Pastāv aksioma: sieviete mīl ar ausīm, bet vīrieši ar acīm. Bet tas nemaz nenozīmē to, ka vīriešiem nav ausu. Un kā vēl ir! Un bieži vien sirsnīgi vārdi ir daudz svarīgāki par skaistu figūru un smuku sejiņu.

Vēl vairāk – sievietes bieži vien notic stereotipam, kurš apziņā nostiprinājies jau kopš bērnības: vīrieši ir stiprais dzimums un līdz ar to „biezādainais”. Tas tā nav! Vīrieši ir daudz ievainojamāki par sievietēm. Cita lieta, ja to demonstrēt neļauj audzināšana. Bet dvēsele, taču, vienalga sāp!

Ļaunie vārdi vīriešus ievaino tāpat kā sievietes, ja ne stiprāk. Jo…vīrietis nespēs izraudāt savu sāpi, aizvainojumu – viņam to neļauj audzināšana. Tāpēc spilvenā elsošanas vietā viņi aiziet „dzert alu ar draugiem”, bet citreiz arī pie tās, kura saprotoša, kura ir maiga un silta, kura neizrunā aizvainojošus vārdus…

Un kam no tām ir labāk?

Ir vairākas frāzes, kuras burtiski ar garantiju spējīgas iznīcināt ģimenē gan mieru, gan laimi, gan harmoniju. Tāpēc katrai sievietei tās būtu jāiemācās no galvas ar vienu mērķi: nekad tās neizrunāt!

„Tu neko nesaproti!” – kā sinonīmi var būt izmantoti: „Tu esi muļķis!”, „Tev nepielec elementāras lietas!” Un var nogurušā, nolemtā tonī arī izteikt: „Labi, vēlreiz atkārtošu, speciāli tev…”.

Pēc līdzīgām frāzēm vīrietim zūd jebkāda vēlēšanās saprast un, vēl jo vairāk, – piekrist. Šīs frāzes nemaz neceļ vīrieša pašapziņu, bet gan otrādi – pazemo viņu.

Visos laikos vīrieša pienākums ir bijis būt stipram. Alu un mamutu laikmetā tika vērtēts fiziskais spēks, pateicoties kuram vīrietis no medībām spēja atnest lielāku medījumu un pūkaināku kažokādu. Mūsu informātikas laikmetā vairāk tiek vērtēts prāta spēks, kas ļauj no „medībām” atnest cik vien var vairāk čaukstošu papīrīšu (pateicoties kuriem, tiek pirkts liels gaļas gabals un pūkaina kažokāda).

Noliedzot elementāra prāta klātbūtni, sieviete vīrietim faktiski paziņo, ka viņš nespēj nodrošināt ģimenes eksistenci. Rezultātā – nepārliecinātība par savām spējām un spēku un spēcīgā diskomforta sajūta, kura pastiprinās ar katru nākamo izteikto pārmetumu, vīrieša apziņā sāk cieši saistīties ar konkrētu sievieti. Nu un vēlāk nav jābrīnās, ja pie horizonta parādās „balta un pūkaina”, kura šo vīrieti uzskata par spēka un gudrības etalonu.

Ir vēl viena frāze, kura vīrietim liek meklēt to „balto un pūkaino”: „Kāda es biju muļķe, ka apprecējos ar tevi!” („Un kāpēc man vajadzēja ar tevi sapīties?”) Regulāri jūtot, ka neattaisno cerības, vīrietis dodas tās meklējumos, kuras prasību latiņa ir zemāka un vairāk atbilst realitātei.

„Man visu jādara pašai!” („Visa māja uz maniem pleciem”, „Tu neko neproti izdarīt”) – tas tiesa, ka sievietei ļoti bieži nākas paveikt Sarkangalvītes, Nāriņas un Žannas d`Arkas varoņdarbus, bet kamdēļ tas TIK ļoti jādemonstrē?

Pēc regulāras šādu frāžu atkārtošanas ir iespējami tikai divi notikumu attīstības varianti. Pirmkārt, vīrietim var apnikt, ka viņa centieni radīt ģimenes komfortu (piemēram, laba alga) netiek vērtēti nemaz un – sveika „baltā un pūkainā” konkurente! Un otrs variants – vēl vienkāršāks: vīrietis pārstāj vispār jebko darīt. Ja jau nekas netiek novērtēts, ja viņa ir tik patstāvīga, tad kamdēļ censties. Neviens no šiem variantiem neveicina ģimenes laimi.

Visbriesmīgākais apvainojums, kuru var izteikt vīrietim ir vārdiskais „sitiens zem jostasvietas”. Frāze: „No tevis gultā nav nekādas jēgas!” (un visādi līdzīgi sinonīmi) attiecības sagrauj garantēti, pie tam 99% gadījumu – galīgi un neatgriežami. Un jau ar pirmo reizi.

Kaut ko līdzīgu var teikt tikai vienā gadījumā – ja ir vēlēšanās no šī vīrieša atbrīvoties un uz visu mūžu. Bet, ja nē, tad labāk iekod savā mēlē. Pie tam vairākas reizes.

Nav ieteicams savu vīrieti salīdzināt ar citiem, šo citu labā. Greizsirdības veicināšana ir visai apstrīdama metode. Kāds, varbūt, leposies ar to, ka izvēle ir kritusi uz viņu, ka viņš rindā izrādījies pirmais. Bet tādi ir tikai 50%. Pārējie 50% necieš jebkādas rindas. Un nevēlas atrasties šai rindā pat kā pirmie. Viņi vēlas būt pirmie un vienīgie.

Cilvēka fantāzijai nav robežu un valoda (mēle) ir daudzšķautnaina, tāpēc diemžēl eksistē arī ļoti daudz šo frāžu variāciju.Tikai šad tad gan ir jāatceras, ka: klusēšana ir zelts! Un – paklusēt.

Bet patiesībā…viss jau nāk no sirds. Viss nāk no dvēseles. Un, ja tu esi spējīga izteikt šādas frāzes, tad padomā vai tik tava dvēsele drīz nesāks atspoguļoties tavā sejā…Un tad arī vārdus vairs nevajadzēs un pretgrumbu krēmi arī nelīdzēs…

Vēlies būt laimīga? – Ielūkojies savā sirdī un dvēselē. Padomā – kas noticis, kāpēc TU tā esi mainījusies? Nemoki cilvēku, kurš tev ir svarīgs, kuram tu pirms vairākiem gadiem atzinies mīlestībā. Tu taču to izdarīji no tīras sirds? Tātad ir jāveic savas dvēseles un, iespējams, arī dzīves „tīrīšana”. Un tad viss būs labi.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Interesanti, kā vīriešiem dzīvojas laulībā? Kas, viņuprāt, var kļūt par šķiršanās iemeslu? Šie un citi jautājumi abu dzimumu pārstāvjiem tika uzdoti kādā no nopietniem pasaules iepazīšanās saitiem.

Jautājumi tika uzdoti tiem kas ir laulībā, tiem, kas nav precējušies un tiem, kas ir šķīrušies. Tikai aptaujāti vairāk kā 1000 cilvēki. Rezultāti ir diezgan interesanti…

Izrādās, ka par laimīgiem laulībā sevi uzskata 63% precēto vīriešu, nelaimīgiem 24%, bet pārējie 13% atbildēt vēl nevarēja. Kaut arī ar gadiem laimes kļūst mazāk, jebkura vecuma vīrieši laulībā sevi uzskata par laimīgākiem nekā sievietes.

Pārliecināto un to, kas tic tam, ka viņu esošais partneris ir uz visu mūžu bija 61% precēto vīriešu. Sieviešu vidū tādu ir tikai 42%.

Lielākā daļa precēto vīriešu par savu ģimenes dzīvi atsaucas ļoti pozitīvi. Viņiem sagādā prieku pavadītais laiks kopā ar savu sievu, viņiem patīk ar viņu sarunāties, ceļot, kontaktēties ar viņas paziņām un iepazīstināt ar savējiem, patīk būt kopā ar bērniem. Kad sieviete sāk dzīvot vīra dzīvi, tad viņa ir drošs kompanjons, vīrietis nejūtas vientuļš un viņa ir atbalsts brīžos, kad vīrs uzsāk jebko jaunu. Tā domā vīrieši.

Katrā ģimenē gadās problēmas un gadās arī tā, ka laulātie sāk nožēlot vai šaubīties par savu izvēli. Precēto vīriešu vidū to, kuriem radušās domas par partneres maiņu ir 57%. Cipars nav mazs, bet precēto sieviešu vidū šis cipars ir daudz augstāks – 69%.

Sievas neuzticību precētie vīrieši ir nosaukuši par galveno šķiršanās iemeslu. Bet šķirtie vīrieši par galveno šķiršanās iemeslu uzskata atšķirīgās dzīves vērtības. Kā otrs iemesls tika nosaukta psiholoģiska nesaderība un tas, ka otrs partneris sāk tracināt. Trešajā vietā atrodas tas, ka laulātie viens otru absolūti nesaprot. Un tikai ceturtajā – neuzticība. Uz šo iemeslu norādīja 21% šķirto vīriešu. Pie tam vīrieši ļoti labi zina starpību starp „neuzticība” un „mīlēt citu”. Un vienalga – to sieviešu attiecība, kas krāpa savu vīru pret tām, kas iemīlēja citu, ir 2:1.

Lūk, tādi rezultāti. Tā, ka nemaz tik slikti vīriešiem laulībā neklājas. Tikai kāpēc ir šī lielā domu atšķirība starp sievietēm un vīriešiem…?

Uz tikšanos tepatās,

Aija