Šis ir internetā atrastas publikācijas tulkojums. To tulkoju tāpēc, ka šī tēma likās svarīga man (par to esmu bieži domājusi) un ceru, ka noteikti būs svarīga vēl kādai no mums.

Ir pienācis laiks atteikties no refleksiem, kas liek mums ķerties aiz katras mūsu degungalā piekārtās ēsmas! Minimālisms mani ir mainījis – nopietni un uz ilgiem laikiem. Tas, kas sākās ar vienkāršu vēlmi samazināt man apkārt esošo krāmu daudzumu, noveda pie būtiskām pārmaiņām manā skatījumā uz pasauli un manu vietu tajā.

Iespējams, vienas no nozīmīgākajām bija mana skatījuma pārmaiņas uz to, kas ir panākumi. Pārāk bieži sabiedrība par veiksmīgiem uzskata tos, kuriem sev apkārt izdodas sagrābt pēc iespējas vairāk resursu, naudas un ietekmi.

Bet man tas nešķiet pareizi. Daudzi cilvēki, par kuriem esmu lepns, ka viņus pazīstu, šiem “tradicionālajiem” veiksmes kritērijiem nekādi neatbilst – un neatbilst tikai tāpēc, ka viņi atsakās visus savus spēkus tērēt tamdēļ, lai apaugtu ar materiālajiem labumiem, tā vietā nodarbojoties ar pavisam ko citu.

Diemžēl šādu cilvēku mūsu mūsdienīgajā pasaulē ir pārāk maz – un viņi noteikti nav tie, kas saņem pietiekami daudz uzmanības. Tāds ir cilvēks – šķiet, ka mūsu katra zemapziņā ir ieviesusies vēlme tiekties pēc apkārtējo cilvēku labvēlības un akcepta.

Un es uzskatu, ka ir pienācis laiks atteikties no refleksiem, kas mūs aicina ķerties klāt mūsu degungalā pakārtajai ēsmai. Ir pienācis laiks pārstāt dziedāt slavas dziesmas tiem, kas pa egoisma ceļu ir aizvirzījušies tālāk par citiem.

Un, lai parādītu jums, cik ļoti ir mainījusies mana pasaules uztvere kopš tā laika, kopš es nolēmu sākt dzīvot tieši tā, es zemāk dalīšos ar tā sarakstu, kas mani vairāk neiespaido:

1. Slaveni brendi. Tie nav svarīgi. Absolūti nav svarīgi. Svarīgi, cik apģērbs maksā, svarīgi vai tas ir kvalitatīvs un cik labi tas izskatās uz tava auguma. Bet es nesaprotu, kāpēc man būtu jābūt ieinteresētam, kāds tieši uzraksts ir uzdrukāts vai izšūts uz apģērba iekšpusē vai tā ārpusē.

Bet taču tik daudzi cilvēki ir priecīgi pat vairākas reizes pārmaksāt par “privilēģiju” kļūt par staigājošo reklāmas stendu. Tāpēc piedodiet, bet mani vairs neiespaido logotips uz jūsu krekla, somas vai rokas pulksteņa ciparnīcas. Tā vietā, es sāku apbrīnot tos cilvēkus, kuri pašpārliecināti uzvedas jebkurā apģērbā, un kuru raksturs un darbi patiešām ir apbrīnas vērti.

2. Dārglietu karātu skaits. Es gribētu atstāstīt kādu man pazīstamu cilvēku dzīves stāstu: Un tātad, “Kāpēc dažkārt ir lietderīgi apetīti ierobežot” vai vienkārši – stāsts par Borisu un Ņinu. Boriss un Ņina ir precējušies piecus gadus, un viņi joprojām ir spiesti ierobežot savus izdevumus līdz minimumam, lai samaksātu procentus par kāzām paņemto aizdevumu, no kuriem lielākā daļa tika tērēti Ņinas laulību gredzena briljantam. Jā, kādam ir svarīgi cik karātu ir dimantam uz jūsu pirksta, bet lielākā cilvēku daļa nemaz nesapratīs, ka tas ir dimants.

3. Automašīnas vērtība. Ja tā iedziļināsimies, tad jebkuras automašīnas nozīme ir banāla cilvēku vai kravas pārvietošana no punkta A uz punktu B. Un svarīgi ir vienīgi tas, cik tā ir uzticama (un, protams, ērta, it īpaši, ja tajā jāpavada daudz laika). Bet lielākā “prezentablo” (un arī sporta) automašīnu daļa ir radīta pavisam citam mērķim. Tas ir ne tikai un ne tik daudz transporta līdzeklis. Tās ir paredzētas, lai visiem visapkārt demonstrētu, cik tu esi bagāts un veiksmīgs – jā, jā, pat svešiniekiem, kuri lūr uz šo auto, kamēr tas stāv pie luksoforiem.

4. Dzīvokļa vai mājas lielums. Kas ir dzīvoklis vai māja? Tā galvenokārt ir “droša vieta”, un stabilas dzīves pamats. Tas ir gan finansiāls ieguldījums, gan materiāls mūsu centienu iemiesojums.

Savas dzīves laikā man piederēja vairākas mājas (protams, ne vienlaicīgi), un ne reizi vien izjutu to pašu lepnumu no tā, ka atkal man bija iespēja bezpersonisko un neapdzīvoto māju padarīt par drošu manas ģimenes patvērumu. Pārvācoties uz jaunu vietu, mēs visbiežāk izvēlējāmies māju, kas bija lielāka par iepriekšējo, bet kādu dienu es sev pateicu “pietiek”, un mēs izvēlējāmies mazāku māju, bet daudz ērtāku un mājīgāku. Un ticiet man, es nekad šo lēmumu nenožēloju. Pat šodien, braucot garām lielajai mājai, kuras īpašnieks biju kādreiz es, es saprotu, cik daudz laimīgāki mēs esam šobrīd mazākajā mājā.

5. Ietaupījumu lielums. Kaut kā ir noticis tā, ka par personīgās veiksmes mērauklu ir kļuvusi nauda, nauda un vēlreiz nauda. Ne mēs pirmie un, iespējams, ne pēdējie – šī mēraukla, laikam, pastāv kopš cilvēki sāka izmantot naudu kā maiņas līdzekli. Bet pēdējā laikā es sāku aizdomāties, vai tik šis reiz izvēlētais etalons ir bijis pareizais standarts? Un, varbūt, cilvēka veiksmes pakāpi nosaka nevis uztūkušais naudas maks vai bankas konts, bet kaut kas cits? Kaut vai tas, cik daudz labu darbu mums atvēlētajā laikā esam paspējuši padarīt?

6. Mobilā tālruņa modelis. Nesen visa mūsu ģimene ar bērniem atpūtās netālu no mājas esošajā parkā. Pie mums pienāca mūsu draugi ar bērniem. Un kad līdz manām ausīm nonāca bērnu sarunu fragmenti, visbiežāk es dzirdēju „mērīšanos” ar kabatas (un ne tikai) gadžetiem. “Un kāds ir tev iPhone? Tas ir kāds iPod modelis? Uzmini, kam dzimšanas dienā uzdāvināja jaunu planšeti?” Es, atklāti sakot, nobijos, cik daudz enerģijas bērni, kuriem vēl nav 10 gadu, tērē tam, lai salīdzinātu elektronikas priekšrocības un trūkumus. Bet, kad es gribēju viņu sarunu pārtraukt un palūgt parunāt par kaut ko citu, es atcerējos, ka mēs, pieaugušie, nemaz no viņiem tik ļoti neatšķiramies. Un, ja mēs “nemērāmies” ar telefoniem, tad dziedam slavas dziesmas saviem jaunajiem klēpjdatoriem un televizoriem, kuru lielums draudoši tuvojas veselas dzīvokļa sienas izmēram.

7. Agra aiziešana pensijā. Daudzi cilvēki par to tik vien sapņo. Diemžēl, tas rada to īpašo cilvēku pasugu, kuri, esot darbā, tik vien dara, kā sapņo par to dienu, kad uz turieni vairs nebūs jāiet. Personīgi es šādu pieeju uzskatu par tuvredzīgu. Turklāt, kā man liekas, tā par neiespējamu padara iespēju šo darbu baudīt. Turklāt, vecums, kurā iet pensijā, ir atkarīgs no neskaitāmiem faktoriem, no kuriem daudzi nav atkarīgi no mums, – kādam paveicas kļūt bagātam tikai tāpēc, ka viņš izrādījās pareizajā vietā un pareizajā laikā, bet kādam veiksme vienmēr pagriež muguru. Un mēs vēl nepieminējām tos, kuri ir spiesti strādāt pat pēc pensijas vecuma sasniegšanas, jo viņiem bez sevis ir vēl kāds jāuztur.

8. Fotogrāfijas sociālajos tīklos. Mūsdienās gandrīz ikviens, kam ir dators, izliek sociālajos tīklos savas fotogrāfijas – sākot ar fotogrāfijām jaunajās drēbēs un tusiņos, līdz pat ceļojumu fotogrāfijām. Un, kā likums, šie attēli tiek rūpīgi atlasīti – tā, lai tie atspoguļotu tikai vislaimīgākos mūsu dzīves mirkļus. Un, lūk, paradokss – mēs gandrīz vai katru dienu sūkstāmies, ka to meistaru dēļ, kas prasmīgi prot rīkoties ar Photoshop nav iespējams noteikt, ir attēls uzlabots vai nē, un tajā paša laikā nekautrējamies sociālajos tīklos ievietot savas personīgās, īpaši atlasītās jeb „fotoshopētās” bildes.

Tāpēc… pietiks censties iespaidot citus cilvēkus ar nopirktajām un iegūtajām mantām. Labāk iespaidosim viens otru ar vērtīgi nodzīvotu dzīvi.

Avots: freebysnes.ru

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Vienkāršība – tas ir ceļš uz balansu, brīvību un pozitīvām emocijām.

Diemžēl daudzas no mums tā vietā, lai savu dzīvi vienkāršotu, sāk to sarežģīt. Ir dažas lietas, pret kurām tas nebūtu pieļaujams. Lūk, pāris no tām:

Attiecības.

Attiecībām vajadzētu dot tev prieku un nekādā gadījumā ne galvassāpes. Ja tavā dzīvē ir cilvēki, ar kuriem kontaktējoties tu nejūties komfortabli, ērti, neaizver uz to acis, bet gan centies šo situāciju labot. Neveselīgas attiecības nenes neko citu, kā vien negatīvas emocijas un veselības problēmas.

Vēlēšanās izdarīt visu un uzreiz.

Šāda situācija paaugstina stresu un samazina veiktspēju. Necenties atrisināt visu un uzreiz. Izvēlies kaut ko vienu un noved to līdz galam.

Negatīvas domas.

Par to tiek runāts un rakstīts daudz. Bet grūti to visu, ko dzirdam izdarīt. Bet padomā… negatīvas emocijas ir absolūti  bezvērtīgas.

Aizvainojums, sarūgtinājums, naids un greizsirdība vēl nevienam cilvēkam dzīvi nav uzlabojuši.  Kļūsti par sava prāta saimnieci  un iemācies savas domas kontrolēt. Padomā kādreiz – kas ir TAS, kāpēc tev tādas domas rodas, atrodi iemeslu un centies to likvidēt. Pozitīva domāšana ļaus tev pasauli ieraudzīt pavisam citā gaismā.

Vārdi.

Nemētājies ar vārdiem, nepļāpā pārāk daudz un centies sekot tam, lai viss, ko tu runā, būtu patiess un no sirds. Izvairies no tenkošanas.

Mērķi.

Neuzstādi sev pārāk daudz mērķus uzreiz. Izvēlies uz to brīdi galvenos un darbojies ar tiem. Tos sasniegusi, pievieno savam sarakstam tos, kas no atlikušajiem ir paši svarīgākie utt. Tik ilgi, kamēr sasniegsi visu, ko biji ieplānojusi.

Atkarība no laika.

Ļoti daudzu cilvēku dzīve ir saplānota burtiski pa minūtēm. Viņi visu laiku kaut kur skrien, viņiem regulāri nepietiek laika. Tādā tempā dzīvot nedrīkst. Ir noteikti savā dzīvē jāatrod minūtes, kurās vari apstāties un veltīt tās tikai sev.

Laiks ekrāna priekšā.

Televīzija, kino, video spēles un interneta atkarība atņem daudz vairāk laika, nekā tev liekas. Vismaz dažreiz izslēdz VISU tehniku, kas ir tev apkārt un izbaudi patiesu mieru.

Manta.

Pārāk liels skaits mantu un īpašumu var ļoti nopietni sarežģīt mūsu dzīvi. Materiālie labumi, kuru iegūšanas dēļ galu galā mēs nodzīvojam lielāko savas dzīves daļu, atņem mums ne tikai naudu, bet arī  enerģiju, veselību, uzmanību, laiku, attiecības, rada liekas negatīvas emocijas un ar to saistās gandrīz viss, kas tika minēts augstāk.

Tas nenozīmē, ka ir jāatsakās no mašīnas, mājas, iekārotā kažoka, bet tas nozīmē tikai to, ka nav tam jāatvēl un tā dēļ jāzaudē  tik daudz no visa, kas mums pieder, pie tam daudz vērtīgāks par šo kažoku.

Uz tikšanos tepatās,

Aija