20% no patērētajiem pārtikas produktiem mūsu organismā veido 80% taukus. 20% no mūsu kaimiņiem rada 80% no visiem trokšņiem. 20% biroja darbinieku paveic 80% no visiem darbiem.

80/20 likumu mēs atradīsim it visur. 1897. gadā itāļu ekonomists Pareto aprēķināja, ka 20% angļu ģimeņu pieder 80% naudas. Viņš pārbaudīja šo likumu pat savā dārzā attiecībā uz zaļajiem zirņiem: 20% no pākšu saražo 80% no visas kopējās ražas. Šis modelis darbojas jebkuros apstākļos un visos gadījumos.

Pareto principu var formulēt šādi:

Jebkurā situācijā vienmēr ir mazākums, kas, izrādās, ir svarīgāks un noderīgāks par visiem pārējiem.

Kā tas ir praksē:

– Uzņēmējiem: 20% klientu nodrošina 80% ienākumu. Tieši šiem klientiem ir nepieciešama īpaša uzmanība.

– Studentiem: 20% mācību grāmatās esošā teksta satur 80% visas nepieciešamās informācijas. Koncentrējieties uz šiem 20% un ķerieties klāt pie jaunas grāmatas.

– Visiem pārējiem: ne visi mūsu ikdienas uzdevumi un darbi ir vienlīdz svarīgi. No desmit šodien plānotajiem uzdevumiem ir divi, kuri ir svarīgāki par pārējiem astoņiem.

Mums jāiemācās šos 20% identificēt un vienmēr sākt tieši ar tiem. Ja mēs nekoncentrēsimies uz 20%, mēs iztērēsim 80% sava laika.

Visus darbus mēs nepadarīsim nekad, bet ar šiem 20% tiksim galā noteikti. Un neuztrauksimies par atlikušajiem 80%.

Viena no svarīgākajām īpašībām ir spēja noteikt prioritātes, nevis ķerties klāt visam un uzreiz. Sākumā šīs prioritātes var būt noteiktas neprecīzi, bet šo prasmi trenējot regulāri, uzsvars uz galveno tiks likts arvien precīzāk un biežāk.

Noteiksim svarīgāko un ne mirkli neaizmirsīsim par galveno uzdevumu, jo svarīgākais ir nevis maksimāla enerģijas un laika atdeve, bet gan to novirze pareizā mērķa sasniegšanai.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Laikam jau nav nevienas mūsu vecuma sievietes, kura kādreiz nebūtu iepazinusies ar grāmatas varoni Skārletu O`Hāru un viņas slaveno frāzi „Par to es padomāšu rīt”. Un arī latviešu sakāmvārds „Rīts gudrāks par vakaru” pilnībā atspoguļo visas situācijas „labumu”: ja negribas kādu problēmu risināt šodien, labāk to atlikt uz rītdienu.

Bet dzīvē viss ir daudz prozaiskāk: svarīga darba vai lēmuma pieņemšanas atlikšana uz vēlāku laiku var beigties gan ar reputācijas pasliktināšanos darbā, gan sabojātām attiecībām ar apkārt esošajiem un beigu beigās arī ar neapmierinātību pašai ar sevi. Psihologi šādai situācijai pat ir devuši īpašu nosaukumu „Skārletas sindroms” vai prokrastinācija. Un tagad ar šo likstu iepazīsimies tuvāk un, ja tā nav sveša arī tev (man tā nav sveša noteikti), mēģināsim saprast, kā no tās atbrīvoties.

Sīkāk par terminu – prokrastinācija

Prokrastinācija (vilcināšanās) ir pastāvīga svarīgu, bieži vien nepatīkamu darīšanu atlikšana uz vēlāku laiku. Un būtu jau nekas, ja beidzot tos mēs arī izdarītu, bet nē taču: vienmēr atrodas daudz "svarīgāki" darbi. Pieņemsim, ka tev jāsāk gatavot atskaite (vai jebkāds darbs), kas ir jānodod/jāizdara pēc pāris dienām. Tā vietā, lai sāktu strādāt pie prezentācijas, datu analīzes un materiālu meklēšanas, tu tērē laiku bezjēdzīgiem un nevajadzīgiem darbiem. Piemēram, ej uz veikalu, izdomā tikties ar draugiem, uzkop māju, sāc mazgāt traukus.

Droši vien katra no mums ir saskārusies ar līdzīgu situāciju un zina, cik svarīgu lietu atlikšana var sabojāt dzīvi. Kas mums liek tā rīkoties? Daži no iemesliem ir šie:

• Bailes no neveiksmes.
• Nevēlēšanās izcelties, ja darbu paveiksi labi.
• Perfekcionisms – bailes, ka kāds šo darbu izdarīs labāk par tevi.
• Nevēlēšanās nokļūt diskomforta zonā (slinkums?).
• Vēlēšanās visu izdarīt pretēji (protesta gars).
• Patīk strādāt ārkārtas režīmā utt.

Patiesībā, tas nav pat svarīgi, kādu iemeslu dēļ ir radies šis "Skārletas sindroms." Svarīgāk ir saprast, cik bīstams tas ir un ko darīt ar šo problēmu.

Lūk, kādi ir šī sindroma „zemūdens akmeņi”:

• Vēl lielāku problēmu radīšana: agri vai vēlu nepieciešamība šo jautājumu atrisināt vai darbu izdarīt, pienāks, toties laika tam būs kļuvis pavisam maz;
• Pastāvīgi pieaugoša neapmierinātība ar sevi un vainas sajūta;
• Tiek zaudēts dzīves prieks, viegluma sajūta, to visu sāk aizstāt satraukums un stress;
• Bezpalīdzības sajūta un situācijas kontroles zaudēšana;
• Depresijas veidošanās;
• Apkārtējo neapmierinātība;
• Šāda periodiska attieksme pret pienākumiem (svarīgu darbu izpildi) var beigties ar atlaišanu no darba, darbinieka reputācijas sabojāšanos.

Paldies Dievam, prokrastinācija ir absolūts sīkums, salīdzinot ar sliktu veselību vai citu nelaimi. Tomēr, ja tai savā dzīvē ļausi eksistēt un pat iesakņoties, tad arī tā var būtiski ietekmēt veselību.

Tāpēc, ja situācija, kad tu mīņājies uz vietas, kaut gan liekas, ka esi dikti aizņemta, ir bieža parādība, ņem vērā sekojošus ieteikumus:

1)Savu dienu plāno jau iepriekš.

Padoms vecs kā pasaule, bet vienmēr efektīvs: tomēr svarīgs moments – darbus, kas tev ir jāpaveic, raksti uz papīra vai programmā-plānotājā. Iekļauj sarakstā arī dažus vienkāršus darbus, kuriem nepieciešams minimāls laika daudzums un ķeries pie tiem brīžos, kad rodas vēlēšanās pārslēgties uz citu nodarbi.

2) Ievies savus darba noteikumus.

Piemēram, e-pasta pārbaudi drīksti izdarīt tikai pēc darba pie galvenā projekta vai pāris reizes dienā, noteiktos laikos. Tas pats var attiekties uz tējas pauzēm ar kolēģiem, kā arī kārtības ieviešanu uz darba galda un jaunumu lasīšanu internetā.

3) Pasaki „nē” klīšanai caur interneta resursu biezokņiem.

Lielākā daļa mājas lapu pelna, orientējoties uz interneta-sērfotājiem, piedāvājot pārpildītas lapas ar reklāmām un piedāvājumiem pāriet uz citām vietnēm, uz video utt. Daudzas no mums, pārejot no vienas tēmas vai lapas uz otru, pat vairs neatceras, kamdēļ vispār šajā mājas lapā ienākušas. Tāpēc atsakies no šādas nelietderīgas laika pavadīšanas vai velti šai nodarbei iepriekš ieplānotu laiku. Un, protams, sava reglamenta ietvaros.

4) jāprot pārslēgt uzmanību.

Tā gadās, ka nekādi nesanāk ķerties klāt pie darba. Šādā situācijā tiešām būtu noderīgi pārslēgt uzmanību no domām par darbu uz tēmām, kas novērstu no tā uzmanību. Piemēram, iziet ārā, lai ieelpotu svaigu gaisu, mazliet pasnaust utt. Šāds iekšējais "restarts” palīdzēs palūkoties uz uzdevumu ar svaigu skatienu un sagatavos tevi jauniem darba varoņdarbiem.

5) Apbalvo sevi.

Šo es izmantoju ļoti bieži. Ja tu šodien esi izpildījusi visus savus ieplānotos darbus, ir laiks sevi palielīt un par to saņemt balvu. Piemēram, pasēdēt pie tējas ar kolēģiem, palasīt žurnālu vai piezvanīt draudzenei. Respektīvi, dienā padarāmo darbu saraksta vidū ieraksti arī bonusus, kas tevi gaida, ja izpildīsi norunu pati ar sevi. Tie tev kalpos par sava veida motivāciju.

Tāpēc, ja arī tev ir raksturīgs atlikt pieņemtos lēmumus un darbības uz vēlāku, izanalizē, kāds ir šāda lēmuma iemesls: iespējamās grūtības, bailes no neveiksmes, nepārliecinātība pašai par sevi, slinkums?

Atzīsties pati sev šajā problēmā un izdari šo pirmo soli pretī savai jaunajai dzīvei. Tu būsi pārsteigta cik ātri un cik ļoti mainīsies tavas sajūtas un pašsajūta, radīsies daudz brīva laika, un beidzot pienāks ilgi gaidītā veiksme.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kaut arī mums daudzām bērni varbūt jau ir lieli, tas nenozīmē, ka mūsu rūpju, pienākumu un kreņķu skaits ir samazinājies. Bieži vien, protams, to apjoms ir tik liels mūsu pašu darbību un centienu dēļ … Šodien runa ies par citu ko.

Joprojām esam grāmatvedes, skolotājas utt. – atbildīgu amatu darītājas un savu biznesu īpašnieces un tas vien nozīmē to, ka no mums atbildību par sevis un citu uzliktajiem pienākumiem gaida gan darba devējs, gan mūsu mājinieki, gan pašas mēs. Kā tad to visu apvienot un kā to visu paspēt?

Mūsdienu lietišķā sieviete bieži vien jūtas tā, it kā atrodas kaut kādā laika spiedienā. Darbs, veikali, skola, vakarā vēl viens darbs vai maiņa, virtuve… Pabūt, atpūsties divu nedēļu atvaļinājumā no visa tā bieži vien liekas nereāls sapnis, jo izrādās, ka ofisā tu esi neaizstājama un arī tavs bizness bez tevis var apstāties. Pierastais mūžīgais laika trūkuma stāvoklis vispirms sāk „uzvilkt”, bet pēc tam kļūst kā smaga nasta. Kā ar to cīnīties, kā ar to tikt galā?

1. Rīko savā darba vietā regulāras „tīrīšanas” – apmēram vienu reizi nedēļā atbrīvo galdu un datoru no nevajadzīgiem papīriem un mapēm. Visu pārējo pārskati un sistematizē. Optimāls to priekšmetu, dokumentu izvietojums, ar kuriem tu tobrīd strādā, tavu darbu padarīs daudz organizētāku, un, tātad, efektīvāku, tevi atbrīvos no lieka laika un spēku tēriņa.

Tici man – tas tiešām tieši tā arī „darbojas”! Kad tavs datora ekrāns vai galds ir pārblīvēts ar dokumentiem, jau tas vien tev zemapziņā „krīt uz nerviem” un rada smaguma sajūtu. Kur nu vēl tie momenti, kad vajadzīgajā brīdī tu nevari ātri atrast to, kas tev nepieciešams!

2. Novērtē organaizera iespējas. Varbūt tev liekas, ka tas ir muļķīgi – pierakstīt visus darāmos darbus uz papīra lapas, jo tev taču ir brīnišķīga atmiņa! Tomēr ar laiku tieši šāda darbu un laika organizācija būs nesusi daudz labuma – tu varēsi plānot un rīkoties ar savu laiku daudz rezultatīvāk!

Šobrīd es daru TIEŠI tā. Ieplānotos darbus (ne tikai to darbu sarakstu, kas saistās ar biznesu, bet arī ikdienas mājas darbus) es savā burtnīcā ierakstu jau iepriekšējā vakarā. Nākamajā rītā tos, kas man liekas visnepatīkamākie, izdaru pirmos. Sajūta fantastiska! Un protams, ka ir daudzas dienas, kad neizdaru visu, kas tajās bija ieplānots! Es šos darbus pārceļu uz nākamo dienu. Ja neizdaru, uz aiznākamo, bet es tos „nepazaudēju” un neradu mākslīgu situāciju, ka pēc pusgada man ir vesela „čupa” neizdarītu un nepatīkamu darbu, kas patiesībā smagāku dzīvi padara tieši psiholoģiski.

Un vēl. Katru darbu, ko izdaru, es izsvītroju. Man ļoti patīk vakarā atvērt burtnīcu un pārlūkot ko esmu izdarījusi, ko vēl nē un CIK liela esmu malace!

3. Organizē savu darbu tā, lai kaut vai šad tad tu justu patīkamu „tukšumu”. Šajās minūtēs, kas ir brīvas no darbiem un pienākumiem, ļauj savām smadzenēm atslābināties un pārslēgties uz kaut ko pavisam citu.

4. Iemācies dalīt darbus atkarībā no to svarīguma pakāpes. Atceries, ka „otršķirīgi” darbi ļoti bieži paliek neizdarīti. Tāpēc, ja tu saproti un jūti, ka tavā priekšā ir patiešām svarīga problēma – pārslēdzies uz tās atrisināšanu tūlīt pat!

5. Centies visādiem veidiem nevis sarežģīt, bet gan atvieglot savu dzīvi. Nekautrējies lūgt palīdzību un deleģē nesarežģītus darbus kolēģiem. Iemācies arī atteikt, ja tev pašai darbu ir vairāk kā vajag.

6. Savus mājiniekus centies pieradināt pie lielākas patstāvības. Īpaši saspringtās dienās iztieciet no pusfabrikātiem – arī tie gadās diezgan kvalitatīvi (tikai jāatrod kuri tie ir). Ja līdzekļi atļauj, atrodi aukli vai mājsaimnieci.

Un lepojies ar sevi – tu esi lietišķa sieviete, kuru ir par ko cienīt!

Uz tikšanos tepatās,

Aija