Ak, šis brīnumainais no ziemas miega pamošanās laiks! Putnu dziesmas, pirmie siltie saules stari… Šķiet, tuvojoties pavasarim, mūsu noskaņojumam vajadzētu uzlaboties automātiski. Tomēr organismam ir grūti pēkšņi izkļūt no “ziemas režīma”. No šejienes arī izskaidrojums mūsu vārgumam, kūtrumam, drūmām domām. Šodien parunāsim par to, kā pavasari sagaidīt ar prieku un šo visu „pelēko” sajūtu dēļ nepalaist garām visbrīnišķīgāko gada laiku.

Vairāk pastaigāsimies.

Teikšu uzreiz: “šopingi” un ceļš no autobusa pieturas uz mājām neskaitās. Runa iet par nesteidzīgām pastaigām svaigā gaisā. Pastaigas parkā, mežā būs labākās. Vari izveidot arī savu iemīļoto ieliņu maršrutu. Nav brīvā laika? Tad cik vien bieži iespējams, atver logu un izdari vismaz dažas dziļas ieelpas.

Palīdzēsim organismam pamosties.

Obligātais minimums – vitamīni, cik vien var vairāk augļu un dārzeņu un vienkāršas fiziskās aktivitātes, piemēram, rīta rosme. Maksimuma programmai pēc ieskaitiem pievienojam sporta zāles, pirts, saunas apmeklēšanu, rīta skrējienus, saules vannas. Pēdējais, starp citu, palīdzēs novērst D vitamīna trūkumu, un nostiprinās imunitāti.

Pievienosim krāsas.

Iet runa par telpu, kas mums apkārt un par mums pašām. Jaunā palete var “iemājot” jebkur: tā var būt matu krāsa, jauns acu ēnu krāsojums, lūpu vai nagu laka, spilgti dīvān-spilventiņi vai jauns galdauts vai aizkari. Bet varbūt ir vērts pievērst uzmanību jaunam lietussargam varavīksnes krāsās vai jautriem gumijas zābakiem? Pēdējie pirkumi noderēs dubļainajām, pelēkajām pavasara dienām. Diemžēl, pavasaris ir bagāts arī ar šādiem pārsteigumiem.

Sarīkosim pavasara tīrīšanu.

Revīziju var veikt ne tikai dzīvokļa stūrīšos, skapī, kosmētikas maciņā vai aptieciņā. Kā jau galvenajam kontrolierim, tev ir tiesības pašai noteikt savas dzīves problemātiskos „stūrīšus”. Varbūt ir pienācis laiks “izpurināt” telefona kontaktu katalogu, sociālo tīklu „draugus” vai grupas.

Vairāk kontaktēsimies.

Kad kontaktu saraksti ir „iztīrīti”, ir pienācis laiks vairāk sākt kontaktēties ar sev tuviem cilvēkiem – gan radniecīgi, gan dvēseliski tuviem. Vai arī ar tiem, kuru dzīves veids tev ir ļoti tuvs, bet pagaidām neaizsniedzams. Vai arī – tie var būt kontakti, kas tev sagādā prieku un iedvesmu. Bet varbūt ir pienācis laiks noorganizēt jaukas radinieku tikšanās? Piepildīt dzīvi ar dvēseliski dziļām sarunām, nevis sēdēšanu un pļāpāšanu pie bagātīgi klātiem svētku galdiem, kas patiesībā ļoti bieži vienkārši atņem enerģiju.

Vairāk svaigu iespaidu.

Tas ir tas līdzeklis, kurš trāpa tieši mērķī un, kuram ir ilgstoša iedarbība. Atrunas „pie mums nav kur aiziet” netiek pieņemtas. Protams, ja tu dzīvo lielpilsētā, ir daudz vairāk iespēju apmeklēt jaunus koncertus, izstādes un kursus… Bet, ja šādas iespējas nav, tad to aizvietot var ar neizlasītu, aizraujošu grāmatu, neizmēģinātām ēdienu receptēm, kosmētikas jaunumiem. Un pat pazīšanās ar jauniem cilvēkiem tavu dzīvi spēs padarīt krāsaināku. Galvenais – neatsaki sev.

Protams, ir grūti noskaņoties pavasarim, ja visapkārt ir drēgnums, mitrums un, varbūt, pat dubļi. Bet kas tev traucē ielikt vāzē zariņus, kas pavisam drīz uzplauks un būs pirmie tavi pavasara vēstneši?

Noskaņot sevi pavasarim nemaz nav tik sarežģīti. Galvenais necenties šo procesu padarīt ātru. Rīkojies maigi, pakāpeniski, uzmanīgi, saskaņā ar dabas atmodas ritmiem. Rotā sevi, izgrezno savu vidi, kurā uzturies, izdomā jaunus plānus, mērķus, un tu nepamanīsi, cik organiski spēji ieplūst vispriecīgākajā un gaidītākajā gada laikā. Lai pavasaris ir tavā sirdī!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Mostas atkal viens maija rīts, pilns rasas un zāles svaiguma.

Zied ābeles. Viss dārzs ietinies balti rozā ziedu un smaržu mākonī. Un veras ceriņu violetās laimītes, solot mums brīdi apreibt violetajā mutulī, ja vien pašas kaut mirkli atļausim sev to izbaudīt.

Pilnas pļavas ar pieneņu saulītēm un ziedošo rapšu zeltu. Un pāri ziedu trakumam zum bites, būrī čirkst strazdu bērni. Dzīvība.

Kā Tev klājas šajā pavasarī?

Vai arī Tu skaties pasaulē ar neaizmirstuļu vai pureņu acīm – ziedoša? Vai varbūt pavasaris vienkārši auļo garām un nemaz to nepamani ne sajūtās, ne smaržās? Vai varbūt vakardienas negaiss ir atstājis Tevī kādu tumšu mākoni? Kas zina, varbūt tieši otrādi – lietus ir nomazgājis Tevi spožu, jo spožu un Tu šodienas gaitās jau esi izgājusi starojoša? Neņemšos minēt, taču zinu droši, ka ir gan tā, gan tā – katrai savādāk.

Šis ir brīdis, kad pati pasaule mūs iedrošina un uzrunā un tas notiek pavisam vienkārši – plaucējot sevī brīnumu un ļaujot tam ziedēt. Un tieši tāpēc gribu pastāstīt Tev par kādu bezgala gaišu, mīļuma, atbalsta un sapratnes pilnu dienu, kas uzziedēs tieši pavasara sirdī – maija pēdējā dienā pie mums Buduārā. Esam iecerējušas tikšanos veselas sestdienas garumā ar divām jaukām būtnēm – psihoterapeiti Ainu Poišu un izaugsmes treneri Sarmīti Šmiti:

SVĒTKI SIEVIETES DVĒSELEI

Tieši tādu arī padarīsim šo dienu – nosvinot šo pavasari sevī kā svētkus savai dvēselei. Uzdāvinot sev mirkļus, kas atnesīs iedvesmu, spēku un izpratni, kā piepildīt sevi ar jaunām domām, sajūtām, kuras atnesīs prieku un palīdzēs radīt sevī gaismu, tādējādi uzlabojot gan savu veselību, gan dzīves kvalitāti. Un, kas zina – varbūt iemantosi arī kādu jaunu draudzeni, kā tas jau ir bijis mūsu iepriekšējās tikšanās reizēs.

Nu lūk – no sirds priecāšos, ja arī Tu sajutīsi vēlēšanos uzdāvināt sev šo mīlestības dienu. Varbūt tas ir tas, kas tieši šobrīd Tev ir vajadzīgs – mazliet iedrošinājuma, sapratnes, apjausmas par to, ka Tu esi vērtība, brīnums un saredzēt ceļu, kā uzziedēt – dot sev atļauju būt īpašai?

Esmu pilnīgi droša, ka šī tikšanās liks smaidīt tavai sirdij.

No visas sirds mīļoju Tevi šajā ziedu laikā, sūtu gaišu noskaņojumu un ticību sev un mirkļus, kurus veltīt tikai un vienīgi savai būtībai.

Vakari ir tik klusi, tik smaržīgi un miera pilni. Esmu pasākusi brīdi pirms miega pasēdēt dārzā uz sola un vienkārši ļauties skaņām, smaržām un sajūtām, apstādinot savu rosīgo prātu. Pogo lakstīgalas, sasaucas dzērves, kaut kur ierejas kāds suns … un apkārt smaržas un miers. Un pāri tam visas samtaina zvaigžņu debess… Un tas viss pieder Tev! Mirklis miera un gaismas. Atļauj to sev!

Lai ziedošs šis laiks! Un uz tikšanos 31.maijā!

Sarmīte

Gribas ātrāk spilgti zaļu zālīti un pilnus pakalnus dzeltenām pieneņu saulītēm…Un sarkanus tulpju laukus un violetus ceriņu un vijolīšu mākoņus. Acis biežāk kavējas pie koši violetajiem krokusiem dārzā vai sarkanajām rozēm veikala skatlogā.

Un hiacintes – maigi rozā, baltas, gaiši un tumši zilas, dzeltenas un oranžīgas. Cik daudz krāsu mums apkārt! Tās vilina un sauc savā noslēpumainajā pasaulē. Bet vai esam kādreiz aizdomājušās kāda nozīme krāsām ir mūsu dzīvē un kā tās mums palīdz?

Kāda no mums savu dzīvi uztver kā melnbaltu svītru, kādai citai tā šķiet pelēkos toņos un pustoņos. Un krietni retāk ir tā, ka saskatām to arī citās krāsās. Bet krāsas, tās ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Droši vien katra no mums ir pamanījusi, ka valkājot kādas krāsas apģērbu vai uzturoties telpā, kur dominē kāda krāsa, jūtamies priecīgas un enerģiskas, bet turpretī cita krāsas klātbūtne mūs nomāc un nerada komfortablu sajūtu.

Medicīniskie pētījumi pierāda, ka ne tikai mūsu garastāvoklis, bet arī temperaments ir atkarīgs no apkārt dominējošās krāsu gammas. Nav brīnums, ka ziemeļnieki, kas dzīvo atturīgu krāsu ainavā, ir lēnīgāki un flegmatiskāki atšķirībā no karstasinīgajiem dienvidniekiem, kuri pavada savu dzīvi spilgtu krāsu vidē ilgāku laiku.

Tātad, ja organisms reaģē uz krāsām, tad tās mums var palīdzēt. Krāsu terapiju pielieto jau ļoti sen un tai ir lieliski rezultāti. Tā kā man ļoti mīļas ir puķes, tad vairāk uzmanības, šoreiz saistībā ar krāsām, veltīšu tieši tām. Ir pierādīts, ka ziedu dažādās krāsas ne tikai ietekmē garastāvokli , bet arī dziednieciski iedarbojas uz mums.

Dzeltenā un oranžā krāsa nes siltuma, mundruma un prieka enerģiju. Ja tev ir nomākts garastāvoklis vai spēku izsīkums – noliec uz sava galda vai pie gultas kādu puķi ar dzelteniem ziediem vai oranžiem augļiem – piemēram orhideju, tējas rozi vai apelsīnkoku. Šobrīd veikalos mūs priecē spilgti dzeltenas narcises un pavisam pēc neilga laiciņa tās rotās arī gandrīz katru puķu dobi. Komunikācija ar dzelteniem ziediem dos pozitīvu efektu.

Man pašai jau daudzu gadu garumā ir tāda, ja tā varētu teikt, ”tehnika”, ar kuras palīdzību iegūstu prieku un labu garastāvokli, kad man tā pietrūkst. Parasti tas vairāk ir tieši pelēkajā gada laikā. Atrodu kādu klusu vietu, kur neviens netraucē un, aizverot acis, domās apsēžos vai pastaigājos ziedošā pieneņu pļavā. Izmēģini – tas lieliski darbojas! Un katrai no mums šī virtuālā pastaiga var būt sev tīkamā krāsu gammā.

Baltā krāsa – tīrības un gaismas krāsa. Tā labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmu, nostiprina un attīra organismu, rada domu skaidrību. Ziema pati mums dāvā baltu mieru, taču citos gadalaikos, ja esi saskumusi un bēdīga – nopērc sev maijpuķīšu pušķi un apmet pleciem baltu, gaisīgu šallīti – baltā krāsa tevi it kā noglāstīs, mierinās.

Zilā krāsa palīdz attīstīt radošās spējas. Tā ir ļoti dziednieciska krāsa un to izmanto ārstējot dažādas vainas. Droši vien arī tu esi dzirdējusi, ka piemēram, ja esi saaukstējusies un sāp kakls, tad jānēsā zila šalle, lai slimība ātrāk atkāpjas. Atgriežoties pie puķēm – istabas puķes reti sastopamas zilā krāsā, šobrīd veikalos esmu redzējusi vien zilas prīmulas un hiacintes.

Taču dārzā jau zied zilsniedzītes kā zils paklājs un jau var doties uz mežu vizbulītēs. Nu, protams, vasara mums dāvinās neaizmirstules, zilos zvaniņus un rudzupuķu laukus. Zilas debesis skaidrā dienā un jūra, arī te zilo krāsu varam izbaudīt gana.

Violetā krāsa ir noslēpumainības un nostaļģijas krāsa. Harmoniska, iedvesmojoša, garīguma krāsa. Ja runājam par cerībām, par sapņiem, tad nāk prātā tieši violetie toņi. Tā ir arī pretrunīga krāsa, varbūt tieši tāpēc, ka tā veidojas, sastopoties vīrišķajai zilajai un sievišķajai sarkanai krāsai.

Mums apkārt violetā krāsa nav īpaši daudz sastopama. Tajās mājās, kur ziedēs violetas vijolītes, veiksmīgāk veidosies attiecības un būs saticīgāka gaisotne. Kāpēc gan nepaeksperimentēt – un, ja nu tiešām tā uzlabo arī tavas mājas dvēseli?

Sarkanā krāsa ir pati aktīvākā, uzbudinošākā un sildošākā krāsa. Kaislību krāsa.Tā derēs neizlēmīgiem un vāja rakstura cilvēkiem. Vai nav skaista ziedoša acālija vai amarillis? Bet varbūt sarkanas rozes vāzē?

Un sarkana somiņa un kurpes? Šī krāsa it kā iededz tevi, sapurina, liek darboties. Taču jābūt uzmanīgai ar sarkano krāsu – kas par daudz, tas par skādi!

Zaļā ir dabas, pavasara, pašas dzīves krāsa. Mierīga un līdzsvarojoša. Fiziskās veselības krāsa. Pasaule ir bagāta ar šo krāsu – un drīz mēs to varēsim baudīt no visas sirds. Plaukstošo lapu un zāles zaļums, iedomājoties vien kļūstam līdzsvarotākas un mierīgākas. Tāpēc arī tiem, kas dzīvo pilsētās, brīvdienās gribas tikt ārā uz laukiem, pie dabas, lai saņemtu līdzsvaru un atjaunotu spēkus.

Bez šīm pieminētajām krāsām vēl ir daudz citu krāsu, kas katra darbojas citādāk. Protams, varam konsultēties pie krāsu terapijas speciālistiem un varbūt, ja ir kādas nopietnas veselības vainas vai nejūtamies psiholoģiski harmoniskas, tas arī ir nepieciešams, taču domāju, ka mēs, kā radošas būtnes, arī pašas ļoti labi spējam sajust, kas kurā brīdī mums ir vajadzīgs – uzmundrinājums, mierinājums vai enerģija.

Pasaule ir tik krāsaina un koša, un sevišķi to varam izbaudīt pavasarī. Daba pati sniedz mums roku, lai atbalstītu. Un krāsains apģērbs, ēdiens, interjera priekšmeti – tik daudz veidu, kur varam likt lietā savas sajūtas un izdomu, palīdzēt pašas sev.

Krāsojam šo pavasari? Krāsojam pašas sevi ar labām domām, emocijām un prieku? Uzziedam kopā ar pavasari – tik dažādas, krāsainas, maigas un spilgtas!

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte

Pavasaris beidzot ir klāt! Baudot spirdzinošās un saldās, kā medus, kļavu sulas, sajutos tā mazliet īpaši. Koks ar mums dalās savā dzīvības spēkā! Nekad nebiju par to agrāk iedomājusies.

Pati daba nāk mums pretī, dāvinot iespēju attīrīties un veldzēties, iekšēji uzmundrināt savu ķermeni – tātad arī garu. Pirmās īsti siltās un saulainās pavasara dienas sasilda ne tikai visu mums apkārt, bet arī mūs pašas. Tāpat kā palo upes, tā arī no mums pavasara straumes aizskalo prom ziemas sastingumu un mieru.

Pagājušajā nedēļā ik mirkli varēja vērot putnu atnākšanu mājās. Kādā vakarā vēl manīju pa lauku staigājam tikai vienu stārķi, taču no rīta jau visas ligzdas bija pilnas! No rītiem sasaucas dzērves un cīruļi kā negudri pietrallina debesis. Majestātiski slīd zosu un gulbju kāši debesīs…Un strazdu pāris spoži melnos uzsvārčos jau iekārtojies būrītī un svilpo sveicienam. Labrīt!

Šī pavasara sagaidīšana visiem ir prasījusi vairāk spēka kā parasti – gan putniem, veicot tālo un ilgo ceļu uz mājām, gan mums, katru brīdi veroties apkārt un redzot vien sniega laukus, kaut gan citugad šajā laikā jau pilnā sparā ziedēja sniegpulkstenītes un krokusi un laukos bija manāms pirmais zaļais akcents. Lai vai kā, taču nu viss notiek – atmoda!

Kā ir ar tevi? Kā Tu jūties šajā pavasarī? Droši vien plāni jau sastādīti krietni vien uz priekšdienām, kā pavadīt pavasari un saulaino, ne tik garo vasaru. Kopjam māju un uzpucējam sevi, sējam puķu stādus, jau pamazām dārzs gaida mūsu rūpes. Pilsētas ielas un parki ilgojas pēc krāsainu papēdīšu klaudzoņas, pēc smaidiem un kaut kā romantiska, netverama.

Bet varbūt tev nemaz negribas neko pasākt un vien klusi noskatīties kā rosās tavas draudzenes, kā kolēģes apspriež košos pavasarīgos pirkumus, kā ielās un laukos ienāk zāles zaļums, pieneņu dzeltenums un ceriņu violetais skurbums? Jo sajūta ir, ka tavā dzīvē nekas labs vairs nevar notikt un viss skaistais pieder gados jaunajām un spriganajām? Un tikai tāpēc, ka tu esi nosvinējusi savu četrdesmito dzimšanas dienu? Arī es pazīstu daudzas, no šīm sievietēm, kas ir apmulsušas un neuzdrošinās skatīties nākotnē ar radošām domām un ticību. Neuzdrošinās ieklausīties sevī – tur ir tik daudz dzīvības spēka!

Ja mēs jautātu kādam psihologam, kāds vecums sievietei ir visveiksmīgākais, tad atbilde viennozīmīgi būtu „No 40 līdz 50”. Dzīves pieredze dara 40 gadīgu sievieti gudru un zinošu, kam pateicoties paveras desmitiem iespēju atklāt vēl neizmēģinātus talantus, likt lietā savas zināšanas un bagātināt savu pasauli. Šajā vecumā mēs jau esam ieguvušas zināmu patstāvību un varam pašas par sevi parūpēties. Mēs it kā iegūstam otro elpu un pašas kļūstam stipras, pastāvīgas un lēmumus pieņemt spējīgas sievietes. Esam izaudzinājušas un izskolojušas bērnus, ieguvušas izglītību, ir mājas, ir ģimene, ir nodarbošanās. Un, pat tad, ja tā visa nav – ir pienācis laiks dzīvot sev! Izbaudīt, sajust, piepildīt , dot un saņemt. Justies labi.

Tu droši vien jautāsi – un kā tad ar skaistumu un mīlestību? Te nu vietā būtu atcerēties senu lūgšanu:” Dievs, dod man vēsu prātu pieņemt visu, ko nespēju ietekmēt, spēku ietekmēt visu, ko spēju un gudrību vienmēr atšķirt vienu no otra”.

Izmainīt savu vecumu mēs nevaram neviena, taču daudzām no mums piemīt gudrība pieņemt savus gadus un lepoties ar tiem. Kāda krunciņa vairāk? Jā. Taču tev ir gaiša un dzīves gudra sirds. Tā ir bagātība, kas liks tev justies jaunai un skaistai arī tad, ja sejā būs kāda krunciņa vairāk. Tieši tā – starojums nāk no tavas dvēseles!

Paskaties apkārt, cik daudz ir brīnišķīgu 40, 50 , 60 un pat 70 gadīgu sieviešu. Pāris dienas iepriekš arī Aija ir minējusi savā rakstā piemērus par spilgtām personībām , kas savas dzīves otrajā pusē ir radošas un prot novērtēt katru dzīves dienu.

Un, ja var citas, kāpēc gan nevarētu tu? Pielikt katrai savas dzīves dienai klāt pa jaunai krāsai. Nu kaut mazliet. Nav jau jākļūst slavenībai vai kā citādi ievērojamai personai, vienkārši jāuzsmaida pašai sev, jāsadzird sevi un jānotic, tad arī viss izdosies. Tava iekšējā būtība to tik vien gaida, lai beidzot tu saņemies un sāc dzīvot ar garšu. Bailes kaut ko mainīt prom no pelēcības, lai mūsu dzīves iegūtu jaunus toņus, ir iznīcinājušas vairāk sapņu, kā mēs spējam iedomāties. Mums šajā vecumā ir cita vērtību sistēma kā jaunībā, mēs zinām, ko gribam un zinām ko negribam, zinām arī to, ka viss ir atkarīgs no mums pašām. Šajos gados sievietes mīl un arī viņas tiek mīlētas, precas, realizē jaunas idejas, mācās, dejo, glezno, mācās braukt ar auto, audzē puķes, rūpējas par mazbērniem un dara vēl bezgala daudz citu brīnišķīgu lietu.

Vai tev ir kāda draudzene, ar kuru dalīties savos sapņos un savās šaubās? Vai tava otrā pusīte? Bet varbūt tava meita ir laba padomdevēja? Esmu droša, ka tu saņemsi atbalstu un padomu, ja vien to lūgsi. Padomu ko darīt tālāk. Dažubrīd tas ir pats galvenais, lai kāds tev notic, lai pasaka, ka tu vari. Pati jau to dziļi savā būtībā zini, taču, ja to apliecinās vēl kāds, un tev tuvs cilvēks, tu piekļūsi savām iekšējām rezervēm daudz veiksmīgāk.

Nesen sarakstījos ar kādu savu bijušo kolēģīti no Madonas puses. Viņai ir jau krietni pāri 50. Atļaušos uzrakstīt citātu no viņas vēstules: „Šoziem esmu labi paslēpojusi. Joprojām esmu bezdarbniece (nevienam nepatīk mans personas kods), bet īpaši nebēdājos. Taisu visādas rotas (šuju, filcēju, veidoju no plastikas, taisu krelles un auskarus). Iestājos mākslas skolā – mācos gleznot. Korī cītīgi gatavojamies dziesmu svētkiem. Esmu kļuvusi vecmāmiņa, man ir mazmeitiņa. Vārdu sakot dzīvoju saskaņā ar sevi bez stresa un uztraukumiem. Dzīvoju šodien šeit un tagad un gaidu pavasari.”

Mums vienmēr ir divas izvēles – vai nu darīt vai nedarīt. Tev jāsper pirmais solis! Arī man pēc pāris gadiem būs 50, esmu ome mazam puisītim, sieva savam vīram un mamma diviem pieaugušiem bērniem. Bet vispirms esmu sieviete. Neesmu ļoti sabiedriska būtne, un droši vien pat pusi nevarētu darīt no tā, ko raksta mana kolēģe, taču man patīk dzīvot ar prieku un nudien iespējas atnāk, ja vien tu to gribi. Pamēģini! Tava dzīve tikai sākas.

No sirds novēlu tev – izbaudīt šajā pavasarī gan ķiršu un ābeļu trako ziedēšanu, gan ievu smaržu un lakstīgalu dziesmas siltos vakaros, gan zvaigžņotas, tuvības piepildītas naktis.

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte