Ne vienmēr mēs varam izvēlēties labāko ražas novākšanas laiku, jo brīvdienas iekrīt tad, kad sanāk un radi palīgā sabrauc, kad var sabraukt. Bet tomēr – neslikti zināt dažus noteikumus, lai talkas rezultāts būtu maksimāli labākais.

Ķeroties klāt pie ražas novākšanas, būtu labi, ja mēs varētu ievērot 3 vienkāršus noteikumus. Pirmie divi augsto dārzeņu produkcijas kvalitāti palīdzēs uzturēt, bet, ievērojot trešo, – var palielināt ražīgo dārzeņu kultūru (gurķu, tomātu, kabaču) produktivitāti.

Pirmais – dārzeņi, kas paredzēti pārstrādei un uzglabāšanai jānovāc sausā laikā. Novākti lietus periodā, tie ne tikai sāks pūt, bet mazāk saturēs bioloģiski aktīvās un minerālvielas.

Dārzeņu masveida novākšanu labāk ieplānot agri no rīta. Lapu dārzeņus var vākt arī vēlu vakarā, bet ne pa dienas vidu.

Un vēl. Vāksim augļus to tehniskās gatavības stadijā, negaidot to pilnīgu nogatavošanas krūmā. Tas ievērojami veicina daudzreiz vācamo kultūru ražu.

Jāatgādina arī tas, ka tomātus jānovāc būtu rozā, brūnganus vai pat bālus – sasniegušus to augļa lielumu, kas raksturīgs konkrētai šķirnei.

Pipari jānovāc tiklīdz tie sasnieguši nepieciešamo izmēru un tiklīdz sāk mainīties to krāsa. Pirms to lietošanas, piparus un tomātus ir jānogatavina, jo šādi tajos palielināsies barības vielu daudzums.

Cukini un kabačus, kas paredzēti ziemas glabāšanai, jāizaudzē līdz maksimālajam to lielumam un jānovāc tikai tad, kad ir nocietinājusies to miza. Augļus, kas tiks izmantoti pārtikā uzreiz vai arī konservēšanai, jānovāc, kad to lielums pārsniedz trešdaļu no maksimālā.

Pupiņas novāc atkārtoti, noņemot pākstis 8-12 dienas pēc aizmetņu parādīšanās. Zaļās pupiņas pēc novākšanas ātri zaudē kvalitāti, tāpēc pārtikā tās jālieto uzreiz vai arī jāsasaldē vai jākonservē. Lai iegūtu nogatavojušās pupiņas, pākstis atstājam uz krūmiem līdz tās izkalst.

Novācam sakņaugus

Sakņaugus vācam tad, kad tie nobriest. Ja pilnībā nogatavinātus sakņaugus atstāsim vagās līdz rudenim, to kvalitāte samazināsies: tie sāk ieplīst, tos sabojā gliemji un citi augsnes kaitēkļi, bet lietainā rudenī tie sāk arī pūt.

Turklāt, piesārņotā augsnē (ekoloģiski tīras augsnes mūsdienās praktiski nav), pārstāvējušies sakņaugi sāk sevī uzņemt smagos metālus un citas toksiskas vielas. Tas notiek tāpēc, ka, novecojot, tie sāk zaudēt pašattīrīšanās spējas, pateicoties kurām, mēs iegūstam augstas kvalitātes dārzeņus.

Uz tkšanos tepatās,

Aija

Vasaras puķes jau sals ‘’nokodis’’, ziemcietes jau būtu laiks nogriezt, pabarot ar rudens mēslojumu un likt gulēt.

BET – kur tad ņemt košumu un acu prieku?

Taisām podkastes, kuras var glabāt līdz Helovīnam, līdz Mārtiņiem, Valsts svētkiem vai visu ziemu!

Vannelē sastādi sarzāli, zilgano auzeni, samteni un mārtiņrozi. Blakus pāris ķirbēni un rudens krāsa pagalmam gatava.

Var vienkārši – saplūc vai nopērc fizāļus, saliec spainītī, apkārt vīnstīgu – stāvēs līdz Mārtiņiem!

Minimālistiem – vecā piena kannā hortenziju bumbas.

Te jau lielāks darbs, bet būs aktuāli visu ziemu. Spaiņos -egle, virši, brūklenes,dekoratīvie kāposti, atraitnītes un krustaines.

Šī kompozīcija būs piemērota pat tiem, kuriem vien balkons vai palodze. Ej uz mežu – salasi ķērpjus, sūnas, sarauj mazus egļu zariņus un ja vēl atradīsi aizkavējušās brūkleņu mētras…kārto – kur vien vēlies. Bļodā, kastē, podā…Būs ļoooti skaisti!

Un pēc labi padarīta darba – lielu krūzi ar siltu, smaržīgu tēju!

Foto avoti: pinterest.com

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Katrs puķmīlis un dārza entuziasts zina, ka pat tad, ja dārzā nekas nav darāms, kājas pašas uz turieni aiznes. Tā ir kā apgaita, kā saruna ar kokiem, krūmiem, guļošajām vai snaudošajām puķēm.

Ja mēs Dārzu Jūtam un Mīlam kā Dzīvu, tad Dārzs un Daba atbild ar to pašu.

Augļu dārzā

Ja nav paspēts:

• Ja no mājas labi redzami augļu koki, tad līdz ar pastāvīgu (ilglaicīgu) sniegu tajos jāiekar un jāuzpilda putnu barotavas – būs prieks bērniem un visai ģimenei, arī ziemā dārzs (vai terase, balkons, palodze) būs mazo draugu un dzīvības pilns. Protams, jāatceras – ja putni ir sākti piebarot, tas jādara visu ziemu, līdz gaisa temperatūra sasniedz pozitīvas atzīmes termometrā…
• apsien augļu un dekoratīvo koku stumbrus, lai grauzēji un meža zvēri netiek klāt (tai skaitā stirnas, jo tūju skujas tām ir kā delikatese). Koku stumbrus var apsiet ar egļu zariem, jo ir asi.
• piesedz jaunos zemeņu stādījumus.
• Vāc materiālus Ziemassvētku kompozīcijām (puzuriem, Adventes vainagiem, galda dekoriem utt.)

Košumdārzā

• toveraugu kompozīcijās – Adventes un Ziemassvētku laiks;
• Piesedz jutīgākās ziemcietes;
• Ja sasnieg, nokrati sniega segu no kokiem un krūmiem, lai to vainags netiktu bojāts;
• Piesien skuju kociņus pie stabila mietiņa, zarus pieglaud pie stumbra un apsien ar auklu, lai sniegs tos neatliektu;
• Iestājoties salam, ieziemo rozes (tikai tad, kad gaisa temperatūra ir ap – 5C).
• Ja nav sals, var pārrakt komposta kaudzi. Papildus gaisa ‘’porcija’’ palīdzēs tam labāk sadalīties.

Sakņu dārzā

· Ar zemi, ja tas nav vēl paspēts un laika apstākļi atļauj!

Siltumnīcā, pagrabā

• Sašķiro vasarā ievāktās puķu sēklas;
• Pagrabā pārlūko krājumus, izvāc bojātos dārzeņus un augļus;
• Uzmani, lai pagrabā neieviešas grauzēji;
• Pārlūko dāliju gumus, vai tie nav sažuvuši, bojāti.

Mājās, pilsētā

• Siltās telpās vari diedzēt bioloģiski audzētu kviešu graudus, redīsu, lēcu, lapu sinepju un kressalātu sēklas;
• Decembra sākumā var modināt uzziedināšanai paredzētās kreime­nītes;
• Telpaugiem rasini lapas;
• Kaktusus novieto vēsā, sausā telpā;
• Samazini laistīšanu un mēslošanu telpaugiem;
• Apmeklē dārza preču veikalu. Tagad pārdevējiem būs vairāk laika parunāt. Varēsi pārliecināties, kuras sugas labi izskatās ziemā, kādu tehniku pirkt nākamgad, kura krāsa vislabākā dārza vārtiņiem utt.

Un vēl :

11. novembris – Lāčplēša diena. Latvijā to atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

Iededz sveci logā, piespraud sarkanbaltsarkano lenti pie krūtīm

18.novembris – LATVIJAS REPUBLIKAS PROKLAMĒŠANAS 94. GADADIENAI veltīti pasākumi.

21. novembris – Kustoņu diena. Šajā dienā arī meža valdnieks Lācis „atmet visam ar ķepu” un dodas ziemas miegā.

Ticējumi. Ja laikā ap 21. novembri odi vēl sijājas, tad būs lēna, silta ziema.

25.novembris. Katrīnas.

Ticējumi. Migla Katrīnās uz mīkstu, bet sniegainu ziemu. Ja Katrīnas čurā (līst), tad Andrejs spaida (salst). Sals laikā ap Katrīnām norāda uz siltu laiku Pavasara Mārā (25. marts).

Arī Mūžības Svētdiena. Baznīcas gada pēdējā svētdienā tiek pieminēti visi mūžībā aizgājušie, atgādinot, ka mūsu ceļš ved pretī Mūžīgajai dzīvei.

30.novembris. Andreji.

Līdz Andrejiem bija jānokauj visi tie mājdzīvnieki, kurus nebija domāts izmitināt līdz pavasarim. Andreja naktī agrāk svarīga vieta bija zīlniecībai. Puiši pūlējās uzzīlēt, kādas viņiem būs līgavas, meitas – kādi būs līgavaiņi.

Ticējumi. Kādi Andreji, tāda visa ziema. Ja Andrejos salst – ziemā sagaidāms stiprs sals. Ja līst – ziema būs maiga un atkušņaina.

2.decembris – pirmā advente.

9.decembris – otrā advente.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Lai pavasarī varētu priecāties par ziedošām puķu dobēm un sakoptu dārzu, vēl jāveic pēdējie darbi. Darbi, pēc kuriem dārzs un dārznieks varētu doties ziemas atpūtā, uzkrāt spēkus, plānot jaunus darbus pavasarim un baudīt ziemas priekus.

Augļu dārzā

• Vēl var avenēm un kazenēm izgriezt vecos dzinumus;
• apgriez vīnogulājus, noliec un apsedz ar egļu zariem;
• apsien augļu un dekoratīvo koku stumbrus, lai grauzēji un meža zvēri netiek klāt (tai skaitā stirnas, jo tūju skujas tām ir kā delikatese). Koku stumbrus var apsiet ar egļu zariem, jo ir asi.
• piesedz jaunos zemeņu stādījumus.

Košumdārzā

• ieziemo toveraugus;
• mulčē sīpolpuķu dobes, piesedz jutīgākās ziemcietes;
• iztīri dīķi no rudens lapām; ūdenī var ievietot ūdens bumbu, kura neļaus visam ūdenim sasalt, jo kustēsies.

• kaļķo zālienu;
• piesien skuju kociņus pie stabila mietiņa, zarus pieglaud pie stumbra un apsien ar auklu, lai sniegs tos neatliektu;
• iestājoties salam, ieziemo rozes (tikai tad, kad gaisa temperatūra ir ap -5C).
• Nogrāb sakritušās lapas, vēlams tās sadedzināt, sevišķi, ja sakritušas kastaņu lapas, labāk to darīt retāk, bet kārtīgi.

Mājai

• No jumtiem, lietus novadiem jāiztīra skujas, lapas un viss cits, kas sakrājies (tikai pēc tam, kad šis viss beidzis krist!), jāiztīra smilšu uztvērēji kanālos un gūlijās, lai ziemā un pavasarī šīs sistēmas spēj nevainojami darboties.

Sakņu dārzā

• novāc vēlos kāpostus, puravus;
• vēl var uzrakt dobes, iestrādājot fosfora mēslojumu;
• apber rabarberus ar satrūdējušiem kūtsmēsliem;
• novāc pēdējos burkānus, pētersīļus;

Siltumnīcā, pagrabā

• neapkurināmu siltumnīcu iztīra no augu paliekām, dezinficē;
• sašķiro vasarā ievāktās puķu sēklas;
• pagrabā pārlūko krājumus, izvāc bojātos dārzeņus un augļus;
• uzmani, lai pagrabā neieviešas grauzēji.

Telpās

• telpaugiem rasini lapas;
• kaktusus novieto vēsā, sausā telpā;
• samazini laistīšanu un mēslošanu telpaugiem;
• sāc modināt amarilli, lai tas uzziedētu Ziemassvētkos.

Un vēl :

31. oktobra vakars – Helovīns (angļu: Halloween) ir Visu svēto dienas priekšvakars. Svētki ir ļoooti seni. Sākums tiem meklējams pie senajiem ķeltiem, kuri jauno gadu atzīmēja 1. novembrī. Nakti pirms šīs dienas viņi uzskatīja par brīdi, kad robeža starp dzīvajiem un mirušajiem izzūd.

1. novembrī ir Garu diena. Šajā dienā senču gari nāk uz savām bijušajām mājām, lai redzētu, kā dzīvo dzīvie un vai sargā sentēvu tikumus.

Ticējumi. Kādi vēji iepūš 1. novembrī, tādi pārsvarā pūtīs laikā no Katrīnām līdz Andrejiem.

Dvēseļu diena ir 2. novembrī. Visu šogad mirušo dvēseles klīst apkārt līdz pat Dvēseļu dienai, kad tās paliekamu vietu atrod kapsētā.

Ticējumi. Sals Dvēseļu dienā sola sniegainu un aukstu ziemu. Ja miglaina Dvēseļu diena – būs mīksta ziema.

Mārtiņi (10. novembris) ir novembra mēneša galvenie svētki. Nedēļu, kurā iekrīt Mārtiņdiena, sauc par Mārtiņa nedēļu. Šīs nedēļas Piektvakars nozīmēja Veļu laika beigas. Ar Mārtiņu vakaru sākās Budēļu laiks, kas turpinājās līdz pat Metenim. Mājinieki budeļus centās godam uzņemt un pamielot.

Ticējumi. Ja Mārtiņos salst – Katrīnas (25. novembris) un Andreji (30. novembris) būs slapji, tajos līs. Ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi – visa ziema būs ar atkušņiem. Ja Mārtiņi ir skaidri – ziemā būs sali, bet kopumā sagaidāms labs gads. Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis – būs skaidrs siena laiks.

Un ja tā labi apdomā – kā senie latvieši, tā senie ķelti dzīvoja pēc viena plāna. ‘’Pa lielam’’ viss bija vienots – kā gadskārtu riti, tā darāmdarbi. Vai mēs dzīvojot trauksmainajā 21.gs neesam aizgājuši pārāk tālu no pirmsākuma?…

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

„Jau kļavu lapas sārtojas, jau dzērves rindā kārtojas…’’ – tas bija viens no maniem pirmajiem bērnības dzejoļiem un pašlaik ir tieši tāds laiks – laiks, kad daba gatavojas mieram un miegam.

Parunāsim par to, ko un kā darīt, lai dārzs šo laiku pavadītu pēc iespējas labāk.

Augļu dārzā:

• Septembra vidū vēl var paspēt iestādīt kādu zemeņstādu.

• Mulčē aveņu un kazeņu stādījumus. Avenēm saīsina jaunos dzinumus, veicinot to pārkoksnēšanos, izgriež vecos dzinumus.

• Stāda augļu kokus – ābeles, ķiršus, vai pierok augļu kociņus, kas stādāmi pavasarī.

• Ogulājiem izgriež sausos zarus.

Sakņu dārzā:

• Līdz salnām jāpaspēj novākt ķirbji.

• Vāc ražu – pupiņas, sakņu selerijas, burkānus.

• Rok kartupeļus.

• Novāc vasaras ķiplokus.

• Kaļķo augsni.

• Gatavo kompostu.

Puķu dārzā:

• Mulčē ziemciešu un sīpolpuķu dobes.

• Ievāc vasaras puķu sēklas.

• Pirms pirmajām salnām jānorok gladiolu bumbuļsīpoli.

• Stāda narcises, hiacintes un citas sīkās sīpolpuķes.

Piemēram:

Iesaku stādīt dažādas sugas kopā, vairākos stāvos – atbilstoši ziedēšanas laikam: kad vienas jau beidz ziedēt, turpat uzzied citas.

Labi var kombinēt Greiga tulpes/ tulipa greigii/ šķirnes ‘Rotkappchen’ un ‘Donald Duck’ abas zied aprīlī – maijā (stādīt 15cm platumā un 5 – 7cm dziļumā, šķirnes var likt pamīšus, lai iegūtu raibu rindu).

Pēc tam lielziedu krokusus/ crocus vernus/ sajaukumu no 4 krāsām, – balts, dzeltens, gaiši zils un violets( stādīt 3-5cm dziļi, divās pamīšus esošās rindās10 cm platumā, tā ka tulpju sīpoli paliek zem krokusu sīpoliem.

Ko iegūsi? Apmēram mēnesi dobe būs krāšņa, jo krokusi zied aprīļa vidū, bet pēc to noziedēšanas uzzied tulpes. Jā, ja ir vēlme stādīt lielu dobi, tad izdevīgāk sīpolus pirkt vairumā (piemēram, firmā’’ Onava’’).

• Pēc pirmajām salnām jānorok dāliju gumi.

• Grābj lapas.

Siltumnīcā:

• Steidzina sīpolus lociņu iegūšanai.

• Stāda salātu dēstus.

• Vāc tomātus, gurķus, vīnogas.

Telpās:

• Skābē kāpostus, loba pupiņas.

• Konservē, saldē, marinē…gatavo krājumus ziemai.

• Noņem un notīra balkona kastes, ja tām nav paredzēta jauna, rudens kompozīcija(!)….

Kompozīciju veido dažādu krāsu virši, brūklenes un kāds ķirbēns. Šāda kompozīcija mierīgi arī pārziemos, vēlāk ķirbi vari nomainīt ar Ziemsvētku akcentu….

• Notīra, sašķiro dāliju gumus, gladiolu sīpolus.

Un vēl…

Septembrī ir tikai viena diena, kad jāizpilda dažādi rituāli un jāvēro laika zīmes – Miķeļi, ziemas sākuma svētki, ko svin 29.septembrī. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Mihaelam. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē ‘dievam līdzīgs’.)

Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības – pēdējā pļaujas diena, kad ar dažādu rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību. Jumis ir latviešu druvu dievība.

Miķeļi iezīmē rudens saulstāvjus, kad diena un nakts atkal ir vienādā garumā. Ar Miķeļdienu sākas Veļu laiks, kurš beidzas Mārtiņos (10. novembris).

Ticējumi:

• Ja Miķeļos ozoliem vēl ir zīles, būs dziļi Ziemassvētki.

• Ja ap Miķeļiem līst lietus, gaidāma mīksta ziema.

• Ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasarī ilgi turēsies sniegs.

Un vēl – Miķeļi iekrīt visbagātākajā laikā, tādēļ galds šai dienā ir ēdienu pārpilns. Uz galda noteikti vajadzēja būt gaļai, arī svaigi skābētajiem kāpostiem.

Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās. Viss oktobris ’’iekrīt’’ Veļu laikā.

Veļus – mirušo senču garus, sauca arī par iļģiem, vecīšiem, vecajiem, paurīšiem, ķauķiem, ēniem, māžekļiem. Veļu laikā nevērpa vilnu, nedzina vadžus, nepirka, nepārdeva, neveda lopus projām no mājām un netrokšņoja. Tumšais laiks pirms ziemas saulgriežiem ir laiks, kad veļu valstība pienāk vistuvāk zemei, kad cilvēkam uzglūn vislielākās briesmas. Ne velti senie latvieši šos neomulīgos vakarus pavadīja, minot mīklas, sacerot pasakas. Mīklu minēšana simbolizēja gaismas atdzimšanu, tumsas spēku pieveikšanu un saules uzlēkšanu.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Lai arī augusts jau pusē, liela daļa šo darbiņu prasīt prasās izdarāmi – ja ne augustā, tad septembrī.

Augļu dārzā:

• mēslo augļu kokus ar fosforu un kāliju saturošiem minerālmēsliem, lai palielinātu koku salizturību;

• pēc ogu nolasīšanas uzirdina augsni ap ogulājiem;

• avenēm un kazenēm izgriež noražojušos dzinumus; upeņu un jāņogu krūmiem izgriež bojātos un sausos zarus.

Sakņu dārzā:

• Mēneša vidū stāda zemenes, zemeņu ceriem nogriež jaunās ‘’ ūsas’’;

Labs laiks stādīt zemenes ir tad, kad Mēness atrodas Lauvas zvaigznājā. Tuvākie datumi – 15. 16. un 17.08.

• zaļumiem iesēj dilles un redīsus, nolasa gurķus; 

• novāc sīpolus un ziemas ķiplokus,

• mēneša vidū ar ceru dalīšanu pavairo daudzgadīgos dārzeņus un garšaugus -ziemas lokus, skābenes, mārsilu u.c.

• tomātiem nokniebj augšējos dzinumus, vāc tomātus sēklu ieguvei;
  pārrok kompostu.

Puķu dārzā:

• stāda vēlziedes, muskares, lilijas, krokusus;

• dod papildmēslojumu viengadīgajām puķēm;

• apgriež lobēlijas un lobulārijas, lai zied līdz salnām;

• dālijām un gladiolām paliek balstus, lai puķes neizgāžas;

• sēj zālienu, un sausā laikā to laista;

• mēneša beigās stāda rododendrus, skuj­kokus un viršus;

• pastāvīgā vietā izstāda divgadīgos augus.

Siltumnīcā:

• novāc tomātus,

• siltumnīcas augus labāk laistīt dienas pir­majā pusē;

• vēdina siltumnīcu, lai uz nakti neveidotos kondensāts un neveicinātu sēņu slimību izplatību;

• galotņo tomātus, lai neveidotos jauni ziedneši.

Telpās:

• ja nepieciešams, pārstāda pa vasaru sa­kuplojušos telpaugus;

• hipeastriem samazina laistīšanu;

• mēneša beigās pārvieto ārā iznestos telpaugus uz iekštelpām.

Un vēl:

• Lielā Māra jeb Latgales Māra – 15. augusts. Lielās Māras mielastam kauj āzi. Nedrīkst mērkt linus, velēties. Uzkopa māju, jo kukaiņi, it sevišķi blusas, kas šai dienā izdzīti, atpakaļ vairs neatgriežas.

Ticējums:  Ja Lielās Māras naktī ir salna – būs agrs rudens. Ja sīpolus vāc 15. augustā – tie neizaugs lokos. Ja debesīs gubu mākoņi, būs jauka atvasara.

• Bērtuļa diena – 24. augustā. Rudens sēņošanas sākums. Bērtuļos beidzas medus vasara. Šajā dienā „jākāpj bitēs” un tām jāatņem saulainais vasaras ienesums, bet pirms tam jānoskaita pateicības lūgšana dzīvajai radībai, kas palīdz cilvēkam.

Ticējums: Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem – pirms Miķeļiem būs sniegs. Ja Bērtuļi jaunā mēnesī (šogad tā ir) un labs laiks – tāds pats būs visu rudeni.

• 25. augusts – Linu diena. Tā ir diena, kad dzērves „aiznes” launagu. Atpakaļ to „atnesīs” tikai nākamajos Jurģos( 23.aprīlī).

Ticējums: Ja vēss un lietains 25. augusts – būs auksta ziema.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta