Pierādīts – cilvēks vislabāk atpūšas un relaksējas, ja tuvumā sajūt bezrūpīgās bērnības smaržu. Katram ir cita bērnības pieredze.

Vienam tā ir pavasara vēstnese hiacinte, citam vasaras vakaru smaržu karaliene – matiola, bet savs smaržu favorītmākonis ir katram! Palūkosim, kuras smaržpuķes varam iespēt ieviest vēl šajā sezonā savā dārzā, terasē uz palodzes.

Ziedi, laba kompozīcija priecē aci, bet ļoti liela nozīme ir citai maņai – smaržai! Zieda pievienotā vērtība ir SMARŽA. Zieds var būt no skata gluži necils, bet smarža to ierindo godalgotās vietās. Tas, protams, ir dziļi individuāli, bet sava ‘’ sistēma’’ tur tomēr ir.

Tātad (pēc maniem novērojumiem) audzētājiem, kopējiem un dārzmīļiem TOP 10 :

1. Narcise. Tā dārzu ar smaržu piepilda jau aprīļa beigās un maijā.

Parastā ieva ‘Colorata’

2. Ieva. Saldi rūgtenais aromāts saistās ir vasaras sākumu un ticējumu: ’’Kad zied ievas, tad ir auksts laiks”. Par smaržu – taisnība, par laiku…tur, lai sinoptiķi strīdas .

Man vislabāk patīk Parastās ievas šķirne ‘Colorata’. Tā izaug 10m gara, zied rozā ziediem, lapu krāsa – purpura.

3. Kreimene vai maijpuķīte.Tās ir izskatīgas, daudzgadīgas. Piemērotas ēnainai un daļēji noēnotai vietai. Ja puķei patiks, tā mēģinās ‘’izplesties’’ un iekarot lielāku vietu dārzā, bet īpašu kopšanu neprasa. Var nopirkt stādu audzētavās.

4. Filadelfs vai neīstais jasmīns. Jāņu un vasaras vidus zieds. Ir daudz un dažādas šķirnes, kuras zied no jūnija vidus līdz pat jūlija vidum. Augumi: visdažādākie – no mini līdz maksi. Apskati stādu audzētavu piedāvājumu, tur var atrast jebkura dārza lielumam (mans favorīts ir ‘Alberte’ ar tīri baltiem ziediem un vidēji stipru smaržu).

Matiolas dobes malā, kompozīcijā ar atraitnītēm un lauvmutītēm.

5. Matiola. Divragainās matiolas zied jūnijā un jūlijā sīkiem ļoooti neciliem violetiem ziediņiem. Vasaras vakaros izplata kolosālu aromātu. Pašlaik pats laiks tās sēt tieši dobē. Izvēlies vietu vakara pastaigu taku tiešā tuvumā. Matiolas prasības ir tik pat pieticīgas kā izskats.

6. Puķuzirnīši. Smarža nav agresīva, sajūtama pa gabalu, bet ieelpota, nav aizmirstama. Uzzied vasaras otrajā pusē. Augam vajadzīgs balsts. Priecē līdz pat oktobrim. Derēs gan balkona kastē, gan puķu dobē.

Stīgotājroze ‘Flammentanz’

7. Roze. Puķu karaliene. Stādu audzētavās pieejamas zemsedzes sedzējrozes, angļu rozes, stīgotājrozes utt. Izvēle ir mežonīga. Nekas nav nokavēts – rožu stādīšanas laiks ir tik tikko klāt. Man vislabāk patīk vecā, labā stīgotājroze ‘Flammentanz’.

Karaliskās lilijas

8. Lilijas. Reibinoša aromāta īpašnieces, it īpaši karaliskās lilijas. Tās uzzied pašā vasaras plaukumā – jūlija vidū. Saldi smaržo baltās jeb baznīcas lilijas, arī trompetlilijas. Arī liliju sīpolus pašlaik vari pirkt no liliju audzētājiem un stādīt savā dobē.

Garšaugu stādījums ar lavandu Čelsijas ziedu šovā. Un kāpēc neierīkot ko līdzīgu Latvijā?

9. Lavanda. Šaurlapu lavanda ir svešzemniece, bet pietiekami iemīļota arī Latvijā. Tās ir iecienīts smaržaugs, to izmanto kosmētikas industrijā. Izcili smaržo pašu dārzā plūkts lavandas pušķītis drēbju skapī (runā, ka lavandas aromāts atbaida kodes…).

Lavandas stādiņi

Lavandas var sēt un audzināt no stādiem vai pirkt stādu audzētavā stādiņus. Lavandu var stādīt dobē, bet labi augs arī lielos podos, kastēs.

10. Flokši. Klāt vasaras otrās puses smaržu burvis!

Prasmīgi komplektējot šķirnes, flokšu smaržu dārzā var nodrošināt no jūlija vidus līdz augusta beigām. Flokši īpaši labi iederas tradicionālos dārzos un lauku sētās. Ir pieticīgi, ilgmūžīgi. Vienā vietā iestādīti tur var augt gadiem. Labāk zied saulainā vietā un pietiekami mitrā, auglīgā augsnē. Kur šos ņemt? Pašlaik var sarunāt ar kaimiņiem, draugiem, radiem, jo ir labs laiks šo ziemciešu dalīšanai un pavairošanai. Protams, var pirkt tirgos, dārzniecībās utt.

Lai izdodas SMARŽU BURVESTĪBA!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Gribas ātrāk spilgti zaļu zālīti un pilnus pakalnus dzeltenām pieneņu saulītēm…Un sarkanus tulpju laukus un violetus ceriņu un vijolīšu mākoņus. Acis biežāk kavējas pie koši violetajiem krokusiem dārzā vai sarkanajām rozēm veikala skatlogā.

Un hiacintes – maigi rozā, baltas, gaiši un tumši zilas, dzeltenas un oranžīgas. Cik daudz krāsu mums apkārt! Tās vilina un sauc savā noslēpumainajā pasaulē. Bet vai esam kādreiz aizdomājušās kāda nozīme krāsām ir mūsu dzīvē un kā tās mums palīdz?

Kāda no mums savu dzīvi uztver kā melnbaltu svītru, kādai citai tā šķiet pelēkos toņos un pustoņos. Un krietni retāk ir tā, ka saskatām to arī citās krāsās. Bet krāsas, tās ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Droši vien katra no mums ir pamanījusi, ka valkājot kādas krāsas apģērbu vai uzturoties telpā, kur dominē kāda krāsa, jūtamies priecīgas un enerģiskas, bet turpretī cita krāsas klātbūtne mūs nomāc un nerada komfortablu sajūtu.

Medicīniskie pētījumi pierāda, ka ne tikai mūsu garastāvoklis, bet arī temperaments ir atkarīgs no apkārt dominējošās krāsu gammas. Nav brīnums, ka ziemeļnieki, kas dzīvo atturīgu krāsu ainavā, ir lēnīgāki un flegmatiskāki atšķirībā no karstasinīgajiem dienvidniekiem, kuri pavada savu dzīvi spilgtu krāsu vidē ilgāku laiku.

Tātad, ja organisms reaģē uz krāsām, tad tās mums var palīdzēt. Krāsu terapiju pielieto jau ļoti sen un tai ir lieliski rezultāti. Tā kā man ļoti mīļas ir puķes, tad vairāk uzmanības, šoreiz saistībā ar krāsām, veltīšu tieši tām. Ir pierādīts, ka ziedu dažādās krāsas ne tikai ietekmē garastāvokli , bet arī dziednieciski iedarbojas uz mums.

Dzeltenā un oranžā krāsa nes siltuma, mundruma un prieka enerģiju. Ja tev ir nomākts garastāvoklis vai spēku izsīkums – noliec uz sava galda vai pie gultas kādu puķi ar dzelteniem ziediem vai oranžiem augļiem – piemēram orhideju, tējas rozi vai apelsīnkoku. Šobrīd veikalos mūs priecē spilgti dzeltenas narcises un pavisam pēc neilga laiciņa tās rotās arī gandrīz katru puķu dobi. Komunikācija ar dzelteniem ziediem dos pozitīvu efektu.

Man pašai jau daudzu gadu garumā ir tāda, ja tā varētu teikt, ”tehnika”, ar kuras palīdzību iegūstu prieku un labu garastāvokli, kad man tā pietrūkst. Parasti tas vairāk ir tieši pelēkajā gada laikā. Atrodu kādu klusu vietu, kur neviens netraucē un, aizverot acis, domās apsēžos vai pastaigājos ziedošā pieneņu pļavā. Izmēģini – tas lieliski darbojas! Un katrai no mums šī virtuālā pastaiga var būt sev tīkamā krāsu gammā.

Baltā krāsa – tīrības un gaismas krāsa. Tā labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmu, nostiprina un attīra organismu, rada domu skaidrību. Ziema pati mums dāvā baltu mieru, taču citos gadalaikos, ja esi saskumusi un bēdīga – nopērc sev maijpuķīšu pušķi un apmet pleciem baltu, gaisīgu šallīti – baltā krāsa tevi it kā noglāstīs, mierinās.

Zilā krāsa palīdz attīstīt radošās spējas. Tā ir ļoti dziednieciska krāsa un to izmanto ārstējot dažādas vainas. Droši vien arī tu esi dzirdējusi, ka piemēram, ja esi saaukstējusies un sāp kakls, tad jānēsā zila šalle, lai slimība ātrāk atkāpjas. Atgriežoties pie puķēm – istabas puķes reti sastopamas zilā krāsā, šobrīd veikalos esmu redzējusi vien zilas prīmulas un hiacintes.

Taču dārzā jau zied zilsniedzītes kā zils paklājs un jau var doties uz mežu vizbulītēs. Nu, protams, vasara mums dāvinās neaizmirstules, zilos zvaniņus un rudzupuķu laukus. Zilas debesis skaidrā dienā un jūra, arī te zilo krāsu varam izbaudīt gana.

Violetā krāsa ir noslēpumainības un nostaļģijas krāsa. Harmoniska, iedvesmojoša, garīguma krāsa. Ja runājam par cerībām, par sapņiem, tad nāk prātā tieši violetie toņi. Tā ir arī pretrunīga krāsa, varbūt tieši tāpēc, ka tā veidojas, sastopoties vīrišķajai zilajai un sievišķajai sarkanai krāsai.

Mums apkārt violetā krāsa nav īpaši daudz sastopama. Tajās mājās, kur ziedēs violetas vijolītes, veiksmīgāk veidosies attiecības un būs saticīgāka gaisotne. Kāpēc gan nepaeksperimentēt – un, ja nu tiešām tā uzlabo arī tavas mājas dvēseli?

Sarkanā krāsa ir pati aktīvākā, uzbudinošākā un sildošākā krāsa. Kaislību krāsa.Tā derēs neizlēmīgiem un vāja rakstura cilvēkiem. Vai nav skaista ziedoša acālija vai amarillis? Bet varbūt sarkanas rozes vāzē?

Un sarkana somiņa un kurpes? Šī krāsa it kā iededz tevi, sapurina, liek darboties. Taču jābūt uzmanīgai ar sarkano krāsu – kas par daudz, tas par skādi!

Zaļā ir dabas, pavasara, pašas dzīves krāsa. Mierīga un līdzsvarojoša. Fiziskās veselības krāsa. Pasaule ir bagāta ar šo krāsu – un drīz mēs to varēsim baudīt no visas sirds. Plaukstošo lapu un zāles zaļums, iedomājoties vien kļūstam līdzsvarotākas un mierīgākas. Tāpēc arī tiem, kas dzīvo pilsētās, brīvdienās gribas tikt ārā uz laukiem, pie dabas, lai saņemtu līdzsvaru un atjaunotu spēkus.

Bez šīm pieminētajām krāsām vēl ir daudz citu krāsu, kas katra darbojas citādāk. Protams, varam konsultēties pie krāsu terapijas speciālistiem un varbūt, ja ir kādas nopietnas veselības vainas vai nejūtamies psiholoģiski harmoniskas, tas arī ir nepieciešams, taču domāju, ka mēs, kā radošas būtnes, arī pašas ļoti labi spējam sajust, kas kurā brīdī mums ir vajadzīgs – uzmundrinājums, mierinājums vai enerģija.

Pasaule ir tik krāsaina un koša, un sevišķi to varam izbaudīt pavasarī. Daba pati sniedz mums roku, lai atbalstītu. Un krāsains apģērbs, ēdiens, interjera priekšmeti – tik daudz veidu, kur varam likt lietā savas sajūtas un izdomu, palīdzēt pašas sev.

Krāsojam šo pavasari? Krāsojam pašas sevi ar labām domām, emocijām un prieku? Uzziedam kopā ar pavasari – tik dažādas, krāsainas, maigas un spilgtas!

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte

Gribu veidot latvisku vidi! – šo teikumu, īpaši pēdējā laikā, nākas dzirdēt gana bieži.

Tad kopā noskaidrosim, kas tad ir tā LATVISKĀ VIDE un LATVISKAIS DĀRZS. Kuri augi raksturīgi latviskam dārzam, kādas puķes tajā zied un kāpēc?

Par latvisku sētu var runāt no 19.gadsimta vidus, kad atcēla dzimtbūšanu, radās iespēja iegādāties mājas un pašiem veidot dārzu. Viensētas, dabas mīlestība – tie ir vieni no latviskā dārza stūrakameņiem. Vēl viena no galvenajām iezīmēm ir lielie koki – ozols, liepa, kļava, osis.

Attālāk no mājas stādīja bērzu birzis vai alejas gar ceļu, vītolu dīķmalā. Ar skuju kokiem savā sētā senāk latvieši bija uz ‘’jūs’’. Ja nu iestādīja no muižkunga parka iegūtu baltegli. Vēlāk tika atzīts un stādīts egļu dzīvžogs, bet tas jau bija 19. gadsimta beigās 20. gadsimta sākumā.

Par puķēm – pārliecinošu pirmo vietu var iedalīt PEONIJĀM. Tās var saukt arī par dārznieka sapni. Viegli kopjamas, bagātīgi ziedošas, daudzus gadus var augt vienā vietā.

Peoniju izcelsmes zeme ir Ķīna, bet latvieši tās pieņēmuši kā savējās. Īpaši piemērota sētām, kur saimniekiem nav ‘’lielas vaļas’’ noņemties ar puķu dobju kopšanu, bet skaistumu gribas….

Otrā vieta pienāktos DĀLIJĀM. Pa latviešu dārzu ‘’dzīvojas’’ jau trešo gadsimtu. Dzimtā puse šīm puķēm ir Meksika.

Kopšanā un uzturēšanā nav tik pieticīgas, kā peonijas, bet latviešu dārzos iemīļotas, domājams, košo krāsu un daudzo šķirņu dēļ. Tās zied rudens pusē un atdzīvina rudenīgo dārzu ar krāsu varavīksni. Pavairo ar gumu dalīšanu, tie jāziemina vēsās telpās, augsnē nepārziemos…

Trešā populārākā puķe latviešu sētā droši vien būs – FLOKSIS.

Pacietīgs, pieticīgs. Vienā vietā var augt daudzus gadus. Jāpiebilst, ka bieži cieš no miltrasas. Šķiet, ka šis augs latviešu dārzos bijis vienmēr, bet nekā…Latvijā to pazīst no 18.gadsimta.

Aiz līderiem, cieši pa pēdām seko ceriņi, maijrozītes, jasmīni.

Tradicionāls latvieša dārzs nav minimālista dārzs. Šim dārzam raksturīga liela augu dažādība.

Dārzā sastopami ne tikai skaisti ziedoši augi, bet arī ārstniecībā un pārtikā izmantojami augi – piemēram, lupstājs, pupiņas, piparmētras, kumelītes, ķimenes, raudene, vērmele, kliņģerīte.

Gan skaistumam, gan veselībai katrā sētā senos laikos tika stādīts mežrožu krūms. Selekcionētās rožu šķirnes ieviesa tikai 19. gadsimta sākumā. Kad parādījās pirmās rožu kultūršķirnes, tās ļoti kopa un sargāja, rožu dārzs bija katras mājas saimnieces goda lieta.

Puķu un rožu dārzs apliecināja mājas meitu un sievu čaklumu – to vērtēja ne tik daudz pēc daudzveidības kā pēc košuma un tīrības!

Redzams, ka šai dobē labi sadzīvo baltās hortenziju bumbas, dzeltenās rudbekijas, violetās ehinācijas un oranžas dienziedes. Visas skaistules neprasa daudz darba, bet krāsu terapija acīm – garantēta!

Latvieša dārzā praktiskās un estētiskās vajadzības nešķiroja, tās sadzīvoja līdzās un viena otru papildināja. Bez tam – Jāņos meitas un sievas iepina trejdeviņas zālītes ne tikai no pļavām un mežiem, bet arī no sava dārza.

Zieds, kurš vasaras pirmo pusi aprūpēts un mīļots, vasaras saulgriežos savu enerģiju kopējai atdos īpaši labi un gada īsāko nakti palīdzēs pavadīt skaisti, krāšņi un neaizmirstami!! Lai izdodas!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta