Visi dārzu un puķu mīļotāji zina – laistīšanai vislabākais ir lietus ūdens. Tas gan līstot uz zemi, nedaudz savāc gaisā esošos putekļus, īpaši, karbonātputekļus, bet – labāka par lietus ūdeni dārzkopja lejkannā nevar būt nekā!

Vai zināji, ka:

• Lietus ūdens ir mīksts, bez kalcija, magnija un citu sāļu piejaukumiem.
• Sevišķi vērtīgs lietus ūdens ir negaisa laikā, jo tad ūdens satur augiem izmantojamo slāpekli. Negaisa laikā zibens iedarbībā notiek reakcija, kas pārvērš slāpekli augiem izmantojamā formā. Jo gaiss, zināma lieta, ir gāzu maisījums, un vairāk kā pusi tam veido slāpekļa oksīdi.

• Tropos, kur negaiss ir ierasta lieta, augi saņem krietnu devu slāpekļa…varbūt tāpēc tur šie aug tik lekni?
• Pērkona laikā ūdenī esošais slāpeklis ir diezgan noturīgs, un to var izmantot arī vēlāk. Tāpēc tiešām vērts to ievākt – mucās, vannās, konteineros.
• Ūdeni var saglabāt arī uz nākošo gadu, jo ja cisternu nepieliesi pilnu, bet atstāsi līdz pusei tukšu, ūdenim būs, kur, sasalstot, izplesties…un pirmais pavasara laistījiens būs ne tikai ar lietus ūdeni, bet ar sasaldētu un atkusušu – tas, kā zināms, ir dubults bonuss!
• Jā, un manas meitas vasarā matus mazgā tieši lietus ūdenī – izcils rezultāts! Nu, ja nu lietus ūdens izbeidzas (kā vienlaik šovasar) , tad mazgā ezerā. Sanāk tāds super-spa matiem .

Skaties, kā to ūdentiņu var savākt:

Plastmasas konteinerā.

Cisternā.

Vecā mucā, kurai pievienots ūdens pumpis. Vasarnīcā, lauku mājā – izcils risinājums!

Te jau bezmaz rūpniecisks risinājums lielām ēkām ar lielu jumtu kopplatību.

Un mini-ūdens savācēji – katram podam savs.

Jūlija beigās augustā vēl būs siltas, saulainas un negaisotas dienas – apdomā, ko ar lietus ūdeni vari pasākt TU!

Arī šāda noteka ar ķēdi un mazām lejkanniņām ir gana glīta, vai ne?

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Laiks griezt! Par koku un krūmu apgriešanai labāko laiku parasti uzskata agru pavasari un vēlu rudeni. Tikai ir viens “BET” – diezgan daudzi lapu krūmi apgriežami pēc noziedēšanas, tātad – šomēnes, jo daudzi no ziedošajiem skaistuļiem nozied tieši maijā un jūnijā.

Daļai krūmu jānogriež pagari zaru gali, bet citiem tikai jāizlauž vai jāizgriež pārziedējušās ziedkopas. Bet par katru atsevišķi:

Spirejas – apgriež ne tikai tādēļ, lai veidotos jauni ziedpumpuri, bet arī tādēļ, ka to ziedkopas pēc noziedēšanas ir nesmukas…zaru galus droši var nogriezt par 10 – 15cm.

Forsītijas – nogriež visa noziedējušā zara galu ar koksni, jo otrreiz uz vecajiem dzinumiem ziedpumpuri neaizmetās.

Grimoņus jāgriež, jo apgriezts augs ievērojami vairāk dzen jaunos dzinumus – krūms būs daudz krāsaināks, jo jaunie dzinumi ir košāki par vecajiem.

Rododendri – vecās ziedkopas izlauz ar rokām, jo tās viegli atdalās.

Ceriņi – vecās ziedkopas izgriez ar šķērēm, ar rokām būs grūti…nesanāks .

Noteikti apgriežamas arī klinšrozītes, veigēlas, magnolijas. Arī ērikas un krūmu rozes..šīm gan griešana nedaudz nokavēta. Visiem augstāk minētajiem dārza iemītniekiem ziedpumpuri veidojas drīz pēc noziedēšanas, un, cērpot krūmus vēlu rudenī vai nākamgad agri pavasarī, pastāv risks, ka nogriezīsi lielāko daļu ziedpumpuru un no ziedēšanas čiks vien sanāks…

Katrā ziņā noteikti izvērtē – kas ir Tava auga galvenais ‘’trumpis’’ – forma, krāsa, augļi, sēklas…un tikai tad ņem rokās šķēres un griez! Lai izdodas!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Drīz tas sāksies – Narcišu uznāciens! Narcises ir ļooti pacietīgas, pieticīgas un viegli audzējamas sīpolpuķes. Prasa minimālu kopšanu, bet sniedz maksimālu atdevi – ziedu, krāsu un smaržu jūru! Šoreiz par pārstādīšanu un narcišu pļavām.

Kāpēc es par šo puķi stāstu pavasarī? Jā, stādīšanai labākais laiks ir augusta beigas, septembra sākums, bet atklāšu vienu mazu knifu, kuru izmantoju pati: vieglāk dalīt, pārstādīt un šķirot ir ziedēšanas laikā. Zināms skarbums attiecībā pret puķi tas ir, bet pieņemot, ka pēc dalīšanas un pārstādīšanas tā augs netraucēta savus 5-7 gadus…protams, ja veic šādu darbu pavasarī – ziedus pēc dalīšanas nogriez, lai augs netērē savu spēku pārmēru.

Kur un kā stādīt?

Kā jau teicu, vislabāk stādīt augusta beigās septembrī – uzreiz pēc lapu nodzeltēšanas. Narcises vislabāk aug smilšmāla augsnē. Narcisēm patīk saulaina vieta, bet tikpat labi tās piecietīs vieglu noēnojumu, kuru pavasarī sniedz vēl nesaplaukušie lielie koki. Stādīšanas dziļums – 15cm. Mazajiem sīpoliņiem – 10cm.

Pavasara sīpolpuķu stādījumi Kaukenfofā, zem lieliem parka kokiem, kuri pavasarī met minimālu ēnu.

Ja gribi būt maksimāla sliņķe – stādi sīpolus nedaudz dziļāk – 25cm. Ko tas dos? Narcises tik ātri nevairosies, bet ziedēs tik pat krāšņi. Arī tad ja gribi ārzemēs noskatītās narcišu pļavas – stādi aptuveni 20-25cm dziļumā.

Ja gribi šādu pļavu katru gadu, tad sākoties zālāja pļaušanas sezonai narcišu vietu nepļauj, pagaidi līdz lapas sāk ‘’nogulties’’ un dzeltēt.

Rudenī, kad augsnes virskārta nedaudz apsalusi, narcišu sīpolus apber ar 10cm kūdras vai mizu mulčas kārtu. Narcisēm patīk kālija mēslojums.

Kā pie tāda tikt? Ja mājās ir krāsns apkure, pelni, kuri paliek pēc kurināšanas arī dos narcišu kāroto kāliju. Droši izgrāb un kaisi tik virsū. Ja savas krāsns nav – dodies uz dārzkopības preču veikalu.

Kā izvairīties no tukšajām vietām dobēs, kurās pēc noziedēšanas ‘’spiestā kārtā’’ jāstāda vasaras puķes? Stādi narcises starp hostām, dienziedēm, papardēm, heihērām. Kad narcises noziedēs, nogriezīsi tām padzeltējušās lapas un vietā būs iepriekšminēto ziemciešu spilgtās lapas.

Par narcišu grupām un šķirnēm?

Man jau šķiet, ka katrā dārzā jāzied kaut pa vienam pudurim ar vecajām labajām “trompetnarcisēm’’ un pa vienam ar ļoti smaržīgajām dzejnieku narcisēm. Varbūt tas saistās ar bērnības atmiņām, bet ir pierādīts, ka cilvēks vislabāk atpūšas un relaksējas, ja tuvumā sajūt bezrūpīgās bērnības smaržu.

Čelsijas ziedu šovs. Priekšplānā dzejnieku narcises.

Ja izvērstāk par šķirnēm – ziedu pļavai nederēs dzejnieku narcises, jo tās zied salīdzinoši vēlu un zālājs jau būs nopietni pļaujams. Veidosies neglīti nepļauti laukumi.

Pļavai izvēlies no trompetnarcišu grupas, lielvainadziņa narcišu grupas vai īsvainadziņa narcišu grupas. Apskatīt daudzās šķirnes un aizrunāt sīpolus vari pie M.Erminasa Valmieras rajona Rubenē, Jāņa un Gunas Rukšāniem Cēsīs. Iegādāties sīpolus (to gan – rudenī) vari Depo, K-rauta, Maxima.

Vai zināji?

• Narcises ir vienas no senākajiem augiem, kuras cilvēks sācis izmantot dekoratīviem mērķiem.
• Runā, ka Austrumos narcises izmanto plikpaurības ārstēšanai.
• Pravietis Muhameds teicis: “Ja Tu nopelni divus maizes riecienus, tad vienu atdod par narcisi, jo puķe ir dvēseles barība.’’

Trompetnarcišu grupas narcises ‘’komplektā’’ ar sniega rozēm.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Aprīļa beigās un maijā dārzam jāpalīdz gatavoties un uzsākt jaunu sezonu: izsaiņo piesegtos augus, aizvāc ziemā atmirušās augu daļas, sēj, stādi, pārstādi. Galvenais – dari to ar prieku un patikšanu!

Apmeklē stādu tirdziņus, stādu parādes, šovus un izstādes – iedvesmai, atpūtai, skaistumam! Vide – Čelsijas Ziedu šovs.

Augļu un sakņu dārzā

• Kad augsne atkususi un nedaudz iesilusi, var stādīt augļu kokus un krūmus. Pirmos stādi kauleņaugi (ķirši, plūmes, aprikozes, persiki) un upenes, ērkšķogas ar atklātu sakņu sistēmu (kailsakņi), jo tie saplauks visagrāk.

• Apkop zemenes-izvāc vecās, bojātās lapas un iestrādā kompleksos minerālmēslus. Labi būtu mulčēt stādījumus, lai augsnē labāk saglabājas mitrums, jo zemenēm ir sekla sakņu sistēma. Lai zemenes neciestu pavasara salnās dobes pārklāj ar agrotīklu. 

• Aprīļa beigās vīnogulājiem noņem piesegumu.

• Gatavo augsni sakņu dārzā.

• Ap 20.aprīli sēj stādiem gurķu sēklas stādīšanai atklātā gruntī un stāda agrīnos burkānus.  Otrajā aprīļa pusē sēj pētersīļus, lapu selerijas, dilles, skābenes atklātā gruntī. Sēj pupas, ķiplokus, zirņus, burkānus…tas gan vairāk pēc katra dārza situācijas augsnes un mitruma īpatnībām.

Košumdārzā

• Mēneša beigās veic dzīvžogu mēslošanu ar kompleksajiem minerālmēsliem.

• Rožu stādījumiem noņem segumu – tas jādara tad, kad laiks ir apmācies (lai izvairītos no saules apdegumiem). Rozes apgriež līdz veselai koksnei, virs augt sākuša pumpura. Šo darbu ir svarīgi nenokavēt, jo siltā laikā pumpuri sāk ātri plaukt.

• Ziemciešu dobēs jau redzami pirmie pavasara vēstneši – krokusi, narcises un vizbulītes. Lai tiem atbrīvotu ceļu pretī saulei, dobes atbrīvojam no sausām lapām un augu atliekām, mēslojam un irdinām.

• Zālienam – ļoti svarīgi rūpīgi nogrābt sauso zāli un sūnas, vēl labāk zālienu apstrādāt pamatīgāk– aerēt, vertikulēt un nomēslo ar komplekso minerālmēslojumu (ar palielinātu slāpekļa daudzumu). Ja zālienā ieviesusies sūna, lieliski noderēs speciāls mēslojums pret sūnu zālienā. Pēc tam zālājs kārtīgi jāsalej.

• Dali daudzgadniekus, rekonstruē puķu dobes.

Izveido jau jaunu puķu dobi pie žoga: iestādi vīteņrozi, kura smaržos karstā vasarā, rasaskrēsliņu apjomam, violeto salviju virtuves priekiem, gandreni, zirdzeni izturībai un fonam…

Mājai

Telpaugus drīz varēs nest uz siltumnīcu – atvaļinājumā un saules peldēs!

Siltumnīcā

• Aprīļa beigās, maija sākumā siltumnīcās jau būtu jābūt iesētiem redīsiem, dillēm, salātiem (rukolai, spinātiem utt).

• Var sākt domāt par tomātu un gurķu stādu nolūkošanu, pirkšanu…drīz laiks stādīt tos siltumnīcā.

Un vēl :

23. aprīlis ir Jurģa jeb Ūsiņa diena. Zemnieka gada sākums. Ar Jurģi saistīts rumulēšanās paradums – trokšņaina aplaistīšanās ar ūdeni sākot jaunus darbus.

Ticējums: Kāds vējš uzvar Jurģu dienā – tāds pārsvarā visu gadu pūš. Ja silts, kluss vakars – būs karsta vasara.

25. aprīlis ir Markus diena. Šajā dienā zeme kūp. Nestrādāja, lai krusa nemaitātu tīrumus. Ja naktī sals un dienā snieg, tad vēl veselu mēnesi būs aukstums.

1.maijs ir Lapu diena. Senči šai dienā saudzēja dabu.

4.maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena.

Neaizmirsti pacelt valsts karogu! Vai zināji, ka vimpeli var turēt mastā visu laiku, tas nav jāpaceļ un jānolaiž pēc kalendāra?

Vimpelis.

12. maijs ir Mātes diena.

19.maijs ir Vasarssvētki.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

LAIKS SĒT! Kā sēt un ko pēc tam darīt ar sadīgušo bagātību. Par to arī parunāsim šonedēļ ‘’Dārza pasaulē’’.

Kā piemēru ņemsim samtenes /Tagete erecta/. Tās ir viegli kopjamas, košas puķes, kuras zied visu vasaru.

Lai samteņu stādiņi nebūtu jāpērk par ‘’bargu naudu’’ vēl vari paspēt iesēt un zaļo prieku izaudzēt savām rokām. Samtenes izmanto kulinārijā, stāda starp sīpoliem, jo tās atbaida sīpolu mušu, rudenī no samtenēm viegli var ievākt sēklas: sanāk viena ekonomija. Tātad: ņemam paciņu ar samteņu sēklām. Pirktas veikalā vai vāktas pašu dārzā – vienalga!

Tādas tās izskatās.

Tā varētu izskatīties sēšanas process.

Samtenes sāk dīgt…

Sadīgušas. Kreisā pusē samtenes, labajā – asteres.

Pienācis laiks piķēt! Kas tā piķēšana ir: tā ir blīvi saaugušu, nesen uzdīgušu augu pārstādīšana citā vietā. Augus piķē, kad tiem ir izaugušas divas īstās lapiņas.  Ar pinceti, irbuli (vai vienkārši ar pirkstu) uzmanīgi iebakstot zemē, izceļ stādu čupiņu no sējumu kastes. Līdz ar piķēšanu notiek arī pirmā augu vērtēšana – vārgākos neizmanto!

Kā piķēt?

• Pirms piķēšanas stādiņus noteikti aplaista, lai substrāts pieķeras pie saknēm. Bet nepārcenties – būs par slapju!
• Piķējot stādiņu neņem aiz kātiņa, bet gan aiz lapiņām.
• Iepriekš ar irbulīti (vai pirkstu) izveidotā bedrītē stādiņu ievieto gandrīz līdz lapiņām.

• Piķējot mazus stādiņus, augsne netiek spiesta pret kātiņu, bet gan virzienā uz leju. Stāds tiek it kā iesēdināts augsnē.
• Pēc piķēšanas – aplej! Lej ar iespējami mazu ūdens strūklu, piemēram:

Kur piķēt?

• Pārstādīšanai izmanto tādu pašu augsni, kā sēklu sēšanai. 
• Pārstādīt var kastītēs, podiņos un citos tam piemērotos traukos.
• Īpaši ērti stādus audzēt kūdras podiņos. Vēlāk, stādot augu paliekošā vietā, podiņš nav jānoņem, vien jāiegriež tā malas. Tādā veidā auga saknes faktiski netiek traumētas, tas labāk ieaug.
• Kūdras podiņus, augsni, kā arī speciālus instrumentus piķēšanai var iegādāties dārzkopības preču veikalos (Depo, K-rauta utt.)

Es podiņu un telpas taupīšanas nolūkos stādu vairākus stādiņus vienā podā.

Nu ko, atliek kopt, lolot, laistīt, mīlēt un gaidīt līdz stādiņš ir tik liels un stiprs, lai to varētu stādīt izvēlētajā vietā (tam būs vajadzīgas aptuveni 5 nedēļas…)

Stādam zemē…Izstādīt dobē, balkona kastēs, podos (vienvārdsakot – paliekošā vietā) vēlams pēc salnām.

Lai izdodas sēšana, piķēšana, stādīšana!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Parunāsim par zaļumu uz palodzes un sķīvī. Divi prieki – acīm par spridzīgo zaļumu, bet garšai…garšai vienkārši prieks .

Pavasara ’’vitamīnu bumbu’’ vidū viens no līderiem ir spināts. Kas tas ir un kā to izaudzēt pašu rokām?

Spināti – Spinacea oleracea L.

Spināti ir viengadīgi augi. Spinātu dzimtene ir Centrālā un Dienvidu Āzija. Tos audzēja jau senie persieši, indieši un ķīnieši. Eiropā spināts ienācis, domājams, no Spānijas puses. Iekarojis franču un angļu vēderus, pašlaik svin uzvaru latviešu palodzēs, siltumnīcās un dārzos.

Kā un kur audzēt spinātus?

Optimālais spinātu sējas dziļums ir 2-3 cm, attālums starp sēklām rindā – 15 cm, starp rindām – 15-20 cm. Pie mums (LV) spinātus var sēt tik agri, cik vien iespējams – uz lauka, neapkurināmās siltumnīcās jau februārī, martā. Var sēt visu vasaru un rudeni līdz pat oktobrim. Un pašlaik – uz palodzes, ziemas dārzā, apkurināmā siltumnīcā utt.

Spinātu spilgti zaļās lapas satur mežonīgi daudz vērtīgu uzturvielu –liels dzelzs daudzums (tas ir iemesls, kāpēc spinātus iesaka ēst bērniem un sievietēm). Spinātiem piemīt īpašība veicināt audu reģenerāciju un augšanu, kāpēc tos iesaka atveseļošanās periodos. Vitamīni – spinātos ir A, C, P, PP, K, B2, B6 un E vitamīns, beta karotīns, pantotēnskābe, folijskābe, kalcijs, magnijs, cinks un vēl citi. Turklāt spināti satur arī daudz olbaltumvielu – šai jomā augu valstī pārākas ir tikai pupas un zirņi.

Otra ‘’vitamīnu bumba’’ – Rukola – Eruca sativa L.

Rukolas dzimtene ir Vidusjūras reģions. Sevišķi izplatīta rukola ir Itālijā. Senie romieši uzskatīja to par mīlas līdzekli. Pēdējos gados rukolu ir iecienījuši arī Latvijā. Tā ir iecienīta pikantās garšas, pieticības un aukstumizturības dēļ.

Kā un kur audzēt rukolu?

Rukolu ieteicams sēt 10-15 cm attālās rindās līdz 6 mm dziļumā. Kad sējeņus jau var atšķirt vienu no otra, tos retina, atstājot 20-30 cm starp augiem rindā.

Zaļajām, pieneņu lapām līdzīgajām rukolas lapiņām piemīt spēcīga, piparota garša ar nelielu riekstu piegaršu. Rukolai ir augsta uzturvērtība. Tā satur C vitamīnu – viens no antioksidantiem, kas sargā šūnas no brīvajiem radikāļiem (100 g rukola satur aptuveni 19 % no C vitamīna dienas devas), kā arī beta karotīnu un flavonoīdus. Rukola ir lielisks kālija, magnija, šķiedrvielu avots, kas kombinācijā ar C vitamīnu pasargā no sirds un asinsvadu saslimšanām. Rukola ir piemērota tādu slimību ierobežošanā, kā artrīts, sirds un asinsvadu slimības un vēzis.

Mūsu mājās šie abi dienvidnieki pavasaros ir bieži viesi. Piedāvāju vienu veselīgu receptīti, kura mums uzvariējās ceļojot pagājušo pavasar pa Ziemeļitāliju.

Sastāvs: jau minēto zaļumu (rukolas, spinātu) lapas vai visādi zaļumi, kurus var nopirkt iepakotus gandrīz katrā veikalā (spināti, rukola, salāti,  jauno biešu lapas utt.), orģinālreceptē vajadzīgs prošuto (ja ledusskapī to neatrodam, mēdzam izlīdzēties ar plānām medniekdesiņu ripām, žāvētu gaļu utt.), ķirštomāti, mocarellas siers, olīveļļa, balzamiko etiķis, citrons.

Lapas izklāj uz šķīvja, desiņas vai šķiņķi apcep. Mocarellu sapluina un kārto virs salātiem kopā ar tomātu pusītēm, pa virsu – izvēlēto gaļas izstrādājumu, kamēr tas vēl silts. Visu pārslaka ar olīveļļu, balzamiko un citronu sulu. Tā teikt – siltie salāti gatavi! Bon Appetit!

Protams, drīz jau būs zaļums pie katra pakša. Ej un plūc – svaigas nātru lapas, gārsu, pienenes un latviski-itāliskā salātu buķete būs vēl pilnīgāka.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Pavasaris nesteidzas. Gan jau Daba zina, ko dara.

Augļu, sakņu dārzā.

• Kamēr vēl zemi klāj sniegs, var izkaisīt pelnus vai kālija sāli, lai regulētu skābumu augsnē. To var darīt gan sakņu dārzā, gan zālājā.
• Tiklīdz nokusīs sniegs, jāsavāc vecās lapas. Uzmani, lai ūdens nekrājas. Veido grāvjus, lai to novadītu.
• Kad nokūst sniegs, augļu kokus mēslo.
• Upeņu krūmiem nolasa pumpuru ērces bojātos pumpurus.

Košumdārzā.

• Turpini noēnot mūžzaļos augus ( arī daļu skujeņu, piemēram, kanādas egli) no spilgtās pavasara saules, jo tā apdedzina lapas un skujas.

• Atjauno dekoratīvos krūmus, apgriez, veido vainagu.
• Puķu stādījumi jādzirdina, jānovāc visi vecie laksti un lapas, jāuzber kūdra.
• Siltākās dienās atsedz un vēdini rožu stādus. Pārbaudi kā tās pārziemojušas.
• Sniegam kūstot apskati, kā ziemu pārcietis zāliens. Lielākās sniega kupenas, kurās samests sniegs tīrot taciņas izklīdini. Zāliens būs Tev pateicīgs!
• Apkop viršus. Nogriez visu iepriekšējā gadā ziedējušo zara daļu. Tad virsis drīz sakuplos un rudenī ziedēs vēl krāšņāk.
• Tiklīdz nokūst sniegs, ej meklēt sniegpulksteņus un krokusus.

Mājās.

• Īstais laiks pārstādīt istabas puķes.
• Pārbaudi dārza inventāru, ja tas vēl nav izdarīts. Iegādājies trūkstošos instrumentus. 
• Plaucē bērzu, lazdu, ķiršu, plūmju, cidoniju un forsītiju zarus. Ja nevari vai nepaspēji – iepērc sīpolpuķi koši dzeltenā krāsā – pie durvīm jau Lielā diena klauvē!

• Gatavo putnu būrīšus. Lidoņi atgriežas!!
• Pērc jaunas puķu un dārzeņu sēklas.
• Atklāj dārzā/uz terases grilla sezonu. Ģimenes pusdienas svaigā gaisā – kas var būt labāks par to!
• Katru dienu izdzer vismaz puslitru svaigas bērzu sulas. Laiks tecināt gan kļavu, gan bērzu sulas.

Siltumnīcā, pagrabā.

• Gatavo substrātu neapkurināmai siltumnīcai, kūdrai piejauc kompostu, sadalījušos kūtsmēslus, salaistot vai saberot ar sniegu.
• Vēdini pagrabu, izlasi bojātos dārzeņus, nolauz pārtikas kartupeļu asnus.
• Agrākai ražai sēj spinātus (var podiņos istabā vai siltumnīcā) un redīsus.
• Sēj dēstiem puravus, papriku, tomātus.
• Sēj viengadīgās puķes (lobēlijas, petūnijas,kobejas. Visas, kurām garš veģetācijas periods).
• Var izsēt  dilles plēves siltumnīcās, lai iegūtu ražu agrai lietošanai jau pavasarī. Kad augsne nedaudz iesilusi, to var darīt arī atklātā laukā, dilles dīgst pie salīdzinoši zemas temperatūras.

Un vēl, vai zināji:

• 20.marts. Pavasara sākums (plkst. 13.02)

Pavasara sākums ir Tropiskā astroloģiskā Jaunā gada sākums. Kas ir astroloģiskais gads? Tas ir laika intervāls starp divām sekojošām Saules iziešanām caur pavasara punktu (Auna pirmo grādu). Šajā laikā nomainās visi četri astronomiskie gadalaiki. Tropiskā gada garums ir 365,2422 diennaktis. Salīdzinoši: ja katram cilvēkam ir būtiski atzīmēt dzimšanas dienu, tad šo brīdi, proti, pavasara sākumu, varam simboliski uzskatīt par Saules dzimšanas dienu, dienu, kad tā sāk atkal jaunu ceļu cauri gada laikiem…Senie ļaudis tieši šo dienu atzīmēja kā LIELO DIENU.

• 24.marts. Pūpolsvētdiena.

Noteikti neaizmirsti nopērt mājniekus ar pūpola zariem (to dara tas, kurš pirmais pamostas) sakot:’’ Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!’’

• 25.marts. Pavasara Māra.
• 28.marts. Zaļā ceturtdiena.

Ticējumi:

• Lielā ceturtdienā vajag ieturēt sevišķu kārtību un tīrību, tad visu gadu kārtība.
• Zaļā ceturtdienā jāēd zirņi, tad dzeguzi dzirdot paliks bagāts.
• Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jāskrien mājai riņķī, lai māju pasargātu no ļauna.
• Ja Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena ir skaidras, tad būs labs siena laiks, ja apmākušās, tad slikts.
• 29.marts. Lielā piektdiena.
• 30.marts, sestdiena. Klusā sestdiena.
• 20. Mēness diena (no 23.33), Skorpions, Ūdens

Klusā sestdiena. Laiks, kad katram cilvēkam būtu jāmeklē atbildes uz būtiskiem eksistences jautājumiem. Saprast, risināt iekšējos konfliktus – tas raksturīgi visām reliģijām, šos jautājumus risina ikviens cilvēks, arī neticīgs.

‘’Ja es būtu ārsts, tad es cilvēkiem parakstītu klusēšanu”. 
Sērens Kirkegors

• 31.marts. Pirmās Lieldienas.

Ja pirms saules lēkta paspēs nomazgāties skaidrā avota ūdenī, tad visu gadu būs mundrs un jautrs. Mazgāšanās tekošā ūdenī (vēlams tādā, kurš tek pret sauli) ir sens  rituāls. Tas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.

• 1.aprīlis. Otrās Lieldienas.
• 7. aprīlis. Vecā Māra.

Ticējums: Ja Vecajā Mārā vardes iet pāri ceļam – būs lietaina vasara.

Nu ko, saulesbrilles uz deguna un dodies priecāties par pirmajiem zaļajiem pumpuriem!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Plāns sīpolloku ieguvei, kad tikko nokusis sniegs un daba vēl tikai mostas. Sīvaiņu saimē ir tādi, kuri nav jāstāda katru gadu no jauna un jāgaida, kad šie sadomās izlīst no zemes un paaugties. Par tiem arī parunāsim!

Tātad viņi – daudzgadīgie sīpoli. Ir trīs nepārspēti līderi:

1. Daudzposmu sīpoli/ Alium proliferum/

Šie sīpoli no citiem atšķiras ar to, ka to ziednešu galotnēs veidojas un attīstās jauni vairsīpoliņi. Loki līdz rudenim nepārkoksnējas. Vitamīnu tajos ir divreiz vairāk kā parastajos dārza sīpolos. Daudzposmu sīpolus galvenokārt pavairo ar vairsīpoliņiem.

Šiem sīpoliem nav miera perioda, tos var stādīt no pavasara līdz rudenim.

2. Maurloki /Allium schoenoprassum/

Sīkloki, tā tos sauc manā ģimenē. Vieni no maniem mīļākajiem, jo ir gan dekoratīvi, gan garšīgi, gan agri! Maurloku lociņi ir ļoti smalki, tie atgādina zāles stiebrus, sagriezti pie/uz ēdiena izskatās dekoratīvi.

Man patīk tos kombinēt apstādījumos – izcili izskatās garšaugu dārzā, akmensdārzā vai kopā ar neliela auguma ziemcietēm. Maurlokus var gan sēt, gan pavairot dalot ceru.

3. Nokaru sīpoli /Allium nutans/

Platloku sīpoli. Nosaukums radies tāpēc, ka to lapas ir plakanas, atgādina narcišu lapas, bet ziedpumpuri pirms plaukšanas nedaudz nokaras uz leju.

Šiem salizturīgajiem sīpoliem loki sāk veidoties ātrāk par daudzposmu sīpoliem. Jauni loki aug visu vasaru, tie nepārkoksnējas un nezaudē garšu. Sīpolus pavairo ar sēklām un/vai ceru dalīšanu.

Kurā vietā?

Daudzgadīgajiem sīpoliem vispiemērotākā ir līdzena, saules apspīdēta, no lieliem vējiem pasargāta vieta, jo lociņus taču gribēsies pēc iespējas ātrāk – tāpēc dobi šiem ierīko tur, kur sniegs nokūst ātri un saulīte pavasarī spīd labi spoži.

Kad?

Vispiemērotākais laiks sēšanai ir pavasaris vai jūlija beigas, augusta sākums. Es sēju pavasarī, podiņā uz palodzes un izstādu dobē jau kā stādiņus. Ja sēj uzreiz dobē, tad daudzgadīgos sīpolus sēj 45-50 cm attālās rindās. Ja gadījies iesēt par biezu – izretini. Sākumā 2-3cm atālumā, pēc tam, atstājot starp augiem 10 – 15 cm lielas atstarpes. Ja gadās sauss laiks – aplaisti, lai sējums labāk sadīgtu. Ja pavairo ar ceru dalīšanu – ceru no cera stādi 15-20cm attālumā.

Ko darīt tagad? Izvēlēties, kurus skaistuļus gribas savā dārzā un iet uz sēklu veikalu. Izvēlēties šķirni un vēl pavisam nedaudz pagaidīt, tad – sēt un priecāties par izdīgušajiem asniem. Tālāk? Tālāk, viss, kā minēts augstāk .

Jā, ja negribas gaidīt līdz nākošajam pavasarim, lai baudītu savus daudzgadīgos sīpollokus: iesaku iegriezties dārzkopības preču veikalā, iepirkt vienu maisiņu sīksīpoliņu un iestādīt kastītē (podiņā) uz palodzes. Ietaupīsies finanšu līdzekļi, jo pašiem savi lociņi būs gatavi ātri.

Nestādi visu maišeli uzreiz, bet katru nedēļu papildini ar jaunu porciju, lai tie visu laiku būtu gatavi lietošanai. Un arī neroc dziļi…pietiek ja tos uz zemes ‘’uzsēdina’’.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Šomēnes vari veikt dažus pasākumus dārza sagatavošanai veiksmīgam jaunam darba cēlienam.

Augļu dārzā

• Regulāri nopurina sniegu no koku zariem.
• Kaļķo stumbrus un resnos zarus (darbiņš, kurš jāpaspēj pirms saulīte sāk stipri sildīt!).
• Tiklīdz nokusīs sniegs, jāsavāc vecās lapas. Uzmani, lai ūdens nekrājas. Veido grāvjus, lai to novadītu.
• Kad nokūst sniegs, augļu kokus mēslo.
• Upeņu krūmiem nolasa pumpuru ērces bojātos pumpurus.

Košumdārzā

• Mūžzaļos augus (arī daļu skujeņu, piemēram, kanādas egli) noēno no spilgtās pavasara saules, jo tā apdedzina lapas un skujas.
• Atjauno dekoratīvos krūmus, apgriez, veido vainagu.
• Siltākās dienās atsedz un vēdini rožu stādus.
• Nogriez vecos dzinumus dekoratīvajām graudzālēm.
• Sniegam kūstot apskati, kā ziemu pārcietis zāliens. Lielākās sniega kupenas, kurās samests sniegs tīrot taciņas izklīdini. Zāliens būs Tev pateicīgs!

Mājās

• Jau izplānoji ko un kur stādīsi? Pēdējais laiks to darīt.
• Pārbauda dārza inventāru, ja to vēl neesi izdarījis. Iegādājies trūkstošos instrumentus. 
• Plaucē bērzu, lazdu, ķiršu, plūmju, cidoniju un forsītiju zarus.

• Sāc modināt kamolbegoniju gumus.
• Gatavo putnu būrīšus.
• Pērc jaunas puķu un dārzeņu sēklas.
• Gladiolu sīpolus ienes siltākās telpās.

Siltumnīcā, pagrabā

• Gatavo substrātu neapkurināmai siltumnīcai, kūdrai piejauc kompostu, sadalījušos kūtsmēslus, salaistot vai saberot ar sniegu.
• Vēdini pagrabu, izlasi bojātos dārzeņus, nolauz pārtikas kartupeļu asnus.
• Agrākai ražai sēj spinātus (var podiņos istabā vai siltumnīcā) un redīsus.
• Sēj dēstiem puravus, papriku, tomātus.
• Sēj viengadīgās puķes (lobērijas, petūnijas,kobejas. Visas, kurām garš veģetācijas periods).
• Martā var izsēt dilles plēves siltumnīcās, lai iegūtu ražu agrai lietošanai jau pavasarī. Kad augsne nedaudz iesilusi, to var darīt arī atklātā laukā, dilles dīgst pie salīdzinoši zemas temperatūras.

Un vēl, vai zināji:

12. marts ir Gregora diena. Šajā dienā āpsis izlien no alas. Ja laiks vēl nešķiet pietiekami silts, lien alā atpakaļ un guļ vēl divas nedēļas.

Ticējums: Ja Gregora dienā putina, tad būs labs siena laiks. Ja spīd saule, būs slikta lopbarība.

Nu ko, gaidām pirmos sniegpulkstenīšus?

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Radīsim pavasara sajūtu dārzā – ‘’ieģērbsim’’ kokus baltos uzvalkos! Vai citiem vārdiem – kaļķosim!

Kāpēc vajadzētu kaļķot?

Pirmā pazīme par to, ka nepieciešama kaļķošana ir plaisu parādīšanās saules pusē. Bet plaisas parādās, jo ziemas beigās strauju temperatūras svārstību ietekmē miza var atlobīties no koksnes un pārplīst stumbra garenvirzienā. Ja atlobījusies miza lielām sloksnēm, tad ar vienu kaļķošanu būs par maz, tad tā nekavējoties cieši jāpiesien pie stumbra, lai nodrošinātu kontaktu. Plīsušā vieta jānoziež ar brūču ziedi (piemēram, lerānu vai potvasku), kas veicinās brūces veiksmīgu saaugšanu.

Ko vajadzētu kaļķot?

Kaļķošana nepieciešama visiem augļu kokiem (īpaši jaunākiem par 5 gadiem) un arī daudzām dekoratīvo koku sugām. Svarīgi parūpēties tieši par jaunajiem kociņiem, jo tiem ir plānāka miza. Būtu labi neaizmirst par bumbierēm, plūmēm, ķiršiem, jo miza plīst arī šiem augļu kokiem. Kaļķojamo šķīdumu, ar ko kaļķoji augļu kokus, var izmantot arī ogulājiem.

Kad kaļķot?

Kaļķošanai nozīme ir tikai tad, ja tas ir darīts laicīgi. Tas ir, pirms pirmajiem intensīvajiem saules stariem. Vislabākais kaļķošanas laiks ir vēls rudens, bet vēl februārī būs ‘’ok’’. Ja kaļķosi rudenī, kad ir intensīvi nokrišņi, stumbri noskalosies. Nevajadzētu kaļķot arī vēlu pavasarī – martā, aprīlī. Šajā laikā bīstamākie apdegumi jau ir notikuši. Protams, nevajadzētu kaļķot arī tad, kad snieg slapjš sniegs, līst lietus, jo arī tad uzkrāsotais var noskaloties un stumbru aizsardzība būs neefektīva.

Kā un ar ko kaļķot?

Stumbru krāso visu no zemes līdz pirmajiem lielākajiem zariem. ‘’Pie rokas’’ jābūt nepieciešamajam inventāram: speciālajām grieznēm vai zāģim, kāpnēm, miglojamajiem aparātiem un pindzelēm, darba tērpam un aizsarglīdzekļiem. Noderīgi ir strādāt ar gumijas cimdiem – aukstumā neiekļūst mitrums, rokas nesalst, nesmērējas. Maisījumu var sagatavot pats, bet to var arī nopirkt (būvniecības un dārzkopības preču veikalos. Piemēram: DEPO, K- rauta utt.).

Es krāsoju ar lielu otu vai pindzeli, ar to var nokaļķot ātrāk. Bet bezvēja dienā tīrāks šis darbiņš būs, ja izmantosi miglojamos aparātus. Maziem dārziem nevajag liela tilpuma aparātus. Pietiek, ja var ieliet līdz 1,2 litriem šķīduma. Tikai tad jāskatās, lai maisījums ir pietiekami šķidrs un neaizķep aparāta sprauslas, tās atsevišķi nopirkt nevar J.

Kā pagatavot maisījumu mājās?

Kaļķa paciņu (parasti 1-2kg) izšķīdini nelielā daudzumā ūdens, kam vienmērīgi maisot pievieno lielā daudzumā ūdens izšķīdinātu vara vitriolu (parasti 300gr paciņa). Šķīdumam var pievienot nedaudz māla vai svaigus kūtsmēslus. Ar iegūto šķidruma daudzumu sanāk vesels spainis. Ja strādā rūpīgi, ar šo daudzumu pietiek aptuveni astoņām lielām ābelēm.

Bet atceries!

Vara vitriols ir kristāliska viela, kas bīstama videi un kaitīga, lai nepakļautu riskam sevi, mājiniekus un vidi, pirms lietošanas jāizlasa un jāizpilda instrukcijas prasības. Vara vitriols ir kaitīgs norijot, kairina acis un ādu. Sargā to no bērniem!

Nu ko, parūpēsimies, lai augļu kokiem skaisti ‘’uzvalciņi’’, lai tiem ziedētspēks un augļu prieks!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta