Mūsu māja ir ne tikai vieta, kur dzīvot, kaut arī skaista un tīra, tā ir arī vieta, kur mums gribas atgriezties, kur mēs varam smelties enerģiju, kur mūsu dvēsele veldzējas un atjaunojas. Taču ne vienmēr tas ir tā, vai ne?

Mums pieder ērta sadzīves tehnika, lai atvieglotu ēdiena gatavošanu un uzkopšanas darbus, greznas mēbeles, moderni aizkari un pārklāji un daudz kas cits, kas piederas mūsdienīgai mājai.

Mājās mēs guļam, gatavojam ēst, uzkopjam telpas, glabājam mantas, uzņemam viesus. Mājās mums ir priecīgi un bēdīgi, skumji un jautri. Taču bieži vien mūsu māja ir tikai lieciniece tajā notiekošajai dzīvei – tā nedāvina mums enerģiju un spēkus jaunām iecerēm, nedara mūs veiksmīgākas un stiprākas vai laimīgākas. Tā nav māja mūsu dvēselei. Bet mūsu dvēsele, tā ir mūsu dzīves būtība, pirmsākums, saikne ar dabu, ar Dievišķo, tā ir bezgalīga un mūžīga vērtība, par kuras labsajūtu un izaugsmi mums katrai jārūpējas.

Katra no mums spēj tīri intuitīvi sajust un noteikt, kā mēs pamazām varam pārvērst savu māju par garīgās atjaunotnes un spēka vietu. Brīžam mums liekas, ka šīs intuitīvās spējas ir tik dziļi paslēpušās, ka neaizklauvēsimies līdz tām. Taču tā vis nav, ieklausoties sevī, tomēr spējam sajust, ko saka mūsu būtība, saklausām viņas vajadzības.

Mums katrai ir sava dzīves telpa – cita dzīvo lielā privātmājā laukos, citai pieder pilsētas māja, vēl cita apdzīvo dzīvokli ar vairākām istabām, bet vēl kāda mitinās vienistabas dzīvoklītī. Vienalga, kur un kādas ir tavas mājas, vienmēr tu vari izveidot tur savu paradīzi. Tev vienkārši ir jāsāk draudzēties ar savu māju un jānodibina ar to attiecības!

Vieta, kurai tu jūties piederīga

Vienmēr mums pasaulē ir jāatrod kāda vieta, kur tu patiesi justos kā mājās. Mēs esam piederīgas savai zemei, savai Latvijai, savai tautai, taču tik pat ļoti mēs esam piederīgas savai mājai, šai konkrētajai vietai, kuru esam izveidojušas tieši sev. Katra māja nav līdzīga nevienam citam mājoklim, tā ir īpaša un unikāla. Tava māja ir kā atskaites punkts – tava miera osta, kur tu vari ar prieku atgriezties un no kuras tu vari doties pasaulē, zinot, ka te vienmēr būsi gaidīta atgriežamies. Vieta uz planētas, kur dzīvo tava sirds.

Mums katrai ir vajadzīga drošības sajūta

Tāpat kaut kur pasaulē ir jābūt vietai, kur tu jūties pasargāta, kur tu jūties droša ne tikai fiziskā ziņā, bet arī kur tu patiesi jūties tu pati. Un droši mēs parasti jūtamies tur, kur mūs pazīst, kur ir lietas, kas atspoguļo mūsu patieso būtību. Lietas, kas ir tavas būtības izpausmes visdažādākajos veidos. Mājas dod patvērumu, tās pasargā no dabas stihijām, no svešiem skatiem, dod iespēju būt vienatnē. Tur tu vari atpūsties un būt pati. Ja tu mājās jūties droši un harmoniski, tad tu zini, ka šajā brīdī un tieši šajā vietā ar tevi viss ir kārtībā. Un šī pārliecība, nodrošina tev stingru pamatu tavu nākotnes mērķu realizēšanai.

Sajūti dabas dziedinošo spēku

Visas esam dabas bērni. Pat pati īstākā pilsētas meitene, ik reizi esot pie dabas, sajūtas vairāk atpūtusies, atspirdzināta un iedvesmota. Apkārt esošās daba sniedz mums neredzamu atbalstu ik brīdi. Mūsu priekšstati par dabu ir visu dzīvības norišu pamatā. Zaļo lapu un ziedu smarža, putnu dziesmas, jūras šalkoņa, ūdens vēsais pieskāriens, vējš tavos matos, saules lēkti un rieti – tās liekas tik dzīvas un gandrīz sataustāmas sajūtas.

Mājas ir tās, kas var mūs gan vienot ar dabu, gan arī nošķirt no tās. Šobrīd bieži vien dzīvojam tik ļoti civilizētajā pasaulē starp savām skaistajām, ērtajām, modes tendencēm atbilstošajām un draugu apbrīnas vērtajām lietām, kas sniedz komfortu mūsu ķermenim, bet tiek aizmirsta mūsu dvēsele.

Kādas tad tavai dvēselei ir vajadzības? Tā grib mazu svētnīcu tavā dzīves telpā, kur veldzēties. Atrast kādu saikni, kas vieno ar to lielo Dievišķo zemes spēku, kas liek dīgt, augt, plaukt un ziedēt un galu beigās – nest augļus. Ja spēsim ienest mājās dabas klātbūtni kaut vai mazliet, tā sniegs mums dziedinošu atbalstu.

Piemēram, tava māja var būt simtiem kilometru tālu no jūras, upes vai ezera, taču kāpēc gan tavā vannas istabā nevarētu būt kompozīcija ar gludiem un krāsainiem olīšiem, kas paņemti līdzi no kāda skaista, tāla ceļojuma vai tepat no mūsu jūras krasta. Vai maza čalojoša strūklaka, kas novietota uz plaukta un ūdens guldzošā skaņa tevi aizvedīs patīkamās atmiņās, liks sadzirdēt viļņu šalkas…Vai arī kāds dīvaini izliekts koka zars ,kas iederēsies tavā istabā, un tu varēsi pasapņot, kādi putni uz tā sēdējuši un kā vējš to glāstījis…vai varbūt pakārsi lukturīti uz tā un nodzēšot gaismu, tas klusināti izgaismos telpu un tu nokļūsi savā pasaku valstībā, kur visiem sapņiem lemts piepildīties. ..Un kāpēc gan ne?

Bet varbūt akvārijs ar zivtiņām, kuras var stundām ilgi vērot un aizmirst visas nebūšanas, būs tas, kas tev sagādās prieku. Un ziedi…vāzēs, podos, terasēs – kur tik vien tiem ir vieta, visvienkāršākais sevis iepriecināšanas veids. Kad atrodam vietu savā mājās kādam dabas priekšmetam, tad mūsu māja atdzīvojas – it kā iešalcas vējš, kas to ir kādreiz aizskāris, iemirdzas saule, kas to ir sildījusi un sāk smaržot zeme, kas to ir auklējusi.

Garīgā telpa taviem sapņiem

Tava dvēsele vienmēr ilgojas pēc garīgās attīstības un izaugsmes. Reizēm liekas, ka nevaram rast mieru savās mājās, gribas kārtot, tīrīt, pārbīdīt un darīt vēl sazin cik dažādus darbus. Taču mūsu māja vienmēr piedāvā arī sakārtot savu garīgās dzīves telpu. Pilnīgi katra māja, vienalga, kur tā būtu un kāda tā būtu, var sniegt tev bezgala daudz iespējas augt un pilnveidoties. Tu vari ienest mājā pavisam mazus nieciņus, taču to klātbūtne atdzīvinās visu telpu, jo tie būs tavas sirds izvēlēti. Un nav jācenšas piederēt kādam īpašam stilam vai novirzienam, tu vienkārši sajutīsi, kas ir tavs.

Ja tava telpa ir pavisam maza, tad vienalga atrodi kādu niecīgu vietiņu, kas piederēs tikai tavām domām un sapņiem. Tas var būt plauktiņš ar nelielām ikonām vai svētbildēm, kur no rītiem un vakaros pasacīt paldies un lūgt par jauno dienu un saviem mīļajiem, vai kāda īpaši skaisti ierīkota vieta, kur vienmēr varēsi aizdegt sveces vai nolikt vāzi ar ziediem, varbūt kāda glezna, kas tev rosina gaišām domām. Reizēm ir tā, ka liekas, ka mūs māju sajūta aizved kur citur – kalnos, pie jūras, mežā. Tur jūtamies vislabāk, drošas un radošas. Tad atnes uz savām mājām daļu no šīs sajūtas – ar gleznām, ar skaņām, ar visu, kas liek sajust šo piederību. Tas palīdzēs radīt tev tik svarīgo sajūtu.

Ikviena lieta tavā mājā vai nu palielina tavu enerģiju un labsajūtu, vai samazina to. Un te nederēs citu padomi, jo tikai pašas sirds pateiks priekšā, kas tai ir vajadzīgs. Un, jo labāk, ja māja nav piekrauta ar mēbelēm un mantām, lai paliek vieta gaismai kur spēlēties un tavām domām, kur raisīties.

Reizēm pietiek ar pavisam nieku, vienu krāsainu, izšūtu spilventiņu uz dīvāna, saules apspīdētu, mirdzošu vāzi uz palodzes vai iekurinātu uguni kamīnā, lai sajustos piepildīta, stipra un radoša. Lai atnāktu tava māju sajūta un, lai jūs abas kļūtu draudzenes.

Un atceries – kur būsi laimīga un piepildīta tu, tur arī tavi mīļie kļūs tādi paši! Viss tavās rokās. Lai izdodas!

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte