Laikam nav sievietes, kura nevēlētos skaistas, veselīgas un harmoniskas attiecības ar sev tuvajiem – vīru, draugu, bērniem, draudzenēm, kolēģēm un citiem.

Reizēm šķiet, tas ir tik vienkārši un reizē tik sarežģīti. Reizēm šķiet, beidzot esmu atradusi īsto recepti, ko un kā darīt. Reizēm, savukārt, šķiet apkārt tik ļoti daudz ieteikumu un rakstu par šo tēmu, ka – kā lai to visu realizē dzīvē?!

21.gadsimtā vairs nav noslēpums, cik būtiski ir, pirmkārt, mīlēt sevi un parūpēties par sevi un tad arī apkārtējiem būs ko dot. Tātad attiecības ar sevi vismaz tādā pat līmenī, kādas mēs veidojam, piemēram, ar draudzeni, ir pamatu pamats.

Šajā rakstā piedāvāju piecus pamatprincipus attiecībās ar visiem – gan sevi pašu, gan sev tuvajiem, gan citiem apkārtējiem cilvēkiem. Jāpiebilst, ka šos pamatprincipus ir apkopojusi Erickson Coaching International skola dibinātāja un prezidente Merlina Atkinsone. To pirmavots ir amerikāņu psihiatra Miltona Ēriksona pamataprincipi darbā ar saviem pacientiem. Šobrīd uz šiem principiem balstās daudzas koučinga un psiholoģijas skolas. Aizvien biežāki ir aicinājumi ieviest šos principus ne tikai attiecībās ar klientiem, bet arī jebkura cilvēka ikdienas dzīvē.

Ieviešot šos pamatprincipus sevis un citu uztverē, mēs iegūstam bāzi veiksmīgai tālāku brīnišķīgu un harmonisku attiecību veidošanas tehniku ieviešanai.

1. princips – ar visiem viss ir kārtībā.

Kā būtu uztvert, ka ar mani pašu viss ir OK? Kā būtu uztvert, ka ar manu vīru, manu kolēģi, maniem bērniem viss ir OK? Mēs visi esam atšķirīgi un unikāli un tā ir mūsu katra vērtība.

Kā izmainītos mūsu dzīve, ja mēs spētu sevi pieņemt par visiem 100%? Tas nenozīmē ieslīgt pašapmierinātībā un stagnācijā bez attīstības. Tas nozīmē apzināti pieņemt savas stiprās un ne tik stiprās puses. Tas nozīmē pieņemt, kā esam dažkārt rīkojušās un darīt to bez vainas apziņas. Tas nozīmē apzināties savu unikalitāti un turpināt attīstīt sevi.

Kā izmainītos mūsu attiecības un ikdienas dzīve, ja mēs spētu pieņemt, ka arī ar citiem viss ir ok – ar pēc darba nogurušo vīru, kam nepieciešama pauze savu resursu atjaunošanai, ar mammu, kas aizvien cenšas ieteikt kā labāk audzināt mūsu bērnus, ar draudzeni, kas varbūt pateikusi kādu skarbāku vārdu pēdējā sarunā…

Ja ir grūti pieņemt, ka viss ir OK uz 10, pajautā sev – uz cik skalā no 1 līdz 10 šis cilvēks manā vērtējumā ir OK? 2-3-4 – arī tas jau ir pieņemšanas sākums.

Nākamais jautājums – kas tieši šajā cilvēkā ir ok uz, piemēram, 4? Rezultātā situācijas un cilvēki nemainās, mēs mainām savu attieksmi un mēs pirmās atveram durvis pieņemošām un harmoniskām attiecībām ar mums tuviem cilvēkiem, kurus savulaik ir bijis grūti pieņemt.

2. princips – katrai rīcībai ir pozitīvs nolūks.

Lai kāds būtu mūsu viedoklis un vērtējums par mūsu pašu konkrētā brīža vai otra rīcību, ikvienam no mums vienmēr ir pozitīvs nolūks. Ne vienmēr mēs varam to saskatīt, ne vienmēr mēs apzināmies to. Reizēm mēs nespējam izskaidrot savu rīcību, jo tās pozitīvais nolūks var būt dziļi apslēpts mūsu zemapziņā.

Piemēram, dusmīgi piekto reizi atgādinot bērnam, ka jāuzvelk cepure, mēs patiesībā paužam rūpes un mātes mīlestību. Melojot tuvam cilvēkam, mūsu pozitīvais nodoms ir kaut kādā mērā tajā brīdī viņu pasargāt. Ne velti saka, ka arī katra slimība atnāk īstajā brīdī un arī tajā var saskatīt pozitīvo nolūku.

Jautājums ir, kā mēs to komunicējam, kāda ir mūsu pieredze, kādi ir mūsu iekšējie resursi tajā brīdī. Atkarībā no tiem arī veidojas reālā reakcija un sākotnējā pozitīvā nodoma izpaušana dzīvē.

Piebildīšu, ka 5.februārī sadarbībā ar buduars.lv notiks vebinārs „Mācāmies atpazīt un pārvaldīt savas emocijas”, kura laikā ar praktisku uzdevumu papētīsim savus un sev tuvo cilvēku pozitīvos nodomus, un iegūsim pieredzi, kā mūsu attieksme, situācijas redzējums un savstarpējā komunikācija var mainīties, ja ļaujam sev paskatīties uz sevi un citiem ar šādu pieeju.

3. princips – katrā cilvēkā ir pieejami visi resursi.

Potenciāli katrā no mums ir visi mums nepieciešamie iekšējie resursi – spējas, talanti, prasmes, zināšanas, rakstura īpašības, lai realizētu to, ko mēs patiesi vēlamies. Arī, iespējams, sākotnēji tam neticot, sākot strādāt ar sevi, mēs atklājam, ka spējam daudz vairāk nekā iepriekš bijām sev ticējušas.

Analizējot savu pieredzi un notikušās situācijas ar jautājumu – ko es varu iemācīties no šīs pieredzes – mēs attīstam savas prasmes un citus iekšējos resursus.

4. princips – ikvienā situācijā cilvēks izdara vislabāko izvēli.

Lai kāds būtu pieņemtais lēmums un izdarītā rīcība, tanī brīdī mēs esam izdarījušas savu labāko izvēli, kas ir bijusi mums pieejama tanī konkrētajā brīdī, ņemot vērā mūsu pieredzi un iekšējos resursus.

Šī principa būtība ir nepakļauties vainas izjūtai, bet gan apzināties un pieņemt savu rīcību. Reizē tas nenozīmē attaisnot jebkuru rīcību. Attīstot apzinātību, mēs, pirmkārt, spējam pieņemt un veselīgi uztvert sevi un, otrkārt, sākam apzināties un sakārtot šīs rīcības cēloņus. Tādā veidā nākamai situācijai mēs iegūstam jau citus iekšējos resursus citā līmenī un nākamreiz mums būs pieejama jau cita vislabākā izvēle.

Piemēram, uzņemoties jaunu darba pienākumu, pirmajā reizē mēs, iespējams, izpildām konkrēto uzdevumu pārāk lēni, kaut ko aizmirstam, kaut ko nezinām, kaut kur kļūdamies. Nākamajā reizē, mācoties no iepriekšējās pieredzes, mēs jau gudrāk un ātrāk ķeramies klāt šim uzdevumam. Un vēl nākamajā reizē, iespējams, izdomājam, kā to paveikt vēl efektīvāk.

5. princips – izmaiņas ir neizbēgamas.

Vienīgā nemainīgā lieta mūsu pasaulē ir pārmaiņas. Jebkurā gadījumā – rīkojoties, pieņemot lēmumu vai izvēloties nerīkoties – pārmaiņas notiks tāpat.

Šī principa pamata būtība ir spēja uztvert jebkuras pārmaiņas kā pieredzi un mācību, spēja vienmēr uzdot sev jautājumu – ko es varu iegūt no šīs situācijas, ko es varu iemācīties? Spēja aizmirst vārdu “kļūda, neveiksme” un aizvietot to veselīgu izpratni, kā no tās mācīties, kā papildināt savus iekšējos resursus, lai nākamreiz savu pozitīvo nolūku realizētu ar vēl labāku vislabāko izvēli.

Piedāvāju jums katru dienu izvēlēties un pieņemt kā savējo vienu no šiem pamatprincipiem un roku rokā ar to nodzīvot vienu dienu. Pamēģiniet, izpētiet, paeksperimentējiet, novērojiet un paņemiet sev to vērtīgo, kas katrai no jums atklājas.

Aicinu turpināt un praktizēt tēmu par attiecībām ar sevi un sev tuvajiem 5.februārī pl. 19.30 vebinārā „Mācāmies atpazīt un pārvaldīt savas emocijas”, jo kā saka Entonijs Robinss: “Veids, kādā mēs komunicējam ar sevi un citiem, galu galā nosaka mūsu dzīves kvalitāti.”

Uz tikšanos vebinārā,

Irina Ogsta

Personīgo pārmaiņu koučs

Ko mēs sievietes patiesi vēlamies? Nopelnīt vai darīt lietas, kas pašām patīk? Es priecājos par visām sievietēm, kas ir atradušas savu sirds nodarbošanos. Un tomēr lielo pārmaiņu uguntiņa iedegas 30 un 40 gadu robežās. Gribu minēt, ka sievietēm piemīt spēcīga spēja pielāgoties, kas dažreiz traucē ieklausīties savā uguntiņā.

Un tomēr, kur viņa pielāgojas visvairāk? Mājās, darbā? Es teiktu, ka viņa pielāgojas tam, no kā jūtas atkarīga arī pozitīvi. Piemēram vīrs pelna vairāk un nodrošina ģimenes ikdienu, tad sieva pieņem to un pielāgojas viņa vajadzībām. Kad sieviete pati labi pelna, tad viņa vairāk ņems vērā darba devēja prasības, jo pazaudēt finansiālu stabilitāti ir nedroši. Protams, ka katram ir nepieciešama drošības sajūta. Un finanses dod drošību materiālā līmenī. Atgriežoties pie spējas pielāgoties es apgalvoju, ka dažreiz tā mums traucē ieklausīties savās vēlmēs un sadzirdēt pārmaiņu uguntiņas aicinājumus.

Kad man tuvojās 40 gadu jubileja, es sapratu, ka man svarīgāk ir ieklausīties sevī un rīkoties saskaņā ar savu iekšējo sajūtu. Kāpēc es to rakstu? Lai uzrunātu tevi, kam iekšā ir vēlme kaut ko mainīt un tomēr spēja pielāgoties tev traucē rīkoties.

Pirms 8 mēnešiem es pirmdienas rītā paziņoju savam vadītājam, ka aizeju no vadītājas amata un uzņēmuma. Viņam un kolektīvam tas bija ārkārtīgi liels pārsteigums, bet es jutos pārliecināta un mierīga, jo zināju, ka nevēlos pielāgoties uzņēmuma prasībām, darba laikam un vajadzībām.

Varbūt, tas izklausās augstprātīgi, bet es sapratu, ka ar esošo domāšanu, attieksmi un pārmaiņu uguntiņu būšu tikai traucēklis ilgtermiņā uzņēmuma sistēmā. Motivācijas nav, sāku slimot un domas bieži atgriezās pie jautājuma, kāda tam ir jēga? Man nebija uzkrājumu un lēciens bija lielā nedrošībā. Tomēr es ne mirkli nešaubījos, ka lēmums ir pareizs.

Kā tas var noderēt tev, jauko lasītāj? Ja, tevī mīt šī pārmaiņu uguntiņa un tu tomēr turpini pielāgoties ir iespēja kaut ko mainīt. Tu vari pakāpeniski vai ātri izdarīt tā, lai tavs hobijs kļūtu par tavu drošību.

Mana profesionālā pieredze ir pārdošanā un papildus esmu apguvusi kouča jeb izaugsmes veicinātājas prasmes. Es zinu, ka vislielākā atruna un bailes ir – kā es nopelnīšu? Kā es nodrošināšanu savu materiālo labklājību? Aizejot no nemīlama darba es zaudēšu iztikas līdzekļus. Un tā ir taisnība. Visbiežāk sieviete atrod hobiju un paliek esošajā darbā. Tādā veidā viņa nomierina savu pārmaiņu uguntiņu un prasmīgi izmanto savu spēju pielāgoties.

Es zinu, ka tev ir milzīgs potenciāls. Es zinu, ka tā pārmaiņu vēlme nekur nepazudīs. Tā tikai pieņemsies spēkā. Iedomājies, ka ir pagājuši 5 gadi un tu esi piepildījusi savu sapni. Tu nodarbojies ar savu hobiju. Tu labi nopelni ar to un jūties vērtīga. Vai redzi sev apkārt laimīgus cilvēkus? Vai redzi sev tuvumā laimīgu ģimeni? Vai redzi, kā klienti finansiāli novērtē tavu darbu?

Es nezinu kāds ir tavs hobijs un ko tev patīk darīt, tomēr es zinu, kā tu vari citiem pastāstīt par savu nodarbošanos izmantojot pārdošanas noslēpumus. Es zinu kā noformulēt pārdošanas tekstus, lai citi saprastu patieso ieguvumu. Kā domā labs pārdevējs un kas no pārdošanas ir jāzina, lai veiksmīgi pelnītu no sava hobija. Biznesā ir svarīga finanšu plūsma. Tā ir kā asinsrite cilvēka ķermenim.

Ko tu praktiski vari darīt lai pārdotu es izstāstīšu 2.maija BEZMAKSAS vebinārā:

SIEVIETE UN NAUDA

Kā saglabāt emocionālo līdzsvaru tiecoties pēc naudas…

Uzzini vairāk, piesakies >>>>>> 

un esi ar mums!

Uz tikšanos,

Ilze Ušacka-Priekule

Šo sajūtu ik pa laikam izjūt katrs no mums. Bet ir cilvēki, kuri tajā atrodas pastāvīgi. Tā ir nepatīkama bezspēka, bezcerības, noguruma sajūta, kas rodas katru reizi, kad savā dzīvē vēlies kaut ko mainīt, bet apstākļu dēļ to nevari izdarīt. Tu sities ar pieri sienā, bet nevari tikt uz priekšu ne par centimetru. Tu centies no purva izlīst, bet tas vienalga iesūc tevi atpakaļ. Tu esi iestrēgusi…

Šādos dzīves brīžos tā gribas nolaist rokas, samierināties un izlikties, ka viss notiek, kā vajag. Bet ir veidi, kā no šī mirušā punkta var tikt laukā.

Nosaki punktu, kurā atrodies.

Pirmkārt, nosaki to punktu, kurā šobrīd atrodies un to punktu, kur vēlies nokļūt. Tu savā darba vietā sajūti stagnāciju un perspektīvu trūkumu? Tev ir problēmas sociālajā dzīvē un attiecībās ar kolēģiem? Varbūt ir izsīkušas attiecības ģimenē un tās ir jāatjaunina? Lai vai kā tev negribas tajā visā iedziļināties, tev ir jānosaka, kas ir tavu negatīvo sajūtu iemesls un padomā, ka tu to vari atrisināt. Neķeries pie pārmaiņu ieviešanas visās sfērās uzreiz, sakoncentrējies uz galveno. Tas palīdzēs radīt lielāku situācijas skaidrību.

Atrodi, kas palīdzēs izkārpīties laukā.

Dažreiz apstākļi veidojas tā, ka paša spēkiem tikt laukā no dzīves strupceļa nemaz vairs nav iespējams. Pieredzējuši autovadītāji zina, ka, ja tu tiešām esi nopietni iestrēdzis, ir jāpārstāj spiest uz gāzes pedāļa (jo ieraksies vēl dziļāk) un jāiet meklēt kāds, kas izvilks laukā. Mūsu situācijā šāds buksieris varētu būt labākais draugs, ģimene, skolotājs, koučs vai tavas draudzes priesteris. Met malā pārmērīgo lepnumu un nevilcinies lūgt palīdzību. Tev taču jātiek uz priekšu, vai ne?

Dienasgrāmata.

Pamēģini rakstīt dienasgrāmatu, kurā fiksēsi savas dzīves ceļojuma detaļas. Pieraksti, KĀPĒC savā dzīvē šobrīd jūti stagnāciju, pieraksti, kādas varētu būt tev pieejamās iespējas virzīties uz priekšu, ko esi mēģinājusi, kādi bija rezultāti, jaunas idejas, kuras varētu pamēģināt utt. Uzdod sev TIK asus jautājumus, kādus uzdot neviens cits nemaz neuzdrošinātos, un godīgi uz tiem atbildi. Tu būsi pārsteigta, cik ļoti tie var tev palīdzēt.

Lūgšanas.

Lūgšanas ļoti bieži palīdz atrast izeju šķietami bezcerīgās situācijās, kad visi mēģinājumi, paņēmieni, idejas ir izmēģinātas, bet smadzenes iet pa riņķi, atgriežoties jau pie izmēģinātajiem variantiem.

Meklējumi.

Google ir pieejama visiem un pilnīgi bez maksas. Gandrīz noteikti kāds no miljardiem zemes iedzīvotāju tavā situācijā jau ir bijis, to ir atrisinājis un dalījies savā pieredzē internetā. Protams, absolūti identisku gadījumu var arī nebūt, bet līdzīgas situācijas, tu noteikti atradīsi. Varbūt tieši tās dos tev jaunas idejas un izejas stratēģijas no radušās krīzes.

Prāta vētra.

Prāta vētra ir lielisks veids, kā atrast izeju uz pareizā ceļa. Vienkārši paņem papīru un pieraksti visas idejas, kas tev ienāks prātā, lai esošo problēmu atrisinātu. Nekādas pārdomas, ideju novērtējuma vai apspriešanas – maksimāli daudz ideju, pat vismuļķīgākās, īsā laika periodā. Pēc tam tu varēsi mierīgi izvērtēt visus “par” un “pret”, un šajā visā „kaudzē” noteikti atradīsi arī dimantu – to, kura tev tik ļoti trūka.

Pamēģini kaut ko jaunu.

Alberts Einšteins teica, ka “Tas ir ārprāts – katru dienu darīt vienu un to pašu, bet gaidīt citus rezultātus.” Tad kāpēc, ja jau tu vēlies no iestigušās dzīves izkļūt, tu nemēģini kaut ko jaunu? Jaunas receptes, citu mūziku, maršrutu, aizraušanās, mērķus. Tikai tā var izrauties no dzīves rutīnas purva, kad šķiet, ka viss jau ir pārbaudīts, izmēģināts un nekas labs dzīvē vairs nenotiks.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Esmu pārliecināta, ka katrai no mums ir dienas, kurās liekas, ka visa pasaule ir pret mums.

Tu no rīta aizgulies, laukā līst lietus, bērni no rīta ir niķīgi, tev priekšā grūta darba diena. Viena lieta ved pie nākošās, un dienas beigās stress ir gana akumulējies un tu kā minimums esi iedzīvojusies kārtējās saspringuma galvassāpēs.

Sāksim ar biežāko negativitātes avotu identificēšanu tavā dzīvē. Negativitātes avoti ir tavi stresa izraisītāji – stressori un tie var būt ārēji un iekšēji.

Ziņas, satiksmes sastrēgums, negatīvi apkārtējo komentāri, tava pašas zemā pašapziņa, ierobežojošie uzskati, nespēja pateikt „nē” – tie ir tikai daži no iespējamajiem negativitātes avotiem.

Ar ārējiem negativitātes jeb stresa avotiem ir gana viegli tikt galā: pārtrauc skatīties ziņas vai pārdomā ar kuriem cilvēkiem tu pavadi kopā laiku. Šī ir vieglā daļa.

Kā tikt galā ar iekšējiem stresoriem — negatīvajām domām, ierobežojošajiem uzskatiem, upura lomu un negatīvajām emocijām?

Iekšējo stresoru pārvarēšanai tev noderēs stratēģijas ikdienas negativitātes pārvarēšanai:

1. Tici, ka katrā negatīvā situācijā ir kas labs.

Viss, kas notiek, notiek uz labu!

Notikumi mūsu dzīvēs pēc savas dabas ir neitrāli; tie nav ne labi, ne slikti. Mēs esam tās, kuras tiem piekabina etiķeti un nolemj, kā atbildēt/reaģēt/vērtēt. Vai notikums tev izraisīs stresu vai nē ir atkarīgs no tā, kā tu par šo notikumu domā.

Varbūt fakts, ka tevi atlaida no darba ir labākais, kas varēja ar tevi notikt – tev beidzot ir iespēja dzīvot savu dzīvi nodarbojoties ar to, par ko tu vienmēr esi sapņojusi. Pirmais brīdis, protams, nav patīkams, bet veic nelielu refreimingu un tu ieraudzīsi situāciju citā gaismā.

Tā vietā, lai attiektos pret situāciju kā pret labu vai sliktu, pamēģini paskatīties uz kopējo bildi.

Atrodi situācijā pozitīvos elementus, domā par pozitīvu gala iznākumu, bet novērtē riskus un pieņem attiecīgus lēmumus – to sauc par reālistisko optimismu (kas nav tas pats, kas vienkārši pozitīva domāšana).

2. Mācies no situācijas.

Neatkarīgi no tā vai tu atkal esi padevusies emocionālajai ēšanai (par šo tēmu tiekamies 27.decembra vebinārā)  un atguvusi tos 10 kilogramus, ko tu ar tādu neatlaidību pēdējā gada laikā mēģināji zaudēt, vai tevi ievaino apkārtējo cilvēku dzēlīgie komentāri un domas, vienkārši izmanto šo situāciju kā dzīves mācību stundu.

Iedomājies, ka tu skolā esi dabūjusi sliktu atzīmi. Tas ir nepatīkami, tu jūties slikti, bet tas nav pasaules gals. Viss, kas  tev šobrīd ir jādara, ir no jauna jāizmācās tavs mājas darbs, lai nākamreiz tu būtu sagatavota.

3. Parunā ar kādu, kuram ir pozitīva attieksme.

Svarīgākā lieta negatīvās un stresa situācijas ir nepalikt vienai. Atrod kādu ar ko tu vari pārrunāt savas izjūtas un problēmas. Skats no malas ir tieši tas, kas nepieciešams, lai tu spētu distancēties no negatīvās situācijas, ieraudzītu pozitīvas alternatīvas un noformulētu efektīvāko situācijas risinājumu.

Esot stresa epicentrā tev ir grūti redzēt, kādā virzienā sperams pirmais solis pretīm pozitīvām pārmaiņām. Ja draudzenes plecs liekas nepietiekams vai nav pieejams, uzzini kā sadarbība ar kouču tev varu palīdzēt.

4. Pieraksti savas domas.

Ja tev nav neviena ar ko pārrunāt, pieraksti savas domas uz papīra. Esi emocionāla. Tu vari iedomāties, ka tā ir vēstule tev pašai vai iedomu draudzenei.

Tā var būt arī prāta karte (mind map). Analizējot problēmsituāciju izmantojot prāta karti, tu sapratīsi, kas tevi noveda pie negatīvās attieksmes un kā tev no tās atbrīvoties. Kad tu būsi beigusi rakstīt tu sajutīsi atvieglojumu un sāksi redzēt gaismu tuneļa galā – pozitīvu risinājumu. Tavs stress būs kļuvis paciešamāks un dzīve kaut nedaudz atguvusi līdzsvaru.

Atkarībā no situācijas tu vari izvēlēties sadedzināt uzrakstīto vai saplēst lapu sīkos gabaliņos, iemest tos tualetes podā un noraut ūdeni….iedomājies kā tas aizskalo tavas negatīvās domas.

5. Uz brīdi pārtrauc negatīvās domas.

Ja tu esi disciplinēta persona, tad tu vari sev pateikt ”Es par to nevaru domāt pašlaik. Es par šo situāciju domāšu šovakar no 18:00 līdz 18:20”.

Tu pārtrauc negatīvās domas, tās vienkārši atliekot uz vēlāku laiku. Kad pienāks attiecīgā stunda, tavs stresa un raižu līmenis būs ievērojami samazinājies.

Tagad tava kārta:

• Izveido  tavu ikdienas negativitāšu sarakstu.
• Mēģini nākt klajā ar stratēģijām savas ikdienas negativitātes pārvarēšanai. (izmanto manējās kā iedvesmu).
• Atraksti, kā tev veicās.

Uz tikšanos tepatās,

Inese

Ikvienai no mums ir vismaz viens slikts paradums, no kura mēs labprāt atteiktos.

Vienalga vai tas ir hroniski ierasties ar novēlošanos, sarunas laikā bungāt ar pirkstiem pa galdu, ilgstoši sērfot portālā Draugiem.lv, nomierināt sevi ar kaut ko saldu un garšīgu stresainās situācijās, vai nespēja ilgstoši turēties pie veselīga dzīvesveida, slikti paradumi var būt nepārvaramas barjeras tavā ceļā uz laimi, dzīves balansu, noturīgām savstarpējām attiecībām un veselību.

Sliktie paradumi ir kā kājai piesieta svaru bumba, kas visu laiku velkas līdzi, nemitīgi bremzējot, izsūcot enerģiju, radot garīgu jucekli, izklaidību, aizkavējot jauno mērķu realizāciju un virzīšanos uz priekšu.

Gads tuvojas savam noslēgumam. Un nu jau pavisam tuvu ir laiks, kad mēs ar nepacietību prognozēsim, izvirzīsim mērķus un rakstīsim jaunā gada apņemšanās sarakstus. Lai tos atkal nespētu realizēt…

Manuprāt, viens no iemesliem, kāpēc mēs nerealizējam jaunā gada apņemšanās, ir mūsu pašreizējās dzīves pārblīvētība ar sliktiem paradumiem, kas aizņem jaunajiem paradumiem un plāniem domāto vietu.

Lai palīdzētu tev uzsākt ceļu pretīm taviem dzīves mērķiem, esmu sagatavojusi ieteikumus, kuri tev palīdzēs pārvērst sliktu ieradumu par labu.

1. solis: Nolem, ka tu tiešām gribi mainīties un pārliecini sevi, ka tu to vari.

Tu savā dzīvē vari mainīt tikai to, ko tu nolem, ka patiesi vēlies mainīt. Ja tu neredzi problēmu, tu nespēsi spert nepieciešamos soļus, lai mainītu savu uzvedību. Jo godīgāk tu sev atzīsti sliktā ieraduma dabu, jo lielāka būs iespēja, ka tu spēsi uzsākt ceļu uz pozitīvām pārmaiņām.

Lai saprastu šodienas patieso realitāti, es vienmēr iedrošinu savas klientes rakstīt dienasgrāmatu.

Lietu patiesa apzināšanās vienmēr ir pirmais solis uz pārmaiņām. Ierakstiem nav jābūt gariem, pietiks, ja tu pierakstīsi, cik reizes tu ieradies par vēlu, kāda stresa situācija tev lika pārēsties, vai cik cigaretes tu izsmēķēji, cenšoties sevi nomierināt pēc kārtējā strīda ar savu spuraino pusaudzi.

Pašmotivācijai var noderēt arī atklāta saruna ar tev tuvākajiem cilvēkiem. Cilvēki, kuriem rūp tava labklājība var kalpot tev par spoguli, kurā tu varēsi labāk redzēt savu problemātisko uzvedību tādu kāda tā ir, bez notušējumiem, vai izlikšanās.

Kad esi nolēmusi, ka vēlies mainīties, pārliecini sevi, ka tu reāli spēj sasniegt savus pārmaiņu mērķus. Tev ir nepieciešams stiprināt savu pašefektivitātes sajūtu — pārliecību, ka tu spēj paveikt nosprausto un sasniegt vēlamos rezultātus.

Redzēt citus cilvēkus veiksmīgi veicam pārmaiņas ir iedvesmojoši, bet tev ir nepieciešams saskatīt sevī pārmaiņu veikšanai nepieciešamos resursus.

Turpinot ar 2.- 4. soli tu veidosi savu pašefektivitāti un vēl vairāk nostiprināsi pozitīvu panākumu iespēju.

2. solis: Mēģini gūt sapratni par to, kas izraisa tavu slikto ieradumu.

Tiklīdz tu esi izpratusi savus iekšējos motīvus un ārējos stimulus – stresa izraisītājus, kas veicina tavus sliktos ieradumus, tu jau būsi spērusi nozīmīgu soli pretīm pārmaiņām.

Rūpīgi, kā ar lupu, apskati situācijas, kas veicina tavu nelāgo paradumu. Ja tā ir nokavēšanās — vai tas ir tavs (iespējams neapzināts) mēģinājums kontrolēt citu cilvēku dzīvi, nosakot laiku, kad tu (nevis viņi) vēlies tikties?

Vai tu neapzināti mēģini sabotēt savus panākumus, jo tu juti, ka neesi tos pelnījusi? Vai tu nespēj nostiprināt labas veselības paradumus, jo tu domāju, ka tavs ķermenis nav nekāds templis un nav pelnījis šādu karalisku apiešanos? Vai varbūt tavas atkarības (arī no ēdiena ) ir motivētas ar nepieciešamību saīsināt savu dzīvi?

Daži sliktie ieradumi mums vienkārši liek justies labi, un mēs turpinām tos atkārtot. Tie var arī īslaicīgi radīt ilūziju, ka citas mūsu problēmas, piemēram, stress, atkāpjas, un šī atvieglojuma sajūta slikto paradumu vēl vairāk nostiprina.

Ja tu ikreiz, pēc strīda ar mīļoto vīrieti vai saspringtas darba dienas sevi nomierini apēdot ko saldu, mīkstu un garšīgu (ak, un bieži neveselīgu), tādējādi īslaicīgi radot nomierinošu efektu, tu izveido neveselīgu un ilgtermiņā destruktīvu metodi stresa vadībai.

Nomierinošā sajūta, kas saistīta ar komforta pārtikas ēšanu pavisam drīz kļūs par ieradumu, ar kuru būs visai grūti tikt galā ar saviem spēkiem (nemaz nerunājot par lieko svaru uz vēdera – toksiskiem stresa taukiem).

3. solis: Sākumā uzstādi sasniedzamus mērķus

Tavi sliktie ieradumi iespējams ir veidojušiem gadiem ilgi. Tev neizdosies no tiem atbrīvoties vienā dienā.

Izstrādā sev sasniedzamu un reālu plānu, tādu, kurš virzīs tevi uz mērķiem, kurus tu tici, ka vari sasniegt.

Iedomājies, ka esi nolēmusi izmainīt savu mazkustīgo dzīvesveidu.

Pirmkārt, neiedomājies, ka tu spēj no nevienas sportošanas dienas nedēļā pāriet uz septiņām. Tas ir īsākais ceļš uz neveiksmi, kas tikai vēl vairāk nostiprinās tavu pārliecību, ka tu nespēj mainīties.

Tā vietā sāc pakāpeniski. Ievies tādas pārmaiņas, kuras tev ir paveicamas, ņemot vērā tavu aizņemtību vai dzīves situāciju. Ja vari, pāris reizes nedēļā ej uz darbu ar kājām. Atrodi mazus, reālus darbības soļus, kas tevi virzīs pretīm tavam mērķim. Esi pacietīga.

Neaizmirsti arī par apbalvojumiem. Iepriecini sevi ar kādu jauku pārsteigumu, kā atzinību par pūlēm un sasniegumiem.

4.solis: Mēri savu progresu un nezaudē drosmi, ja šad un tad gadās „paslīdēt”.

Ja tu gribi sasniegt savu galīgo mērķi, tev jāzina, kā mērīt savu progresu virzoties uz nospraustajiem mērķiem.

Tas nozīmē, ka tev jāturpina izdarīt ierakstus savā dienasgrāmatā. Daudzas no manām klientēm dod priekšroku virtuālajam pierakstu formātam; es personīgi vienmēr izvēlos tradicionālo pierakstu kladi. Izvēlies tādu formātu, kāds tev liekas ērtākais, un kuru tu patiešām lietosi.

Tavu motivāciju mainīties daļēji uzturēs gandarījums, ko saņemsi no jaunās uzvedības, vēlamā un pozitīvā paraduma. Tomēr pat visuzcītīgākās un apņēmības pilnās nav pasargātas no gadījuma rakstura recidīviem – ieslīdēšanas atpakaļ vecajā paradumā.

Ja tu izmanto šo paslīdēšanu kā pierādījumu, ka nevari mainīties, tad faktiski jāatzīst, ka tā arī ir – ka tu nevar mainīties. Veselīgāks veids ir mēģināt saprast, kāpēc tu paslīdēji.

Tomēr dari to netiesājot un nešaustot sevi, vienkārši objektīvi atzīsti faktus, nevis uzklausi savu iekšējo kritisko balsi, kura saka – „redz kāda es lūzere”, vai „man nekad nekas neizdodas, kāda jēga vispār mēģināt”.

Recidīvi ir dabiski un neizbēgami mēģinot apgūt ko jaunu.

Izdari ierakstu par šo recidīvu savā dienasgrāmatā, bet, ja tie atkārtojas turpini ar 5. soli.

5. solis Ja tavi ieradumi ir grūti maināmi, meklē papildus atbalstu.

Viens no labākajiem veidiem, kā veidot savu iekšējo izturētspēju vai stresa noturību ir ilgstošas spriedzes situācijās nepalikt vienai kā slazdā noķertai, bet apzināties, ka ar saviem iekšējiem resursiem ir nepietiekoši un meklēt ārējo atbalstu.

Savlaicīgi izveido savu pastiprinājuma sistēmu, ‘karsēju komandu’—cilvēkus, kuri tevi uzmundrinās, kad gadīsies paslīdēt un pirmā motivācijas enerģija sāks izbalēt. Pastāsti viņiem par savu apņemšanos. Vari arī rakstīt blogu vai piedalīties forumos.

Tomēr ar ‘savējiem’ bieži ir nepietiekoši, un ieslīdēšana vecajā ieradumā var atkārtoties aizvien biežāk, aizvien vairāk mazinot tavu dzīves sparu, vēlmi un ticību iespējai ko mainīt un tavu pašvērtību.

Ja vēlies saņemt objektīvu skatu no ārpuses un ievērojami saīsināt paradumu nomaiņu un savu mērķu sasniegšanu, apsver iespēju strādāt ar kouču. Ārēji uzmundrinājumi, objektivitāte un sadarbība ar kādu, kurš tev tic var būt daudz motivējošāka pieredze nekā darbošanās vienatnē. (Informāciju par iespējām strādāt ar mani kā tavu kouču un pārmaiņu partneri meklē „Par mums” sadaļā Par Inesi).

Nobeiguma vietā:

Pārmaiņu procesu sadalīšana izmērāmos mērķos, savu panākumu apbalvošana, un palīdzības meklēšana, kad tāda ir nepieciešama mērķu sasniegšanai ir svarīgi soļi tavā ceļā uz vēl daudz lielāku piepildījumu, balansu, laimi un harmoniju dzīvē.

Mani ļoti interesē tavas domas, idejas un izaicinājumi, strādājot pie paradumu maiņas. Dalies ar tām komentāru sadaļā. Veido savu „karsēju komandu” un mēs par tevi fanosim. Kopā mums izdosies!

Uz tikšanos tepatās,

Inese

Šodien tev pastāstīšu par vēl vienu stereotipu Latvijas sabiedrības ( ne visas, protams ) vidū – nespēju pieņemt koučinga ideju. Koučings – vēl viena sfēra, ap kuru Latvijā šodien virmo diskusijas  un redzami smīni. Un ir sabiedrības daļa, kas to jau veiksmīgi izmanto un sen, kamēr citi smīn un spriež par šī pakalpojuma un iespējas izmantošanu.

Šis vārds Latvijā ir kļuvis moderns, kļūst dzirdams arvien biežāk, bet vēl neizprasts. Un atkal – stereotipu dēļ.

Iedomājies? Šī joma kā profesija sāka formēties jau pagājušā gadsimta 70 – 80. gados. Tātad jau 30-40 gadus atpakaļ !  Kad MĒS dzimām!

Ja tu uzskati, ka esi sasniegusi dzīvē visu, ko esi plānojusi un uz ko esi tiekusies, tad nav jātērē laiks un jālasa šis raksts. Tev nebūs interesanti. Bet, ja katru dienu tavā priekšā rodas jauni uzdevumi un tu meklē jaunas, neparastas iespējas un to risinājumus un, ja tieši šobrīd tu iekaro savu galveno dzīves virsotni vai gatavojies to tikai darīt – turpini lasīt!

Vai šādi jautājumi, par mērķiem var pastāvēt 40 – 60 gadīgas sievietes dzīvē? Tad man ir pretjautājums:kāpēc gan ne un kad tad vēl, ja ne tad, kad tu savu sievietes galveno sūtību – bērnu izaudzināšanu esi paveikusi un vari pievērsties arī citiem savas dzīves mērķiem…ja vien tev tie vispār ir.

Koučings būs vērtīgs un dos rezultātu tikai tad, ja tu pēc kaut kā tiecies, vēlies vairāk nekā tev ir šobrīd un  nav svarīgi: vai tas ir bizness, attiecības ar cilvēkiem, personīgā dzīve vai tava iekšējā pasaule.

Un tagad nedaudz sīkāk – kas tad ir koučings?

Koučings – mērķtiecīgas partnerattiecības starp klientu un kouču, kas vērstas uz klienta konkrēta mērķa sasniegšanai.

No angļu valodas coaching – treniņš vai kopīgs sasniegums.

Pirmais un svarīgākais koučinga princips – katram cilvēkam ir viss nepieciešamais, lai būtu veiksmīgs visās dzīves sfērās.

Kouča  nozīme jeb loma

Iedomājies, ka viss šādās attiecībās koncentrēts uz tevi – uz to, ko TU vēlies sasniegt! Šī procesa attiecībās ir tieši tā! Tu kouča personā iegūsti it kā stūrmani, kas ved tevi uz priekšu, palīdz izvēlēties virzienu un pieturēties pie izvēlētā kursa! Viņš, pirmkārt, ir profesionālis, kas tevi pieņem un uztver tādu kāda esi. Kurš ir gatavs tev stādīt priekšā tehnoloģijas, strukturējumu, lai maksimāli efektīvi un pēc iespējas īsākos termiņos tu varētu sasniegt vēlamo rezultātu.

Ko koučs dara:

• Uztver un pieņem klientu tādu kāds tas ir;
• Izrāda patiesu interesi par klientu;
• Orientējas uz nākotni;
• Piedāvā efektīvas uzdevumu atrisināšanas metodes;
• Palīdz pārvarēt psiholoģiskus blokus;
• Sniedz informāciju.

Ko koučs nedara:

• Neuzspiež savu skatījumu un viedokli;
• Nesniedz interpretācijas;
• Neiestrēgst pagātnē;
• Nenodarbojas ar problēmu analīzi;
• Nesniedz vērtējumu;
• Necenšas dominēt.

Kā darbojas koučings?

Koučings ir pragmatisks process, mērķēts uz konkrēta, sataustāma rezultāta sasniegšanu.

Pirmajā, iepazīšanās sesijā klients un koučs formulē nākamās, kopīgās sadarbības galveno mērķi. Tas procesa laikā var transformēties, bet tas vienmēr var notikt tikai vienā virzienā – lai klients sasniegtu kaut ko vēl spilgtāku un  nozīmīgāku, nekā bija ieplānots.

Iepazīšanās sesijas laikā ( tikšanās vienmēr ilgst  apm. 35-40 min. )  abas puses slēdz līgumu uz noteiktu laika periodu. Tas var būt 1 mēnesis, 6 mēneši vai cits laika sprīdis. Šai laika periodā koučs pavada klientu ceļā uz mērķa sasniegšanu. Kā tas notiek? Darbs notiek tiekoties, sarunājoties pa telefonu utt. Tikšanās laikā koučs izmanto dažādu tehniku, motivē klientu, kas soli pa solim viņu virza uz priekšu un notiek: mērķa formulēšana – plānošana – ieviešana darbībā un dzīvē.

Pa to starpu pastāv:

• fokusējoši jautājumi;
• „prāta vētras”;
• dzīves balansa analīze;
• stratēģijas radošums un daudz kas cits.

Lai sadarbība būtu maksimāli efektīva, koučs dod mājas uzdevumus un var tev iedot aizpildīt kaut kādas formas – lai paaugstinātu šī procesa efektivitāti. Starp sesijām saikni var uzturēt arī ar e-mailu palīdzību. Punktualitāte – tas ir vēl viens no sadarbības obligātajiem aspektiem: visas tikšanās notiek precīzi laikā un beidzas precīzi laikā.

Šīs sadarbības laikā ap un ar klientu notiek ļoti daudzas izmaiņas: negaidot atklājas jaunas iespējas, parādās jauni piedāvājumi, mainās apkārtējie cilvēki un arī apstākļi.  Bet tam visam ir loģisks skaidrojums – tu radi enerģiju, ko redz ( sauc to kā vēlies ) Dievs, tavi eņģeli, apkārtējie, Visums… Tu ar savu jauno, pozitīvo un radošo attieksmi pret dzīvi sāc pievilkt sev labvēlīgus apstākļus, kas notiek vienmēr, kad rīkojas mērķtiecīgi, neatlaidīgi, pozitīvi, ar ticību sev, citiem un Dievam.

Koučings ir arī process, kas māca cilvēkam jaunu attieksmi pret dzīvi! Jārēķinās, ka šai procesā var būt gan veiksmes, gan neveiksmes. Var gadīties “klusuma brīži” un kritumi. Var likties, ka nemaz nav tik vienkārši un ātri, kā gribētos, bet TIEŠI tāpēc šādos brīžos koučs ir visvērtīgākais cilvēks, kas var būt tev blakus – viņš zina, ka tā var notikt, viņš zina par šiem „zemūdens akmeņiem”, viņš palīdz veiksmīgi tikt ar to galā. Lietišķi, bez liekām emocijām…atšķirībā no situācijām, kad šādos momentos tev blakus, kā padomdevējs būtu vīrs vai draudzene, kuri spētu tik vien, kā tevi pažēlot un piekrist tam, ka dzīve ir netaisnīga un, ka tā gadās.

Tikai nesaki , ka šādi cilvēki – kouči mums nav vajadzīgi.

Tie ir vajadzīgi jebkurā valstī, kurā dzīvo cilvēki, kas nav „miruši”, kuriem ir mērķi, kas nav „miruši” un, kas nav aizmirsuši, ka uz šīs zemes atrodas ne tikai tamdēļ, lai dzemdētu, ēstu un nodzīvotu dzīvi nost, bet, lai atstātu aiz sevis vērtības un kaut ko tādu, kas noderīgs būs viņu pašu radītajiem pēcnācējiem.

Koučs ir cilvēks, kas tev palīdzēs piepildīt to, ko esi iecerējusi, bet baidies realizēt. Ko esi sen gribējusi paveikt vai sasniegt, bet baidies no kļūdām.

Tieši tagad tev tas būtu visvairāk nepieciešams.

Ja vien tev to vajag, ja vien tavi sapņi vēl nav „miruši”.

( Informāciju par iespēju atrast savu kouču vari sameklēt google, izmantojot atslēgas vārdus: koučings, koučinga pakalpojumi ).

Uz tikšanos tepatās,

Aija