Tas nebūs nekas jauns priekš tevis, ja es pateikšu, ka normālai organisma funkcionēšanai ir nepieciešama spēcīga imūnā sistēma. Bet, diemžēl, par tās spēcināšanu mēs atceramies un sev atgādinām tikai tad, kad infekcijas vai vīrusi mūs jau ir ielenkuši. Lai samazinātu saaukstēšanās pazīmes, šādos brīžos esam gatavi izmēģināt visdažādākās metodes…

Laikam visizteiktākais signāls tam, ka pienācis laiks imunitāti atjaunot un spēcināt, ir uzņēmība pret sezonālajām slimībām. Tomēr pastāv arī citi, ne tik acīmredzami, bet ļoti zīmīgi imunitātes samazināšanās simptomi. Un, ja mēs tos ievērosim laicīgi, tad arī laicīgi spēsim pareizi reaģēt, lai tos novērstu.

1. Nogurums.

Pastāvīgs nogurums var liecināt par vāju imūnsistēmas darbību. Lieta tāda, ka, lai cīnītos ar vīrusiem un mikrobiem, organismam nepieciešams milzīgs enerģijas daudzums. Gadās, ka slēptas infekcijas maskējas ar nogurumu. Vājam organismam ir slikta aizsardzība un līdz ar to cīnīties ar mikrobiem tas nespēj.

2. Problēmas ar gremošanas sistēmu.

Gremošanas sistēma ir svarīga imūnsistēmas sastāvdaļa. Aptuveni 80% organisma aizsargspēju atrodas zarnu traktā. Gremošanas sistēmas traucējumi, proti bieži kuņģa darbības traucējumi un meteorisms – tas ir viens no signāliem, ka ir laiks nostiprināt organisma aizsardzības spējas.

3. Lēna brūču dzīšana.

Veselīga imūnsistēma ievērojami paaugstina organisma spēju pašatjaunoties, vienlaicīgi samazinot infekcijas risku. Ja visniecīgākais griezums vai jebkāda cita brūce ilgstoši dzīst – tas ir imunitātes samazināšanās simptoms.

4. Ilgstošs stress.

Cilvēki stresa ietekmi uz dažādām dzīves jomām ļoti bieži ignorē. Pastāvīgs stress provocē hronisku slimību vai iekaisumu rašanos, un negatīvi ietekmē imūnsistēmu. Kortizols – stresa hormons nomāc balto asins šūnu darbību. Un tas cilvēku pret saaukstēšanos padara ļoti uzņēmīgu. Protams, šodien no stresa situācijām izvairīties ir gandrīz neiespējami, bet mums ir jāmācās no tām distancēties, un jāmācās atvēlēt laiku atpūtai.

5. Pārmērīga saldumu lietošana.

Ja sāc ievērot, ka tu bieži slimo un tas ilgst ilgāk nekā parasti, tad problēma, iespējams, slēpjas pārmērīgā saldumu lietošanā. Cukurs imūno sistēmu vājina un baltās asins šūnas iznīcina. Bet tās ir atbildīgas par antivielu radīšanu cīņai ar organismam uzbrūkošajiem kaitīgajiem mikroorganismiem.

Kāre pēc saldumiem bieži vien liecina par tādu minerālvielu trūkumu, piemēram, kā magnijs, hroms un fosfors. Centies savā ēdienkartē iekļaut produktus un uztura bagātinātājus, kas satur mūsu organismam nepieciešamos elementus.

Pavēro savu organismu un savas sajūtas.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Miega trūkums nav vienīgā lieta, kas izsūc mūsu dzīves enerģiju. Arī dažādi sīkumi, kurus mēs darām (vai arī nedarām) spēj mūs novājināt gan garīgi, gan fiziski.

Eksperti ir noteikuši visizplatītākos mūsu pašu sliktos ieradumus, kas liek mums justies nogurušiem, un dalās ar vienkāršiem sadzīviskiem paņēmieniem, lai palīdzētu mums atgūt vingrumu un viegluma sajūtu.

1.Izlaižam treniņu, kad jūtamies nogurušas.

Daudzi cilvēki kļūdaini uzskata, ka izlaižot treniņu vai fiziskas nodarbības, viņi var ietaupīt spēkus. Bet faktiski viss ir pilnīgi pretēji – fiziskas nodarbības mūsu spēkus vairo.

Saskaņā ar pētījumu rezultātiem, kurus veica Džordžijas štata universitāte, cilvēki, kuriem ir mazkustīgs dzīvesveids, sāk justies daudz enerģiskāk jau 6 nedēļas vēlāk, kad sāk nodarboties ar sportu. Pie tam ir gana tikai ar trijām 20 minūšu nodarbībām nedēļā.

Fiziskas nodarbības vairo spēku un izturību, stimulē sirds darbību un veicina labāku organisma apgādi ar skābekli un barības vielām. Tāpēc nākamreiz, kad mums nebūs spēka, lai dotos uz sporta zāli vai rīta skrējienā, piespiedīsim sevi un iziesim kaut vai pastaigā – zinātnieki apgalvo, ka mēs to nenožēlosim.

2. Nelietojam pietiekami daudz šķidruma.

Saskaņā ar Teksasas štata dietologa Amy Goodson pētījumiem, pat neliela 2% dehidratācija izraisa ievērojamu enerģijas pazemināšanos. Šķidruma trūkums organismā samazina asins apjomu un padara to biezāku. Tā rezultātā,lai sūknētu asinis, sirdij jāpieliek vairāk pūļu un tāpēc tā sāk strādāt ar mazāku intensitāti, kā rezultātā palēninās skābekļa cirkulācija organismā. Kas, savukārt, rada nākamās un nākamās sekas…

3. Neuzņemam pietiekami daudz dzelzs.

Dzelzs deficīts mūs var padarīt gausākus, aizkaitināmākus, vājākus un nespējīgākus koncentrēties. “Kad muskuļi un šūnas saņem mazāk skābekļa, jūs ātri nogurstat,”- apgalvo dietologs Amy Goodson. Lai no tā izvairītos, kā arī samazinātu anēmijas risku, uzturā jāiekļauj pārtikas produkti, kas satur dzelzi – pupas, zaļo lapu dārzeņus, riekstus un zemesriekstu sviestu. Svarīgi ievērot: ja parādās dzelzs deficīta simptomi, noteikti jāgriežas pie ārsta, jo tās var būt citu slimību sekas.

4. Esam perfekcionistes.

“Nepārtraukta tiekšanās uz pilnību (kura, patiesībā, nav iespējama) liek tev strādāt ilgāk un cītīgāk, nekā tas ir nepieciešams,” – situāciju izklāsta Ņujorkas Universitātes Medicīnas Skolas psihiatrijas profesore Irene Levine. “Tu uzstādi sev nereālus mērķus, kurus ir ļoti sarežģīti vai pat neiespējami sasniegt, tāpēc nesaņem gandarījumu no sava padarītā darba.” Profesore Levine rekomendē darba laiku pie projektiem ierobežot un stingri sekot uzstādītajam grafikam. Pēc kāda laika tu pārliecināsies, ka liekais laiks, ko tu pavadīji darbā, tā kvalitāti nekādi nav ietekmējis.

5. No mušas uzpūšam ziloni.

Ja katru reizi, kad tavs priekšnieks tevi uzaicina uz neplānotu sanāksmi, tu gaidi atlaišanu, tad tev ir tendence visu dramatizēt un pastāvīgi gaidīt sliktāko. Saskaņā ar Irene Levine teikto, nemiera sajūta tevi burtiski paralizē un psiholoģiski novājina. Tāpēc, kad tu sevi pieķersi pie negatīvām domām nākamreiz, ievelc dziļu elpu, un pajautā sev, kāda ir varbūtība, ka tavas aizdomas par sliktāko var piepildīties. Pastaiga svaigā gaisā, meditācijas, vingrojumi un draudzīgs padoms, palīdzēs tev tikt galā ar pārdzīvojumiem un iemācīties skatīties uz lietām reālistiskāk.

6. Mēs nebrokastojam.

Ēdiens – tā ir mūsu organisma degviela. Kad mēs guļam, mūsu organisms turpina dedzināt dienas laikā iegūto enerģiju un tas ir nepieciešams asinsrites cirkulācijas uzturēšanai un skābekļa padevei.

Tāpēc no rīta mums ir „jāuzpildās”. Ja izlaidīsim brokastis, jutīsimies novājināti. Kā teica Amy Goodson: „Brokastošana ir dzirkstele, kas iekurina metabolismu”. Brokastīs profesors iesaka lietot graudaugu produktus, olbaltumvielas un veselīgos taukus. Tie var būt augļu smūziji ar vājpienu, auzu pārslu putra ar zemesriekstu sviestu, vai pilngraudu maize un jogurts.

7. Mēs ēdam fast-food un citu kaitīgu pārtiku.

Pārtikas produktiem, kas satur daudz cukura un vienkāršos ogļhidrātus, ir augsts glikēmiskais indekss, respektīvi – tie veicina strauju cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs. “Biežā cukura līmeņa lēkāšana var kļūt par noguruma cēloni,” – apgalvo profesors Goodson. Mēģini cukura līmeni asinīs kontrolēt, regulāri patērējot graudaugu un augu produktus.

Turpinājums sekos…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Pirms kāda laika es tevi iepazīstināju ar jauku, gudru un bezgala interesantu rakstnieku pāri Svetlanu Jermakovu un Leonīdu Žarovu.

Šorīt ļoti daudzas sievietes, kuras ir pieteikušās uz vēstuļu saņemšanu „Par dzīvi, attiecībām un mīlestību” (to var izdarīt te >>> ) saņems arī Svetlanas Jermakovas domas par to, kā sākas mīlestība (jebkurā vecumā).

Bet šodien es visām, kas viesosies mūsu buduāra šai stūrītī, ievietošu kādas dzīves nogurdinātas sievietes vēstuli Svetlanai. Ļoti interesanta ir Svetlanas atbilde viņai…

Jeļenas vēstule Svetlanai Jermakovai:

Labdien, Svetlana! Pēdējo gadu laikā (pirmo reizi Jūsu grāmatas es sāku lasīt sešus gadus atpakaļ), pateicoties Jūsu grāmatām, daudz kas manā dzīvē ir pārskatīts, pārdomāts un pat tiek mainīts. Cik vien iespējams esmu centusies minimizēt tīrīšanas un jebkādu citu ķīmisko līdzekļu skaitu savā mājā, atteicos no daudziem produktiem, vairs nenēsāju bikses un metodiku „Netraucē viņam tevī iemīlēties” esmu iemācījusies no galvas.

Dzenu prom sliktās domas ar savām īpašajām frāzēm un pat šad tad aplaistos no galvas līdz papēžiem ar aukstu ūdeni. Un it kā nebūtu par ko skumt. Man ir divas brīnišķīgas meitiņas, arī viņu tēvs man palīdz materiāli, mācos angļu valodu, mīlu lasīt (tā ir mana narkotika) utt.

Ir pat vēlēšanās zīmēt, dziedāt, muzicēt un man ir pat iemīļotā profesija. Bet! Manas meitiņas man saka: „Mammuk, tu ļoti reti smaidi!” Un kliedzu uz viņām. Neieredzu sevi par to un ciešu mātišķās gudrības trūkuma dēļ.

Meditēju. Nepalīdz. Tik daudz manī dusmu un tik nervoza esmu. Kā vilnis. Un viss. Pēc tam vainas sajūta un pa riņķi. Domāju, Jūs saprotat, par ko es. Labvēlības trūkums pret cilvēkiem. Un kauns par to.

Vēl vairāk. Daudzus varu iedvesmot lasīt grāmatas, nodarboties ar sportu, bet draugus un klientus – mainīt savu personīgo dzīvi. Bet sevi nē! Citu priekšā vārdu turu, bet sev – nē. Pagājušajā naktī raudāju savas bezvērtības dēļ. Jo kā tad sanāk: bērni ir, bet strādāt savā iemīļotajā darbā, kā agrāk, nav iespējas. Nav iespējas apvienot divas kaislības. Tikties ar vīriešiem vēlēšanās ir, metodiku esmu apguvusi, aizmiegu un pamostos ar iemīļotajām frāzēm, bet laika nav.

Bērni te slimo, te skola, mazāko izņēmu no bērnu dārza, lai aug mājās. Bet ar vecāko staigāju uz pulciņu, mājās kopā zīmējam un dziedam. Izrunājamies no sirds. Bet iekšā – skumjas…

Svetlana, man ļoti negribētos sūdzēties par savu dzīvi, it īpaši Jums. Bet ar visām savām zināšanām es nekādi nespēju priecāties par dzīvi! Kā iemācīt bērnus būt laimīgiem, ja es pati nevaru to iemācīties. It kā salūza kaut kas iekšā, un nav šim resursam nekādas pieejas.

Miegu asarām acīs un ar domām, ka neviens man vairs nepalīdzēs, ir jāsamierinās un jādzīvo „dārzeņa dzīve”, tik ilgi, cik būs lemts. Un kamdēļ tās visas vingrošanas, veselīgais ēdiens un oregano sviests… Un nolēmu Jums uzrakstīt vēstuli!

Paldies Jums, Svetlana, par to, ka iemācījāt mani (un daudzas citas sievietes) cienīt sevi, prasmi dzīvot pēc saviem noteikumiem un parādījāt iespēju mainīt dzīves kvalitāti. Man ļoti patīk, kā Jūs rakstāt! Jūsu grāmatas var izlasīt vienā elpas vilcienā. Mani daudzi mudina rakstīt, bet man vairs nav motivācijas.

Jā, laikam atslēgas vārds ir motivācija. Es domāju tā: man ir mazi bērni, man tos jāaudzina vēl ilgi, man jau ir 42 gadi – ir jābūt taču motivācijai dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk! Labas domas…

Bet katru dienu, vakarā, es saprotu, ka „viss sāp un nekas nedarbojas”. Ka nav vairs spēka cīnīties par sevi. Un metu malā es vingrošanu, aizmirstu no galvas izmēzt depresiju, sēžu un stulbi blenžu televizorā, iedziļinoties svešā realitātē.

Svetlanas Jermakovas atbilde:

Jeļena, Jūs darāt tipisku krievu tautas kļūdu: gribat iegūt visu un uzreiz. Iemīļoto darbu, jaunu romānu, pastāvīgu pašizaugsmi, pie tam vienai pašai audzinot bērnus. Un ar šo slodzi (drīzāk, pārslodzi) Jūs uzskatāt, ka Jums jābūt mierīgai un jautrai!?

Milzīga pārslodze! No šejienes izriet – asaras, smaida trūkums, nervozitāte un skumjas. Organisms izslēdz spēcīgās emocijas, jo tās jau ir kļuvušas kaitīgas, jo rezultātā novedīs līdz pār-pārslodzei. Pat prieks jau ir kaitīgs. Parasti tā notiek, kad ir depresija.

Ko lai saku? Paskatieties uz mani! Es tikai tagad, gandrīz 60 gadu vecumā sāku ķerties klāt sava skaistuma uzlabošanai un komforta radīšanai savā mājā. Tikai tagad! Vispirms es rūpējos par ģimeni, audzināju bērnu, apmēram no 25 līdz 40 gadu vecumam. Tas bija pats galvenais, bet ar veselību, iemīļoto darbu un mājas iekārtošanu un uzturēšanu es nodarbojos pavisam nedaudz, paralēli. Tuvāk 40 gadu vecumam mēs ar Leonīdu uzrakstījām pirmo grāmatu.

Pēc tam, no 40 līdz 55 gadu vecumam es nodarbojos ar veselību, paralēli sākot arvien vairāk rakstīt. Pēc tam no 55 līdz 60, sāku rakstīt grāmatas, vairākas gadā, paralēli nodarbojoties ar veselību.

Un, lūk, tagad, pilnībā uzlabojusi veselību, iemācījusies pelnīt naudu pārdodot savas grāmatas, es beidzot, sāku nodarboties ar mājīguma un komforta radīšanu mājās. Dzīve ir gara, ja vien to nepazudinām ar pārslodzēm. Pārslodzi es saucu par „slēdzi, kas izslēdz laimi” un daudz par šo slēdzi es rakstu savā grāmatā „Записки стареющей женщины” *.

Jums ir divi bērni. Tas jau pats par sevi ir varoņdarbs – audzināt divus! Un, ja jau Jūs uz to sadūšojāties, centieties radīt komforta sajūtu šajos apstākļos, paralēli nodarbojoties ar savu veselību. Būs veselība – varēsiet arī pārējos savus sapņus padarīt par realitāti. Un arī labs vīrietis, iespējams, atlidos Jūsu gaismas virzienā. Un negribēs lidot prom.

Leonīds Žarovs: Iejaukšos, nedaudz, sieviešu sarunā. Mēs ar Svetlanu vēl ģimenes dzīves sākumā daudz domājām par to, kādu cilvēku var nosaukt par gudru? Un nolēmām: gudrs ir tas, kas prot saskatīt galveno (svarīgo) un NEgalveno (nesvarīgo).

* – Grāmata ir elektroniskā formātā, krievu valodā. Tās iegādes secība ir precīzi tāda pati, kā tā ir Metodikai sievietēm vai „Как быть мужем. Как быть женой” (tās vari atrast bloga augšējā panelī, sadaļās: Metodika sievietēm un Par attiecībām) .

Grāmata „Записки стареющей женщины” maksā apm. 4,25 eur (jeb 304  krievu rubļi). Iegādes instrukcija (piemērs) ir redzama šeit>>>.

Ja tev ir VISA vai MASTERCARD maksājumu karte (to var darīt, izmantojot arī Paypal un daudzas citas sistēmas), tad pirkumu vari veikt dažās minūtēs un pēc mirkļa tavā e-pasta kastītē atradīsies iegādātā e-grāmata.

Uz tikšanos tepatās,

Aija