„Man diennaktī trūkst dažu stundu…” – mēs bieži vien gan paši tā sakām vai domājam, gan esam to dzirdējuši no citiem. Bet, ja tas būtu iespējams – vai tiešām šīs papildus stundas mums palīdzētu kļūt efektīvākiem?

Kad mēs domājam par mūsu uzdevumiem dažādās jomās (pavadīt laiku kopā ar ģimeni, būt labam darbiniekam, turpināt izglītoties, nodarboties ar hobiju utt.), šķiet, ka 24 stundu tam visam nebūs gana. Bet tas ir viss, kas mums ir un vairāk nebūs! Un veiksmes atslēga, lai šo visu uzlabotu, slēpjas prasmē katru brīvo brīdi izmantot pēc iespējas efektīvāk.

Sāksim ar rīta rituāliem

Pieņemsim, ka šodien ir pirmdiena. Jūs nogulējāt modinātāja zvanu un par 15 minūtēm nokavējāt darbu. Arī brokastis jūs nepaēdāt. Tagad jūs sēžat pie sava rakstāmgalda, skatāties uz ienākošajiem ziņojumiem un, iespējams, sev sakāt: „Tā būs gara diena!”. Neatkarīgi no tā, vai tā ir pirmdiena vai piektdiena: pareizi sākta diena iespaido visu pārējo dienas daļu vai pat nedēļu. Ko nozīmē pareizi sākta diena? Ar to tiek domāts: pietiekams miegs, fiziskās aktivitātes, kā arī labas brokastis, dienas uzdevumu saplānošana un rīta meditācija vai lūgšana.

Labā ziņa: lai uzlabotu darbaspējas, nav obligāti visu uzskaitīto ieplānot un darīt uzreiz.

Vispirms padomājiet par to vienu punktu, kas uzlabos jūsu rīta noskaņojumu, un iekļaujiet to savā dienas plānojumā. Iespējams, tā ir jaukas mūzikas klausīšanās, 10 min. grāmatas vai žurnāla lasīšana. Lai vai kas tas būtu, tas dos jums skaidru prātu un uzlabos darbaspējas.

Lai smadzeņu darbaspējas iedarbinātu vēl vairāk, lūk, vēl viens pasaulslavenā kognitīvo funkciju uzlabošanas speciālista Džima Kvika padoms: tīriet zobus ar neierasto roku. Ja jūs to vienmēr darījāt ar labo roku, ņemiet zobu birsti kreisajā. „Kad ķermenis kustās, smadzenēm ir jautri”, Kviks joko un šo rituālu izskaidro ar to, ka šādi aktivizējas neironu savienojumi. Džimam Kvikam ir vēl daudzi citi paņēmieni, kas saistās ar smadzeņu darbības uzlabošanu. Par to es pastāstīšu nākamajā publikācijā.

Vispirms apēdīsim vardi

Reiz rakstnieks Marks Tvens teica: ja no rīta apēdām vardi, mēs varam būt droši, ka tas bija vissliktākais, kas ar mums šodien varēja notikt. Varde, par kuru viņš runā, ir mūsu šodien ieplānotais vissvarīgākais (varbūt nepatīkamākais) uzdevums vai darbs, no kura mēs visvairāk baidāmies, jo tas ir tik liels un svarīgs, ka tas karājas pār mums, kā bieds. Ieradums izpildīt šo uzdevumu pašu pirmo dos mums visai dienai milzīgu impulsu jeb grūdienu, lai sasniegtu savus mērķus un pasargātu mūs no prokrastinācijas.

Uzlabosim savu darba vidi

Apple dibinātājs Stīvs Džobss bija „kustīgo”, ja tā var teikt, sapulču cienītājs. Viņa biogrāfs Volters Aizeksons atceras, ka Džobss uzstāja, lai viņu pirmā tikšanās sakarā ar grāmatu notiktu pastaigas laikā. Starp citu, Apple joprojām savus cenšas darbiniekus atbrīvot no pārāk ilgstošas sēdēšanas.

Pamēģināsim:

• Sēdēt nevis uz krēsla, bet gan uz fitnesa bumbas.
• Pie galda stāvēt, nevis sēdēt.
• Uz sporta zāli iet pusdienlaikā.
• Tikšanās organizēt pastaigājoties/kustoties. Ja vien tas ir iespējams.

Darba dienas gaitā iekļaujot fiziskās aktivitātes, mēs daudz labuma gūsim gan savai veselībai, gan palielināsim savas darbaspējas, tā samazinot laiku, kad „plivināmies mākoņos”, gan arī uzlabosim kognitīvās spējas, garastāvokli un ražīgumu.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Laikam jau nav nevienas mūsu vecuma sievietes, kura kādreiz nebūtu iepazinusies ar grāmatas varoni Skārletu O`Hāru un viņas slaveno frāzi „Par to es padomāšu rīt”. Un arī latviešu sakāmvārds „Rīts gudrāks par vakaru” pilnībā atspoguļo visas situācijas „labumu”: ja negribas kādu problēmu risināt šodien, labāk to atlikt uz rītdienu.

Bet dzīvē viss ir daudz prozaiskāk: svarīga darba vai lēmuma pieņemšanas atlikšana uz vēlāku laiku var beigties gan ar reputācijas pasliktināšanos darbā, gan sabojātām attiecībām ar apkārt esošajiem un beigu beigās arī ar neapmierinātību pašai ar sevi. Psihologi šādai situācijai pat ir devuši īpašu nosaukumu „Skārletas sindroms” vai prokrastinācija. Un tagad ar šo likstu iepazīsimies tuvāk un, ja tā nav sveša arī tev (man tā nav sveša noteikti), mēģināsim saprast, kā no tās atbrīvoties.

Sīkāk par terminu – prokrastinācija

Prokrastinācija (vilcināšanās) ir pastāvīga svarīgu, bieži vien nepatīkamu darīšanu atlikšana uz vēlāku laiku. Un būtu jau nekas, ja beidzot tos mēs arī izdarītu, bet nē taču: vienmēr atrodas daudz "svarīgāki" darbi. Pieņemsim, ka tev jāsāk gatavot atskaite (vai jebkāds darbs), kas ir jānodod/jāizdara pēc pāris dienām. Tā vietā, lai sāktu strādāt pie prezentācijas, datu analīzes un materiālu meklēšanas, tu tērē laiku bezjēdzīgiem un nevajadzīgiem darbiem. Piemēram, ej uz veikalu, izdomā tikties ar draugiem, uzkop māju, sāc mazgāt traukus.

Droši vien katra no mums ir saskārusies ar līdzīgu situāciju un zina, cik svarīgu lietu atlikšana var sabojāt dzīvi. Kas mums liek tā rīkoties? Daži no iemesliem ir šie:

• Bailes no neveiksmes.
• Nevēlēšanās izcelties, ja darbu paveiksi labi.
• Perfekcionisms – bailes, ka kāds šo darbu izdarīs labāk par tevi.
• Nevēlēšanās nokļūt diskomforta zonā (slinkums?).
• Vēlēšanās visu izdarīt pretēji (protesta gars).
• Patīk strādāt ārkārtas režīmā utt.

Patiesībā, tas nav pat svarīgi, kādu iemeslu dēļ ir radies šis "Skārletas sindroms." Svarīgāk ir saprast, cik bīstams tas ir un ko darīt ar šo problēmu.

Lūk, kādi ir šī sindroma „zemūdens akmeņi”:

• Vēl lielāku problēmu radīšana: agri vai vēlu nepieciešamība šo jautājumu atrisināt vai darbu izdarīt, pienāks, toties laika tam būs kļuvis pavisam maz;
• Pastāvīgi pieaugoša neapmierinātība ar sevi un vainas sajūta;
• Tiek zaudēts dzīves prieks, viegluma sajūta, to visu sāk aizstāt satraukums un stress;
• Bezpalīdzības sajūta un situācijas kontroles zaudēšana;
• Depresijas veidošanās;
• Apkārtējo neapmierinātība;
• Šāda periodiska attieksme pret pienākumiem (svarīgu darbu izpildi) var beigties ar atlaišanu no darba, darbinieka reputācijas sabojāšanos.

Paldies Dievam, prokrastinācija ir absolūts sīkums, salīdzinot ar sliktu veselību vai citu nelaimi. Tomēr, ja tai savā dzīvē ļausi eksistēt un pat iesakņoties, tad arī tā var būtiski ietekmēt veselību.

Tāpēc, ja situācija, kad tu mīņājies uz vietas, kaut gan liekas, ka esi dikti aizņemta, ir bieža parādība, ņem vērā sekojošus ieteikumus:

1)Savu dienu plāno jau iepriekš.

Padoms vecs kā pasaule, bet vienmēr efektīvs: tomēr svarīgs moments – darbus, kas tev ir jāpaveic, raksti uz papīra vai programmā-plānotājā. Iekļauj sarakstā arī dažus vienkāršus darbus, kuriem nepieciešams minimāls laika daudzums un ķeries pie tiem brīžos, kad rodas vēlēšanās pārslēgties uz citu nodarbi.

2) Ievies savus darba noteikumus.

Piemēram, e-pasta pārbaudi drīksti izdarīt tikai pēc darba pie galvenā projekta vai pāris reizes dienā, noteiktos laikos. Tas pats var attiekties uz tējas pauzēm ar kolēģiem, kā arī kārtības ieviešanu uz darba galda un jaunumu lasīšanu internetā.

3) Pasaki „nē” klīšanai caur interneta resursu biezokņiem.

Lielākā daļa mājas lapu pelna, orientējoties uz interneta-sērfotājiem, piedāvājot pārpildītas lapas ar reklāmām un piedāvājumiem pāriet uz citām vietnēm, uz video utt. Daudzas no mums, pārejot no vienas tēmas vai lapas uz otru, pat vairs neatceras, kamdēļ vispār šajā mājas lapā ienākušas. Tāpēc atsakies no šādas nelietderīgas laika pavadīšanas vai velti šai nodarbei iepriekš ieplānotu laiku. Un, protams, sava reglamenta ietvaros.

4) jāprot pārslēgt uzmanību.

Tā gadās, ka nekādi nesanāk ķerties klāt pie darba. Šādā situācijā tiešām būtu noderīgi pārslēgt uzmanību no domām par darbu uz tēmām, kas novērstu no tā uzmanību. Piemēram, iziet ārā, lai ieelpotu svaigu gaisu, mazliet pasnaust utt. Šāds iekšējais "restarts” palīdzēs palūkoties uz uzdevumu ar svaigu skatienu un sagatavos tevi jauniem darba varoņdarbiem.

5) Apbalvo sevi.

Šo es izmantoju ļoti bieži. Ja tu šodien esi izpildījusi visus savus ieplānotos darbus, ir laiks sevi palielīt un par to saņemt balvu. Piemēram, pasēdēt pie tējas ar kolēģiem, palasīt žurnālu vai piezvanīt draudzenei. Respektīvi, dienā padarāmo darbu saraksta vidū ieraksti arī bonusus, kas tevi gaida, ja izpildīsi norunu pati ar sevi. Tie tev kalpos par sava veida motivāciju.

Tāpēc, ja arī tev ir raksturīgs atlikt pieņemtos lēmumus un darbības uz vēlāku, izanalizē, kāds ir šāda lēmuma iemesls: iespējamās grūtības, bailes no neveiksmes, nepārliecinātība pašai par sevi, slinkums?

Atzīsties pati sev šajā problēmā un izdari šo pirmo soli pretī savai jaunajai dzīvei. Tu būsi pārsteigta cik ātri un cik ļoti mainīsies tavas sajūtas un pašsajūta, radīsies daudz brīva laika, un beidzot pienāks ilgi gaidītā veiksme.

Uz tikšanos tepatās,

Aija