšnieks vai policists, bet es, lūk, visa balta un pūkaina – tas ir gals un nekas nenotiek… Tātad cilvēks nav nonācis dibenā, viņš tā arī plunčāsies un šūposies kaut kur pa vidu. Viņam nav no kā atsperties.

**********

Hroniskais noguruma sindroms ir enerģijas trūkums.Tas nozīmē, ka vai nu darbs ir apnicis, vai sieva apnikusi, vīrs apnicis, pasaule apnikusi – tas ir pusdepresīvais stāvoklis.

Ļoti svarīgi aizvērt acis, izdarīt pauzi un pasapņot. Svarīgi atcerēties – kāds bija tas brīnišķīgais bērnības sapnis, varbūt kādreiz gājāt pa ielu, uzmetāt acis skatlogam un ieraudzījāt tajā gleznu un padomājāt – ak, kā es tā gribētu! Un pēc tam ņemiet un nebaidieties iet uz priekšu! Jo, lai savu sapni realizētu, būs jānopērk aksesuāri vai instrumenti, mācību grāmata, vai attiecīgs papīrs un otiņa. Ja gribi aizrauties ar fotografēšanu – pirmo savu nopietnāko fotoaparātu…un no tā sāks rasties enerģija. Un tālāk to visu sāksi jau darīt brīvajā laikā un tu ieraudzīsi, kā viss hroniskais nogurums pazudīs, kaut arī slodze varbūt būs vēl lielāka.

**********

Mans darbs ir mans hobijs, tāpēc es to visu apvienoju. Esmu ļoti dārgi savā dzīvē samaksājusi, lai saņemtu naudu par to, ko man patīk darīt.

Piemēram, kad es vadu savu raidījumu (dažus raidījumus var noskatīties šeit >>>), esmu kaifā. Runāt ar cilvēkiem, manas meistarklases – tas tiešām ir liels kaifs. Kad es cenšos uzņemt kino – tas ir kaifs. Kad pati rakstu scenāriju, kad rakstu grāmatu – tas ir kaifs. Tas ir tas, no kā gūstu enerģiju, jo es spēju apvienot šīs sajūtas ar savu profesiju. Uz to ir jātiecas. Ir jābūt kaut kādai bāzes profesijai, kā pamatam, bet nebaidīties mainīt savu dzīvi jebkurā vecumā un no tā gūt kaifu!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Šīs slavenās sievietes ir skaistas, neatkarīgas un savā dzīvē sasniegušas milzīgu slavu un atzinību. Un katrai no viņām ir savi, īpašie panākumu noslēpumi…

Andželīna Džolija. “Mūsu priekšstati par to, kā visam jābūt, traucē mums baudīt to, kā viss ir.”

“Kad tu kaut ko dari priekš citiem no sirds, negaidot pateicību, kāds to ieraksta likteņu grāmatā un sūta laimi, par kuru tu pat nebiji sapņojis.”

“Es sapratu, ka laime – tā ir izvēle. Mēs nevēlamies kādu aizvainot vai likties neinteresanti sarunu biedri, tai laikā, kad ir jāgrib būt laimīgiem. “

Beyonce: „Atrodiet laiku, lai padomātu par dzīvi”.

Mans tētis reiz man teica: “Nav iespējams visu laiku būt pirmajam, dažkārt līdera groži ir jāatdod citam, lai padomātu un atrastu motivāciju jauniem izaicinājumiem.” Tā ir ļoti pareiza doma – kopš tā laika es katru dienu vismaz 20 minūtes pavadu mierā un klusumā, lai padomātu par to, ko es gribu, par kļūdām, kuras pieļāvu, un par to, kā tās neatkārtot nākotnē. Ja katru dienu mēs uzzināsim par sevi un saviem mērķiem kaut ko jaunu, nākamajā rītā mēs pamodīsimies mazliet gudrāki, nekā mēs bijām vakar. Un tas nozīmē – nedaudz laimīgāki un harmoniskāki.”

Keita Blanšeta. „Ja vien es varētu izvēlēties, es visu dzīvi gribētu atrasties uz panākumu robežas – tā ir brīnišķīga gaidīšanas sajūta un nekādu uztraukumu un vilšanos…”

Taira Benks. „Attīsti savus talantus.

Kad es sapratu, ka ir pienācis laiks beigt savu modeles karjeru, es prātoju: bet ko darīt tālāk? Fantāzijas atveda mani uz ierakstu studiju: Es gribēju radīt albumu, saņemt ovācijas un “Grammy”. Iztēlojoties sevi kā jaunu superzvaigzni, es ierakstīju daudzas dziesmas, kuras, par laimi, neviens nedzirdēja… Draugi teica, ka man nav lemts kļūt par jauno Lady Gaga. Un piebilda: “Ņem vērā, ka likteni nosaka talanti.” Šī padoma jēga bija tajā, ka ir jāsaprot, kādi talanti jums piemīt, un jāattīsta ir tieši tie. Pie tam, dažreiz ir svarīgi veikt sevis un savu talantu pārbaudi – vai tie atbilst jūsu patiesajām vēlmēm. Apzinoties, ka man nepiemīt dziedātājas talants, es turpināju veikt pašanalīzi – un tad man pieleca: Es varu kļūt par efektīvu biznesa sievieti šovbiznesa sfērā! Galu galā, man taču ir uzņēmējdarbības talants un izpratne par pasaules modi. Kā jūs redzat, viss izdevās.

Džuliana Mūra. “Tas, ka jūsu galvā, var dzīvot divas balsis un pastāvīgi viena ar otru strīdēties – tas ir normāli. Tikai neļaujiet tur iemitināties trešajai. Tā vienmēr ieņems vājās un neizlēmīgās balss pusi. “

“Uzmanīgi sekojiet savai dzīvei. Netērējiet to vienam un tam pašam. “

Merila Strīpa. „Jebkuram, kurš grib kaut ko sasniegt, ir daudz jāstrādā. Arī es, kad strādāju, izlieku sevi uz pilnu klapi. Esmu pārliecināta, ka tieksme uz pilnību ir tas, kas labu dzīvi atšķir no veiksmīgas.”

Gvineta Paltrova. „Dzīve ir pārāk īsa un bezvērtīga. Tāpēc iedvesmojies no visa, kurā sajūti kaut vai pilienu iedvesmas”.

Salma Haijeka. “Perfekcionisms – tās ir evolūcijas beigas. Tāpēc te vienmēr būs kaut kas, pie kā strādāt.”

“Kad tevi mīl, nevajag no cilvēka prasīt mīlestības pierādījumus, jo var notikt tā, ka pierādījumi paliks, bet mīlestība izgaisīs.”

Penelope Krusa. „Jūs nevarat dzīvot, skatoties uz sevi no malas, it kā no sveša skatu viedokļa.”

„Es piekrītu tam, ka smiekli ir labākās zāles. Tie palīdz cilvēkiem atbrīvoties no tā, kas slēpjas dziļi iekšā.”

Monika Beluči. „Sajust iekšējo komfortu – tas nav tas, kā tu izskaties ārēji, tas ir tas, kā tu jūties iekšēji”.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kāds patiess notikums.

———————

Reiz kādā no lekcijām profesors mums stādīja priekšā jauniņo. Šajā momentā pie sava pleca sajutu vieglu pieskārienu. Atskatoties, es ieraudzīju mazu, kalsnēju večiņu, kas, uz mani skatoties, smaidīja tik plašu smaidu, ka neviļus tas pārņēma arī manu seju.

-Sveika, skaistulīt, mani sauc Rouza un man ir 87 gadi,- viņa teica.

-Vai varu apsēsties blakus?

Es pasmaidīju un, lai mums abām būtu ērtāk, pavirzījos tālāk.

-Protams, sēdieties. Vai varu uzzināt, kas Jūs atvedis uz universitāti tik nevainīgā vecumā? – pēkšņi man sagribējās pajokot.

-Esmu šeit, lai satiktu bagātu vīru un dzemdētu viņam veselu bariņu bērnu, – piemiedzot ar aci, Rouza atjokoja man pretī.

-Bet, ja nopietni? – Rouza man iepatikās arvien vairāk un vairāk. Mani ļoti ieinteresēja šīs gados vecās kundzes parādīšanās mūsu vidū.

-Bet, ja nopietni… Es vienmēr esmu gribējusi iegūt augstāko izglītību. Un, lūk, esmu šeit,- atbildēja Rouza.

Pēc lekcijām mēs devāmies uz studentu ēdnīcu un kopā pusdienojām. Kopš šīs dienas trīs mēnešu garumā mēs vienmēr pusdienojām kopā. Rouza kļuva gandrīz vai par visu studentu tusiņu kompānijas dvēseli. Visi labprāt kontaktējās ar Rouzu, ne reizi neizrādot jebkādu nepatiku.

Semestra beigās mēs uzaicinājām viņu uzstāties izlaiduma vakarā. Kad viņa tuvojās tribīnei, no viņas rokām izkrita vesela špikeru kaudzīte. Samulstot, Rouza centās tās uzlasīt, bet visas uzlasīt tā arī neizdevās.

-Piedodiet lūdzu, esmu palikusi tik izklaidīga. Vīra dēļ pārstāju dzert alu, tāpēc no viskija reibstu daudz ātrāk, – viņa atjokoja. – Visus špikerus es vairāk nesalasīšu, tāpēc ļaujiet man pateikt vienkārši to, ko domāju.

Kamēr apklusa smiekli, viņa noklepojās un sāka savu runu:

-Mēs nepārstājam spēlēties, tāpēc, ka kļūstam pieauguši. Mēs kļūstam pieauguši, tāpēc ka pārstājam spēlēties. Ir tikai dažas jūsu veiksmes, jaunības un laimes sastāvdaļas. Jums ir jāsmaida un katrā dienā jāatrod kaut kas, par ko pasmaidīt. Jums nepieciešams sapnis. Kad jūs pārstājat sapņot – Jūs mirstat.

-Mums apkārt ir tik daudz cilvēku, kuri ir miruši un viņi par to nemaz nezina! Ir milzīga starpība starp novecošanu un kļūšanu par pieaugušu. Ja jums ir 19 gadi un jūs veselu gadu novalstīsieties uz dīvāna un neko nedarīsiet, jums paliks 20. Ja uz šī dīvāna veselu gadu pavadīšu es, man paliks 88. Nav grūti kļūt par pieaugušu. Mums nav nepieciešams nekāds talants vai prasmes, lai novecotu. Prasme ir šajās pārmaiņās sev atklāt jaunas iespējas.

Savu runu pabeidzot ar frāzi „Ar cieņu, Rouza”, večiņa atgriezās savā vietā. Dzirdēto pārdomājot, mēs visi klusējām.

Pēc gada Rouza ieguva tik sen izsapņoto augstāko izglītību. Bet vēl pēc nedēļas viņa klusām miegā nomira.

Uz viņas bērēm atnāca vairāk kā 2000 studentu pateicībā par to, ka šī mazā, gaišā, trauslā večiņa šiem jauniešiem iemācīja būt par tiem, par ko viņi var un par ko grib būt.

———————

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Jebkādu attiecību – gan laimīgu, gan ne visai, rezultātā mēs gūstam nenovērtējamu pieredzi. Savi mīlas padomi piederēja arī pasaules slavenajām sievietēm.

1. Izvairies no mīlas trijstūriem.

Dzejniece Anna Ahmatova bija neoficiālās attiecībās ar vēsturnieku un kritiķi Nikolaju Puninu. Par laimīgām šīs attiecības diez vai varēja saukt: iemīlējušies dzīvoja vienā dzīvoklī kopā ar Punina sievu un meitu. Tomēr, kaut ko mainīt Punins nevēlējās.

Tāpēc: pat, ja tavs partneris zvēr mūžīgu mīlestību, un saka, ka dzīvot bez tevis nevar, bet tai pašā laikā nodrošina sev “rezerves lidlauku”, nepārtraucot iepriekšējās attiecības – bēdz no tāda cilvēka cik vien iespējams tālāk, jo viņš rada ļoti ērtus apstākļus sev, bet ne tev.

2. Pielieto flirta mākslu.

Annai Boleinai, karalienes Elizabetes I mātei, vienmēr bija daudz pielūdzēju. Un ne tikai tāpēc, ka viņa bija izglītota un asprātīga: sieviete, komunicējoties ar pretējo dzimumu, prasmīgi izmantoja flirtu. Viņas popularitāte augstajās aprindās piesaistīja karaļa Henrija VIII uzmanību.

Tāpēc: neaizmirsti, ka jo lielāks skaits kavalieru vai draugu ir sievietei apkārt, jo interesantāka viņa kļūst vīriešiem. Šis mīlas triks nav zaudējis savu aktualitāti arī šodien.

3. Nesteidzies apprecēties.

Pirms laulībām ar Diānu princis Čarlzs tikās ar Kamillu Šendu (kas tagad, starp citu, ir viņa sieva). Nākamā “tautas princese”, domāja, ka kāzas ar Lielbritānijas troņa mantinieku padarīs viņu attiecības laimīgas un no viņa dzīves bijušo aizraušanos izsvītros, bet, diemžēl, viņai nebija taisnība. Čārlzs zvanīja Kamillai jau medusmēneša ceļojuma laikā.

Tāpēc: ja neesi līdz galam pārliecināta sava vīrieša jūtu patiesumu, nevajadzētu steigties saistīt ar šo cilvēku dzīvi, cerot, ka “viss būs labi.” Pat tad, ja laulība ar viņu šodien ir vilinoša partija, rīt tai ir risks kļūt par pašas ilūziju upuri .

4. Ļauj vīrietim justies svarīgam.

Aktrise Nadežda Rumjanceva kļuva par īstenu diplomāti. Nodzīvojot ar Villiju Hštojanu vairāk kā 40 gadus, viņa vienmēr uzsvēra, ka ģimenes galva ir vīrs, pie tam, neatkarīgi no sievas statusa un zināšanu līmeņa.

Tāpēc: pat ja tu esi ideāla sieviete, ir vērts biežāk uzsvērt nevis savu, bet gan vīrieša pārākumu. Un tad, ticot saviem spēkiem,vīrietis būs gatavs nēsāt sievieti uz rokām.

5. Neaizmirsti attiecībās par romantiku.

Viktorijas Bekhemas mīlas stunda ir nedziestošā interese par savu mīļoto. Viņa pastāvīgi viņam organizē pārsteigumus: romantiskas tikšanās un kāzu jubilejas. Pat attiecību krīzes brīdis, kad Deivids bija apsūdzēts par ārpus laulības attiecībām, tika pārvarēts ar kopīgu ceļojumu uz Maroku.

Tāpēc: ja attiecībās iezogas rutīna, var mēģināt radīt romantiku savām rokām. Pāriem ar lielu ģimenes stāžu ļoti svarīgi vismaz reizi nedēļā aizbēgt no rutīnas un organizēt randiņus – katru reizi jaunā vietā. Ja viens no jums sāks otram sagādāt pārsteigumus, otram nekas neatliks, kā izgudrot kaut ko atbildei.

6. Meklē nevis vīru, bet nākamo bērnu tēvu.

Pirmās divas aktrises Angelinas Džolijas laulības ilga trīs gadus, jo aktrise izvēlējās vīriešus, kas pārāk rūpējās par savu tēlu. Bet, satiekot Bredu Pitu, Angelina zināja, ka ir atradusi vīrieti, kurš ir gatavs veltīt savu dzīvi viņu bērniem un ģimenei. “Es vienmēr biju pārliecināta, ka labi zinu cilvēku, kurš man ir blakus, bet patiesībā es vienmēr viņu pārvērtēju. Tāpēc, es sāku meklēt savu nākamo bērnu tēvu. Un atradu “, – atzīstas Angelina.

Tāpēc: pievērs uzmanību tiem vīriešiem, kuriem pirmajā vietā ir jūsu abu intereses.

7. Esi ar vīrieti, ar kuru ir kopīgas intereses.

Pirmais modes dizaineres Koko Šaneles mīļotais vīrietis, virsnieks Etjēns Balzans (Etienne Balzan), pret viņas ideju atvērt studijuizturējās skeptiski un šo projektu finansēt atteicās. Šajā situācijā malā nepalika Etjēna draugs Arturs Keipls (Arthur Capel), kurš Koko sapņa realizēšanai iedeva naudu un atbalstīja viņu visādi citādi. Meitene šādu attieksmi novērtēja un starp abiem jauniešiem uzliesmoja mīlestības jūtas.

Tāpēc: svarīgi ne tikai ticēt sev, bet būt blakus cilvēkiem, kuri tev tic. Vīrietis, kurš tevi spēj atbalstīt, iedvesmot un radīt tevī lielāku pārliecību, ir īsts retums, kas noteikti ir jānovērtē.

8. Velti laiku un uzmanību ģimenei.

Vincents Kasels neslēpa, ka vēlas lielu ģimeni un, neskatoties uz savu aktrises karjeru, Monika Belluči viņam dzemdēja divas meitas, kuras abi kopā audzināja, esot laimīgā laulībā. Bez visa tā, Monika vienmēr pasvītroja, ka ģimenes dēļ dažreiz atteicās pat no interesantām lomām, bet nemaz par to nenožēloja: „Šobrīd mana karjera ir ļoti aizraujoša, bet mīlestība vienalga ir pirmajā vietā, tāpēc ka tā mani līdzsvaro”.

Tāpēc: atceries, ka jebkurš vīrietis būs sajūsmā par sievieti, kas rūpējas par savu ģimeni un velta tai nepieciešamo uzmanību, pat, ja vienlaikus viņa ir aizņemta biznesa lēdija.

9. Vīriešus izvēlies pareizi.

Mārgarite Tečere ar savu vīru nodzīvoja laimīgu laulība veselus 50 gadus. Deniss Tečers bija savas sievas ēnā, bet dzelzs lēdija vienmēr pasvītroja, ka viņš bija viņas galvenais draugs un atbalsts. Mārgarite savu vīru cienīja un vērtēja par to, ka viņš bija drošs atbalsts un savu otršķirīgo vīra un Lielbritānijas premjerministra lomu uztvēra mierīgi.

Tāpēc: kamdēļ tev tas, kurš cenšas apliecināties uz tava rēķina? Atrodi vīrieti, kas tad, kad tev ir vēdera gripa, ir gatavs pat tev uzvārīt vistas buljonu. Tādu, kurš tevi atbalsta un uzslavē, ja tava alga izrādīsies krietni lielāka nekā viņējā.

10. Esi pateicīga pat, ja mīlestība ir pagājusi.

Dzejnieks Raimonds Asso un Edīte Piafa satikās dziedātājas karjeras sākumā, kad viņa bija nonākusi grūtā dzīves situācijā. Viņš Edītei uzrakstīja vairākas dziesmas un kļuva par viņas mentoru. Raimonds mīlēja Edīti un pēc kāda laika arī viņa iemīlēja Raimondu. Tomēr pēc kāda laika „skolniece” aizrāvās ar sev atvēlēto lomu…, bet arī vēlāk, pēc šķiršanās, Edīte vienmēr atcerējās par to, ko viņas labā šis cilvēks bija darījis.

Tāpēc: atceries, ka dažreiz mīlestība beidzas, bet ir svarīgi vienmēr atcerēties to labo, kas jūsu dzīvē ir bijis un būt pateicīgiem cilvēkiem, kas jums ir dāvājuši laimi.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Pēc izciestām smagām muguras smadzeņu traumām, Natalie Barnhard caur savu fondu „Riteņi ar spārniem” velta savu dzīvi, lai palīdzētu citiem, kuriem arī ir muguras smadzeņu traumas.

Viņa sapņo reiz palīdzēt uzcelt vietējo rehabilitācijas centru. Natalie Barnhard izveidoja fondu, lai palīdzētu visiem, kuri cieš tās pašas problēmas dēļ.

Natalie zina, cik vientuļi un skumji tas var būt un zina, kā mainās dzīve pēc muguras smadzeņu traumas: "Cīņa nebija viegla. Pagāja diezgan daudzi gadi, līdz nokļuvu tur, kur esmu tagad – emocionāli , garīgi un fiziski. Vairākus gadus es biju ļoti vāja. Šīs traumas ir ļoti smagas”. "Lai caur to visu tiktu cauri, nepieciešams atrast jaunu ceļu, jaunu dzīves jēgu, mērķi, jaunu aizraušanos," – viņa piebilst.

Pēc tik nopietnas traumas un zinot, cik grūti bija ciest, viņa kļuva burtiski apsēsta ar domu palīdzēt citiem: "Tā ir ļoti brīnišķīga sajūta – palīdzēt mainīt kāda cilvēka dzīvi," – teica Natalie. Viņas pašas dzīve krasi mainījās 2004.gada 22.oktobrī, kad viņa strādāja par fiziskās terapijas un licencēta masāža terapeita palīdzi kādā ortopēdijas centrā, kad stiepšanās ierīce uzkrita viņai virsū, izraisot smagas muguras smadzeņu traumas, kā rezultātā viņa tika paralizēta.

Natalie uzskata, ka viņai palaimējās… Viņa guva ievērojamus panākumus, pie tam, ļoti daudz paveicot pati saviem spēkiem. Tagad viņa spēj pakustināt abas rokas un viņa var pati ēst, uzklāt make-up, tīrīt zobus un pat pārvietoties ar savu ratiņkrēslu. Viņas ratiņkrēsls – tā ir daļa no viņas dzīves, kas aizstāj kājas. Natalie nevēlas, lai kāds kontrolētu viņas dzīvi un neuzliek sev nekādus ierobežojumus cik tālu ies: "Mans mērķis ir neapstāties, bet gan visu laiku mēģināt panākt progresu. Es vēlos vienmēr būt vesela un formā. Esmu pacēlusies augstāk par savu traumu”.

Uz tikšanos tepatās,

Aija