20% no patērētajiem pārtikas produktiem mūsu organismā veido 80% taukus. 20% no mūsu kaimiņiem rada 80% no visiem trokšņiem. 20% biroja darbinieku paveic 80% no visiem darbiem.

80/20 likumu mēs atradīsim it visur. 1897. gadā itāļu ekonomists Pareto aprēķināja, ka 20% angļu ģimeņu pieder 80% naudas. Viņš pārbaudīja šo likumu pat savā dārzā attiecībā uz zaļajiem zirņiem: 20% no pākšu saražo 80% no visas kopējās ražas. Šis modelis darbojas jebkuros apstākļos un visos gadījumos.

Pareto principu var formulēt šādi:

Jebkurā situācijā vienmēr ir mazākums, kas, izrādās, ir svarīgāks un noderīgāks par visiem pārējiem.

Kā tas ir praksē:

– Uzņēmējiem: 20% klientu nodrošina 80% ienākumu. Tieši šiem klientiem ir nepieciešama īpaša uzmanība.

– Studentiem: 20% mācību grāmatās esošā teksta satur 80% visas nepieciešamās informācijas. Koncentrējieties uz šiem 20% un ķerieties klāt pie jaunas grāmatas.

– Visiem pārējiem: ne visi mūsu ikdienas uzdevumi un darbi ir vienlīdz svarīgi. No desmit šodien plānotajiem uzdevumiem ir divi, kuri ir svarīgāki par pārējiem astoņiem.

Mums jāiemācās šos 20% identificēt un vienmēr sākt tieši ar tiem. Ja mēs nekoncentrēsimies uz 20%, mēs iztērēsim 80% sava laika.

Visus darbus mēs nepadarīsim nekad, bet ar šiem 20% tiksim galā noteikti. Un neuztrauksimies par atlikušajiem 80%.

Viena no svarīgākajām īpašībām ir spēja noteikt prioritātes, nevis ķerties klāt visam un uzreiz. Sākumā šīs prioritātes var būt noteiktas neprecīzi, bet šo prasmi trenējot regulāri, uzsvars uz galveno tiks likts arvien precīzāk un biežāk.

Noteiksim svarīgāko un ne mirkli neaizmirsīsim par galveno uzdevumu, jo svarīgākais ir nevis maksimāla enerģijas un laika atdeve, bet gan to novirze pareizā mērķa sasniegšanai.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Saskaroties ar Pareto likumu, bieži vien cilvēki domā, ka ikdienā, vienkāršajam cilvēkam no tā jēgas nav nekādas. Jā, visbiežāk šis likums tiek saistīts ar ekonomiku. Par to runā, plānojot lielu korporāciju darbību. Bet tas nav pareizi, jo šis likums izpaužas praktiski visās mūsu dzīves jomās. Tikai tā izpausmi mums ir grūti pamanīt. Un vēl grūtāk ir atbildēt uz jautājumu: kā nokļūt līdz šiem lolotajiem 20%?

Tāpēc parunāsim par to, kā to izmantot mūsu parastajā, ikdienišķajā dzīvē, jo šī likuma izmantošana rada ļoti lielas iespējas.

Laimes saliņa

Šodien mēs apskatīt to, kā šī likuma zināšana var uzlabot dzīves kvalitāti un padarīt to krietni laimīgāku. Protams, laimei nav precīzu mērījumu. Tomēr ikviens cilvēks spēj absolūti droši pateikt vai viņš ir laimīgs vai nē. Jo laime tiek uztverta mūsu sajūtu līmenī.

Pareto likums un laime

Un tātad, kur un kā atrast šos 20%, kas var mūs padarīt vēl laimīgākus? Konkrētu paņēmienu mēs apskatīsim mazliet vēlāk. Bet tagad es gribu, lai tu saprastu likuma būtību.

Savas dzīves kvalitāti var būtiski uzlabot, ja mēs uzmanību pievērstu tām lietām, kas mums sniedz laimi, bet to, kas mūs dara nelaimīgus, ignorētu.

Tas arī IR viss noslēpums. Kad mēs koncentrējamies uz to nedaudzo, kas dod lielu rezultātu, mēs saņemam visu, tērējot mazāk pūļu.

Nav cilvēka, kura dzīvē nebūtu bijuši laimes brīži. Tādi ir bijuši arī tev. Atceries, cik īsi bija šie brīži. Bet TAD likās, ka laiks ir apstājies, un tu sajuti absolūtu laimi un pat svētlaimi. Šādu brīžu, diemžēl, ir ļoti maz. Vairumā gadījumu mūsu dzīvē nekas nenotiek. Un pat uz jautājumu: “Kā tev iet?” Visbiežāk atbilde ir: “Nekā īpaša. Kā vienmēr.”

Mūsu uzdevums ir panākt, lai pēc iespējas biežāk skanētu cita atbilde un mūsu acis no laimes dzirkstītu biežāk. Tagad mēs esam gatavas pāriet pie pašas tehnikas. Un tamdēļ mums vispirms ir jāatrod savas laimes saliņas.

Kā šīs laimes saliņas atrast?

Laimes saliņas ir tie brīži, kad tu biji absolūti laimīga. Kā likums, mūsu dzīvē to ir maz.°

 Bet vispirms, mums tomēr ir jāizdara savas dzīves inventarizācija un jāsameklē viss tas, kas mums jau ir bijis.

Tas tiek darīts, izmantojot mums jau daudzām zināmo pašanalīzi. Šoreiz atmiņā būs jāparokas diezgan dziļi un jāatceras visi tie momenti, kad patiešām juties laimīga.

Nesteidzies, visu zemāk minēto dari lēnām un pēc kārtas. Atceries, ka no tā ir atkarīga tavas turpmākās dzīves kvalitāte.

1. Izveido visu savu laimes saliņu sarakstu. Lai to izdarītu, tev, iespējams, būs nepieciešamas vairākas dienas. Visur, kur ej, ņem līdzi savu blociņu.

2. Atceries, kas notika pirms šiem laimes brīžiem. Un visu cītīgi pieraksti.

3. Uzmanību! Tagad pati svarīgākā daļa – tev jāatrod tas, kas visiem šiem mirkļiem ir kopīgs (vai dažiem no tiem). Tas var būt:

– Kāda īpaša vai konkrēta vieta;

– Noteikti, konkrēti cilvēki;

– Kādas noteiktas, konkrētas tavas darbības.

Varbūt tev bija arī citi šīs saliņas vienojošie parametri. Tavs uzdevums – atcerēties visu!

Kā savus 20% pastiprināt?

Pilna bilde tev būs tikai tad, kad varēsi ķerties klāt otrajam Pareto likuma izmantošanas solim. Tagad mūsu uzdevums ir atrast, kā šajās palielināt atrašanās laiku šajās saliņās un samazināt veltīto laiku tam, kas patiesībā mūsu dzīves kvalitātei neko nedod.

Turpini darboties ar blociņu. Vakaru velti tam, lai pēc iespējas vairāk atbilžu būtu uz šo jautājumam:

Kā savu atrašanās laiku uz laimes saliņām palielināt?

Nākamais jautājums sev:

No kā es varu atteikties (ko es varu vairāk nedarīt), lai man vairāk laika būtu tam, kā dēļ es jūtos laimīgāka?

Otrs jautājums, kurš sev jāuzdod, ir sekojošs: no kā es varu atteikties (ko es varētu vairs nedarīt), lai man vairāk laika būtu tam, kas mani dara laimīgu?

Lai atbildi atrastu uz šo otro jautājumu, ir jāizraksta visas savas visneproduktīvākās darbības. Šajā sarakstā visbiežāk nokļūst spēles, internets, seriāli un dažādi kaitīgi ieradumi.

Katru savu darbību ir jānovērtē no laimes pozīcijas – vai tu to izjūti, kad to dari? Lai vai cik tas neliktos dīvaini, saskaņā ar zinātnieku pētījumiem, ir maz cilvēku, kas jūtas laimīgi pēc televīzijas programmu skatīšanās.

Gluži pretēji, cilvēki teica, ka viņi jutās pat nedaudz depresīvi. Bet, ja TV tev nes laimes sajūtu, turpini skatīties.

Ir vēl viens darbības veids, kas nozog mūsu enerģiju un laimi. Tie ir darbi, kuriem uzlikts OBLIGĀTI zīmogs. Pārāk daudz mums ir šādu situāciju. Rodas sajūta, ka esam parādā visiem un it visu.

Padomā, ja tu kaut ko dari tikai pienākuma pēc, un, ja tas nenes tev prieku, vai tad cilvēkiem, kuriem tu palīdzi, tiek no tā kāds labums? Kāda enerģētika tiek raidīta caur šīm tavām izjūtām un tavu rīcību? Varbūt, tā visa rezultātā tiek vairāk kaitēts, nekā līdzēts?

Kad tev būs gatavi visi šie saraksti, tu vari atbildēt sev uz trešo jautājumu:

Kā tērēt mazāk laika tam, kas man nesniedz prieku?

Pateicoties visām šīm darbībām, tu noteikti uzlabosi savu dzīves kvalitāti un tu noteikti jutīsies daudz laimīgāka.

Uz tikšanos tepatās,

Aija