Tavā dzīvē ir bijušas situācijas, ar kurām, Tu domāji, ka netiksi galā. Un tomēr Tu tiki ar tām galā.

Tavā dzīvē bija problēmas, kuras, kā Tev likās, tu nespēsi atrisināt. Un tomēr Tu tās atrisināji.

Tavā dzīvē bija zaudējumi, kurus, Tu domāji, ka nespēsi pārdzīvot. Un tomēr Tu to spēji pārdzīvoji.

Tā visa rezultātā Tu te un tagad esi stiprāka, gudrāka, ar lielāku pieredzi un zināšanām. Kaut arī ceļš nebija viegls, Tu nogāji to veiksmīgi.

Protams, problēmas un sarežģījumi Tevi var gaidīt arī turpmāk, un, varbūt, tieši tagad Tu ej cauri šādam dzīves ceļa posmam. Tāpēc ir vērts šad tad atskatīties uz noieto un atcerēties – pat tad, kad tu domāji, ka Tu netiksi galā, Tu tiki galā.

Un, iespējams, to atceroties, Tu sapratīsi, ka nav nekāda iemesla par sevi šaubīties. Jo, lai vai kādus izaicinājumus Tev dzīve ceļā likusi, Tu vienmēr tiki ar tiem galā!

Un tagad pati svarīgākā ziņa:

ar to, kas Tevi uztrauc tagad, tu ļoti labi tiksi galā!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ikvienai no mums ir vismaz viens slikts paradums, no kura mēs labprāt atteiktos.

Vienalga vai tas ir hroniski ierasties ar novēlošanos, sarunas laikā bungāt ar pirkstiem pa galdu, ilgstoši sērfot portālā Draugiem.lv, nomierināt sevi ar kaut ko saldu un garšīgu stresainās situācijās, vai nespēja ilgstoši turēties pie veselīga dzīvesveida, slikti paradumi var būt nepārvaramas barjeras tavā ceļā uz laimi, dzīves balansu, noturīgām savstarpējām attiecībām un veselību.

Sliktie paradumi ir kā kājai piesieta svaru bumba, kas visu laiku velkas līdzi, nemitīgi bremzējot, izsūcot enerģiju, radot garīgu jucekli, izklaidību, aizkavējot jauno mērķu realizāciju un virzīšanos uz priekšu.

Gads tuvojas savam noslēgumam. Un nu jau pavisam tuvu ir laiks, kad mēs ar nepacietību prognozēsim, izvirzīsim mērķus un rakstīsim jaunā gada apņemšanās sarakstus. Lai tos atkal nespētu realizēt…

Manuprāt, viens no iemesliem, kāpēc mēs nerealizējam jaunā gada apņemšanās, ir mūsu pašreizējās dzīves pārblīvētība ar sliktiem paradumiem, kas aizņem jaunajiem paradumiem un plāniem domāto vietu.

Lai palīdzētu tev uzsākt ceļu pretīm taviem dzīves mērķiem, esmu sagatavojusi ieteikumus, kuri tev palīdzēs pārvērst sliktu ieradumu par labu.

1. solis: Nolem, ka tu tiešām gribi mainīties un pārliecini sevi, ka tu to vari.

Tu savā dzīvē vari mainīt tikai to, ko tu nolem, ka patiesi vēlies mainīt. Ja tu neredzi problēmu, tu nespēsi spert nepieciešamos soļus, lai mainītu savu uzvedību. Jo godīgāk tu sev atzīsti sliktā ieraduma dabu, jo lielāka būs iespēja, ka tu spēsi uzsākt ceļu uz pozitīvām pārmaiņām.

Lai saprastu šodienas patieso realitāti, es vienmēr iedrošinu savas klientes rakstīt dienasgrāmatu.

Lietu patiesa apzināšanās vienmēr ir pirmais solis uz pārmaiņām. Ierakstiem nav jābūt gariem, pietiks, ja tu pierakstīsi, cik reizes tu ieradies par vēlu, kāda stresa situācija tev lika pārēsties, vai cik cigaretes tu izsmēķēji, cenšoties sevi nomierināt pēc kārtējā strīda ar savu spuraino pusaudzi.

Pašmotivācijai var noderēt arī atklāta saruna ar tev tuvākajiem cilvēkiem. Cilvēki, kuriem rūp tava labklājība var kalpot tev par spoguli, kurā tu varēsi labāk redzēt savu problemātisko uzvedību tādu kāda tā ir, bez notušējumiem, vai izlikšanās.

Kad esi nolēmusi, ka vēlies mainīties, pārliecini sevi, ka tu reāli spēj sasniegt savus pārmaiņu mērķus. Tev ir nepieciešams stiprināt savu pašefektivitātes sajūtu — pārliecību, ka tu spēj paveikt nosprausto un sasniegt vēlamos rezultātus.

Redzēt citus cilvēkus veiksmīgi veicam pārmaiņas ir iedvesmojoši, bet tev ir nepieciešams saskatīt sevī pārmaiņu veikšanai nepieciešamos resursus.

Turpinot ar 2.- 4. soli tu veidosi savu pašefektivitāti un vēl vairāk nostiprināsi pozitīvu panākumu iespēju.

2. solis: Mēģini gūt sapratni par to, kas izraisa tavu slikto ieradumu.

Tiklīdz tu esi izpratusi savus iekšējos motīvus un ārējos stimulus – stresa izraisītājus, kas veicina tavus sliktos ieradumus, tu jau būsi spērusi nozīmīgu soli pretīm pārmaiņām.

Rūpīgi, kā ar lupu, apskati situācijas, kas veicina tavu nelāgo paradumu. Ja tā ir nokavēšanās — vai tas ir tavs (iespējams neapzināts) mēģinājums kontrolēt citu cilvēku dzīvi, nosakot laiku, kad tu (nevis viņi) vēlies tikties?

Vai tu neapzināti mēģini sabotēt savus panākumus, jo tu juti, ka neesi tos pelnījusi? Vai tu nespēj nostiprināt labas veselības paradumus, jo tu domāju, ka tavs ķermenis nav nekāds templis un nav pelnījis šādu karalisku apiešanos? Vai varbūt tavas atkarības (arī no ēdiena ) ir motivētas ar nepieciešamību saīsināt savu dzīvi?

Daži sliktie ieradumi mums vienkārši liek justies labi, un mēs turpinām tos atkārtot. Tie var arī īslaicīgi radīt ilūziju, ka citas mūsu problēmas, piemēram, stress, atkāpjas, un šī atvieglojuma sajūta slikto paradumu vēl vairāk nostiprina.

Ja tu ikreiz, pēc strīda ar mīļoto vīrieti vai saspringtas darba dienas sevi nomierini apēdot ko saldu, mīkstu un garšīgu (ak, un bieži neveselīgu), tādējādi īslaicīgi radot nomierinošu efektu, tu izveido neveselīgu un ilgtermiņā destruktīvu metodi stresa vadībai.

Nomierinošā sajūta, kas saistīta ar komforta pārtikas ēšanu pavisam drīz kļūs par ieradumu, ar kuru būs visai grūti tikt galā ar saviem spēkiem (nemaz nerunājot par lieko svaru uz vēdera – toksiskiem stresa taukiem).

3. solis: Sākumā uzstādi sasniedzamus mērķus

Tavi sliktie ieradumi iespējams ir veidojušiem gadiem ilgi. Tev neizdosies no tiem atbrīvoties vienā dienā.

Izstrādā sev sasniedzamu un reālu plānu, tādu, kurš virzīs tevi uz mērķiem, kurus tu tici, ka vari sasniegt.

Iedomājies, ka esi nolēmusi izmainīt savu mazkustīgo dzīvesveidu.

Pirmkārt, neiedomājies, ka tu spēj no nevienas sportošanas dienas nedēļā pāriet uz septiņām. Tas ir īsākais ceļš uz neveiksmi, kas tikai vēl vairāk nostiprinās tavu pārliecību, ka tu nespēj mainīties.

Tā vietā sāc pakāpeniski. Ievies tādas pārmaiņas, kuras tev ir paveicamas, ņemot vērā tavu aizņemtību vai dzīves situāciju. Ja vari, pāris reizes nedēļā ej uz darbu ar kājām. Atrodi mazus, reālus darbības soļus, kas tevi virzīs pretīm tavam mērķim. Esi pacietīga.

Neaizmirsti arī par apbalvojumiem. Iepriecini sevi ar kādu jauku pārsteigumu, kā atzinību par pūlēm un sasniegumiem.

4.solis: Mēri savu progresu un nezaudē drosmi, ja šad un tad gadās „paslīdēt”.

Ja tu gribi sasniegt savu galīgo mērķi, tev jāzina, kā mērīt savu progresu virzoties uz nospraustajiem mērķiem.

Tas nozīmē, ka tev jāturpina izdarīt ierakstus savā dienasgrāmatā. Daudzas no manām klientēm dod priekšroku virtuālajam pierakstu formātam; es personīgi vienmēr izvēlos tradicionālo pierakstu kladi. Izvēlies tādu formātu, kāds tev liekas ērtākais, un kuru tu patiešām lietosi.

Tavu motivāciju mainīties daļēji uzturēs gandarījums, ko saņemsi no jaunās uzvedības, vēlamā un pozitīvā paraduma. Tomēr pat visuzcītīgākās un apņēmības pilnās nav pasargātas no gadījuma rakstura recidīviem – ieslīdēšanas atpakaļ vecajā paradumā.

Ja tu izmanto šo paslīdēšanu kā pierādījumu, ka nevari mainīties, tad faktiski jāatzīst, ka tā arī ir – ka tu nevar mainīties. Veselīgāks veids ir mēģināt saprast, kāpēc tu paslīdēji.

Tomēr dari to netiesājot un nešaustot sevi, vienkārši objektīvi atzīsti faktus, nevis uzklausi savu iekšējo kritisko balsi, kura saka – „redz kāda es lūzere”, vai „man nekad nekas neizdodas, kāda jēga vispār mēģināt”.

Recidīvi ir dabiski un neizbēgami mēģinot apgūt ko jaunu.

Izdari ierakstu par šo recidīvu savā dienasgrāmatā, bet, ja tie atkārtojas turpini ar 5. soli.

5. solis Ja tavi ieradumi ir grūti maināmi, meklē papildus atbalstu.

Viens no labākajiem veidiem, kā veidot savu iekšējo izturētspēju vai stresa noturību ir ilgstošas spriedzes situācijās nepalikt vienai kā slazdā noķertai, bet apzināties, ka ar saviem iekšējiem resursiem ir nepietiekoši un meklēt ārējo atbalstu.

Savlaicīgi izveido savu pastiprinājuma sistēmu, ‘karsēju komandu’—cilvēkus, kuri tevi uzmundrinās, kad gadīsies paslīdēt un pirmā motivācijas enerģija sāks izbalēt. Pastāsti viņiem par savu apņemšanos. Vari arī rakstīt blogu vai piedalīties forumos.

Tomēr ar ‘savējiem’ bieži ir nepietiekoši, un ieslīdēšana vecajā ieradumā var atkārtoties aizvien biežāk, aizvien vairāk mazinot tavu dzīves sparu, vēlmi un ticību iespējai ko mainīt un tavu pašvērtību.

Ja vēlies saņemt objektīvu skatu no ārpuses un ievērojami saīsināt paradumu nomaiņu un savu mērķu sasniegšanu, apsver iespēju strādāt ar kouču. Ārēji uzmundrinājumi, objektivitāte un sadarbība ar kādu, kurš tev tic var būt daudz motivējošāka pieredze nekā darbošanās vienatnē. (Informāciju par iespējām strādāt ar mani kā tavu kouču un pārmaiņu partneri meklē „Par mums” sadaļā Par Inesi).

Nobeiguma vietā:

Pārmaiņu procesu sadalīšana izmērāmos mērķos, savu panākumu apbalvošana, un palīdzības meklēšana, kad tāda ir nepieciešama mērķu sasniegšanai ir svarīgi soļi tavā ceļā uz vēl daudz lielāku piepildījumu, balansu, laimi un harmoniju dzīvē.

Mani ļoti interesē tavas domas, idejas un izaicinājumi, strādājot pie paradumu maiņas. Dalies ar tām komentāru sadaļā. Veido savu „karsēju komandu” un mēs par tevi fanosim. Kopā mums izdosies!

Uz tikšanos tepatās,

Inese

Pacietība ir pati vērtīgākā īpašība, kas nepieciešama panākumu un mērķu sasniegšanai. Un, ja nu šīs pacietības nav, vai to var attīstīt?

Daudziem liekas, ka, lai sasniegtu kādu mērķi, tas ir jāuzstāda un pēc tam ātri jāreaģē uz iespējām, kas rodas. Tādā neziņā var dzīvot ilgus gadus un nesasniegt nevienu patiešām nopietnu un cēlu mērķi. Kad viss nonāk līdz grūtībām un līdz nevēlēšanās darboties nospraustā mērķa virzienā, bieži vien cilvēks nolaiž rokas, padodas, visu met malā un sāk kaut ko jaunu.

Kādu laiku vēlāk, atskatās atpakaļ un, ierauga aiz muguras kaudzi nepabeigtu projektu vai lietu. Ieraugot tā sevi no malas, kļūst skumji savas nespējas, vājuma un sava gļēvuma dēļ. Kāpēc cilvēki atsakās no saviem mērķiem un iesākto pamet novārtā tieši tad, kad ir nepieciešama īpaša piepūle?

Un tad cilvēks sēžas un sāk prātot – vai nu mērķi nebija domāti viņam vai arī patiešām viņš ir slinks un mazdūšīgs cilvēks… Izrādās, ka bez pacietības mērķus sasniegt nav iespējams. Pacietība ir galvenā īpašība, kas nepieciešama mērķu sasniegšanai. Tieši pacietība ir tā, kas palīdz iesākto pabeigt. Bet, ja mērķis ir ļoti liels, pacietība palīdz to sadalīt mazākos mērķīšos un atkal virzīties uz priekšu. Pacietība ir tā, kas liek mums virzīties uz priekšu, bez izmisuma, nenolaižot rokas un nenovēršot uzmanību uz nevajadzīgiem darbiem vai darbībām.

Pacietības attīstība

Pacietība patiešām ir ļoti svarīga. Bet mūsdienās, pateicoties ātrajiem aizdevumiem un hipotēkām, tā pat nav nepieciešama, lai iegūtu savā īpašumā tik nozīmīgu aktīvu, kā piemēram, dzīvoklis vai piepilsētas māja.

Mūsu valsts ļauj mums būt nepacietīgiem, iedzenot mūs parādu bedrē. Agrāk, lai nopirktu dzīvokli, cilvēkam bija jāstrādā darbā tikai kaut vai tamdēļ, lai sasniegtu savu mērķi. Mašīnai un vasarnīcai krāja gadiem ilgi, bet tagad viss ir vienkārši. Gribi dzīvokli? Mašīnu? Tūlīt? Nekādas problēmas. Ej un ņem.

Cilvēki ir pārstājuši rūpēties par sava profesionālisma paaugstināšanu ar mērķi iegūt labāku atalgojumu un ātrākus uzkrājumus. Ir vieglāk paņemt kredītu un turpināt strādāt tai pašā darbā un par to pašu algu, kas bija 5-10 gadus atpakaļ. Laikam kādam tas patīk, bet taču lielākā daļa cilvēku nemaz nestādās priekšā, ka varētu dzīvot arī savādāk. Patiesībā, galu galā mēs paši sevi ierobežojam ar šiem kredītiem, baidoties, ka bez kredīta mēs nevarēsim neko nopelnīt.

1. Neej savu negatīvo emociju pavadā. Esi pret sevi pacietīga un pret vēlmi atbrīvoties no tām. Novērs savu uzmanību, saskaiti līdz desmit, izdari dziļu ieelpu, izdomā sev kādu frāzi, kas tevi vienmēr laikā apstādinās un izrunā to pie sevis. Piemēram: „Atdziesti , Ilze, tā tu vairāk iegūsi!” Kad tev rodas vēlēšanās kaut ko pateikt pretim negatīvam cilvēkam vai vēlēšanās uzkliegt savam bērnam, izrunā šo „burvju” frāzi. Tai ir jābūt TAVAI frāzei, kuru izsakot tu uzreiz atjēdzies un nomierinies.

2. Pabeidz jebkuru iesākto lietu. Sastādi nepabeigto darbu sarakstu un pabeidz pa vienam dienā. Bet turpmāk pieskati, lai visi tavi darbi tiktu izpildīti laikā. Jo mazāk tev būs nepabeigto darbu, jo ātrāk tu virzīsies uz priekšu.

Bieži vien mums liekas, ka tam nav nekādas nozīmes. Nu un tad, ja stūrī uz kumodes stāv jau pusgadu nomests iesāktais adīklis…Bet šie nenozīmīgie, tavuprāt, sīkumi krājas un „nospiež” tevi zemapziņas līmenī un ar laiku vairāk un vairāk liek par sevi domāt kā par cilvēku, kuram nekas nesanāk, kurš neko nevar sasniegt.

Kad katru dienu vai nedēļu vai mēnesi pabeigsi kādu sīku vai lielu nepabeigto darbiņu, tu redzēsi kā celsies tava pašapziņa un pašvērtējums! Līdz ar to tu sāksi uzdrīkstēties spert arī daudz nozīmīgākus soļus.

3. Nepatīkamas lietas vai darbi var tikt deleģēti vai arī izdomā, kā tās padarīt patīkamākas. Ja arī TAS neizdodas, paanalizē, padomā – ko tu gūtu, ja tu šo nepatīkamo lietu vai darbu tomēr izpildītu.

4. Esi pacietīga un centies saprast cilvēkus, kuri tevī izraisa dusmas un lielu vēlēšanos viņiem izteikt visu, ko tu par viņiem domā. Paliekot mierīga stresa situācijā, tu redzēsi, ka ar katru dienu tava enerģija palielināsies.

5. Uzstādot mērķus, nemeklē vieglākos ceļus! Lai ceļš ir ilgs, bet tas tevī var attīstīt pacietību un nostiprināt tavu dedzīgo vēlēšanos sasniegt mērķi. Lielus mērķus sadali mazākos, bet galvenais – pārbaudi savu mērķu patiesumu, vai tiešām tie ir TAVI mērķi? Ja tu būsi tajā pārliecināta – tu tos noteikti sasniegsi!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Visos laikos sava skaistuma veidošanai un uzturēšanai dāmas pievērsa īpašu uzmanību. Šobrīd jebkura no mums var kļūt skaista sieviete, ja vien ir vēlēšanās un iespējas rūpēties par savām iekšējām un ārējām vajadzībām.

Neskatoties uz diezgan šauro masu kultūras uzspiesto skatījumu uz skaistumu, katra cilvēka skaistums izpaužas absolūti dažādi – ar savām īpašajām iekšējām un ārējām īpašībām.

Lai kļūtu par skaistu pašai sev, ļoti svarīgi ielikt skaistuma pamatus, bet pēc tam sastādīt savu personīgo skaistuma plānu un censties tam pieturēties visu savu mūžu. Tas neprasa lielus ieguldījumus – tikai pašdisciplīnu, pašmotivāciju un gribasspēku. Vēlēšanās mums ir gandrīz katrai, tikai jāsaprot, ka nekad nekas nerodas ne no kā…

Liekam pamatus savam sievietes skaistumam

Lai uzturētu iekšējā un ārējā skaistuma harmoniju, vispirms nepieciešams ielikt noteiktus skaistuma pamatus, starp kuriem vissvarīgākie ir sekojošie punkti:

• Mīli sevi ar visiem saviem plusiem un mīnusiem, bet īpašu uzmanību pievērs savām labajām īpašībām. No sliktajām centies atbrīvoties, analizējot sevi un savu rīcību. Ja tavs pašvērtējums ir pārāk zems vai arī tu ciet no depresijas vai citām psiholoģiskām problēmām, kuras tev traucē sevi iemīlēt, atbrīvojies no šiem šķēršļiem vispirms.

• Nepārproti un nepārcenties, bet iemācies savas vajadzības likt kā prioritāti. Daudzas sievietes ģimenes locekļu vajadzības liek daudz augstāk par savējām, jo vēlas būt ideālas mātes un sievas. Neviena sieviete nevarēs apmierināt savu ģimenes locekļu vajadzības, ja viņas pašas vajadzības vai vēlmes paliks novārtā.

• Attīsti sevī šīs īpašības, tāpat kā līdzjūtību un žēlsirdību. Tās palīdz saprast cilvēku rīcības motīvus un neļauj pārāk dziļi ieslīgt pašapmierinātībā.

• Sargā savu fizisko veselību. Ir grūti būt skaistai iekšēji un ārēji, ja tu visu laiku nogursti, ēd nepilnvērtīgu pārtiku, tev ir liekais svars vai citas veselības problēmas. Tev ir jāizguļas un jāatbrīvojas no sliktajiem paradumiem, kas ietekmē tavu veselību un ārējo izskatu.

• Kontaktējies tikai ar tiem cilvēkiem, kuri tevi atbalsta un ļauj tev justies pievilcīgai. Izbeidz jebkuras attiecības, kurās tevi bieži vien kritizē un ienes daudz negatīvisma. Centies izdarīt tā, lai viss, kas atrodas tavā vidē, tev sniegtu prieku. Šādos apstākļos sieviete, kā likums, uzplaukst un ar laiku izpauž visas slēptās sava skaistuma rezerves.

• Piedalies pasākumos, kurus tu uzskati sev par emocionāli, garīgi un intelektuāli noderīgiem. Velti laiku savam hobijam, atrodi brīvu brīdi pastaigai pa parku vai vienkārši dabā, ņem dalību interesantās sarunās vai velti laiku meditācijām un atslodzes brīžiem. Īsāk sakot – dari visu to, kas tev nes prieku, mieru un labsajūtu.

Veidojam plānu kā kļūt skaistai

• Mierīgā atmosfērā pārdomā un sastādi sarakstu ar personīgiem ārējā un iekšējā skaistuma definējumiem. Tad padomā par to, kādas skaistuma īpašības tu vēlētos redzēt sevī un savu sastādīto sarakstu pielāgo tiem.

• Izdari sava skaistuma inventarizāciju, veicot visu savu esošo parametru salīdzināšanu ar tevis sastādīto sarakstu. Ja, nemazinot savas priekšrocības, pret šo salīdzināšanu izturēsies maksimāli objektīvi, visdrīzāk tu neatbildīsi visiem tevis pašas noteiktajiem parametriem, bet dažus no tiem sevī atradīsi. Ja tu šo revīziju nevari izdarīt objektīvi, palūdz to izdarīt draudzenei.

• Sastādi to skaistuma definīciju sarakstu, kuru tevī vēl nav un uzraksti to sasniegšanas plānu. Piemēram, ja tev trūkst pārliecības sevī, vari sākt to attīstīt kaut pa drusciņai katru dienu. Kaut vai sīkumos.

Ja tev ir noguris izskats, centies izgulēties vai uzsāc ādas atjaunošanas kursu kādā skaistumkopšanas salonā. Tādā veidā uzraksti visas skaistuma īpašības, kādas tu vēlētos sevī redzēt. Ja tu saproti, ka kādu no īpašībām sevī ieaudzināt vai realizēt tu nespēsi, izsvītro to no saraksta.

• Sāc pildīt savu skaistuma plānu cik vien var ātrāk, necenties sasniegt vairāk par diviem punktiem vienā piegājienā. Lai iegūtu noteiktu īpašību, prasmi, paradumu, izskata īpatnību, uzraksti precīzu soļu secību un iedali tā sasniegšanai pietiekošu laika daudzumu. Pēc kārtējā mērķa sasniegšanas sarīko sev nelielus svētkus vai uzdāvini nelielu veicinošo balvu. Izdomā pati savas tradīcijas.

• Sāc pildīt skaistuma žurnālu. Tajā tu vari sekot visu savu sasniegumu dinamikai. Ja tu darbojies pie sava ārējā skaistuma uzlabošanas, tad pēc noteikta laika posma nofotografējies vai fiksē savā izskatā pārmaiņas vai novērtē savas ādas stāvokli pēc konkrētiem parametriem un pieraksti tos. Ja tu darbojies pie tā, lai sasniegtu iekšējo skaistumu, pieraksti visas darbības, domas un jūtas, kurām pateicoties tu tuvojies iekšējas harmonijas stāvoklim.

• Paaicini līdzīgu plānu sastādīšanai piebiedroties arī savas draudzenes. Tā jūs varēsiet viena otru atbalstīt un kopā nosvinēt kārtējos sasniegumus.

Atceries, ka sieviete var kļūt skaista, esot jebkurā svara kategorijā un jebkurā vecumā, ja vien viņa rūpējas par savu ārējo izskatu un, ja vien viņai piemīt pozitīva enerģētika.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Nekad agrāk nav veltīts tik daudz laika un tik daudz uzmanības jautājumiem par pašmotivāciju, kā tas ir mūsdienās. Un tas viss ir tamdēļ, lai saprastu mūsu psihes smalkos mehānismus, kas mums dod milzīgu spēku un enerģiju, un galvenais, vēlēšanos darboties.

Dažreiz cilvēki sapņo un savā priekšā pat redz brīnišķīgus mērķus, kuriem, liekas, 100%-tīgi vajadzētu veicināt iekšēju tieksmi tos sasniegt. Bet, diemžēl, realitātē bieži vien redzam pavisam citu ainu…

Mēs šodien nerunāsim par dažādiem motivācijas noslēpumiem,  par kuriem tāpat jau daudz raksta un, kurus māca profesionāli koučeri, biznesa treneri utt. Man šodien ir vēlēšanās padalīties ar satriecošu domu, kuru es izlasīju vienā Artemija Ļebedjeva (Артемий Лебедев) publikācijā.

Izrādās, šis talantīgais cilvēks ir arī brīnišķīgs psihologs un šad tad „cērt tieši saknē”. Atvaino par Artemija tiešumu, bet viņš nemaz nelūdz piedošanu un nesamulst par to, ka lietas tiek nosauktas to īstajos vārdos. Un šai gadījumā esmu ar viņu vienisprātis. Īsāk sakot, zemāk ir viņa doma, kuru necentos iztulkot (šad tad krieviski skan labāk…):

« Хотите себя замотивировать и не знаете как? Да никак!

Просто сидите в ж…!»

Cietsirdīgi, neinteliģenti, toties absolūti pareizi.  Kāpēc gan psihologiem tērēt spēkus, pārliecinot cilvēku, ka viņam sevi jādabū laukā no tā briesmīgā stāvokļa vai situācijas, kurā viņš pats sevi ir iedabūjis un jāpārliecina par sniegto pašmotivācijas veidu pareizību. Šāds dialogs, man liekas, līdzinās aklā un kurlā sarunai.

Когда человек хочет перемен, ему не нужно себя мотивировать, потому что само желание перемен и есть тот самый сильный мотиватор, который поможет вытащить себя из болота.

Nedomā, ka es noniecinu psihologu, garīgo skolotāju darbu un lomu, bet sanāk dīvaini un neloģiski –  ja cilvēkam pašam nav sapratnes kāpēc viņam tas viss ir vajadzīgs, līdz viņam praktiski neaizklauvēsies neviens.

Neviens nevienu nevar piespiest mainīties. Mēs katrs sargājam savus pārmaiņu vārtus un tos var atvērt tikai no iekšpuses. Neviens nevar atvērt otra cilvēka pārmaiņu vārtus – ne ar argumentiem, ne emocionāliem aicinājumiem.

Es uzskatu, ka profesionāļiem, kas spēj palīdzēt citiem pašattīstības procesā, tas jāpiedāvā  tikai tiem, kas jau alkst pēc pārmaiņām un ir gatavi darboties. Tāpēc, atgriežoties pie Artemija Ļebedjeva padoma, gribas teikt – stāvoklis vai situācija, kurā tu šobrīd atrodies, patiesībā ir svarīga tikai tev un taviem tuviniekiem.

Neviens tevi neglābs, neiedos burvju tabletīti, kas mainīs tavu dzīvi un vispār – tas būs tikai tavu personīgo centienu, konkrētu darbību un pareizu domu rezultāts.

Поэтому весь мир придет вам на помощь, когда вы решите жить и становиться счастливым!

Interesantākais ir tas, ka tie nav tikai skaisti vārdi, bet dzīves patiesība, kura apstiprina to, ka dzīvības noslēpumainais spēks vienmēr nāks palīgā tad, kad tu pati esi gatava to saņemt.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tavas attiecības ar draugiem, tuviniekiem, darba kolēģiem kļūst arvien sliktākas tāpēc, ka tu allaž kavē? Tev jau pašai ir apnicis bojāt nervus sev un citiem savu mūžīgo kavēšanu dēļ? Tu vēlies kaut ko mainīt? Tad ir laiks to darīt!

Vai tu kādreiz esi izjutusi vilšanos, kad esi nokavējusi darbu? Vienmēr liekas – nekas jau negaidīts nevar notikt…bet tu vienalga esi atnākusi vēlāk kā nepieciešams vai ir norunāts. Tādejādi tu ne tikai esi demonstrējusi savu zemo pašdisciplīnas līmeni, bet arī jūties nepatīkami. Tā tu rādi sliktu piemēru saviem kolēģiem, ģimenes locekļiem, bērniem, galu galā…. Ir metodes kā ar to tikt galā!

Kāpēc cilvēki kavē? Vai neesi ievērojusi, ka tam iemesli ir meklējami paša cilvēka psiholoģijā?

Pievērst sev uzmanību

Daudzi to dara, lai pievērstu apkārtējo cilvēku uzmanību sev. Kavējums – nav labākā uzmanības gūšanas metode. It īpaši, ja tikšanās ir ar punktuālu cilvēku. Daudzus cilvēkus tracina kavētāji, jo tā ir necieņas izrādīšana pret to, kurš gaida. Ja tu laiku nevērtē, tas nenozīmē,ka to nevērtē arī tie, kas tevi gaida…

Izvairīties gaidīt citus

Bet var būt arī tā, ka tu neciet gaidīt citus un pēc pāris šādiem savu draugu kavējumiem, tu nolēmi, ka tagad arī tu turpmāk neieradīsies laikā, lai negaidītu citus. Ja tas ir tā, tev būtu lietderīgāk iemācīties izmantot laiku. Ierodies laikā,  bet paņem sev līdzi grāmatu. Un, ja tev kāds būs atkal jāgaida, tad šo laiku tu izmantosi ļoti vērtīgi, pie tam savā labā.

Infantilitāte

Vai arī TU domā, ka pieaudzis cilvēks pats atbild par sevi un par saviem darbiem? Tātad katrs ir situācijas saimnieks un  nevēlēsies ļaut apstākļiem ietekmēt notiekošo bez viņa līdzdalības. Kavēšana – ir signāls, ka cilvēks baidās no šīs atbildības un nav gatavs to pieņemt. Kavētājs vienmēr atradīs vainīgo, bet nekad vainīgs nejutīsies pats.

Necieņa pret cilvēku, kas tevi gaida

Tu nevērtē savu laiku? Tev ir tādas tiesības. Bet kavējot, tu liec nojaust, ka tu necieni arī gaidītāja laiku. Pat uz randiņu ar vīrieti, kuram ir nedaudz citi kanoni, ir nekorekti kavēt vairāk par 15 min. (Šajā gadījumā  svarīgākais ir dot iespēju vīrietim ierasties pirmajam).

Nevēlēšanās zemapziņas līmenī

Tu kavē svarīgu tikšanos…Bet, varbūt, tu zemapziņā patiešām nevēlies uz to ierasties? Šādā situācijā var jukt kopā gan vēlēšanās attālināt biedējošo momentu, gan bailes no kaut kā (piemēram, no priekšnieka), protests pret konkrētiem cilvēkiem vai  attiecību sistēmu…

Pieradums

Tu vienkārši jau zini, ka vari atļauties kavēt un ierasties vēlāk.  Un pats apbrīnojamākais ir tas, ka tu nekavē, ja tev kaut kas par to draud – piemēram, tu vari nokavēt lidmašīnu vai tikšanos, kurā tevi negaidīs ne minūti… Bet tas nozīmē tikai vienu – tu kavē tos pasākumus un notikumus, kurus neuzskati par svarīgiem.

Nespēja „savākties”

Pēc statistikas  datiem – cilvēki, kuri dzīvo blakus savai darba vietai, kavē visbiežāk. Noteikta cilvēku kategorija neprot ātri „savākties”. Vienkāršam risinājumam ir vienkārša atbilde:  sagatavojies jau vakarā.

Kā iemācīties nekavēt

Ir ļoti svarīgi iemācīties rīkoties ar savu laiku. Izanalizējot  un likvidējot savus kavējumu iemeslus, tu varēsi izvairīties no nepatīkamām situācijām, mūžīgās taisnošanās un justies daudz pārliecinošāk par to ko dari un par savu dzīvi kopumā.

Plāno

Iemācies pareizi plānot savu laiku. Daudzi iesaka tā: turpmāk sev nosaki laiku katrai darbībai, kas tev jāveic. Piemēram, 15 minūtes brokastīm, 10 minūtes dušai.

Es rīkojos ne tik drastiski. Es neatvēlu sev konkrētu laiku, bet gan iepriekš, kāda laika periodā, piefiksēju cik daudz laika man vidēji, bez steigas, vienmēr aizņem duša, brokastis, make-up uzklāšana, ģērbšanās process un jebkuras citas darbības, kas jāveic vienmēr, ikdienā vai, kad kaut kur, kaut kam ir jāgatavojas. Kad es to zinu, es nepieciešamās konkrētas sagatavošanās darbības piefiksēju uz lapas (ne vienmēr, bet pirms īpaši svarīgiem pasākumiem, lidojumiem utt.) un saskaitu man nepieciešamo laiku kopā, lai zinātu cikos tad man ir jāmostas vai jāsāk gatavoties. Uz lapas uzrakstu arī visu, kas jāsavāc somā,  čemodānā vai vienkārši jāpaņem līdzi. To visu darot, es jūtos daudz drošāk un mierīgāk, jo zinu, ka visu paspēšu.

Tādejādi, es vienmēr varu aprēķināt cikos, piemēram, man jāceļas, lai es bez steigas varu izdarīt visu, kas man jāizdara un paspēt būt tur, kur man jābūt. To visu es vienmēr saplānoju iepriekšējā vakarā.

Nosaki konkrētus laika ierobežojumus

Pirmkārt, ir svarīgi noteikt – ko tas nozīmē „ būt laikā”. Tam jābūt konkrētam ciparam. Ja tas ir 9:00, tad tas ir deviņos nulle nulle. Ja jūti, ka kavēsi, pazvani un brīdini cilvēku, kas tevi gaida, laicīgi.

Nospraud sev mērķi visur un vienmēr ierasties par 15 minūtēm ātrāk

Ja tikšanās ieplānota 15:00, ieraksti plānotājā, ka tev jāierodas konkrētajā vietā 14:45. Ir cilvēki, kas speciāli pārliek lauku uz priekšu. Bet ne visiem šis pašapmāns der. Mūsu zemapziņa vienalga atceras, ka, patiesībā, laiks ir ietaupīts un var nesteigties.

Ej gulēt laicīgi

Ar šo punktu ir viss vienkārši – lai mostos laikā, arī gulēt ir jāiet laikā.

Celies laikā

Zinot laiku cikos tev jābūt darbā, tu bez grūtībām, kā augstāk tika aprakstīts, vari izrēķināt, cikos tev jāmostas. Ja tev darbā bija jābūt 9:00, bet 10:30 tu zvani priekšniekam un saki, ka esi aizgulējusies, tas nozīmē tikai to, ka tu pamodies par 3.5 stundām vēlāk nekā tu plānoji. Vai tas tā var būt? Ļoti retos gadījumos. Patiesībā ir tā, ka jau vakar tu gatavojies aizgulēties šodien.

Iedomājies ideālu rītu

Vakarā, dienā vai tūlīt pat, iedomājies kāds ir tavs ideālais rīts – tu mosties, piemēram 8:00. Ej uz vannas istabu….brokasto, ģērbies, izej no mājas, bet 10:00 tu esi darbā.

Iedomājies to ļoti reāli, spilgti, visās detaļās un ar visām izjūtām un emocijām. Tas palīdzēs tev realizēt šo ideālo bildi ideālā realitātē.  Vari iedomāties savu ideālo rītu un pat ideālo dienu katru vakaru, ejot gulēt.

Gatavojies jau vakarā

Ja tu vienmēr kavē tieši no rītiem, pacenties visu, kas nepieciešams un paveicams, izdarīt jau vakarā. Piemēram, pagatavo ēdienu un apģērbu iepriekš, lai no rīta steigā nebūtu jādara viss vienlaicīgi.

Izturies pret laiku pesimistiski

Plāno savu dienu. Katru darbību ieplāno tā, ka tā aizņems nedaudz vairāk laika nekā tu domā. Atvēli katrai darbībai laika rezervi. Tas pasargās no nepatīkamām situācijām. Bet, ja nekas nemisēsies, tu izdarīsi vēl vairāk, nekā biji plānojusi.

Sāc kontrolēt laiku

Fiziķi apgalvo, ka daļiņu pētīšana, tās stabilizē.  Sāc savu atnākšanas laiku uz darbu fiksēt uz lapas. Dari to katru dienu nedēļu pēc kārtas.

Nosaki svarīgumu

Izvēlies no diviem uzdevumiem to, kuram būs prioritāte. Izdari akcentu uz to un atceries tā svarīgumu. Vienmēr ir darbi, kuri var pagaidīt. Bet pastāv arī steidzami jautājumi, kuri jārisina nekavējoties.

Ir cilvēki, kas nekad nekavē. Tici – arī tu vari tāda būt! Un tā būs vieglāk un priecīgāk dzīvot. Gan tev, gan apkārtējiem!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Neliela neapmierinātības doza ar sevi nemaz nav par sliktu. Šad tad tā mums „piešpricē” nepieciešamo neatlaidības un sportisku dusmu devu – it īpaši, ja ir jāsasniedz mērķis.

Bet, ja cilvēks ir padevies savas nepilnības kompleksam un skumjām, tad ir laiks ņemt sevi rokās!

Lūk, daži soļi, kuri jāveic, un visa neapmierinātība ar sevi būs prom!

Meklē iespējas, lai pavērstu savu dzīvi citā virzienā! Uzmanīgi un ar pateicību sagaidi jaunus apstākļus un jaunus cilvēkus, ar kuriem saskaries ikdienā. Mācies to visu izmantot, turi sava likteņa durvis atvērtas!

Nenocietinies, nenoraidi visu uzreiz, kas nonāk tavā ceļā! Ja tev šobrīd nav darba, dažreiz ir vērts iet paslaucīt ielas, jo, varbūt, Dievs tieši tā tevi pārbauda un tieši tā ir izlēmis tevi savest ar svarīgu cilvēku, kas kādu rītu ies tev garām….

Vērtē savu pašcieņu tikpat stipri, kā tu cieni citus cilvēkus. Necenties izdabāt sev tuviem cilvēkiem, ja cieš tev patiesi svarīgas intereses. Neklusē, ja tas tiek darīts. Izjūti sevi kā pieaugušu cilvēku, kuram ir savs viedoklis, uzdevumi un lēmumi.

Nepavadi savu laiku un nepiedalies sarunās ar cilvēkiem tikai tamdēļ, lai viņiem izdabātu.

Izmanto savas dotības un talantus. Katram cilvēkam ir savas personīgās iespējas un priekšrocības pret citiem. Izmanto savas spējas, zināšanas, īpaši tev grūtās situācijās.

Palieli citus cilvēkus par individualitātes izpaušanu. Klausies un dzirdi citu cilvēku izteiktus komplimentus tev. Tikai neizliecies! Paud prieku par dzirdēto, ja tevī tāds ir!

Tavā dzīvē galvenais cilvēks esi tu. Tu pieņem lēmumus un nes par tiem atbildību. Tikai neaizmirsti tos pieņemt un neaizmirsti nest atbildību!

Izbrīni! Par uzvarētājiem bieži vien kļūst tie, no kuriem neko tādu negaida. Pamēģini sev atklāt jaunas dzīves puses, iespējas! To uzdrošinoties, tev palielināsies pašvērtējums un vairosies drosme, tu kļūsi daudz interesantāka apkārtējiem!

Pilnveidojies! Atrodi laiku padarboties pie sava stila, ārējā izskata un izglītības. Nomaini visiem zināmo konstatāciju: „Es neesmu ideāls” pret savu afirmāciju: „ Es darbojos pie tā, lai kļūtu vēl labāka!”

Esi atvērta! Dzīvē bez patīkamām un uzticamām attiecībām pastāv arī vienaldzība, agresivitāte un skaudība. Bet, ja aizsargājoties no tā visa, tu sevi „aizvērsi” , tad tava dvēsele būs ciet arī visam labajam.

„Visi apkārt ir malači, tikai es kaut kāda nepareizā…” Tici man, malači visi ir tikai no malas, bet katram „iekšā” kaut kuros brīžos notiek cīņa ar personīgo nepārliecinātību un bailēm par kaut ko. Tikai vieni no bailēm ielien tumšā stūrī, bet citi iet pretī nezināmajam.

Meklē labo katrā dienā un katrā cilvēkā. Dzīves pilnība ir ne tikai priekā un laimē, bet arī vilšanās un kļūdās.

Mīli šo Dieva doto dzīvi pilnībā!

Uz tikšanos tepatās,

Aija