Cik gan bieži katra no mums izjūt nogurumu, skumjas, sliktu garastāvokli.

Šodien parunāsim par to, kādas tad ir tās mūsu kļūdas, kas noved pie tā, ka mēs zaudējam enerģiju, par to, kuri ir tie „melnie caurumi”, kuros pazūd mūsu prieks un spēks. Bet tu jau pati izlem, vai šī informācija tev noder vai ne. Un ko ar to darīt.

Tādi „melnie caurumi” ir veseli seši. Lūk, tie.

1. Darbaholisms. Tu strādā daudz un grūti. Tev ir svarīgs mērķis, kuru noteikti nepieciešams sasniegt. Bez tā visai tavai dzīvei nebūtu nekādas nozīmes un jēgas. Tu visus savus spēkus virzi rezultāta sasniegšanai. Pie tam arī ļoti labi pelni. Bet laimes un prieka sajūtas par to nav. Tu izjūti tikai nogurumu un skumjas. Bet tavi sapņi taču realizējas…?!

Kāpēc tas tā notiek? Tu pastāvīgi atdot visu savu laiku, dienu pēc dienas. Neko neatstājot sev. Tu zaudē savu enerģiju, prieku un spēkus.

2. Pārliecības trūkums. Tu uzskati, ka tev ir jābūt ideāli labai un pareizai. Piemēram, labai mammai, sievai. Lai tas tā būtu, tu pastāvīgi visus apkalpo, risini viņu problēmas, centies radīt mājās komfortu un mājīguma sajūtu. Citādi tevi neviens nemīlēs. Ja tas viss, ko tikko minēju tiek darīts TIKAI tamdēļ, lai gūtu uzslavas un neviens neko neiebilstu vai nedod Dievs – nepārmestu, tad tu esi ne uz pareizā ceļa. Tas viss, ko dari būtu pareizi, ja tu to darītu ar prieku, sev un mīļajiem par labu, bet ne tamdēļ, lai visi mājinieki būtu apmierināti. Un tā visa rezultātā tu pati jūti tikai nogurumu un vilšanos…

Kas ir noticis? Tavi mājinieki ir pieraduši pie tavas aprūpēšanas. Viņi sen vairs tev nesaka „paldies” un nepamana arī tavu nogurumu un vilšanos. Lūk, tā arī pārtapa dzīve par drūmo ikdienu, tā vietā, lai justu prieku par ģimenes dzīvi un ikdienas darbiem tuvinieku labā.

3. Nepabeigti darbi. Tu ķeries pie vairākiem darbiem uzreiz. Raksti projektu, pārbaudi e-pastu, runā pa telefonu, un dari vēl desmit dažādas lietas vienlaikus. Šajā skrējienā tu kaut ko piemirsti un tad atceries un centies pabeigt. Un tā katru dienu 8-10 stundas no vietas. Pēkšņi tu atjēdzies, ka ir jau vakars, bet tev vēl ir miljons nepabeigtu darbu, bet spēka nav un enerģija ir nulles līmenī.

Rezultāts ir bēdīgs – tu visu iesāki un neko nepabeidzi. Naktī, tu pamosties šausmās, atceroties par aizmirsto darbu. Tu izšķērdē savus spēkus uz daudzām lietām, negūstot nekādu rezultātu vai gandarījumu un zaudējot enerģiju.

4. Aizmirstie solījumi. Dienas laikā mēs pieņemam daudz un dažādus lēmumus. Mums prātā ienāk milzums daudz domu un ideju. Piezvanīt draudzenei, pārbaudīt nepieciešamo informāciju, aiziet uz kino, parunāties ar bērniem, vīru, palīdzēt vecākiem utt.utt. Bet būtībā visi vai lielākā daļa šo lēmumu un vēlmju tā arī paliek neizpildītas.

Ar ko tas beidzas? Nav ne spēka, ne enerģijas. Tu esi uzkrājusi daudz nepabeigtu darbu un ideju un tie, kā smaga nasta, velk tevi atpakaļ – pagātnē. Sākot jaunu un interesantu lietu, tu atceries, ka ir jāpabeidz agrāk iecerētais vai solītais. Un tu atkal nekur nevirzies. Tu jūti, ka tava enerģija izsīkst kopā ar prieku un spēkiem.

5. Bezjēdzīga laika pavadīšana. Tu stundām ilgi sēdi pie televizora vai datora. Tu stundām ilgi (padomā par to, es nepārspīlēju) runā pa telefonu, klačojies, apspried draugus, nosodi un zākā.

Kāpēc pazūd enerģija, kāpēc krājas nogurums? Ja tu šādi pavadi laiku, tu stāvi uz vietas un neattīsties. Padomā, vai tad šīs nodarbes kaut kā uzlabo tavu dzīvi? Tu tērē laiku un spēkus, neiegūstot pretī neko, bieži vien pat saņem vairāk stresa, negācijas un sliktu garastāvokli, kā tas bija līdz tam. Tava dzīve kļūst bezjēdzīga.

6. Mērķa, dzīves jēgas trūkums. Mēs jau runājām, ka ļoti labi var dzīvot arī bez cēliem mērķiem, bet tā vēlas un spēj ne visi. Ir cilvēki, kuriem IR nepieciešams dzīves mērķis un pat vairāki. Un, ja tu esi viena no tādiem cilvēkiem, tad, dienas pavadīšana tā, kā aprakstīju augstāk, noved pie tā, ka tu dzīvo… kaut ko dari…visu laiku ņemies, skrien, riņķo, esi visa vienos darbos un rūpēs, bet bez prieka un bez gandarījuma. Kāpēc tas tā notiek? Tu nesaproti kamdēļ tas viss. Tu dzīvo tā, kā visi, kā ir pieņemts. Un šāda dzīve tevi nemotivē. Tu pildi svešu sociālo pasūtījumu, tu piepildi citu cilvēku mērķus un sapņus.

Kāpēc nav spēka, enerģijas un prieka? Ja tev nav nozīmīgu un priekš tevis interesantu mērķu, ja tu neīsteno savas patiesās vēlmes, tu bezmērķīgi un neatgriezeniski zaudē visu savu dzīves vitalitāti. Un līdz ar to nav ne dzīvesprieka, ne spēka.

Lūk, tādi ir šie „melnie caurumi”, kuros satek visa mūsu enerģija… Lūk, tā neapdomīgi mēs zaudējam spēkus un dzīves prieku.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tīšām vai netīšām, bet tā sanācis, ka nedaudz turpināšu Sarmītes vakardien aizskarto tēmu.

Šodien es aprakstīšu dažus paņēmienus kā mazināt stresu, kā nepārnest savas negatīvās emocijas uz citiem, it īpaši uz sev tuviem, mīļiem cilvēkiem un beidzot arī par to – kur ņemt labu garastāvokli.

Es būšu priecīga, ja šie paņēmieni kādreiz tev noderēs.

1.paņēmiens. Es pastāstīšu tev kādu pasaku.

Dzīvoja reiz vecs pāris – večuks ar savu vecenīti un vecis savu vecenīti „zāģēja” no rīta līdz vakaram. Viņa, savukārt, arī neklusēja, tāpēc sanāca tā, ka pēdējos gados viņi lamājās no rīta līdz vakaram.

Vecenītei pacietība beidzās un gāja viņa pie ciemata zāļu večas un lūdza viņai kādas zālītes, lai viņi pārstātu strīdēties. Veča viņai kaut ko ielēja mazā pudelīte un pačukstēja: „Tiklīdz tavs vecis no rīta sāks lamāties, tu paņem mutē šī burvju dzēriena malku un nerij nost tik ilgi, kamēr vecis lamāties pārstās”. Tā viņa otrajā dienā arī izdarīja – vecis lamājās, bet reakciju nesaņēmis, apklusa.

Pagāja diena, nedēļa, otra, vecenīte večas norādījumus pilda un, lai vai kā gribētos vecim atbildēt, cieš. Pagāja mēnesis un vecenīte atkal aizgāja pie večas, bet šoreiz, lai pudelīti ar brīnumūdeni atgrieztu atpakaļ: „Ņem to atpakaļ, mums tā vairs nav vajadzīga. Dzīvojam mēs tagad draudzīgi, nelamājamies, vecis kļuvis mīļš un jauks, bet šis ūdens gan jau kādam citam noderēs”. Veča sāka smieties un teica: „Burvestību tu pati radīji, kad pārstāji konfliktu atbalstīt , bet ūdens šis ir visparastākais – no avota”.

Kamdēļ es atstāstīju šo pasaku? Tamdēļ, ka mēs ļoti bieži sliktu garastāvokli sev radām pašas. Tur kur vajadzētu paklusēt, mums noteikti gribas pateikt „pēdējo vārdu”, strīdēties līdz aizsmakumam.. Prieka un gandarījuma no tā, ka esam kādam kaut ko pierādījušas, nav nekāda. Bet mieles pēc konflikta ilgi ir jūtamas…pie tam tā, galu galā, var arī pazaudēt sev tuvu cilvēku vai darba vietā sev iegūt ienaidnieku. Vai tev to vajag?

Atceries stāvokli, kad tuvojas dusmas, dzīslās asinis sāk vārīties un pulsēt deniņi, trūkst gaisa un tu esi gatava…?

Tad, lūk, šai momentā izdari dziļu ieelpu un lēnām saskaiti līdz 10 – ja tu vēl joprojām gribēsi savam oponentam kaut ko pateikt, tad to izdarīsi jau krietni mierīgāk, nekā to būtu izdarījusi pirms dažiem mirkļiem. Ne velti ir teiciens: „Runāšana sudrabs, bet klusēšana zelts”.

2.paņēmiens „pažēlot”.

Pažēlot to, kurš pret tevi ir agresīvs. Ja cilvēks ir sācis uz otru kliegt un aizskart, tad iedomājies, CIK viņam ir slikti. Viņš ir jāpažēlo un viņam ir jāpiedod. Jāpažēlo par viņa audzināšanu, par viņa slikto dienu, neizdevušos dzīvi, dusmām uz visu pasauli. Ja viņš atļaujas tā uzvesties, diez vai viņš ir laimīgs, cienījams un mīlams.

3.paņēmiens. Samazinām notikuma mērogus.

Šo paņēmienu jāizmanto tikai tad, kad visas tavas domas ir tikai ap notikušo incidentu. Ceru, ka tev ir tuvs cilvēks, kas tevi atbalsta ne tikai priekos vien. Tā var būt draudzene, draugs, otra pusīte, vecāki utt. Stāsti – atkal un atkal visus savus pārdzīvojumus, kamēr sajutīsi atvieglojumu. Tu ievērosi, ka, pārstāstot piekto un sesto reizi, notikums liekas jau ne tik briesmīgs, aizvainojums ne tik liels, un pat dažas detaļas drīz vien sāks likties smieklīgas. Runā tik ilgi, kamēr „atlaidīs”.

Ja cilvēks tev patiešām ir tuvs, viņš tevi klausīsies tik ilgi, kamēr tas tev būs nepieciešams. Netēlo stipru sievieti, pēc tam naktī gauži raudot spilvenā – ir noteikti viss jāizrunā. Tavam draugam arī kādreiz var būt nepieciešams atbalsta plecs.

4.paņēmiens. Humora mobilizācija.

Šis ir ļoti labs paņēmiens. Notikušo pārstāsti ar tik lielu humora devu, kādu vien tajā vari ieguldīt. Pasmejies ar visiem kopā par savu radušos situāciju un tu redzēsi – garastāvoklis uzlabosies gan tev, gan apkārtējiem.

5.paņēmiens. „Toties…”

Jā, es sastrīdējos ar šo cilvēku, toties es ieraudzīju viņa patieso seju (attieksmi pret mani).

Jā, tāda situācija izveidojās, toties es izdarīju secinājumus un nekad vairs nenokļūšu līdzīgā situācijā (ieguvu pieredzi).

6.paņēmiens. „ieslēdzam” egoismu.

Atceramies par sevi un mīlam. Un tas nozīmē, ka mēs zinām, ka nervu šūnas neatjaunojas.

Ir kāds citāts, kas klejo pa pasauli, bet kas ir tā autors, nav zināms: „neviens mani nevar aizvainot, kamēr es pati to nepieļaušu!” Tā ir absolūta patiesība. Kādu uzstādījumu mēs sev dosim, kā mēs reaģēsim uz vārdiem un darbiem, tādu reakciju mēs arī saņemsim. Jo mazāk reaģēsim, jo labāk jutīsimies, jo biežāk mums būs labs garastāvoklis.

7.paņēmiens. Sliktu garastāvokli tālāk nenododam.

Ļoti bieži mūsu sliktā garastāvokļa vai noguruma dēļ cieš tuvi cilvēki. Ja diena bija smaga, nevajag mājās vilkt zobenu laukā un cirst visu pēc kārtas. Starp satiksmes korķiem, aizvainojumiem un laikā neizdarītiem darbiem un saviem mājiniekiem jāizveido pārejas posms. Necenties, ienākot mājās, uzreiz ķerties pie istabu kārtošanas vai skriet mazgāt traukus vai pārbaudīt bērna mājasdarbus.

Vismaz 30 minūtes velti sevis „atjaunošanai”. Iekrīti krēslā, paskaties kādu labu filmu, paklausies patīkamu mūziku, paēd viena pati (izsalcis, satraucies, noguris cilvēks ir bīstams apkārtējiem), palutini sevi ar kaut ko garšīgu. Tu sajutīsi, kā nogurums atkāpjas un tu būsi gatava adekvātam kontaktam. Bet savu vīru un bērnus tu būsi pasargājusi no dažiem nevajadzīgiem, aizvainojošiem vārdiem.

8.paņēmiens. Kur ņemt labu garastāvokli.

Organismam nepieciešama izlādēšanās. Pat, ja tu esi ļoti aizņemta sieviete, vismaz reizi mēnesī (bet labāk reizi nedēļā) tev jāvelta laiks sev. Par to mēs blogā esam runājušas jau vairākas reizes. Šopings, skaistumkopšanas saloni, tikšanās ar draugiem, gājieni uz kino, teātri, vienkārša pavārtīšanās gultā, pirts, prieks par kopā pavadītu dienu ar bērniem un daudz, daudz citu ideju. Galu galā – piedalies kādā no mūsu bloga vebināriem! Arī tajos ir daudz jauku, pozitīvu emociju! Ne sekundi nedomājot par darbu, aizmirst par telefonu un pat internetu. Kā likumu vienu reizi mēnesī izdari kaut ko tādu, ko tu nekad neesi darījusi, nekad neesi mēģinājusi. Vispirms izjutīsi notikuma gaidās, tad to izjutīsi un pēc tam „barosies” no atmiņām.

Kontaktējies ar pozitīviem cilvēkiem, un tu saņemsi milzīgu laba garastāvokļa devu. Izvairies no īduļiem un kašķīgiem cilvēkiem un arī pati mazāk runā par savām neveiksmēm. Bet par panākumiem – par tiem gan priecājies, lepojies ar mazām uzvarām, lutini sevi, apbalvo ar dāvanām, patīkamiem notikumiem. Mācies priecāties par saviem un svešiem sasniegumiem. Skaudība nebūt nav labākais laba garastāvokļa sabiedrotais.

Un pats galvenais padoms – neskopojies ar labiem vārdiem, smaidu, patiesiem komplimentiem. Katrs citam pateiktais siltais vārds tev atgriezīsies trīskārši. Tu ievērosi – jo vairāk tu dalies ar siltumu, labiem vārdiem, jo biežāk tev ir labs garastāvoklis. Un, skat! Pēc tavas klātbūtnes tieksies cilvēki – lai uzlādētos no tava labā noskaņojuma, lai izdzirdētu kādu labu vārdu, lai saņemtu tavu padomu.

Bet tu būsi saulīte, pie kuras emocionāli sildīsies pārējie!

Uz tikšanos tepatās,

Aija