Tu droši vien esi ievērojusi, ka dzīvē ir periodi, kad tev šķiet, ka tu burtiski lido, bet notiek arī tā, ka viena drūma diena seko nākamajai – vēl drūmākai. Un nez kāpēc nolaižas rokas, un arī sirds vairs nedzied … Pie tam ļoti bieži nemaz neiet runa par nopietniem dzīves pārbaudījumiem.

Nākamie padomi, kas ir mūsdienu psihologu gadsimtu gudrību un vērojumu apkopojums, noderēs mums katrai un jebkurā situācijā…

Mēs zaudējam spēkus, kad:
1 — Sakām „jā”, kaut arī gribējās teikt „nē”.
2 — Smaidām, kad gribas raudāt.
3 — Neatpūšamies.
4 — Baidāmies.
5 — Klačojamies.
6 — Apvainojamies, tā vietā, lai cilvēkiem palūgtu to, kas mums vajadzīgs.
7 — Darām to, kas nav sirdij tīkams.
8 — Cilvēks nepatīk, bet nesaprotamu iemeslu dēļ turpinām ar viņu kontaktēties.
9 — Cilvēki, kas mums ir apkārt, lielāko laika daļu runā par negatīvo.
10 — Daudz runājam par politiku, komunālajiem maksājumiem, sastrēgumiem uz ielām…
11 — Daudz un emocionāli stāstām par to, kā dzīvo citi.
12 — Strādājam neinteresantā darba vietā apnicīgu darbu.
13 — Pierunājam sevi paciest vēl nedaudz, tā vietā, lai saprastu „Kāda tad gaiša mērķa dēļ es šobrīd to ciešu?!”
14 — Gaidām, kad atnāks salavecis (princis, oligarhs….) un tad dzīve mainīsies!
15 — Lamājam sevi, uzskatot sevi par necienīgu, neprašu vai neveiksminieci.

Mēs uzkrājam spēkus, kad:
1 — Iepazīstamies ar jauniem cilvēkiem.
2 — Iegūstam jaunas zināšanas.
3 — Ceļojam.
4 — Mēģinām kaut ko jaunu.
5 — Sakām „nē”, kad gribas teikt „nē” un „jā”, kad gribas teikt „jā”.
6 — Pārvaram savas bailes.
7 — Nodarbojamies ar kaut ko radošu.
8 — Uzturam ķermeni veselīgu un skaistu (derēs jebkuri vingrojumi, pirtis, baseini)
9 — Pastaigājamies (nejauksim ar „steidzos uz darbu” vai „eju uz veikalu”).
10 — Atbrīvojam fizisko telpu (mēs vienmēr jutīsimies labāk tīrā un izremontētā telpā).
11 — Atbrīvojam emocionālo telpu (atcerēsimies, kā jutāmies, kad izdevās kādam piedot, atrast harmoniju).
12 — Kontaktējamies ar patīkamiem cilvēkiem.
13 — Kontaktējamies ar cilvēkiem, kas mūs atbalsta un mums tic.
14 — Kad beidzot sākam darīt to, ko mums gribas.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Gan žurnālos, gan interneta vietnēs, arī es savā blogā bieži vien sevi un tevi motivēju uz pārmaiņām…Viss ir jauki. Bet kur tām ņemt spēkus?

Ir zināms, ka viss balstās uz enerģijas. Mūsu dzīves tonuss, spēja rīkoties un skaidri domāt – tas ir brīvās enerģijas daudzums organismā. Kā to varētu ietekmēt?

Klasiska speciālistu atbilde būs sekojoša: ūdens, elpošana, ēdiens un regulāra fiziskā slodze.

Mums ir nepieciešams to visu darīt (vairāk dzert ūdeni, ēst kvalitatīvu ēdienu, dziļi elpot un sportot), kā rezultātā organisms atžirgs, dodot mums spēcīgu iekšējo spēku pieaugumu un vēlmi gāzt jebkurus kalnus.

Diemžēl, ar to vien gana nebūs. Lai justos labāk un uzsāktu pārmaiņu procesu – šī ir ļoti svarīga mūsu dzīves daļa. Tas ir solis ceļā uz veselīgāku dzīves veidu, bet šī iekšējā spēka un draiva atslēdziņa slēpjas citur.

Cilvēkā slēpjas milzīgas iekšējā spēka rezerves, bet daudzi no mums nekad tām nav pat pieskārušies.

Spēks tiek dots konkrētam mērķim. Kamēr tev nav uz ko tērēt spēkus un enerģiju, tu to neiegūsi.

Pilnīgi iespējams, ka tā ir sava veida organisma aizsargfunkcija…? Kur tu pielietosi savu spēcīgo lādiņu? Sevis sargāšanai no pašas šaubām? Spēkam (vai augstākam enerģētikas līmenim) ir nepieciešams pielietojums.

Jo plašāks ir sevis un sava ieguldījuma, sava mērķa redzējums, jo vairāk radīsies enerģijas.

Vai esi ievērojusi, ka ir cilvēki, kas ir ļoti tālu no šiem visiem enerģijas palielināšanas veidiem, no šīm visām tēmām, bet, kuri vienalga ir saglabājuši savu dzīves entuziasmu un pacēlumu? Viss slēpjas ne tik daudz praksē (kas ir ļoti labi, bet nepietiekami), bet gan regulārā saņemtās enerģijas izmantošanā.

Un tagad padomā, bet tā godīgi – kamdēļ tev vajadzīgs spēks, tonuss, enerģija, entuziasms?

Ir kāda laba indiešu analoģija: cilvēks dzīves priekšā stāv, kā pie neizmērojama okeāna, bet rokās viņam ir tikai tējkarote.

Enerģijas ir bezgala daudz, tikai mūsu prasības ir smieklīgas. Cik varējām, tik paņēmām.

Un,tātad, vēlreiz: kamdēļ tev vajadzīgs spēks? Kur tu to pielietosi? Kā tērēsi?

Gribam mēs to vai negribam, mūsu mērķi nosaka mūsu

spēku daudzumu.

Ja tu vēlies justies mundra un enerģiska un tamdēļ sāc nodarboties ar dažādām praksēm, pie tam tā īsti nezinot, kamdēļ tev tas viss – tad tev spēku būs tieši tik daudz, lai tos pielietotu šo nodarbību laikā.

It kā arī nav slikti… Bet vārds draivs tad jau būs no citas operas. Es ceru, ka tu saproti, ko es ar to domāju.

Ja tu nodarbosies ar enerģijas palielināšanu, enerģijas palielināšanas dēļ – tas viss atradīsies tādā viduvējā līmenī, kas būs pietiekošs, lai uzturētu un izturētu pašreizējo dzīves ritmu (tai skaitā šīs nodarbības). Milzīgais spēks, entuziasms un dzīves alkas rodas tajā momentā, kad cilvēks iegūst mērķi un sāk uz to virzīties.

Nu kaut vai piemērs no reāliem dzīves gadījumiem: ja sievietei palūgtu pacelt tramvaju, es domāju, ka reti kura uz to būtu spējīga un diez vai pat gribētu censties to izdarīt. Jo kamdēļ?… Bet, ja viņai tas jāizdara, lai glābtu dzīvību bērnam? Šādi gadījumi ir bijuši un mēs visas par tiem esam dzirdējušas. Pilnīgi iespējams, ka šīs sievietes nav pirms tam nodarbojušās ne ar kādām praksēm un treniņiem. Un tas jau ir apstiprinājums tam, ka spēka un enerģijas atslēdziņa slēpjas nepieciešamībā to pielietot.

Spēks tiek dots konkrētam mērķim.

Citiem vārdiem sakot: kad tu pēkšņi pieņemsi stingru lēmumu gāzt kalnus, tu pēkšņi atklāsi, ka tu uz to esi spējīga!

Nevis spēks un draivs, kas tiek gūts dažādu nodarbību gaitā un „pēc tam es padomāšu, kur šo iegūto resursu izmantot”, bet gan pilnīgi otrādi – VISPIRMS cilvēks pieņem lēmumu visu mainīt, pieņem lēmumu, kurā virzienā un kurp sākt kustību un tad ar katru izvēlētajā virzienā sperto soli viņš iekšēji arvien vairāk sāk izjust enerģētisko pacēlumu.

Bet mēs nerunājam šoreiz par virspusējiem sapnīšiem, kuri šajā interneta ērā mūsu apziņā izplatījušies burtiski kā vīrusi: izlasīju rakstiņu, aizdegos un bija gana ar dažām minūtēm, lai aizmirstu par nopietno mērķi, darbības plānu un apzināto virzību, ieskaitot pacietību šo ceļu veikt līdz pašam galam.

Ja tā godīgi – tad, kad „dzīvē viss ir labi, bet nav nekā laba”, šo procesu iedarbināt ir ļoti grūti. Lai cik absurdi tas neskanētu, pat no pekles, ja esi tajā ticis, izrauties ir daudz vieglāk.

Ir vajadzīgs ļoti nopietns nodoms kļūt par cilvēku, kas realizē visu savu potenciālu ar pilnu jaudu. Jāatbrīvojas no bailēm uzstādīt lielus mērķus. Uzdrīkstēties sapņot lielas lietas, bet galvenais – pārstāt taupīt spēkus un nebaidīties šajā procesā ienirt līdz pat matu galiņiem. Un tad, beidzot praksē būs iespēja uzzināt to „kas es esmu?”

Cilvēks ir būtne ar bezgalīgām iespējām un milzīgu spēka potenciālu, kam ir viss nepieciešamais sevis dziedināšanai, sevis atjaunošanai, sevis piepildīšanai, kas var mainīt jebkurus apstākļus un meistarīgi veidot savu pieredzi, gūstot lielu gandarījumu un daloties tajā ar citiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Pa šīm dažām dienām, kopš blogā parādījās publikācija „Melnie caurumi jeb kur paliek dzīves enerģija, spēki un prieks”, esmu saņēmusi vairākas paldies vēstules, kurās tika uzdoti arī nākamie jautājumi – ko tad darīt un kā savu dzīves enerģiju, prieku saglabāt.

Patiesībā, tu to visu jau zini…

Bet vispirms ir jāsaprot NO KURIENES tad tiek ņemta šī dzīves enerģija. TĀ enerģija, kura ir spēku un dzīves prieka avots.

Ir 4 galvenie dzīves enerģijas avoti: pilnvērtīgs darbs, mācības (pašizaugsme, pilnveidošanās), pilnvērtīgas attiecības un pilnvērtīga atpūta.

Sāksim ar pilnvērtīgu darbu (nodarbošanos) – kas tas ir un ar ko tas atšķiras no parasta darba.

Tas nepavisam nav tas, ko mēs saucam par karjeru. Karjera cilvēku sasaista, padarot viņu par atkarīgu, pakļaujot sev, pārņemot cilvēka apziņu, bieži vien pat iznīcinot jūtas un emocijas.

Pilnvērtīgs darbs – tas ir darbs, kas piepilda cilvēku ar prieku un gandarījumu. Tas ir tieši tas, kas tev labi padodas, tīkams tavai dvēselei. Tas nepavisam nav ienīstamais darbs, kurš, protams, ļauj tev nopelnīt, bet nenes ne gandarījumu, ne prieku.

Tiklīdz tu sāksi nodarboties ar pilnvērtīgu darbu, tavā priekšā pavērsies daudzas iespējas, bet šķēršļi pazudīs kā pēc burvju nūjiņas mājiena.

Bet, ja tu sekosi savām bailēm, neuzticēsies vai paļausies uz kāda cita viedokli, atrast šādu darbu būs ļoti grūti. Tiklīdz tu atbrīvosies no bailēm un neuzticēšanās sev (ir tikai jāsaprot, kas tevi patiešām piesaista) – šis darbs tevi pats sāks meklēt.

Bet pilnvērtīgai dzīvei ar vienu, kaut arī ļoti spēcīgu, enerģijas avotu nebūs gana, tāpat kā nav iespējams nosēdēt uz taburetes, kurai ir tikai viena kāja…Tieši tāpēc sev ir jāatklāj arī atlikušie 3 dzīves enerģijas avoti.

Nākamais dzīvības enerģijas avots ir pilnvērtīgas mācības (to var nosaukt arī par pašizaugsmi utt.). Katrs cilvēks visa mūža garumā mācās – pat, ja viņš to neapzinās.

Pilnvērtīga izaugsme (mācības) ir process, kas ļauj fokusēties pašam uz sevi un sagatavoties pilnvērtīgam darbam. Mācības ir process, kas var dot prieku un labsajūtu, vai arī otrādi – visus spēkus un prieku atņemt. Par pilnvērtīgām mācības var nosaukt tikai tad, ja šis process ir tik interesants, ka tu vari aizmirst par visu uz pasaules.

Pilnvērtīgas mācības var iekļaut sevī visu, kas ir interesants. Piemēram, datorus, psiholoģiju, metālu īpašības vai filozofiju, dārzkopību vai cīņas mākslu. Absolūti jebko. Galvenais, lai šis process tev nekļūtu nogurdinošs un obligāts pienākums.

Kā noteikt savu iespējamo mācību vai pilnveidošanās virzienu? Ir jāvadās atkarībā no saviem patiesajiem mērķiem un nevis bailēm un kompleksiem. Vienkārši padomā – ko tev gribētos visvairāk.

Ja tu mācies, bet tev šīs mācības nepatīk, nepatīk nākamā profesija, un vispār – tā pat nebija tava izvēle, tad par pilnvērtīgām šīs mācības nosaukt nevar.

Un tagad palūko, kāda izveidojas likumsakarība – tikai pilnvērtīgas, gandarījumu un prieku sniedzošas mācības ļaus tev iegūt pilnvērtīgu darbu. Un TIKAI TĀ tu spēsi iegūt un saglabāt spēkus un dzīvesprieku.

Šodien mēs izskatījām divus galvenos dzīvības enerģijas avotus. Pilnvērtīgu darbu un mācības. Bet es jau teicu, ka nevar nosēdēt uz ķeblīša, kuram ir tikai viena vai divas kājas.

Tāpēc nākošnedēļ parunāsim par to, kas tad ir pilnvērtīga atpūta un pilnvērtīgas attiecības. Tās būs vēl divas mūsu „taburetes” kājas, bez kurām nevar būt un nebūs ne enerģijas, ne spēka, ne prieka.

Tu vari teikt, ka tu to jau zināji…Hmmm…bet,ja tu šo lasi un zināji, tad kāpēc tu šo rakstu lasi? Es pat zinu tavu atbildi, jo arī es esmu tikai sieviete, arī aizņemta, ar daudzām rūpēm, problēmiņām, bet šo GAN sapratusi un pateikšu VĒL vairāk – citas receptes nemaz nav un šī, manis aprakstītā, ir zināma jau sen, sen, bez manis.

Un viss, kas tev tagad jādara, neatkarīgi no tā vai tev tagad ir 25 vai 55 gadi, pajautāt sev – vai tavs darbs un apmācības (pilnveidošanās) tevi apmierina? Un, ja tava atbilde ir „nē”, tad tev noteikti un ar 1000% pārliecību varu teikt: – lai vai ko tu man pretī teiktu, TU VISU VĒL VARI MAINĪT! Tikai jautājums – tu to TIEŠĀM gribi, jeb tu sev melo, ka gribētu…?

Nu un tad, ja tev tagad ir 40, 50 vai 60? Paies gads….un, jā – tev būs 41, 51 vai 61…tad 62, 63… un nekas nebūs mainījies. Bet tu jau šī gada laikā, līdz nākamajam pavasarim vari pilnveidot zināšanas un prasmes jomā, kas tev padodas vai patīk – varbūt tā ir konkrētas šķirnes tomātu vai kaķu audzēšana, bet varbūt tā ir šūšana, bet varbūt tev patīk cept maizi, tikai vajadzētu nedaudz vairāk paplašināt savas zināšanas šajā jomā, bet varbūt tu gribētu apgūt labāk pārdošanas prasmes?

Nesen, netālu no manas dzīves vietas atvērās kāds skaistumkopšanas salons. Es tam uzmanību pievērsu tikai tad, kad turpat, blakus durvīs savu darbu uzsāka neliela ātrā apavu remonta darbnīciņa. Un klausies kamdēļ es to stāstu…. Es nopriecājos, jo man bija jāsalabo pavasara zābaciņi un jau nākamajā dienā devos uz darbnīcu. Kad atvēru durvis, meistars palūdza mani nedaudz uzgaidīt. Tās bija ļoti vērtīgas 5 minūtes. Telpa ir ļoti maza, bet stāvot, gaidot  un apkārt veroties, es daudz ko pamanīju. Meistaram bija apmēram 60 gadi. Pie sienas uz plauktiem bija novietoti skaisti veidoti, mākslīgie bonsai kociņi (sapratu, ka tie ir kāda tuva cilvēka meistardarbi, ja jau te novietoti…), bet pavisam blakus uz sienas ieraudzīju piestiprinātu kāda žurnāla atvērumu ar publikāciju par gados vecāku pāri – un es sapratu, ka tas ir raksts par šo apavu meistaru un viņa sievu.

Kad meistars pievērsa uzmanību man, uzzināju, ka skaistumkopšanas saloniņu atvērusi viņa meita, kura tēvam atvēlēja šo jauko darbnīcas telpu, bet sieva (arī viņai ir noteikti kādi 60 gadi) nodarbojas ar hobiju – bonsai kociņu veidošanu un pilsētas centrā arī viņai pieder neliela darbnīca, kurā tiek sniegti apģērbu labošanas pakalpojumi. Vīrs piedāvā viņa darbnīcā šos apģērbus nodot un aizvest sievai, lai klientam nav pašam jādodas uz pilsētu.

Un tieši šī ģimeniskā kopības sajūta, šī vienkāršā, patīkamā vēlme palīdzēt cilvēkiem, šī drosme šādā vecumā uzsākt biznesu mani ļoti piesaistīja. Esmu pārliecināta, ka tieši TAS mūsdienās pircējus un pakalpojumu izmantotājus piesaistīs visvairāk. Un neskatoties uz mūsu vēlmi visu iegūt ātri un bez kreņķiem…

Un re – lai tava nodarbošanās kļūtu arī par ienākumu avotu (darbu, kas sagādā prieku un dzīves enerģiju) NAV obligāti jābeidz augstskola. Tāpēc, kā jau augstāk minēju – met malā bailes, nedrošību un citu cilvēku spriedumus! Ieklausies sevī un savā sirds balsī…

Uz tikšanos tepatās,

Aija