Tas būs kādas sievietes patiess viņas dzīves notikuma stāsts, kuru es tulkoju, lai gūtu mācību pati un, varbūt, arī tu…

Es turējos, kamēr vien spēju. Bet pienāca diena, kad mani spēki izsīka un, tiklīdz mans vīrs Bils aizbrauca uz darbu, es savācu mantas, paņēmu mūsu 14 mēnešus veco dēlu un aizgāju no mājām.

Tas gads bija vienīgais, kad mēs dzīvojām tajā pašā pilsētā, kur mani vecāki. Šī iespēja aizbēgt pie mammas un tēta manu lēmumu aiziet prom no Bila padarīja vienkāršāku. Ar saraudātu un dusmīgu sejas izteiksmi es kopā ar mammu aizgājām uz virtuvi. Viņa turēja bērnu, bet es, attaisnojot savu rīcību, šņukstēju. Mamma ielēja man tasi kafijas, un teica, ka viņa un tētis man palīdzēs. Es jutos atvieglota.

-Bet pirms tu aiziesi no Bila prom, tev būs kaut kas jāizdara, – teica mamma.

Viņa nolika gulēt manu dēlu, paņēma papīra lapu un pildspalvu, un lapas vidū novilka vertikālu līniju. Kreisajā pusē viņa palūdza man uzrakstīt visu to, ko izdarīja Bils, kamdēļ man ar viņu dzīvot kļūst nepanesami. Es palūkojos uz šo sadalošo līniju un iedomājos, ka labajā pusē mamma palūgs man uzrakstīt labās Bila īpašības. Es biju pārliecināta, ka slikto īpašību saraksts vienalga būs garāks un tāpēc labprāt ķēros pildīt kreiso pusi. Es neskopojos un arī papīru nežēloju. Es šo brīdi, kad varu uz papīra „atspoguļot” mana vīra negatīvo tēlu, burtiski baudīju.

Kreisais stabiņš izskatījās apmēram tā:

– Nekad pēc sevis neko nenovāc;

– Nerunīgs. Par visiem viņa plāniem un lēmumiem uzzinu pēdējā.

– Baznīcā dievkalpojuma laikā aizmieg.

– Turpat pie galda šņaukājas un atraugājas.

– Nekad man nepērk dāvanas.

– Ģērbjas pavirši un neatbilstoši.

– Skops.

– Sliņķis (nepalīdz mājas darbos) utt.

Saraksts izveidojās visas lapas garumā. Pierādījumu, ka neviena sieviete nebūtu spējīga dzīvot ar tādu vīru-monstru, man bija vairāk kā vajag. Un ar apmierinātu sejas izteiksmi es jautāju:

-Un tagad es saprotu, ka tu man palūgsi labajā pusē uzrakstīt Bila labās īpašības?

-Nē, – teica mamma, – es tāpat jau zinu Bila labās īpašības. Es vienkārši vēlos, lai pretī katrai kreisās puses rindiņai tu uzraksti savu atbildes reakciju labajā pusē. To, kā TU rīkojies.

Tas izrādījās daudz cietsirdīgāks un grūtāks uzdevums, nekā uzrakstīt Bila labās īpašības. Es zināju un labi atcerējos Bila labās īpašības un man būtu bijis ļoti viegli tās aprakstīt. Bet es nekad neesmu domājusi pati par sevi. Es zināju, ka mamma mierā neliksies, kamēr nepabeigšu, tāpēc es sāku rakstīt: – Es apvainojos, dusmojos, kliedzu, pūšos…

-Man bija kauns būt viņam blakus.

-Es tēloju „mocekli”, „spēlēju” uz jūtām un centos pret sevi radīt žēlumu.

-Es gribēju būt precējusies ar kādu citu.

-Es nerunāju ar viņu. Noslēdzos sevī un sodīju viņu ar klusēšanu.

-Es uzskatīju, ka esmu pārāk laba priekš viņa un viņš nav manis cienīgs utt.

Saraksts izrādījās ļoti garš. Kad es aizpildīju visu stabiņu, mamma paņēma papīra lapu un šķēres. Viņa pārgrieza manu mākslas darbu pa novilkto līniju vertikāli uz pusēm, bet kreiso pusi saburzīja un iemeta atkritumu spainī. Labo pusi iedeva man.

-Bekija,-teica mamma. –Paņem šo sarakstu uz mājām. Padomā par savu rīcību. Šodien, lai bērns paliek pie mums. Ja tu patiešām to izdarīsi godīgi un no visas sirds un joprojām gribēsi no Bila aiziet, tad tētis un es darīsim visu, lai tev palīdzētu.

Atstājot mantas un dēlu pie mammas, es atgriezos mājās. Es sēdēju uz kušetes ar savu papīra lapu rokās un domāju… Ir grūti pat aprakstīt, kā šīs manas rīcības, izturēšanās izskatījās bez balansējošā Bila kaitinošo ieradumu saraksta. Saraksts bija biedējošs. Tajā es redzēju sīkumainības, apkaunojošu metožu un graujošu pretreakciju aprakstu.

Dažas nākamās stundas es pavadīju, lūdzot Dievam piedošanu. Es lūdzu spēku, līdzdalību, vadību un gudrību, lai veiktu pārmaiņas, kādas man būtu jāveic. Es turpināju lūgties un sapratu par kādu apsmieklu es biju kļuvusi. Man bija pat grūti atcerētos manis pašas aprakstītos Bila „grēkus”. Cik tie bija kļuvuši absurdi. Tajos nebija nekā amorāla vai briesmīga. Mana sirds bija kļuvusi tik cieta un akla, ka es pārstāju ievērot, ka Dievs mani svētīja ar patiešām labu vīru – ne ideālu, bet labu.

Es atcerējos, kā pirms pieciem gadiem, es Bilam devu zvērestu. Es solīju viņu mīlēt gan veselībā, gan slimībā, gan priekos, gan bēdās. Es solīju to visu Dieva, manas ģimenes un draugu klātbūtnē. Bet neskatoties uz manu svēto solījumu, es šorīt biju gatava viņu pamest sīku, nesvarīgu lietu dēļ.

Es ielēcu mašīnā un braucu atpakaļ pie vecākiem. Es nevarēju noticēt tam, cik labi jutos, atšķirībā no manas pirmās šodienas vizītes pie mammas. Tagad es sajutu pasauli, mieru un pateicību. Kad es ņēmu savu dēlu, es sajutu šausmas par to, cik traģiski šorīt mainījusies būtu viņa dzīve. Manas sīkumainības un pastiprinātā jūtīguma dēļ es dēlam gandrīz atņēmu iespēju tēvu redzēt katru dienu. Es ātri pateicos savai mammai un steidzīgi devos prom, lai paspētu atgriezties līdz Bila atnākšanai mājup…

Uztikšanos tepatās,

Aija

Ir smagi, kad ir notikusi šķiršanās. Vēl smagāk, ja tā ir negaidīta, nodevīga… Un tomēr… Varbūt pamēģināsim palūkoties uz šķiršanos ar mīļoto (vai ne vairs mīļoto) cilvēku no malas?

Pirmkārt, tā ir iespēja pārskatīt attiecības un savu iekšējo pasauli, jo, katru reizi apstājoties, mēs it kā sastingstam un gatavojamies kaut kam jaunam. Bet izdarot pirmo, jauno soli, mēs uzsākam kustību. Varbūt tā būs virzība ar vairākām pieturām, bet tas mūs padarīs tikai stiprākas? Bet varbūt šķiršanās ir vārda „pārmaiņas” sinonīms?

Kā izdarīt šo soli nākotnē pareizi? Ir svarīgi neatskatīties, pieņemot to,kas notiek. Skan viegli – vai ne, bet izrādās, ka arī praksē tas nemaz nav tik grūti. Galvenais – iztikt BEZ panikas.

Ar ko sākt?

Ar sevi. Atstāj visu aiz muguras – visu kas ir bijis. Nepārskati simtām reižu savas pagājušās dzīves sižetus. Protams, ka ir bijušas patīkamas atmiņas… Pamēģini tās visas it kā sagrupēt un domās izveidot albūmu, kuru šad tad, ja nebūs citas izejas, it kā pārlaposi. Bet ne vairāk. Nekoncentrējies uz bijušo partneri. Atbrīvo savu galvu no melīgām domām. Nekādā gadījumā nekāpies atpakaļ! Tu taču zini, ka atgriezties ir slikta zīme .

Izvēlamies savu ampluā

Tu domā, ka spēcīgas sievietes lomu vāja sieviete nevar nospēlēt? Tas viss ir atkarīgs no tā, cik liela aktrise esi. Tas, kā tu jūties šobrīd ir ļoti svarīgi. Ja vājuma sajūta joprojām tevi neatstāj, tu nekad nespēsi būt stipra. Gaudot spilvenā, dirnēt mājās – tā ir pierastā šī žanra klasika, bet tā nekādi tev nepalīdzēs virzīties uz priekšu. Pagaudo, padirni, bet tad celies kājās.

Kas varētu līdzēt?

Ir grūti kaut ko rekomendēt, jo mums katrai ir sava dzīve, situācija, bijušās attiecības, sāpju slieksnis, bet pamēģināsim izveidot visizdevīgāko ampluā TOP-6:

Tām, kurām ir bērni – super-mammas ampluā. Visa mātišķā mīlestība, ko tu sniegsi saviem bērniem, noteikti spēj paveikt brīnumus! Galvenais – esi patiesa!

Mājsaimnieces ampluā. Kas teica, ka mājasdarbi ir garlaicīgi? Ir TIK daudz veidu kā tos dažādot un neatkarīgi no tā, kāds ir tavs budžets. Regulāri meklē un gatavo jaunas ēdienu receptes, maini mājas uzkopšanas algoritmu, nodrošini sestdienas un svētdienas par savām brīvdienām, lasi vairāk par jaunajām, mūsdienīgajām tehnoloģijām.

Ja savu dzīvi nevari iedomāties bez trenažieru zāles, tad pēc-šķiršanās depresija nevar būt iemesls nolaist rokas un necelt hanteles un negriezt pedāļus. Brīnišķīga izeja – izmēģini sportistes ampluā! Skriešana, pilates, ūdens aerobika… Bet varbūt pievērs uzmanību boksam? J Tas var dot brīnišķīgu iespēju izplūst agresīvajai enerģijai un vienlaicīgi iegūt trenētus muskuļus un pozitīvismu.

Bet varbūt dodies uz Rīgas Lidostu un lidojumu sarakstā atrodi to galapunktu, kurp varētu doties ceļojumā? Ceļotājas ampluā brīnišķīgi paplašina redzesloku, palīdz iepazīt un satikt jaunus cilvēkus, aizmirst pagātni un kļūt elastīgākai. Pie tam, tu iemācīsies saprast dažādas pasaules kultūras.

Nesanāk aizceļot uz ārzemēm? Nekas. Sēdies vilcienā, autobusā, mašīnā, uz riteņa vai motocikla. Meklē SAVU ceļu.

Ja esi “tusētāja” un tavās asinīs plūst daudz enerģijas, neaizmirsti par to, ka nav vērts enerģiju tērēt bez jēgas. Dodies uz jaunām atpūtas iestādēm un izveido jaunu paziņu loku.

Biznesa lēdijas ampluā. Un kāpēc gan, galu galā, neiegrimt līdz pat matu galiņiem biznesā? Šis variants, protams, der tām, kas tiešām mīl savu darbu vai savu biznesu. Bet ja nē….varbūt tieši šis ir tas īstais laiks, kad to mainīt un atdot tam visu savu enerģiju?

Bet, lūk, vēl viens ieteikums: lasi grāmatas. Nav svarīgi vai tu staigāsi pēc tām uz bibliotēku, pirksi jaunas grāmatveikalā vai lasīsi elektroniska formāta grāmatas. Lasi, sapņo, mainies, uzlabo savu valodu! Tas viss nāks tikai par labu tavam jaunajam tēlam. Varbūt ir pienācis laiks paaugties, mainīties, paplašināt savu interešu un redzes loku? Ja tu nevari būt šobrīd par „pusīti”, tad kļūsti par veselu .

Vai visas šīs pārmaiņas var izdoties bez mīlestības? Nē, būs jāatrod tās avots. Tāpēc izplet spārnus un lido uz priekšu – pretim jaunai dzīvei un gan jau arī jaunām attiecībām!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Diemžēl, 21 gadsimtā šķiršanās vairs nav retums un pēc tās laulātajiem bieži vien jādala ne tikai manta, bet arī bērni. Tieši bērnu dēļ bijušajiem vīram un sievai ir jāturpina attiecības arī pēc šķiršanās.

Vecāki organizē tikšanās un cenšas tēlot vai nu vienaldzību, vai mieru, vai pat jautrību tai laikā, kad patiesībā dziļi dvēselē notiek spēcīga pretēju jūtu burbuļošana.

Šodien nerunāsim par to kāpēc tiktāl esam nonākuši, kāpēc pasaulē tik daudz mīlestībā slēgtu laulību jūk… Mēs parunāsim par to, kā attiecības izveidot tā, lai tās netraucētu normāli dzīvot un abām pusēm nekļūtu par mokām pēc šķiršanās, kas tomēr ir notikusi.

Draudzība būvēta uz mīlestības lauskām

Pēc smagiem šķiršanās procesiem reti kura bijusī sieva ar bijušo vīru saglabā labas attiecības. Ir sievietes, kuras visu savu mūžu dzīvo ar šo aizvainojumu, ciešot, mokoties un neaizmirstot par bijušā laulātā nodevību. Ir bijuši arī gadījumi, kad pēc šķiršanās sievietes turpina vīrieti aprūpēt. Gan viena, gan otra galējība var radīt tikai ļaunumu.

Psihologi iesaka: Nekādā gadījumā neatskaties uz pagātni, nepieķeries mirušās mīlestības rēgam, bet gan ej uz priekšu, aizmirstot visas pārestības.

Tas jādara vispirms tāpēc, ka aizvainojums atņem enerģiju un traucē veidot jaunu dzīvi. Attiecības starp bijušajiem var nebūt draudzīgas, bet naidoties arī nav vērts. Uzreiz šādas attiecības izveidot neizdosies, šai procesā būs nepieciešamas abas puses.

No kā ir atkarīgas attiecības pēc šķiršanās

Attiecības starp bijušajiem vispirms ir atkarīgas no šķiršanās iemesliem. Vienīgais…ja sieva šķiras ar vīru-alkoholiķi, spēlmani vai narkomānu, turpmāk ar viņu tikties nav nekādas jēgas. No tāda cilvēka jāturas tālāk ne tikai pašai, bet jāsargā arī bērni. Tāpēc izskatīt šādu situāciju pat nav jēgas.

Attiecības starp bijušajiem, kuriem nav šo trūkumu un laulība izjuka citu iemeslu dēļ, atkarīgas no viņu psiholoģiskā brieduma. Parasti sieviete ir tā, kurai ir grūtāk pārdzīvot šķiršanos, jo viņa nevar saprast kā spēs tikt galā ar visām dzīves grūtībām bez vīra atbalsta.

Infantilitāti dažreiz var izrādīt arī vīrieši, cenšoties uzsākt kontaktu un meklēt bijušās sievas atbalstu. Tāda bērnišķīga pozīcija var kļūt par nopietnu šķērsli visu konfliktu noregulēšanai. Tikai pieaugušas personības laulības šķiršanas procesa laikā un pēc tās spēs savas attiecības organizēt tā, lai neviens šī procesa dalībnieks neciestu vairāk par pārējiem. Galvenais, no kā ir atkarīgas attiecības pēc tam, kad ģimene ir izjukusi un mīlestība izdzisusi, ir prasme rast kompromisu.

Visizplatītākās kļūdas veidojot attiecības pēc šķiršanās

Ir skaidrs, ka šķiršanās iemesls ir kāds konflikts, tāpēc attiecības starp bijušajiem bieži vien ir tādas kā saspringtas, sarežģītas un neviennozīmīgas. Vainīgas ir abas puses, jo nekad konflikts nav vienpusējs.

Situāciju sarežģī strīdīgie jautājumi, kas attiecas uz mantas dalīšanu. Neviens no bijušajiem laulātajiem nevēlas palikt zaudētājs un, lai vai kādas būtu sekas, cenšas atkarot savu daļu. Tam visam rezultāts ir ilgstošas tiesas prāvas, morāls un fizisks izsīkums.

Aizvainotā sieva cenšas vīram atriebties ar atbildes triecienu un kā atriebības ierocis ne reti tiek izmantoti bērni. Tamdēļ bieži vien cieš ne tikai abi vecāki, bet arī bērni, kuri tā visa rezultātā var gūt smagu, psiholoģisku traumu.

Tiekoties, bijušie laulātie par strīda priekšmetu it kā nerunā un, slēpjot savas patiesās domas un jūtas, cenšas pasargāt savu kopējo bērnu. Ārēji šad tad tas pat izdodas, bet iekšējais sasprindzinājums ar katru reizi tikai pieaug. Vēlāk tas var atspoguļoties uz abu šķirteņu turpmāko likteni. Psihologi iesaka neklusēt un lai vai cik tas ir grūti, uzsākt atklātu dialogu.

Daudzas sievietes domā, ka vīrieši nemaz nepārdzīvo šķiršanos. Patiesībā tikai retais bijušais vīrs nemokās savas vainas dēļ, kuru, savukārt, allaž pie katras tikšanās „uzsilda” bijusī sieva. Tieši tas liek vīrietim bieži vien izvairīties no tikšanās ar bijušo. Bet, ja viņš justu, ka sievai pret viņu vairs aizvainojuma nav , tad arī bērna audzināšanā vīrietis ņemtu daudz aktīvāku dalību.

Kā veidot attiecības pēc šķiršanās

Lai pēc šķiršanās abi bijušie varētu dzīvot normālu dzīvi, viņiem nepieciešams zināt sekojošus faktus: izjukušu ģimeni atjaunot gandrīz nav iespējams, tāpēc nav jēgas turēties pie šīs domas. Ir jāmācās būvēt jaunas attiecības. Ja pēc šķiršanās ir palicis bērns, vecākiem jāatceras, ka tieši viņš ir cietis visvairāk. Ir jāizrunā visas tās detaļas, kas skar abu vecāku dalību bērna audzināšanā.

Ja neizdodas izrunāties par šiem jautājumiem mierīgā ceļā, ir jāgriežas pie ģimenes psihologa. Nepiedotie aizvainojumi ir “tārpi”, kas bojā nervu sistēmu un veselību. Viss, kas sakrājies un sāp ir jāizsaka un jāizrunā, lai pēc tam varētu aizmirst un sākt veidot attiecības ar savu bijušo vīru savādāk, izejot pavisam no citām pozīcijām.

Šķiršanās nav dzīves beigas, bet tikai iemesls to mainīt uz labo pusi. Iespējams, tevi sagaida daudz laba un interesanta, bet tu par to neuzzināsi, ja sakoncentrēsies uz saviem aizvainojumiem un noslēpsies no pasaules, gaidot tikai nodevību vien.

Jaunas ģimenes fundaments

Tādā veidā, bijušo laulāto attiecības var kļūt vai nu par neveiksmīgu centienu iemeslu jaunas ģimenes veidošanā vai nu par jaunas, veiksmīgākas laulības fundamentu. Psihologi domā, ka vislabāk tas izdodas tiem cilvēkiem, kas prot kontaktēties vienā līmenī.

Ir jāprot piedot – tikai tad izdosies veidot laimīgu nākotni, kurā pilnīgi iespējams, abiem bijušajiem būs pilnvērtīgas ģimenes, mīlestība un laime.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kaut arī Starptautiskā sieviešu diena jeb 8.marts skaitās „sieviešu” svētki, tomēr šai dienā vislabāk jūtas jaunās meitenes, kuru puiši un vīrieši visādiem veidiem cenšas iegūt viņu uzmanību un sirdi. Protams, ir arī izņēmumi, un tas ir skaisti, bet ir sievietes, kas šai dienā nemaz tik jauki nejūtas. It īpaši, ja viņas ir šķirtenes vai „bijušās sievas”.

Ja tev ir 40 vai 50, un tu salīdzinoši nesen pārdzīvoji šķiršanos un esi zaudējusi it kā dzīves atbalsta punktu, tad, iespējams, kopā ar visu to, tev ir mazinājusies pārliecība arī par savu pievilcību. Tev liekas, ka diez vai vīrieši ieinteresēsies par tevi, ka iespēja satikt krietnu vīrieti līdzinās nullei, un vispār…dzīve ir beigusies. Patiesībā tas tā nav. Patiesībā tas nemaz nav tā.

Mūsdienās daudzām jaunām un jaukām sievietēm iespēja satikt savu liktenīgo vīrieti nav lielāka kā tev. Bet ir zināmi stipri pāri, kas satikušies tikai 50 gadu vecumā. Galvenais, lai tev būtu vēlēšanās.

Pirmkārt, mazāk domā par bijušo vīru.

Vai skumst vīrieši pametot savas novecot sākušās sievas?

„Vīrieši, pametot savas novecot sākušās sievas, skumst…skumst izteikti par savu personīgo likteni. Vispirms viņi domā, ka ir izvilkuši laimīgu loterijas biļeti, bet pēc tam, sajūtot pirmās vētras un zibens pazīmes, pēkšņi atceras, ka agrāk viņiem, kopsummā, nemaz nebija tik slikti… Pamet viņu un ej uz priekšu! Pati dzīve atriebs par tevi. Ļauj sev kaut reizi būt sliktai un baudi šo atriebību”, kādā savā romānā sievietēm iesaka Audrey Diwan – Franču literatūras pasaules pārstāve.

Es gan domāju, ka atriebība nemaz nav vajadzīga un nemaz nav gudra lieta. Šķiršanās tev jau ir devusi tiesības uz brīvību. Nu tad EJ UZ PRIEKŠU!

Un nebaidies ne no kā. No kā tad tev baidīties? Tu pati esi spējīga sevi uzturēt. Es neapgalvoju, ka sākumā būs viegli, bet tu vari.

Tu proti pieņemt pareizus lēmumus un uzņemties par tiem atbildību.

Tu pratīsi organizēt savu atpūtu un izklaidēt sevi. Un diez vai tevis organizēta atpūta zaudēs no tā, ka tev blakus nebūs vīrieša…drīzāk vinnēs. Bet, lai atrisinātu dažādus ikdienas saimnieciskos jautājumus tu vienmēr vari paaicināt palīgā izveicīgo kaimiņu, paziņu,vai galu galā, algotu darbinieku.

Interesanti, ka katrā vecuma posmā pastāv savas skumjas par zaudētām iespējām. Jā, iespējams, ka tu vairs nekad neskraidīsi mini svārciņos, nelēkāsi diskotēkās, neskūpstīsies kinoteātra pēdējās rindās…, bet mūsu vecumā vēlmes, taču, ir citas.

Izdomā sev interesantu nodarbi. Aizrāvies cilvēks vienmēr ir brīnišķīgs un pievilcīgs. Un vienmēr atceries: tava rota ir tavi bērni.

Šarmantā vecuma sievietē daudz kas var būt pievilcīgs, ja vien viņa pati ir interesanta, kā cilvēks.

Kop sevi un, saskaņā ar savu vecumu un iekšējo saturu, atjauno savu stilu. Necenties izskatīties jauneklīgi, bieži vien tas var likties pat smieklīgi. Šodien tev piestāv elegance.

Mazāk domā par to, cik nelaimīga esi. Palūkojies sev apkārt! Tici, ir daudz cilvēku, kuriem ir grūtāk par tevi. Jūti līdzi šiem cilvēkiem, un tu redzēsi, cik tavas nepatikšanas ir sīkas.

Dzīvo ar ticību, ka BŪS tavā dzīvē daudz labākas dienas. Ja šos pārbaudījumus tu pārcietīsi drosmīgi, tad noteikti saņemsi balvu – tavu neticamāko fantāziju piepildījumu.

Nekad nepaliec bez sapņiem, vēlmēm un mērķiem!

Iemācies to, ko vienmēr esi gribējusi. Izdari to, kam visas dzīves garumā nav pieticis laika.

Neizvēlies vientulību un izolāciju. Nevelti atlikušo dzīvi mazbērnu audzināšanai. Palīdzi bērniem, auklē un lutini mazbērnus, bet nesēdini viņus visus sev uz galvas.

Dzīves līmenis aug un šodienas sieviete 65-70 gadu vecumā apgūst automašīnas vadīšanu, datoru, aktīvi ceļo un satiek savu mīlestību.

Ja tu to vēlies patiesi, tad tu noteikti satiksi savu vīrieti. Esi pacietīga.

Ja jaunībā mēs satiekamies, lai viens otru pieslīpētu, lai viens otram kaut ko iemācītu, tad brieduma gados mūsu uzdevumi ir pavisam citi.

Ar gadiem mēs, satikto cilvēku, notikumu un izlasīto grāmatu dēļ, kļūstam pieredzējušākas, zinošākas un gudrākas. Kļūstam pilnīgākas un gatavākas īstām jūtām. Ar gadiem paveras spēja saasināti vērtēt to, ko tev dāvā dzīve.

Jūtu rezultātā, kuras izjūt nobriedis cilvēks, var izveidoties ideālas attiecības – kad divi cilvēki jūt patiesu vienotību.

„Esmu laimīga, par to, ka rīt būs jauna diena, ka tā man nesīs jaunas tikšanās, un, varbūt, aiz pagrieziena es satikšu jaunu cilvēku, kurš mani pārsteigs, un tie būs svētki”, tie ir vārdi no intervijas ar Sofiju Lorēnu.

Sievietei vienmēr atradīsies par ko rūpēties un kam dāvāt savu mīlestību: bērni, mazbērni, vecāki, māsas un brāļi, māsas vai brāļa bērni, draudzenes…

Bet vienmēr atceries, ka nekas un neviens mūs nevar padarīt laimīgas. Laime – tas ir emocionāls stāvoklis un tas gandrīz nemaz nav atkarīgs no ārējiem apstākļiem un citiem cilvēkiem. Šīs sajūtas formējas mūsu iekšienē.

Dzīvo, smaidi, sapņo, jūti, kontaktējies, radi un kusties! Un priecājies!

Lai laimīgs tev šis pavasaris!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Izrādās, ka vīrieši reti kad paši, savas iniciatīvas pēc, aiziet prom no ģimenes.

Vīrieši pēc savas dabas ir diezgan inerti, viņi ātri pierod pie laba un ilgi no tā atradinās. Un tāpēc lēmumu aiziet no ģimenes viņi nekad nepieņem emociju brīžos. Viņi ilgi un pamatīgi visu apdomā, pirms aiziet. Un tikai nedaudzi pieņem šādu lēmumu, vienmēr gaida līdz pēdējam, kad pirmo soli izdarīs sieviete.

Daudzas sievietes pēc šķiršanās par to visu domā savādāk. Un šodien par mītiem un to kāpēc vīrieši aiziet no ģimenes.

Pirmais mīts. Vīrietis aiziet prom, lai iegūtu brīvību.

Tiek uzskatīts, ka vīrietim gandrīz vai sapņos rādās, kā viņš atbrīvojas no ģimenes, laulības saitēm, iegūst absolūtu brīvību un nodarbojas ar to, kas viņam patīk. Jā, daudzi vīrieši pēc kārtējā strīda ar sievu par tēmu „draugi svarīgāki par ģimeni”, sapņo atbrīvoties no sievas kontroles. Bet pēc brīža viņš sāk skumt pēc sievas un šai momentā ļoti labi saprot, ka brīvība viņam nemaz nav vajadzīga.

Patiesībā: vīrieši, kas ir bijuši laulībā vairākus gadus nealkst pēc brīvības. Viņš neaiziet „nekur”. Visbiežāk viņš aiziet pie citas dzīves partneres. Gadās, ka šī otrā sieviete nav gatava šādām pārmaiņām, attiecības izbeidzas un vīrietis paliek viens. Vai arī – viņš saprot, ka jaunā sieva nav viņa sieviete un bija tikai kā iemesls, lai aizietu no sievas. Tāpēc šādu soli vīrietis vienmēr apdomā un „aizmugure” ir laikus sagatavota.

Otrais mīts. Vīrieši vieglāk pārcieš šķiršanos.

Bieži vien var vērot šādu ainu: vīrietis pēc šķiršanās meklē „mierinātāju”. Un apkārtējie nosodoši izlemj: „ Tad redz kā viņam trūka!” Tā ir tikai īslaicīga reakcija. Tas notiek tikai tāpēc, ka vīrieti pēc šķiršanās neviens neatbalsta, viņš paliek viens ar visiem saviem pārdzīvojumiem. Sievieti vienmēr cenšas mierināt apkārtējie, draudzenes, bet vīrieti nē. Vīrieti tieši otrādi – nosoda. It īpaši tad, ja šķiršanās iniciators ir bijis viņš.

Patiesībā: Vīrietim tobrīd rodas diezgan daudz problēmu, ar kurām līdz šim viņš nav saskāries. Nepierastās saimniecības rūpes…vīrietis konstatē, ka ēdiens pats negatavojas un ledusskapī produkti arī paši nerodas. Toties, kā par brīnumu, ļoti ātri aug nemazgāto trauku kalns un netīro zeķu kaudze. Pie tam, visbiežāk pēc šķiršanās prom jādodas vīram, kas vienmēr saistās ar jaunas vietas atrašanu un iekārtošanos tajā. Un tas nozīmē, ka jāpierod pie jaunās kārtības un jāsaliek savas mantas jaunās vietās.

Ja lēmums par šķiršanos ir no sievietes puses, tad par situācijas vienkāršību nevar būt ne runas. Šai situācijā viss ir vēl traģiskāk – vīrietim nav bijis pat laika sagatavot „aizmuguri”. Šo situāciju vīrietis neizrāda, bet tieši otrādi, meklē „mierinātājas” , bet ne nopietnu attiecību aizvietotāju.

Trešais mīts. Šķīries vīrietis kļūst par iekārojamu precinieku.

Šobrīd vislielākais šķiršanos skaits notiek līdz 40 gadu vecumam.

Šai vecumā vīrietis skaitās jau nodrošināts un, ja bez tā visa viņam jau ir pieredze kā precētam vīrietim – tas ļoti piesaista brīvās sievietes. Viņām viņš ir kā gards kumosiņš – tā tiek uzskatīts sabiedrībā.

Patiesībā: Ir 3 etapi, kuros sievietes izrāda interesi pret šķirtu vīrieti. Un tie atkarīgi no tā cik sen viņš ir šķīries.

1 etaps. Tikko šķīries vīrietis alkst pēc atbalsta, maiguma un līdzjūtības. Viņš vēlas sajust, ka viņš joprojām kādai liekas interesants, ka viņu var kāda mīlēt. Bet sievietes šādā momentā vīrietim iet ar lielu līkumu – izņemot tās, kuras ir gatavas uz īslaicīgām attiecībām. Šādas sievietes nespēj vīrietim dot to, kas viņam tobrīd ir tik ļoti nepieciešams. Pārējās sievietes saprot, ka šai brīdi viņam vairāk nepieciešams plecs uz kura pagausties, nekā nākamā sieva. Tāpēc, šai etapā, kad vīrietim nepieciešams dvēselisks atbalsts, viņš paliek viens.

2 etaps. Vīrietis pamazām pierod pie jaunās dzīves un atrod tajā priekšrocības. Viņš vairs tik ļoti nealkst pēc sievietes klātbūtnes. Šai posmā apkārtējie – radi, draugi sāk viņu aktīvi precināt, uzskatot viņu par nabadziņu un nelaimīgo. Tai laikā, kad viņam tiešām bija nepieciešama sievietes klātbūtne un viņas rūpes, viņu visi sveica ar iegūto brīvību. Tagad, kad viņš ir atžirdzis, un kad viņam sāk iepatikties esošā dzīves situācija, viņu sāk iepazīstināt ar sievietēm. Un vīrietis apjūk no uzmanības pārbagātības un nezina, kuru izvēlēties. Savukārt, sievietes, redzot šo nespēju izlemt, nogurušas gaidīt, aiziet.

3 etaps. Šai dzīves posmā vīrietis jau ir gatavs atkal būt vīra kārtā, bet sievietes, kas bija, jau ir prom. Toties, tieši tagad viņam ir visvieglāk izdarīt izvēli. Vīrietis zina kādas rakstura īpašības viņš velētos redzēt savā sievā un tāpēc ir absolūti gatavs izlemt kāda sieviete viņam ir nepieciešama.

Nobeigumā nedaudz no statistikas:

• 67% vīriešu pēc šķiršanās otro reizi apprecas tuvāko 5 gadu laikā. Pie tam, viņi joprojām ir pārliecināti, ka pirmā sieva bija labāka.
• 3% šķirto vīriešu vēlas un cenšas apprecēties, pat meklē iepazīšanās aģentūras.
• 20% šķirto vīriešu atrod otru pastāvīgu pusīti vai apprecas tikai pēc 20 gadiem.
• 15% vīriešu pēc šķiršanās apprecas laikā no 5 līdz 10 gadiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Sievietes ir neloģiskas būtnes. Mēs diez vai vēlreiz mēģināsim lietot tableti pret galvassāpēm, ja tā nelīdzēja pirmajā reizē, bet tai pašā laikā esam gatavas ticēt tam, ka attiecības var uzsākt vēlreiz…

Pēc kāda laika, kad esat izšķīrušies var rasties vēlēšanās, lai bijušais mīļotais ir atkal blakus…Un tas var notikt dažādu iemeslu dēļ:

1) vienām sievietēm zemapziņa cītīgi „izmēž” no atmiņas nejaukos sadzīves momentus, atstājot tikai patīkamās atmiņas un sāk likties, ka nemaz tik slikti nav bijis un dažreiz pat ļoti labi…

2) citām nolaižas rokas, jo ir sapratušas, ka vienai būs grūti tikt galā ar lietām, kuras agrāk darīja divatā…

3) Citām, kuras jūtas aizskartas, pašcieņu, pašlepnumu noslāpē apziņas balss: „ Kā viņš uzdrošinājās no manis aiziet – no tik labas un tik brīnišķīgas!”

4) Ceturtās tic savai intuīcijai, kura apgalvo, ka bijušais ir viņas dzīves vīrietis, liktenis un neviens cits!

Tagad pamēģināsim paanalizēt vai šādam pasākumam ir cerības uz veiksmi.

Lūk, ko par to visu domā psihologi…

Reanimētas attiecības ir „nolemtas” neveiksmei:

• Ja tu visu sāc no gala tikai tāpēc, ka baidies palikt lepnā vientulībā („Lai vai kāds, bet ka tik kāds blakus” )
• Ja tu ceri šoreiz noteikti izdarīt visu, lai savu vīrieti, beidzot, pārveidotu pa savam;
• Ja tu to vien dari kā atceries pagātnes pāri darījumus, pie tam dari to skaļi, citu klātbūtnē;
• Jūs satikāties atkal, bet bērnu vai vecāku dēļ ( „Bērniem vajadzīgs tēvs!”, „ Mamma to nepārdzīvos!” )
• Ja partneris ir solījis mainīt sevī vai savā attieksmē to, kas kļuvis par šķiršanās iemeslu, bet beigu beigās neko konkrēti nav darījis lietas labā.

Ja tu esi izanalizējusi savu vēlmi atsākt attiecības, izmantojot šos jautājumus un jūsu attiecībās vai tavās izjūtās tu redzi,ka figurē vismaz divi no šiem punktiem, it īpaši pēdējais – tas ir iemesls apdomāt visu vēlreiz: vai tiešām ir vērts mēģināt visu sākt no gala?

Viss var sanākt, ja:

• Jūs abi skumāt viens pēc otra;
• Laiks,ko pavadījāt šķirti bija veltīts tam, lai tiktu galā ar sevi, savām jūtām un, lai saprastu kas ir tas, kas jāmaina būtu sevī, bet nevis tamdēļ, lai vainotu notikušajā sevi vai otru pusi.
• Tu saprati,ka esi spējīga funkcionēt arī viena un attiecības tu vēlies atjaunot, ne jau tamdēļ, lai vieglāk būtu izdzīvot.
• Jūs abi jūtat erotisku pievilkšanās spēku.
• Jūs abi saredzat savu turpmāko kopdzīvi ļoti skaidri un plānojat savu nākotni kopīgi.
• Jūs abpusēji baudāt viens otra klātbūtni.
• Jūs necenšaties noskaidrot kurš ir bijis šķiršanās vaininieks.
• Jūs viens pret otru izturaties ar cieņu, bez greizsirdības lēkmēm un necenšaties savu mīļoto noturēt pie sevis ar jebkādām metodēm, ieskaitot šantāžu.

5 soļi viens otram pretī:

Solis Nr.1. Neļaujies eiforijai

Atvieglojuma sajūta: „Beigas vientulībai!” ir pirmā, kas atnāk, pēc tam, kad esat atkal kopā. Bet ja tas būs viss un neko vairs nedarīsi un, ja sēdēsi salikusi rokas klēpī, tad drīz vien šī notikuma sajūsmas eiforija izplēnēs un viss atgriezīsies tai pašā punktā. Lai tas tā nenotiktu, atceries, kas bija jūsu šķiršanās iemesls un dari visu, lai tas vairs nenotiktu.

Solis Nr.2 Novelciet svītru

Lai cik neinteresanti tas izklausās, bet pirms nolemjat soļot tālāk, viens otram blakus, novelciet svītru. Abi divi atbildiet uz jautājumiem – kāpēc izjuka jūsu iepriekšējās attiecības? Kas tajās bija ne tā un kas tajās bija labs? Svarīgs noteikums: jūsu saruna nedrīkst pārvērsties kašķī, esiet konstruktīvi un „neaizejiet prom” no tēmas.

Solis Nr.3 Apspriediet pārmaiņas

Vienojieties par to, kas kuram ir jāmaina, lai neatkārtotos vecās problēmas. Nozīmējiet konkrētus datumus, kad šīm pārmaiņām jānotiek – tā tu sapratīsi vai, gadījumā, tu pati vai partneris nespēlējat spēli: „ Jā, bet…”, kad cilvēks piekrīt visam ko dzird, bet atrod simts un vienu atrunu, kamdēļ tas nevar notikt…

Solis Nr.4 Pārbaudi kā darbojas jūsu plāns

Pēc laika atskatieties atpakaļ un pārbaudiet, kā darbojas ( un vai darbojas? ) jūsu vienošanās. Ja tās nedarbojas, pamēģiniet kopīgi saprast kāpēc.

Solis Nr.5 Esi gatava piedot

Lai sāktu uzticēties atkal, dodiet viens otram laiku. Atlaid pagātni, nekoncentrējies uz to un neizmanto to kā mūžīgo orientieri.

Un, ja jums atkal nekas nesanāk un, ja, tomēr, esat konstatējuši, ka jūsu otrā tikšanās arī bija kļūda, neuztraucies, jo arī Konfūcijs ir teicis, ka tas, kas izdarījis kļūdu necenšas to labot – pieļauj nākamo…

( Materiāls sagatavots pamatojoties uz internetā atrastu informāciju )

P.s.Bet to visu pārdomājot, manas domas vienalga atgriežas pie vecā laba teiciena par to, ka pagale jau nekad nedeg viena un, lai sāktu “visu no gala”, tomēr BŪS jāpaurķējas katram sevī, visu jānoliek Dieva priekšā un godīgi…jo nekas jau nenotiek bez Viņa ziņas un, ja kas arī notiek tāds, kas nav pēc mūsu prāta un mūsuprāt negodīgi, tad vienmēr ir jāpadomā un jāpaanalizē KAMDĒĻ un kas Dievam ar to bija padomā?…

Uz tikšanos tepatās,

Aija