Zemkopības ekoloģija – izaudzēt un saglabāt ražu savā dārzā bez ķimikāliju izmantošanas ir absolūti reāla. Šim nolūkam domātos dabas līdzekļus cilvēki izmanto jau kopš seniem laikiem. Lūk, 12 padomi šim nolūkam.

Tabaka un tabakas putekļi. Tos lieto pret laputīm, zīdkāpuriem, tripšiem, kāpostu kodēm, sīpolu mušiņām, krustziežu (rapša) blaktīm, zirnekļu ērcēm, gliemjiem un citiem kaitēkļiem. Tiek izmantotas tabakas lapas, stublāji un tabakas putekļi, kas tiek iegūti tabakas žāvēšanas procesa rezultātā. Uz 10 litriem ūdens ņem 400 gr sasmalcinātas izejvielas un tabakas putekļus, notur 2 diennaktis un izfiltrē. Pirms augu apsmidzināšanas atšķaida uz pusēm ar ūdeni un uz 10 litriem pievieno 40 g ziepju. Apsmidzināšanu jāveic 2-3 reizes ar 5-8 dienu intervālu.

Apstrāde ar tabakas putekļiem ir efektīva pret kukaiņiem dārzeņu laukā, pret sīpolu mušām, vislabāk sajaucot kopā ar kaļķi vai pelniem (1:1). Šāda maisījuma patēriņš varētu būt 10-20 gr/kv.m.

Tabakas putekļus izmanto arī siltumnīcu fumigācijai (apdūmošanai) pret laputīm, tripšiem, pret ābolu un augļu tinēju, ābeļu lapblusiņu un laputīm. Pret laputīm kvēpināšanu veic tauriņu lidošanas periodā, bet pret ābeļu lapblusiņu – pēc ābeļu noziedēšanas. Nelielas salmu, atkritumu, zaru kaudzes novieto dārzā starp koku rindām – pa vienai kaudzei uz 100 kv.m. Pa virsu pārkaisa ar 2-4 kg tabakas putekļu un aizdedzina. Kvēpināšanu veic vismaz 30 minūtes (vēl labāk līdz 2 stundām).

Pieneņu uzlējums – pret laputīm, zirnekļa ērcēm, ābeļu lapblusiņām. Ņem 300 gr sasmalcinātu lapu vai 200 gr pieneņu sakņu uz 10 litriem silta ūdens. Uzlējumu jānotur 3 stundas. Izmanto nekavējoties! Ar šo uzlējumu pirmo reizi apsmidzina pumpuru plaukšanas laikā, otro reizi pēc ziedēšanas.

Pieneņu uzlējuma maisījums – pret laputīm, zirnekļa ērci. 400 g pieneņu, 200 g sasmalcinātu ķiploku, 1 ēdamk. sinepju, 1 ēdamk. aso piparu. Jāpārlej ar ūdeni, jānotur 5 stundas, jāizkāš un jāpielej klāt 10 litrus ūdens. Apstrāde jāveic 2-3 reizes ik pēc 10 dienām.

Apelsīnu un mandarīnu miziņu uzlējums – pret laputīm. 1 kg sausu miziņu pārlej ar 10 litriem silta ūdens. Jānoliek siltā vietā uz 4 dienām. Šis uzlējums netiek atšķaidīts.

Sīpolu uzlējums – pret kāpuriem, laputīm, aveņu vabolēm. Smalki sakapā 10 gr sīpolus uz 1 litru ūdens. Vai arī ņem sīpolu miziņas 10 gr uz 1 litru. Uzlējums jānotur 7 stundas. Pēc tam jānokāš un jāapsmidzina augi.

Tomātu uzlējums – pret kāpuriem. Sasmalcina 4 kg tomātu lapas un saknes. Pārlej ar ūdeni. Vāra 30 minūtes uz nelielas uguns. Jānokāš un jāatšķaida ar 3 reizes lielāku ūdens daudzumu. Pievieno 40 gramus ziepju un ar to apsmidzina augus.

Priežu skuju uzlējums – pret laputīm, ābeļu lapblusiņām. Uzlējums jānotur 7 dienas: 2 kg skuju jāpārlej ar 8 litriem ūdens. Pirms pielietošanas atšķaida ar 10 reizes lielāku ūdens daudzumu.

Skuju koncentrāta uzlējums – pret kāpuriem. Spainī ielej 4 ēdamk. priežu skuju koncentrāta. Labi samaisa. Apstrāde tiek veikta vismaz 4 reizes. Šo maisījumu var jaukt kopā ar šķidro mēslojumu, kas domāts augu barošanai.

Ķiploku uzlējums – pret Phytophthora, kāpuriem un laputīm. Pārlej ar ūdeni 250 g sasmalcinātu ķiploku daiviņas un 5 dienas notur tumsā, noslēgtā traukā. Izkāš. Smidzināšanai atšķaida ar 10 litriem ūdens.

Ķiploku uzlējums – pret ērcēm, laputīm un ābeļu lapblusiņām. 200 gramus ķiploku sasmalcina un pārlej ar 10 litriem ūdens. Uzlējums jānotur 1 diennakts. Pirms augu apstrādes tam pievieno 40 gr ziepju. Ziepes jāizšķīdina pirms pievienošanas uzlējumam.

Ķiploku uzlējums – pret Phytophthora. Uz 1 ūdens spaini ņem 30-60 gramus sasmalcinātu ķiploku. Uzlējums jānotur 1-2 diennaktis, jāizkāš un ar to jāapsmidzina tomātu krūmi augļu aizmešanās laikā.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Dārzs bez ķimikālijām – šī vispārpieņemtā frāze profesionālā valodā nozīmē ekoloģisku vai organisku dārzkopību. Par ekoloģisku tā tiek saukta tāpēc, ka tā nekaitē apkārtējai videi un ir saskaņā ar dabas likumiem. Par organisku tāpēc, ka tā noliedz minerālmēslu izmantošanu, tos aizstājot ar organiskiem. Šis dārzkopības veids noraida toksisku, ķīmisku vielu lietošanu, tās aizstājot ar aizsargājošas darbības dabas savienojumiem.

Tomēr atteikties no ķīmisko vielu izmantošanas tas vēl nenozīmē, ka dārznieks izmanto organisko dārzkopības veidu. Bioloģiskā dārzkopība – tas ir arī noteikts pasaules skatījums un īpaša, dvēseliska attieksme.

Ir jāatzīst, ka dārznieku vidū nav daudz to, kuriem ir tendence sekot šajā virzienā. Tas daudz vairāk prasa laika un, to pielietojot, nevar lepoties ar lielām ražām. Galvenā uzmanība šeit tiek vērsta ne ražas lielumam, bet tās kvalitātei.

Organiskā ceļā iegūtie produkti atšķiras ar labu garšu, augstu kvalitāti, un pats galvenais – var nebaidīties, ka ar šiem produktiem tiek uzņemti nitrāti un ķīmisko vielu atliekas.

Ne vienmēr kvalitāti var izteikt skaitļos: tik un tik daudz olbaltumvielu, tik un tik daudz vitamīnu utt. Tur vēl ir kaut kas nenotverams…, kas tiek saukts par dzīvības enerģiju. Augiem, kas tiek audzēti, izmantojot minerālmēslus, un tiek aizsargāti, izmantojot pesticīdus, tāpat kā bērnam, kuram dzīves laikā tiek dots daudz medikamentu, lai gan viņš šķietami izskatās liels un vesels, nav pietiekami daudz vitalitātes un dzīvības enerģijas. Viņiem tā nav nepieciešama – tās trūkums tiek aizstāts ar ķīmiju. Augiem, kas tiek audzēti, izmantojot organisko mēslojumu un tamdēļ ir pakļauti visiem likteņa pagriezieniem, ir spiesti cīnīties par savu dzīvi un to izdarīt viņiem palīdz intensīva vielmaiņa, labi attīstīta imūnā sistēma un spēcīga enerģētika. Šo visu jaudu tie uzkrāj savos augļos un atdod mums.

Produktu kvalitāte – tā ir tikai viena, kaut arī ļoti svarīga jautājuma puse. Otra puse – tas ir pats cilvēks un viņa attiecības ar dabu. Nepareizi veidotas, izkropļotas nesapratnes par šīm attiecībām dēļ, cieš gan daba, gan pats cilvēks. Šobrīd netiek runāts par tūkstošiem hektāru aramzemes, kas ir kļuvusi neauglīga negudras saimniekošanas dēļ. Padomāsim kaut vai par savu nelielo dārza gabaliņu.

Vai mēs gribam šo mazo zemes pleķīti sev un saviem bērniem saglabāt auglīgu? Kad tiek pielietotas ķīmiskas lauksaimniecības metodes bez pietiekama organiskā mēslojuma, zeme neizbēgami degradējas. Atkarībā no auglības avota līmeņa, šī degradācija var turpināties vairāku gadu garumā, bet gala rezultāts ir nolemts jau iepriekš – uz šīs zemes, nekas izņemot nezāles, vairs augt nevarēs.

Bioloģiskajā zemkopībā, galvenie centieni tiek vērsti stabilas augstas augsnes auglības uzturēšanai. Lai to realizētu, pastāv sistēmas un metodes. Vienlīdz svarīgs un neaizstājams ir katrs šīs sistēmas posms. Šie posmi ir: kompostēšana, mulčēšana, zaļmēslošana, augseka, jauktās kultūras. Šāda metode ne tikai palīdz saglabāt augsnes auglību, bet arī palielina izturību pret augu slimībām un kaitēkļiem. Liela augu dažādība, dzīvžogi, atteikšanās no pesticīdu izmantošanas ļauj nelielajā dārza gabaliņā būt tuvāk tam bioloģiskajam līdzsvaram, kas liedz iespēju dabā reproducēties neierobežotam kaitēkļu daudzumam.

Kas attiecas uz pašu cilvēku – nodarbošanās ar bioloģisko lauksaimniecību veicina ne tikai viņa fizisko veselību, bet arī garīgo. Viena lieta – dārznieks, kurš redz zemi tikai kā ekspluatācijas objektu, kurš ir koncentrējies tikai uz savu peļņu un izdevīgumu. Cita lieta – dārznieks, kurš intuitīvi jūt zemes un augu dzīvi, kuram roka neceļas, lai tos indētu ar ķīmiju, augstas ražas iegūšanas dēļ. Dieva dotās zemes, dabas un augu mīlestība – tā ir mīlestība ar lielo burtu, kas atdzīvina dvēseli.

P.s.Nākamās sestdienas publikācijā šo tēmu turpināsim ar 12 zelta padomiem, kas palīdzēs uzturēt dārzu bez ķimikālijām.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Domāju, ka nav nevienas mājas saimnieces, kas savu dārzu vai terasi vasarā kaut reizi nebūtu rotājusi ar krāšņo petūniju stādiem vai podiem. Un par cik ir vasara un laiks ir krāsām mūsu dārzā, šodien parunāsim par to kā panākt, lai šī puķe ziedētu pēc iespējas ilgāk un krāšņāk.

Petūnijas labi augs, ja tās stādīsim noteiktā attālumā. Tās petūnijas, kas zied daudz, bet smalkiem ziediem jāstāda vienu no otras 15-20 cm attālumā, bet tās, kas zied lieliem ziediem – 20-25 cm, bet nokarenās petūnijas – 25-30 cm attālumā vienu no otras. Petūnijas izstādot balkonu kastēs, vāzēs vai piekaramajos podiņos, attālumus starp tām jāsamazina par pusotru reizi.

Ņemot vērā to, ka petūniju sakņu sistēma ir ļoti liela un spēcīga, arī augsnes tai ir nepieciešams diezgan daudz. Jārēķina apmēram tā: 5 litri augsnes uz vienu stādu. Ja 10 litru apjoma traukā iestādīsiet vairāk kā divus stādus, spēcīgākie sāks nomākt vājākos.

Galvenais krāšņas un ilgas ziedēšanas priekšnoteikums ir regulāra augsnes irdināšana un barošana. Pirmo reizi mēslojumu ievada jau pēc nedēļas pēc pārstādīšanas, bet pēc tam reizi divās nedēļas un līdz pat ziedēšanas beigām.

Sākuma stādiem augšanai nepieciešams mēslojums, kurš satur slāpekli, bet vēlāk, lai sāktu veidoties ziedkopas – mēslojums, kas satur fosforu un kāliju, ko pievieno laistīšanas ūdenim (1,5 – 2 grami kompleksā mēslojuma uz 1 litru ūdens).

Svarīga loma ir arī dzelzij, kura, ja trūkst, augs reaģē ar nodzeltējušām lapām. Ar mēslojumu, kas satur dzelzi, petūnijas baro 3-4 reizes ar dažu dienu intervālu.

Labs rezultāts tiek sasniegts, ja petūnijas mēslo ar organisko mēslojumu, tai skaitā arī ar atšķaidītiem govs mēsliem.

Petūnijas ir gaismas un siltummīļi, diezgan izturīgas pret sausumu, tomēr, ja ilgstoši netiek laistītas, var iznīkt. Labi izcieš spēcīgu augsnes mitrumu, toties nepacieš sastāvējušos ūdeni.

Ir svarīgi atcerēties, ka lielziedu petūnijas pret siltumu, mitrumu un barošanu ir daudz prasīgākas, nekā smalko ziedu petūnijas.

Starp citu – atkal un atkal jaunu ziedu veidošanos veicina regulāra noziedējušo ziedkopu nokniebšana.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ja tu mīli puķes, tad noteikti gribēsi tās redzēt it visur – ne tikai dārzā, tām atvēlētajā vietā, bet arī uz lieveņa, uz laukumiņa pretī mājai, pie dārza vārtiņiem, pie pakāpieniem un uz balkona vai terases. Tie var būt piekārti grozi, sienas konteineri, palodžu kastes, puķu podi, kas izlikti gar dārza celiņu…

Un var arī sameistarot veselu puķu podu dārzu.

Piekārto grozu karaliene ir surfīnija (Surfinia) – petūnijas sugas paveids ar gariem, nokarājušamies dzinumiem.

Kompozīciju var veidot, gan ieturot vienu gammu, gan veidojot krāsu kontrastus. Piemēram, dzeltenas samtenes un zilā lobēlija vai verbēna, sarkanā petūnija un baltā alise, spilgti sarkanā petūnija un sudrabainā cinerārija.

Ir jāņem vērā tas, kādā vietā tās atradīsies: saulainā vai enainā. Ja portulaka un kodīgais laimiņš (Stonecrop) izturēs jebkuru svelmi, tad balzamīnēm un efejām ir nepieciešama ēna.

Viena no puķupodu dārza priekšrocībām ir mobilitāte. Kompozīcijas ir viegli mainīt, podus pārvietojot atkarībā no radošas idejas un tā sasniedzot vēlamo rezultātu. Savukārt, noziedējušos augus vienmēr var nobīdīt otrajā jeb aizmugurējā plānā.

Puķu podu dārzs var atrasties uz flīzēm, betona, tas ļauj rotāt tos stūrīšus, kur ziedu dārzu veidošana nebūtu nemaz iespējama. Pie tam, atkarībā no sezonas, podu kompozīciju augu sortiments ir viegli maināms.

Protams, tajā visā ir arī zināmas neērtības. Pirmkārt, tos regulāri (karstā laikā pat 2 reizes dienā) jālaista, jo nelielās tvertnēs augsne izkalst krietni ātrāk. Nelielā grunts apjoma dēļ, ir laicīgi jādomā arī par savlaicīgu augsnes uzlabošanu un mēslošanu. Vislabāk ir, jau stādot augus podos, izmantot granulēto puķu mēslojumu ar ilgstošu iedarbību.

Varbūt no šīs nelielās publikācijas tev šai vasarai radīsies kāda jauna ideja dārza, balkona vai terases rotāšanai?

Bet, varbūt, tev šāds stūrītis, kaut arī pavisam, pavisam neliels, dārzā, uz lievenīša vai uz balkona, jau radīts? Atsūti man uz e-pastu:aija@buduars.lv kādu fotogrāfiju – ievietosim arī tavu dārza stūrīti šajā galerijā. Padalies!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ko darīt, ja dārzs ir pavisam neliels, bet iestādīt gribas pa druskai un no visa kā? Izrādās variantu ir daudz un 3 simtdaļu īpašniekam nav ko uztraukties – vietas pietiks gan spilgtai ziedu dobei, gan dārzeņiem.

Sablīvējam stādījumus.

Daudzi dārzeņi nogatavojas jau vasaras pirmajā pusē un šī īpatnība ļauj lietderīgi izmantot stādījumu sablīvēšanas ideju.

Piemēram, sīpolus un ķiplokus var stādīt starp zemenēm, bet kāpostus kartupeļu vagu ejās. Tomātus var stādīt blakus upeņu krūmiem – tā tos būs ērtāk piesiet, bet paši ogu krūmi necietīs no kaitēkļiem, jo ir konstatēts, ka tomātos esošie fitoncīdi atbaida kaitīgos kukaiņus.

Konstruējam lapeni vai pergolu augiem, kas vijās.

Tā ir iespējams audzēt ķirbjus, luffu, pudeļķirbi, melones un jebkurus citus vīteņaugus. Pergolu var izveidot kā arku, bet noteikti ar stabilu pamatu un apmēram 2 m augstumā. Kad aizmetīsies augļi, tos jāievieto tādos kā tīkliņmaisiņos, kuri jāuzkarina uz nagliņām, kas iedzītas pergolā.

Šādi, protams, nedrīkst stādīt lielos ķirbjus, jo tādu smagumu pergola neizturēs.

Vijīgajām lielajām pupiņām var izveidot pavisam vienkāršas konstrukcijas: pupiņas stāda apkārt augļu kokam no dienvidu puses, visapkārt iespraužot apmēram 2 m garus vītolu vai lazdu zarus. Kad pupiņas apvīsies ap tiem līdz pat to galotnēm, pēc tam tās sāks vīties pa koku zariem. Lai novāktu ražu, būs pie koka jāpieliek kāpnītes un jāpavelk vītne lejā.

Apvienojam vienuviet augstos un vijīgos augus.

Klasisks variants: gurķi + pupiņas + kukurūza. Ķirbjus kukurūza diez vai izturēs, tāpēc labāk neeksperimentēt.

Kukurūza ne tikai sniedz labu atbalstu, bet arī aizsargā augus no vēja un karstuma.

4. Veidojam daudzlīmeņu vagas.

Šajā gadījumā vērts mācīties no Ķīnas zemniekiem – viņiem izdodas iegūt divkāršu siltumnīcas zemeņu ražu. Un viss tikai tāpēc, ka bez parastās augu audzēšanas pieejas uz zemes, tiek veidotas arī gaisā karājošās vagas. Līdz ar to nogatavojušās ogas vākt ir ļoti ērti – tās no vagas nokarājas uz leju un vienmēr ir tīras.

Zemenes var audzēt arī tādā kā kolonnā. Kolonna tiek piepildīta ar barojošu augsni un visā tās augstumā tiek izdurti caurumi, kuros iestāda stādiņus.

Tam gan ir viens mīnuss – neapkurināmā siltumnīcā ziemā stādiņi izsals, tāpēc katru pavasari nāksies stādīt jaunus viengadīgus stādiņus.

Maisus-vagas ir viegli pašūt pašai – tamdēļ var izmantot polipropilēna maisu. Piepildi to ar auglīgu zemi un iešuj atveres-kabatiņas.

Vēl viens mīnuss – šādas vadziņas jālaista biežāk nekā parastās un būs jāparūpējas arī par labu drenāžu.

Augstu daudzlīmeņu jeb daudzpakāpju vagu var pagatavot, vienu uz otras uzliekot koka kastes-rāmīšus.

Izmantojam nederīgās mucas un podus.

Mucu piepildām slāņiem: zarus un mizas – tad zemi – izravētās nezāles vai sienu – atkal zemi – tad kompostu. Šādās mucās audzē agrīnos gurķīšus, jo tos ir ļoti ērti pēc siltumnīcas principa pārklāt ar agroplēvi.

Laistīšana būs vajadzīga biežāka. Noteikti mucas sienās jāizveido caurumi, lai caur tiem varētu iztecēt liekais lietus ūdens.

Tā var iegūt labu ražu un vienlaicīgi arī labu kompostu jaunajai nākamā gada sezonai.

Garšaugu un skaistu dārzeņu dobe.

Izrādās skaistu dobi var izveidot ne tikai no puķēm, bet arī no pareizi piemeklētiem zaļumiem un dārzeņiem. Tā, piemēram, rīkojas francūži. Viņi vagas veido no dažādiem salātiem un garšaugiem – sarkanajiem un zaļajiem, dekoratīvajiem kāpostiem, bazilika, majorāna un pētersīļiem.

Dārzeņus audzējam konteineros.

Dažādus šādus konteinerus var novietot uz terases, apkārt mājai, uz asfalta un gar celiņiem. Šajā gadījumā būs jāparūpējas par labu drenāžu un regulāru laistīšanu.

Nedaudz fantāzijas, čaklas rokas un dārzs var iegūt vēl dažas simtdaļas klāt! Lai izdodas!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Vasaras puķes jau sals ‘’nokodis’’, ziemcietes jau būtu laiks nogriezt, pabarot ar rudens mēslojumu un likt gulēt.

BET – kur tad ņemt košumu un acu prieku?

Taisām podkastes, kuras var glabāt līdz Helovīnam, līdz Mārtiņiem, Valsts svētkiem vai visu ziemu!

Vannelē sastādi sarzāli, zilgano auzeni, samteni un mārtiņrozi. Blakus pāris ķirbēni un rudens krāsa pagalmam gatava.

Var vienkārši – saplūc vai nopērc fizāļus, saliec spainītī, apkārt vīnstīgu – stāvēs līdz Mārtiņiem!

Minimālistiem – vecā piena kannā hortenziju bumbas.

Te jau lielāks darbs, bet būs aktuāli visu ziemu. Spaiņos -egle, virši, brūklenes,dekoratīvie kāposti, atraitnītes un krustaines.

Šī kompozīcija būs piemērota pat tiem, kuriem vien balkons vai palodze. Ej uz mežu – salasi ķērpjus, sūnas, sarauj mazus egļu zariņus un ja vēl atradīsi aizkavējušās brūkleņu mētras…kārto – kur vien vēlies. Bļodā, kastē, podā…Būs ļoooti skaisti!

Un pēc labi padarīta darba – lielu krūzi ar siltu, smaržīgu tēju!

Foto avoti: pinterest.com

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

No rudens košuma žilbst acis. Viss tik krāsains, bagātīgs un piesātināts, bet es pastāstīšu kā ierīkot…BALTU DOBI.

Baltā ir krāsu krāsa. Baltā ietver visas krāsas. Baltā ir gaisma. Tā ir  absolūta, visa sākums un gals.

Izvēlēšos augus, kuriem patīk viegli noēnota vai ēnaina vieta dārzā. Dabā nekas nenotiek nejauši un arī baltās krāsas augi, kā zinādami, ka ēnainā vietā to krāsa ir vispamanāmākā tieši tur arī jūtas vislabāk. Tātad:

Veido dobi no hostām, piemēram šķirnes ‘So sweet’, kuras ziediem ir viegls un salds aromāts.

Papildini ar dekoratīvajiem sīpoliem ‘‘Mount Everest’, kuru sīpolus stādi zem /blakus hostām, jo, ziedot, sīpolu lapas ir maz dekoratīvas, savukārt hostas izskatās pat ļoti labi.

Iekombinē dobes tālākajā malā rodžersiju, tā ir diezgan gara un masīva puķe, bet kā fona augs ļoti dekoratīva.

Blakus rodžersijai liec kādu hortenzijas stādu.

Un ja vēl dobē atradīsies vieta ehinācijai ‘Primadonna White’, kompozīcija būs pilnīga .

Noslēdz dobes stādīšanu ar baltām tulpēm, piemēram, ‘White Dream’.

Tām noziedot, vietā stādi baltas samtenes, baltas lobēlijas vai baltas petūnijas. Jā, arī tautā sauktās zirnekļpuķes (dzeloņainās kleomes) ir ļoti glītas, tikai diezgan augstas, bet ja vieta un dobes konfigurācija atļauj – kāpēc ne?

Nu ko: pie darba! Šo dobi vari paspēt ierīkot vēl šoruden – sīpolpuķu pirkšanas un stādīšanas laiks ir pašā plaukumā!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

P.s. Par mūsu jauko dārznieci Vinetu Radziņu vairāk vari izlasīt te >>>.

Dārzā darbu pašlaik tik daudz, ka nevar paspēt visus apdarīt :

• Mulčē;
• Veido savu viršu dobi;
• Ieziemo ūdensaugus;
• Gatavo smiltsērkšķu krājumus;
• Ievāc puķu sēklas utt.

Bet tuvojas Miķeļi (29.09.), un uz šiem svētkiem pagalmam, sētai un istabai jābūt košai un sakoptai.

Te nu būs dažas vienkāršas, bet glītas idejas, kā pušķošanu padarīt ātru, vienkāršu, bet tai pat laikā efektīgu:

Jā, un vai zināji, ka Miķeļi iekrīt visbagātākajā laikā, tādēļ galds šai dienā ir ēdienu pārpilns. Uz galda noteikti vajadzēja būt gaļai, arī svaigi skābētajiem kāpostiem. Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko uz māju, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu.

Tātad – sapušķo māju, palodzi un istabu pirms Miķeļdienas un svini!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Veci ļaudis saka, ka ragavas taisa vasarā, bet ratus ziemā. Un tā ir balta patiesība! Arī gatavošanās nākamajam pavasarim notiek jau tagad, pašlaik! Kā? Šī informācija būs taupīgajām. Nē, ne skopajām, bet tieši taupīgajām! Par sēklu vākšanu, žāvēšanu, vienvārdsakot – gatavošanos nākamajam pavasarim un vasarai.

Ir vasaras puķes, kuru sēklas nav obligāti pirkt katru gadu veikalā. Tās veiksmīgi vari vākt, žāvēt un bērt papīra kulītēs, maisiņos un iepakot ziemas guļai.

Kuras tās ir un kā notiek vākšana?

• Kā pirmās es vācu sēklas savām favorītpuķēm – samtenēm.

Samtene, kurai sēklas dažādās gatavības stadijās. Žāvēšanai derēs brūnas un sažuvušas galviņas.

Izžāvētas un sēšanai gatavas samteņu sēklas.

• Noteikti ievāc sēklas kliņģerītēm. Tās gan var izsēties arī pašas, bet katru gadu taču gribas skaistumu nedaudz citā vietā un arī biezību tā var regulēt labāk…

Kliņģerītes.

• Arī rudzupuķes labi sadīgst no savāktām sēklām.

Noziedējušas rudzupuķes, priekšplānā jau gatava sēklu kopa novākšanai.

Tā viņas man žūst uz palodzes.

• Kosmejas. Ja, pērkot veikalā, sēklas puķu pļavas ierīkošanai varētu izmaksāt ‘’baltu naudu’’, tad, savācot no pašu sēklas, vari apsēt kaut hektāru – cik savāksi, tik sēklu arī būs.

Kosmeju puduris manā dārzā.

Kosmejas sēklas žūšanas procesā.

Protams, veiksmīgi var ievākt puķu pupu sēklas, magones, uzpirkstītes, lupīnas, cinijas un pat asteres. Galvenais ir sauss, saulains laiks un nedaudz pacietības!

Nu, ko – veiksmi vākšanā!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Jau kādu laiciņu var un vajag sēt divgadīgās puķes! Kas tās ir un kāpēc tās jāsēj? Tas ir katras aizņemtas un/vai slinkas saimnieces sapnis. Izsēj vienā gadā, bet otrā šīs zied, tad izkaisa sēklas un pašas spēj sadīgt.

Vienvārdsakot – iesēj vienreiz, bet priecājies vienmēr!

Kuras tad būtu TOP-5:

1.Studentneļķes.

Sauc arī par čemurneļķēm. Izaug aptuveni 0,5m augstas. Tās iz ziemcietīgas, vairojas ar pašizsēju, nav izvēlēigas augsnes ziņā, izturīgas. Ilgi stāv vāzē, dāvinot ilgi saglabā ‘’svaigumu’’.

Studentu neļķes

2. Uzpirkstītes.

Skaistas ziedu vāles, kā rūķu cepurītes savērtas vienā rindā uz augšu. Izaug aptuveni 1m garas. Tās ir ļoti košas un greznas dārza puķes. Arī vairojas ar pašizsēju, bet jāraugās, lai tās neizsētos par biežu – ziedu vālītes būs sīkas. Jā, uzpirkstīte ir indīga…bet, ja to negatavosi salātos , tad vien priecāsies par ziediem – nevienam nekāds ļaunums necelsies!

Uzpirkstītes labi augs arī viegli noēnotā vietā.

3. Kāršrozes.

Lauku sētas klasika! Augstums 1,8-2,0m. Zied lieliem pildītiem vai vienkāršiem ziediem. Krāsu variācija ir mežonīgi liela. Puķēm patiks aizvējš, laba ideja ir pie sētas, žoga. Vai laikus jāgatavo balsts, jo garās ziedu vāles var sagāzties vējā un lietū.

Kāršrozes

4.Mārpuķītes.

Izturīgas, veselīgas puķes, kuras no dobes mīl pāriet pļavā, zālājā…paņemt brīvsoli, tā teikt. Augstums 0,2 m. Ja gribi to stādīt dobē, stādi zem peonijām, hostām, liguārijām.

Mārpuķītes un neaizmirstulītes. Arī neaizmirstulītes pieder pie divgadniekiem.

5.Mēnesenes.

Mēness puķe. Derēs lauku sētā, sevišķi, ja mēdz aizrauties ar floristikas kompozīcijām. To vēl dēvē par naudiņpuķi vai dālderpuķi. Zied pavasarī koši violetiem ziediem, augstums aptuveni 0,5m.

Mēnesenes ‘’naudiņas’’ rudenī.

Ko iegūsi? Divgadīgās puķes ir viegli audzējamas, tās nav jānēsā stādu kastēs un podiņos, jāpiķē un jāpārstāda. Tās aug neticamā ātrumā, īpaši otrajā gadā. Un pārrēķinot naudiņās – cik maksā sēklu paciņa, un cik no tās saaug puķuprieka!

Veiksmi veidojot savu divgadnieku pulku!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta