Lai cik ļoti mums nepatīk plānot, izvirzīt mērķus, tomēr es iesaku noteikt sava nākamā gada dzīves kursu.  Parunāsim ar savu iekšējo balsi. Bieži vien mēs neesam apmierināti ar to, kā dzīvojam, kur dzīvojam, ar ko dzīvojam, ar mūsuprāt, drūmo ikdienu, to, kur esam, kur ejam katru dienu… Bet nereti šī neapmierinātība nav mūsējā. Tā ir kaut kur izlasīta, noklausīta, kāda iegalvota, noskatīta…

Tā pavisam nesen bija ar mani. Man tuvs cilvēks mēģināja (ne sliktu gribēdams, bet tā sanāca…) man iestāstīt, ka tas, kā es dzīvoju šobrīd nav jautri, ir pārāk neinteresanti, viņaprāt, vienmuļi utt.

Jā, pēc šīs sarunas es vairākas dienas dzīvoju šo svešo domu iespaidā. Un tad, kādu dienu, apgūlos savā plašajā gultā, izstiepos (man tā bieži patīk darīt, kad vēlos ko pārdomāt) visā garumā, izstaipīju savas rokas, kājas…apklusu… un parunājos ar sevi..drīzāk ar savam sajūtām. Un es sapratu, ka es esmu ļoti laimīga! Ka tas, kas man šobrīd pieder – tieši šī māja, šis dārzs, cilvēki, kas man uzticas, tas, kā dzīvoju, kā jūtos tur, kur dzīvoju, mani dara laimīgu! Un, ka tas, ko man šis cilvēks teica – tās nav manas domas. Es sapratu, ka dzīvoju tieši tā, kā ES to vēlos tieši šobrīd, šajā dzīves posmā. Un, ka esmu patiesi laimīga!

Tāpēc noteiksim sava nākamā gada dzīves kursu, sekojot savai iekšējai balsij, kas visa gada garumā visgrūtākajos brīžos mūs atbalstīs ar čukstiem „Nepadodies! Neklausi!” Ja Tu to izdarīsi, sekot savam izvēlētajam kursam būs daudz vieglāk un mierīgāk, un „vētras laikā” Tevi neieraus jūrā nejaušību, svešu domu un šaubu virpuļi. Jo Tu zināsi, ka tur, kur Tu esi, ar ko Tu esi un kā Tu esi – tā ir Tava labprātīga  izvēle.

Izdari to jaunā gada sākumā, lai nākamajā gadā Tu justos savu domu drošībā, lai Tevi netraucētu ik pa laikam uzbrūkošo šaubu un nelaikā pagadījušos pārdomu virpuļi. Izdomā ko Tev vajag un vai Tev to vajag. Tas attiecas uz visu, īpaši uz to, par ko Tu šobrīd šaubies.

Vēl mums, cilvēkiem, laimei ir vajadzīga Mīlestība. Ne tāda, kuras dēļ Tu trauksies cauri visai pilsētai cerībā saņemt uzmanības druskas, jo bez tām Tu nespēj dzīvot un domā, ka labāk tad tādas, nekā nekādas… Nē, mums vajadzīga tāda mīlestība, kura, par spīti visiem likumiem, ļauj ticēt neiespējamam un sasniegt to. Tāda, kura nogludina visasākos pagātnes stūrus. Tāda, kura iedvesmo un tieši tagadnes, šobrīd dzīvojošos mirkļus padara kaismīgus un sulīgus.

Un vēl mums laimei ir vajadzīga Māja. Nav obligāti divu vai triju stāvu māja. Nav obligāti okeāna vai jūras krastā. Bet tāda, kurā Tevi gaidīs un mīlēs – jebkādu: nogurušu un norūpējušos, priecīgu un nomaldījušos, uzticīgu un uzticamu. Un nekas, ka Tu tajā nenakšņo katru nakti. Galvenais, lai ir Māja, kurā Tevi gaida.

Un vēl mums laimei vajadzīgi ir Citi. Nav obligāti, lai viņu būtu daudz, bet, lai viņi skatās tai pašā virzienā, kurā lūkojies Tu un, lai katras dienas rītausmā saskata vēl vienu iespēju, bet nevis kārtējo bezjēdzīgās dzīves dienu.

Vai arī… lai Viņi vienkārši Tev ir – tie Citi, ar kuriem vari iekarsts ilgās diskusijās par visdažādākajām tēmām, tādi, kuriem vari uzticēties dzīves grūtajos brīžos.

Kas cilvēkam vajadzīgs pilnai laimei? Katram savs, bet vienmēr mums visiem būs kaut kas kopējs, kas ir svarīgs visiem un katram.

Es novēlu Jaunajā gadā mums visiem šo vēlmju piepildījumu un negaidītus pārsteigumus, jo pārsteigumi ir tie, kas mūsu dzīvi padara sulīgāku. Lai mums visas nākamās 365 dienas katru rītu ir mundras. Lai visas 52 pirmdienas ir vieglas. Lai katrs no 12 mēnešiem mums dāvā savu atklājumu – nav svarīgi kādu. Bet katrs gadalaiks – savus pārdomu augļus un secinājumus, kuri mūsu turpmākos soļus padarīs vēl gudrākus un apzinātākus.

Un, lai visu nākamo gadu debesis ir zilas, lai cilvēki ir labestīgi, lai mūsu darbi ir godīgi un vārdi nav melīgi. Būsim laimīgi ar to, kas mums pieder un lai mums pieder tas, kas mūs padara laimīgus!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Lūk, kāds stāsts: “Izeju es šorīt no mājas un pienāk man klāt kāds vecītis, apstājas, un jautā man: -“Vai zini kāds ir laimes noslēpums?” Es atbildu: “Nē, un kāds?”

Un vecītis man saka tā: “katram cilvēkam uz pakauša sēž vajadzība, bet uz degungala -veiksme. Ja galvu nolaidīsi lejup, vajadzība gūs pārsvaru, un nometīs veiksmi no degungala nost. Bet, ja modīsies no rīta ar paceltu degungalu, pārsvaru gūs veiksme un vajadzību nometīs nost – un Tu redzēsi, laime un mīlestība vienmēr būs ar Tevi. …Galvenais – turi degunu augstāk!”

Lūk, tik vienkārši…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Šodien parunāsim par laimi. Laba tēma, jo runāt un spriest par to var mūžīgi, vai ne? Laime ir kā mīlestība, katram tā ir sava. Izrādās, ir pierādīts, ka laimīgie daudz veiksmīgāk virzās augšup pa karjeras kāpnēm, veido laimīgas ģimenes un daudz retāk slimo.

Galvenā problēma, kāpēc ir tik grūti būt laimīgai, ir šī mūsu dikti nopietnā attieksme pret dzīvi! Ar gadiem mēs visas arvien retāk veltam laiku vienkāršajiem dzīves priekiem un arvien biežāk domājam par „nopietnajām” problēmām, padziļinot tās gan ar savām domām, gan vārdiem.

„Ak vai, kur lai ņemu naudu jauniem zābakiem! Ak, kā es no visa esmu nogurusi! Kā gribas aiziet uz restorānu!” utt. utt. Kā mums patīk uztraukties un kreņķēties un radīt apstākļus vēl sarežģītākus uz “baltas vietas”! Bet es tomēr uzdrošinos domāt, ka mums visām ir ziemas zābaki kājās un katra no mums var aiziet uz restorānu un arī laiku atpūtai katra no mums var atrast! Problēma ir tajā, ka mums gribas nevis atpūsties, bet gan, lai mūs pažēlotu, gribas nevis aiziet uz restorānu, bet gan, lai mūs turp aizvestu, gribas būt neaizstājamai un vienīgajai. Un beigu beigās tā arī sanāk – mēs kļūstam par vienīgo, kas var tikt galā ar visiem darbiem un problēmām. Vai joprojām vēlies būt neaizstājamā?

Un tagad es tev uzdodu uzdevumu! Saņemsi algu – jau pirmajā savā brīvdienā ieej jaukākajā savas pilsētas kafejnīcā un pasūti sev desertu un kafijas tasi… un vienkārši izbaudi šo mirkli, šo laika sprīdi. Nesteidzoties.

Nevari to atļauties? Vari gan! Tev vienmēr nepietiks naudas, bet tai paša laikā, tu vienmēr pirksi kaut ko lieku, kas patiesībā nemaz nav tik vajadzīgs. Ja tu man nepiekrīti, tad paanalizē, mēģini atcerēties kā esi iztērējusi pēdējo algu. Protams, ka tu esi vislielāko tās daļu vai gandrīz visu ziedojusi katastrofāli nepieciešamām un nepieciešamām lietām un maksājumiem, bet tagad atceries tos sīkumus, kas beigu beigās kopsummā sastāda 10-20 un pat 30 latu tēriņu, kuri patiesībā tev pat nav atmiņā „aizķērušies”…

Un tā, pirmais noteikums: Pēc saviem pamatdarbiem un vajadzībām (nejauc kopā pamatdarbus ar pierastajiem) iztērē kādu laiku emocijām, kas tevī radīs prieka un laimes sajūtu! Tā var būt jauka stunda kafejnīcā, pašas nopirkts gredzentiņš (iepriecini sevi!), SPA, masāžas seanss, pirts, kino, teātra apmeklējums utt. Tieši šobrīd, kamēr lasi šo publikāciju (uzklausi mani un izdari tieši tā!) izdomā un izvēlies savu prieka avotu, ko tu tik sen jau gribēji izdarīt, bet baidījies atļauties, un ieplāno tā realizācijas dienu!

Otrais noteikums: laiks, kas tiek pavadīts ar saviem mīļajiem sniedz mums vispozitīvākās emocijas.

Tāpēc atrodi laiku savai otrajai pusītei, meitai vai dēlam, mātei vai tēvam un ieprieciniet viens otru kaut vai ar sīkumiem, kas rada tuvības sajūtu un ģimeniskumu. Lai tiešām jūsu ģimene IR laimīga! Kā uzlabot attiecības ar savu vīru? Vislabākais līdzeklis ir pieskārieni. Kļūsti šodien šim cilvēkam par vismaigāko un jaukāko būtni pasaulē vai vakarā, ejot gulēt, uzdāvini viņam masāžas pusstundu.

Izvēlies: kā tu pavadīsi savu brīvo laiku? Daudzas no mums ar gadiem aizmirst, ka pašas bijām bērni, esam aizmirsušas to, par ko domājām un sapņojām. Man liekas, ka mūsu problēmas ar bērniem ir tāpēc, ka mums ir grūti attiekties pret dzīvi ar viegluma sajūtu, bet nevis uzvelt sev uz pleciem problēmu un atbildības vezumu.

Nesen kaut kur lasīju kāda psihologa stāstīto par to, ka pie viņa uz pieņemšanām bieži vien nāk mātes ar bērniem. „Bērns slikti mācās, neklausa, ne tā sēž, ne tā atbild, ne tā staigā, ne to grib!” Lielākajā daļā gadījumu problēma ir pašā mammā! Viņas ne to vēlas no saviem bērniem vai arī vēlas pārāk daudz, ne tā ar viņiem runā un ne tā izturas. Mātes visu laiku un neatlaidīgi kaut ko no bērniem pieprasa!

Vienīgā un pareizā izvēle: bērnus mācīt ar savu piemēru! Pats galvenais, taču, ko vecāki grib novēlēt saviem bērniem – lai viņi būtu laimīgi, vai ne? Tāpēc kļūsti laimīga vispirms pati! Velti uzmanību savam bērnam, spēlē spēles, kuras iesaka viņš un iesaki arī pati. Tikai 30 min., kas pavadītas jautrā sniega pikošanās pasākumā – un tu būsi ieguldījusi jūsu attiecībās krietni vairāk, nekā tērējot laiku morāles lasīšanai.

Tu vari satikties ar draudzenēm un, skatoties filmu, paklačoties vai kopā uzcept plātsmaizi un pēc tam to baudīt, laiski dzerot tēju.

Ko darīt, ja tev nav ne vīra, ne bērnu, ne draudzeņu? Tev ir problēmas! Tev ir vesels lērums brīva laika, kuru tu vari veltīt sev! Ieej relaksējošā vannā, pamasē sev pēdiņas, aizej pie manikīra vai pedikīra (vai pati sevi sapucē), aizej pie friziera, izlasi labu grāmatu, noskaties skaistu filmu un galu galā (kāpēc gan ne), pagatavo sev garšīgas vakariņas!

Bet, ja tev brīvā laika ir ļoti daudz, velti to pašizglītošanai: iemācies jaunu svešvalodu – piemēram, spāņu valodu un ieplāno nākamvasar aizbraukt uz Spāniju. Pie tam spāņu valodā runā ne tikai Spānijā. Tā, izrādās, ir otrā izplatītākā biznesa valoda pasaulē aiz angļu valodas.

Ej uz deju kursiem vai iemācies spēlēt kādu mūzikas instrumentu vai arī sāc nodarboties ar sportu.

Un tā: izvēlies divus savus laimes avotus un padalies ar mums komentāros:

1. Ar ko tu nolēmi sevi palutināt?

2. Kā tu pavadīsi brīvo laiku, lai iegūtu patīkamas emocijas?

Un atceries – laimīgu sevi un tavus mīļos vari padarīt tikai tu pati, bet pats kaitīgākais tavs ieradums – ir uztvert dzīvi pārāk nopietni. Pats drošākais ceļš uz laimi – radi un atrodi prieku cik vien var biežāk, katru dienu, katru minūti!

Kaut vai šai mirklī – piecelies un palūkojies pa logu! Cik skaista diena, vai ne?

Uz tikšanos tepatās,

Aija