Jaunas attiecības sākot, vienmēr ir bail. Mūs ietekmē apkārtējo viedoklis un pagājušo attiecību pieredze. Bet internetā atrodamie padomi biedē ar savu pretrunīgumu un kategoriskumu. Lai tas viss mums nejauktu galvu vēl vairāk, lūk, 8 populāri mīti par to, kas tad ir harmoniskas attiecības.

Tavs dzīvesbiedrs nepatīk tavam vectētiņam vai mammai? Piektdienas vakarus tev labāk patīk pavadīt naktsklubā, bet tavam vīram pie televizora ekrāna? Tev patīk sports, bet tavs vīrietis nekad ar sportu nav nodarbojies un tev liekas, ka šīs problēmas varētu traucēt tavai laimei? Patiesībā nav ideālu vai vienādu attiecību un arī slaveno psihologu padomi ne vienmēr ir pareizi…

1.Jūsu intereses un hobiji atšķiras.

Laikam ir jauki, ja jums abiem patīk ūdeņi un abi sapņojat pavadīt brīvdienas pie ezera, makšķerējot un nakšņojot teltī. Tomēr, tas nebūt nav obligāti. „Ne jau līdzīgas intereses cilvēkus notur vienu pie otra. Svarīgāk ir tas, ka partneri spēj vienoties attiecībā uz vērtībām, kas saistītas ar naudu un bērniem”, – apmēram tā ir teikusi Chelli Pumphrey, ģimenes konsultante no Denveras, „Kopīgs hobijs – tas ir kaut kas līdzīgs kūkas dekorācijai, bet attiecības ir daudz sarežģītākas un dziļākas”.

2. Jūs ārēji neesat viens otram līdzīgi.

Tu, neskatoties uz dedzīgām iemīlēšanās jūtām, esošajām attiecībām netici? Pieņemsim, tu esi dabiska blondīne, un partneris – tumšmatis. Tu valkā garas kleitas ar rišiņām, un tavs vīrietis – melnu ādas jaku…

Ņujorkas Kolumbijas universitātes seksologs Laurel Steinberg uzskata, ka partneriem ir gana, ja viņi viens otru uzskata par pievilcīgiem. Pirmkārt, gadu gaitā izskats var mainīties, un, otrkārt, ne vienmēr izskats atspoguļo cilvēka iekšējo pasauli. “Sliktais puisis” var būt labestīgs, bet “princese” var izrādīties auksta un neiejūtīga.

3. Jums ir dažāds izglītības līmenis.

Ja jums vienam ar otru nav garlaicīgi, diplomam nav nekādas nozīmes. Pat, ja tu esi beigusi Oksfordu, tas negarantē, ka tev būs kopīgas tēmas un intereses ar Hārvardas absolventu.

“Jūs sevi ļoti ierobežojat, ja tiekaties tikai ar sava loka cilvēkiem. Tas liecina tikai par to, ka jūs esat snobs “- apgalvo Detroitas psihologs Antonio Borrelli. Stīvam Džobsam, Bilam Geitam un Markam Cukerbergam ir nepabeigta augstākā izglītība.

4. Starp jums vairs nav īpašas saites vai kaislīgu jūtu.

Visi sapņo, lai attiecības uz visiem laikiem paliktu tādas pašas, kā pirmajos iepazīšanās mēnešos. Taču laika gaitā seksuālā tieksme mazinās. Psihoterapeite Ginny Ingram uzskata, ka tie pāri, kuri ik pa laikam cenšas izdomāt kaut ko jaunu un pie romantiskas attiecību atmosfēras radīšanas piedomā abi, spilgtas jutekliskas jūtas spēj izjust pat pēc daudziem kopdzīves gadiem.

5. Jūs bieži strīdaties.

Laimīgi pāri dzīvo tikai pasakās. Psihoterapeits Zach Brittle saka, ka veselīgas attiecības bez strīdiem nav iespējamas, bet harmoniski pāri spēj vienoties: „Laimīgi pāri strīdās pietiekami bieži, bet viņi cenšas konfliktu ātri likvidēt un ātri atjaunot attiecības.”

6. Partnerim nepatīk izklaidēties.

“Daudzi klienti sūdzas par partnera nevēlēšanos dzīvi padarīt krāsaināku”, – saka psihoterapeite Becky Whetstone, – „Un man nav apnicis atkārtot, ka partnera pienākums nav otru izklaidēt.”

7. Viņš nepatīk mūsu radiniekiem un draugiem.

Ģimenes terapeits no Floridas Linda Lipshutz, iesaka nepievērst īpašu uzmanību apkārtējo viedoklim. Ja tu esi laimīga, nav svarīgi ko par tavu mīļoto domā tava draudzene vai radinieki.

8. Jums ir nestabila finansiālā situācija.

Finansu problēmas un dažādie viedokļi attiecībā uz naudas tērēšanu un taupīšanu, harmoniskām attiecībām, protams, traucē. Tomēr finansu stabilitāte harmoniskas attiecības negarantē.

Psihoterapeits Elizabeth Jay Lovatt ir saskārusies ar šādu pāru fenomenu: pāri, kuri meklē finansu stabilitāti, patiesās attiecības bieži vien zaudē. Un ne reti nākas dzirdēt: “Mēs pabeidzām celt māju, sakrājām naudu dēla mācībām, un tagad mums nav par ko runāt.”

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tas būs kādas sievietes patiess viņas dzīves notikuma stāsts, kuru es tulkoju, lai gūtu mācību pati un, varbūt, arī tu…

Es turējos, kamēr vien spēju. Bet pienāca diena, kad mani spēki izsīka un, tiklīdz mans vīrs Bils aizbrauca uz darbu, es savācu mantas, paņēmu mūsu 14 mēnešus veco dēlu un aizgāju no mājām.

Tas gads bija vienīgais, kad mēs dzīvojām tajā pašā pilsētā, kur mani vecāki. Šī iespēja aizbēgt pie mammas un tēta manu lēmumu aiziet prom no Bila padarīja vienkāršāku. Ar saraudātu un dusmīgu sejas izteiksmi es kopā ar mammu aizgājām uz virtuvi. Viņa turēja bērnu, bet es, attaisnojot savu rīcību, šņukstēju. Mamma ielēja man tasi kafijas, un teica, ka viņa un tētis man palīdzēs. Es jutos atvieglota.

-Bet pirms tu aiziesi no Bila prom, tev būs kaut kas jāizdara, – teica mamma.

Viņa nolika gulēt manu dēlu, paņēma papīra lapu un pildspalvu, un lapas vidū novilka vertikālu līniju. Kreisajā pusē viņa palūdza man uzrakstīt visu to, ko izdarīja Bils, kamdēļ man ar viņu dzīvot kļūst nepanesami. Es palūkojos uz šo sadalošo līniju un iedomājos, ka labajā pusē mamma palūgs man uzrakstīt labās Bila īpašības. Es biju pārliecināta, ka slikto īpašību saraksts vienalga būs garāks un tāpēc labprāt ķēros pildīt kreiso pusi. Es neskopojos un arī papīru nežēloju. Es šo brīdi, kad varu uz papīra „atspoguļot” mana vīra negatīvo tēlu, burtiski baudīju.

Kreisais stabiņš izskatījās apmēram tā:

– Nekad pēc sevis neko nenovāc;

– Nerunīgs. Par visiem viņa plāniem un lēmumiem uzzinu pēdējā.

– Baznīcā dievkalpojuma laikā aizmieg.

– Turpat pie galda šņaukājas un atraugājas.

– Nekad man nepērk dāvanas.

– Ģērbjas pavirši un neatbilstoši.

– Skops.

– Sliņķis (nepalīdz mājas darbos) utt.

Saraksts izveidojās visas lapas garumā. Pierādījumu, ka neviena sieviete nebūtu spējīga dzīvot ar tādu vīru-monstru, man bija vairāk kā vajag. Un ar apmierinātu sejas izteiksmi es jautāju:

-Un tagad es saprotu, ka tu man palūgsi labajā pusē uzrakstīt Bila labās īpašības?

-Nē, – teica mamma, – es tāpat jau zinu Bila labās īpašības. Es vienkārši vēlos, lai pretī katrai kreisās puses rindiņai tu uzraksti savu atbildes reakciju labajā pusē. To, kā TU rīkojies.

Tas izrādījās daudz cietsirdīgāks un grūtāks uzdevums, nekā uzrakstīt Bila labās īpašības. Es zināju un labi atcerējos Bila labās īpašības un man būtu bijis ļoti viegli tās aprakstīt. Bet es nekad neesmu domājusi pati par sevi. Es zināju, ka mamma mierā neliksies, kamēr nepabeigšu, tāpēc es sāku rakstīt: – Es apvainojos, dusmojos, kliedzu, pūšos…

-Man bija kauns būt viņam blakus.

-Es tēloju „mocekli”, „spēlēju” uz jūtām un centos pret sevi radīt žēlumu.

-Es gribēju būt precējusies ar kādu citu.

-Es nerunāju ar viņu. Noslēdzos sevī un sodīju viņu ar klusēšanu.

-Es uzskatīju, ka esmu pārāk laba priekš viņa un viņš nav manis cienīgs utt.

Saraksts izrādījās ļoti garš. Kad es aizpildīju visu stabiņu, mamma paņēma papīra lapu un šķēres. Viņa pārgrieza manu mākslas darbu pa novilkto līniju vertikāli uz pusēm, bet kreiso pusi saburzīja un iemeta atkritumu spainī. Labo pusi iedeva man.

-Bekija,-teica mamma. –Paņem šo sarakstu uz mājām. Padomā par savu rīcību. Šodien, lai bērns paliek pie mums. Ja tu patiešām to izdarīsi godīgi un no visas sirds un joprojām gribēsi no Bila aiziet, tad tētis un es darīsim visu, lai tev palīdzētu.

Atstājot mantas un dēlu pie mammas, es atgriezos mājās. Es sēdēju uz kušetes ar savu papīra lapu rokās un domāju… Ir grūti pat aprakstīt, kā šīs manas rīcības, izturēšanās izskatījās bez balansējošā Bila kaitinošo ieradumu saraksta. Saraksts bija biedējošs. Tajā es redzēju sīkumainības, apkaunojošu metožu un graujošu pretreakciju aprakstu.

Dažas nākamās stundas es pavadīju, lūdzot Dievam piedošanu. Es lūdzu spēku, līdzdalību, vadību un gudrību, lai veiktu pārmaiņas, kādas man būtu jāveic. Es turpināju lūgties un sapratu par kādu apsmieklu es biju kļuvusi. Man bija pat grūti atcerētos manis pašas aprakstītos Bila „grēkus”. Cik tie bija kļuvuši absurdi. Tajos nebija nekā amorāla vai briesmīga. Mana sirds bija kļuvusi tik cieta un akla, ka es pārstāju ievērot, ka Dievs mani svētīja ar patiešām labu vīru – ne ideālu, bet labu.

Es atcerējos, kā pirms pieciem gadiem, es Bilam devu zvērestu. Es solīju viņu mīlēt gan veselībā, gan slimībā, gan priekos, gan bēdās. Es solīju to visu Dieva, manas ģimenes un draugu klātbūtnē. Bet neskatoties uz manu svēto solījumu, es šorīt biju gatava viņu pamest sīku, nesvarīgu lietu dēļ.

Es ielēcu mašīnā un braucu atpakaļ pie vecākiem. Es nevarēju noticēt tam, cik labi jutos, atšķirībā no manas pirmās šodienas vizītes pie mammas. Tagad es sajutu pasauli, mieru un pateicību. Kad es ņēmu savu dēlu, es sajutu šausmas par to, cik traģiski šorīt mainījusies būtu viņa dzīve. Manas sīkumainības un pastiprinātā jūtīguma dēļ es dēlam gandrīz atņēmu iespēju tēvu redzēt katru dienu. Es ātri pateicos savai mammai un steidzīgi devos prom, lai paspētu atgriezties līdz Bila atnākšanai mājup…

Uztikšanos tepatās,

Aija