Ja kaut kas ir vajadzīgs, bet attiecībā uz naudu tas ir diezgan diskomfortabli, ieteicams ar naudu saglabāt labas attiecības – respektīvi jāpaliek tādā situācijā jeb stadijā, kad baiļu un diskomforta vietā tava attieksme pret to ir patīkama un pateicīga.

Šajā brīdī prātam var šķist, ka mēs kaut ko zaudējam (ja nenopērkam tieši tagad), un prāts var mums „pasviest” uztraukuma sajūtu. Bet ir nedaudz jāpaliek ar šo sajūtu un tu redzēsi, kā prāts sāk samierināties un šī sajūta ātri pāriet. „Man nav” vietā ir gudri sev pateikt „Toties man ir…” – un izdomā pati, kas tas ir.

Vari sev pateikt, piemēram, tā: „Nopirkšu tad, kad man priekš tā būs vislabvēlīgākais laiks.” Un tas noteikti būs. Un tu redzēsi, ka bieži vien dzīve tev piedāvās pat kaut ko vēl labāku.

Un vēl tu vari pateikt tā: „Ja man tas tiešām ir vajadzīgs, tad, lai tam parādās nauda” un ar smaidu un paļaušanos aizmiedz un no rīta pamosties un priecīgi izstaipies – jo nauda, ja tā tam būs jābūt, ir jau ceļā pie tevis.

Es zinu šīs sajūtas un situācijas un pati esmu tās pāris reizes dzīvē pārbaudījusi un izbaudījusi. Atceros vienu no šiem gadījumiem: pirms daudziem gadiem biju situācijā, kad man bija jāizvēlas par tobrīd man lielas naudas summas ieguldījumu, kuras man nebija. Un es sev teicu tā: ja tam būs jānotiek, nauda atradīsies. Lai gan… tobrīd nebija absolūti nekādas pat vismazākās nojautas no kurienes tā varētu uzrasties. Tu man neticēsi – man uzradās tieši TIK liela summa (precīzi lats latā), cik man bija nepieciešams. Un te svarīgs ir nākamais ieteikums: tikai nepalaid garām zīmīgus notikumus, kurus vari uztvert par sakritību un neatsakies no tā mazumiņa, ko liktenis tev dod.

Un katru dienu sev pajautā: ko es varu vēl izdarīt? Un ko es vēl neesmu izdarījusi? Jo ne vienmēr nauda “nokritīs no gaisa” – ir jāizmanto dotās iespējas, ir jādomā ko TU vari izdarīt lietas labā, lai tā uzrastos. Jo viena lieta, kad tu  nezini vai tā tev kaut kam jāiztērē vai nē (kā manā gadījumā, ko tikko aprakstīju), bet otra lieta – kad tā nepieciešama kādas svarīgas situācijas atrisināšanai vai parāda atdošanai.

Un kā TU saglabā ar savu naudu attiecības?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

• Ja biznesmenim, kurš pelna 5000 euro mēnesī, atņemtu viņa biznesu un atstātu viņu bez neviena centa… pēc pusgada viņš pelnītu 5000 atkal. Viņš darīs visu – kaut vai strādās caurām naktīm, bet vienalga kaut ko izdomās, lai nodrošinātu sevi un savu ģimeni.

• Ja gados jaunu karjeristu atlaistu no darba solīdā uzņēmumā, kurā viņš gadu no gada pamazām un neatlaidīgi kāpās pa karjeras kāpnēm un ātri sasniedza 1500 euro peļņu mēnesī…Viņš līdz nemaņai sūtītu uz visām malām savu CV, apzvanītu visus vecos kontaktus un kadru daļas, kamēr neiekārtotos viņam jau pierastajā 1500 euro peļņas darbā vai arī atrastu veidu, kā to sasniegt pusgada laikā.
• Ja no darba atlaistu kāda maza veikaliņa pārdevēju un viņa zaudētu savu 300 euro algu, sākumā viņa paraudātu uz draudzenes pleca, bet tad ātri vien iekārtotos kādā citā veikaliņā, lai sev pierasto algu atgrieztu atpakaļ.
• Ja noplīsušam bomzim, kas, ubagojot, mēnesī savāc 70-80 euro, viņa „kolēģi” atņemtu viņa „vietu” stacijā un aizvestu viņu uz citu pilsētu, kurā viņš nezina tās vietas, kur apgrozās daudz cilvēku un nepazīst arī pārējos bomžus… Tu jau saprati loģiku, vai ne?

Un, izrādās, ka mums – katram cilvēkam galvā ir kāds savs „naudas scenārijs”. „Naudas scenārijs” – tā ir informācija par to, cik naudas mums būtu jābūt. Un par to, kādos veidos to pareizi jānopelna.

• Bomzim neienāks galvā doma iekārtoties darbā.
• Maza veikaliņa pārdevējai neienāks prātā doma nosūtīt savu CV uz “Procter & Gamble”.
• Karjeristam neienāks galvā doma uzsākt savu biznesu.
• Bet biznesmenim neienāks galvā stāvēt uz stūra un lūgt no garāmgājējiem naudu vai iekārtoties darbā.

Šo lasot – vai tu jau saprati kāds ir tavs naudas scenārijs?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ir sievietes, kurām nedaudz iekrāt vai pat sakrāt kārtīgu naudas summu nesagādā nekādas problēmas – un tas ir apsveicami. Bet starp mums ir tādas, kuras to mēģinājušas pasākt neskaitāmas reizes, bet tiklīdz mēneša beigās pietrūkst naudas jebkādam pirkumam, šie iekrājumi ātri izsīkst.

Kā, lai pavairo naudu? Par šo tēmu pastāv ļoti daudz dažādu teoriju, ideju, rekomendāciju, pat rituālu. Šodien parunāsim par katrai sievietei realizējamu paņēmienu.

Mēs visas esam dzirdējušas (daudzas noteikti to jau izmanto) par kādu ļoti izplatītu naudas iekrāšanas principu – 10% ienākumu atlikšanu. Šīs rekomendācijas atbalstītāji iesaka izvairīties no nevajadzīgiem un impulsīviem pirkumiem. Viss it kā ir pareizi, bet…

Tika konstatēts, ka, sekojot šim principam, tikai katrs desmitais cilvēks var savākt smuku naudas summu. Visiem pārējiem izdevumi palielinājās. Un visa problēma ir emocionālajā pieejā.

Ja cilvēks atliek 10% automātiski, nepiedēvējot šim procesam nekādu emocionālu nokrāsu, tad viņu gaida panākums skaistas naudas summas izteiksmē. Bet, ja tu sāksi šo ekonomijas procesu ar cietsirdīgiem tēriņu ierobežojumiem, tad nekas labs rezultātā nesanāks: tu noteikti sagaidīsi kādus ļoti ekstremālus vai nepieciešamus tēriņus un visi centieni būs vējā. Protams, ka nauda nav jātērē neapdomīgi, bet arī maisā turēt savus kapitālus nevajadzētu. Nauda – tā ir enerģija, bet enerģijai nepieciešama virzība.

Tāpēc, lai būtu vieglāk iekrāt, uzstādi sev kādu mērķi – piemēram, iegādāties kādu dārgu mantu vai, piemēram, nākamajā vasarā ieplānot sen sapņotu ceļojumu. Bet ievēro vienu rekomendāciju.

Katram cilvēkam dzīvē gadās impulsīvi pirkumi. Ļoti bieži šādi iegādātas mantas tā arī netiek izmantotas un tu jau nojaut kāpēc…. . Bet sliktā ziņa ir tā, ka šie pirkumi bieži vien negatīvi ietekmē arī budžetu.

Ieteikums ir sekojošs: ieliec sava maciņa pašā redzamākajā vietā ar lieliem, trekniem burtiem uzrakstītu sev vērstu jautājumu: „Ja es to nopirkšu, vai tas palīdzēs man ……. (daudzpunkta vietā ieraksti savu mērķi, kamdēļ tu krāj naudu). Piemēram, tas varētu skanēt šādi: „Ja es to nopirkšu, vai tas palīdzēs man nākošvasar aizbraukt uz Parīzi?” Es domāju, ka šīs frāzes jēgu tu saproti. Tāpēc – tu vari to izmantot tieši tādu, bet tu vari izdomāt savu variantu, kas vairāk derēs tieši tev.

Un katru reizi, kad tu vērsi vaļā savu maku, tu redzēsi šo frāzi. Un tici man, tu naudu sāksi tērēt daudz gudrāk. Un tev sāks veidoties summa, kuru tu varēsi iekrāt.

Bet varbūt tu sāc krāt tās summas, kuras tu gatavojies iztērēt neparedzētiem pirkumiem??? Nu iedomājies – tu gatavojies ņemt līzingā jaunu televizoru. Principā…tu ļoti labi saproti, ka varētu jau iztikt arī ar veco, jo arī tas vēl rāda un ir vizuāli absolūti ciešams, pie tam tev ir arī dators, kurā, galu galā, varētu skatīties TV programmas….Un skat – ja tu sarēķināsi kādu naudas summu grasījies maksāt par šo pirkumu katru mēnesi, tu taču to tagad varētu sākt atlikt (jo tu taču biji domājusi, ka to spēsi maksāt) un nākamajā vasarā pat „bez sāpēm” doties skaistā ceļojumā uz Parīzi.

Ir vēl viens pluss rekomendācijai ar zīmīti – to ievietojot maciņā, tu uzreiz sev un visumam demonstrē to, ka noskaņota esi nopietni un esi nonākusi uz finansiālās sapratnes ceļa. Un tas tīši vai netīši radīs apstākļus tavas labklājības izaugsmei. Rezultāts būs tāds, ka tu sasniegsi savu mērķi. Un, izdarot to vienreiz, tev tas ļoti iepatiksies. Tici man! Un beigu beigās…atbrīvojoties no šī finansiālā stresa par to, ka būs jāiegrožo savi izdevumi, tev var gadīties vēl papildus „nejaušas iespējas” mērķa sasniegšanai – tu vari summu vinnēt, tev to, par ko tu sapņo, var kāds pēkšņi uzdāvināt, vai darbā var piešķirt prēmiju utt.

Neuztraucies, nedomā par to, kā tu šo mērķi sasniegsi. Izmanto frāzi, kas ielikta tavā maciņā un ar laiku tev tas viss liksies vienkārši un arī 10% tu atliksi bez jebkādas emocionālas nokrāsas, bez jebkādām „sāpēm” un tas būs tieši tas, kas nepieciešams, lai tev veidotos šis iekrājums.

Vēlreiz atkārtošu, ka attieksme pret 10% uzkrājuma veidošanu nav viennozīmīga. Un tomēr, pēc savas pieredzes varu teikt – kad tu izslēgsi no savas dzīves impulsīvos pirkumus, tas būs viens no veidiem, kā piesaistīt vairāk naudu. Pie tam, interesantākais, ka šādi rīkojoties, tev naudas būs arvien vairāk un vairāk, neskatoties uz to, ka ienākumi būs joprojām tie paši.

P.s. Šodien, staigājot pa veikaliem, es grasījos iztērēt Ls 2.50 pirkumam, kuru iepriekš nemaz nebiju plānojusi. Atverot maciņu un ieraugot savu zīmīti, es maku aizvēru ciet, bet atnākot mājās, precīzi šo summu – Ls 2.50 es iemetu krājkasītē.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Vīrietis un sieviete ir dažādi. Tāpēc arī runājot par  naudas tēmu, ir vairākas problēmas, kuras ir tipiskas tieši sievietēm. Tās atrisinot, sieviete patiešām var kļūt par neatkarīgu.

Nepārproti, es neciešu feminismu, nekad nemudināšu būt principiāli neatkarīgām būtnēm. Es runāšu par ļoti praktisku un nopietnu lietu – naudu.

Pirmā problēma. Lielākā daļa sieviešu ekonomē ne tamdēļ, lai palielinātu savus ietaupījumus, bet, lai veiktu lielus pirkumus sev vai bērniem. Tādā veidā visi sievietes uzkrājumi tiek iztērēti. Vīrieši tai pašā laikā savu kapitālu palielina. Sievietes vienmēr orientējas uz ģimenes vajadzībām. Vispirms viņas rūpējas par citiem – bērniem, vīru, vecākiem. Vissvarīgākais sievietei ir labs ēdiens bērniem un mājīgums mājās. Vīriešiem pirmajā vietā ir statuss, kuru viņi apstiprina ar naudas palīdzību.

Otrā problēma. Lielākā  sieviešu daļa savu naudu investē neprasmīgi.  Izrādās, ka vairāk kā pusi savas naudas sievietes uzglabā banku kontos. Ļoti maz sieviešu pērk akcijas un izmanto investīciju fondu pakalpojumus. Šai ziņā viņas ir daudz uzmanīgākas par vīriešiem, tāpēc naudu iegulda daudz konservatīvāk. Tas nozīmē arī to, ka labi ienākumi visbiežāk viņam netiek. Kāpēc sievietes ir tik uzmanīgas?

Psihologi ir atklājuši būtiskas atšķirības starp sieviešu un vīriešu bailēm.  Vīrieši baidās no gaidāmām katastrofām, respektīvi no tā, kas jau paredzams un kas draud jau nenovēršami. Savukārt, sievietes sāk baidīties, kad tam nav vēl nekāda īpaša iemesla. Viņas baidās arī atrasties nepazīstamā teritorijā.  Tā ir neliela, bet ļoti būtiska atšķirība. Īpaši tas ietekmē viņu uzvedību, kad ir jāiegulda nauda.  Pat tās sievietes, kas ir pierādījušas savas spējas, vadot kolektīvu un pieņemot atbildīgus lēmumus, bieži vien cenšas izvairīties no jebkura riska, kas saistās  ar personīgajām finansēm.

Trešā problēma. Sievietēm bieži vien ir zems pašvērtējums.  Kādā žurnālā tika publicēti interesanti fakti. Sievietēm bija uzdots izstrādāt finansu plānu kādam projektam. Tika paredzēts, ka pie šī projekta viņas strādās vienu gadu. Rezultātā vairāk kā puse no viņām aizmirsa šajos aprēķinos iekļaut atalgojumu sev. Pie tam, runa gāja par sievietēm, kuras 2 gadu garumā apguva menedžmentu un lietišķo administrēšanu. Grūti iedomāties, ka šai pašā situācijā par savu atalgojumu piemirstu vīrieši.

Ceturtā problēma. Sievietes paļaujas uz vīriešiem. Pirmkārt, tas notiek tāpēc, ka tā grib vīrieši. Bet arī sievietes īpaši nepretojas šādai lietu kārtībai. Tā viņām ir ērtāk un vienkāršāk. Un vienmēr pa rokai ir ērts attaisnojums: ja bagātība „nenāk”, neveiksminieks ir vīrietis. Sievietēm piemīt tieksme par svarīgām lietām atbildību no sevis  noņemt.  It visā viņas balstās un cer uz vīrieti.  Reti kura sieviete nopietni domā par savu pensiju. Lielākā daļa no viņām pat aptuveni nestādās priekšā, kāda pensija viņas sagaida.

Piektā problēma. Sievietes ļoti vāji izmanto savas stiprās īpašības (otrā, trešā un ceturtā problēma rada piekto). Rietumu pētījumi atspoguļo to, ka sievietes akciju tirgū ir daudz veiksmīgākas: viņas ne tik intensīvi tirgo akcijas un tāpēc mazāk zaudē savu peļņu.  Pie tam vīriešiem piemīt tieksme savas spējas pārvērtēt. Bet neskatoties uz šiem sasniegumiem, pat augsti emancipētās rietumu sievietes no akciju tirgus joprojām baidās.

Sestā problēma. Sievietes reti kad par naudu runā  ar saviem vīriešiem. Pat, ja sieviete jūt, ka finansiālā situācija ģimenē ne tuvu  nav spīdoša, viņas vienalga no šīs sarunas tēmas izvairās.

Septītā problēma. Tā ir vissarežģītākā. Sievietes lūdz naudu no vīriešiem. Tā vietā, lai uzstādītu noteiktus spēles noteikumus, kad nauda jālūdz no vīrieša , daudzas sievietes nonāk pazemojošā situācijā. Un daudzām tas nerada nekādas ērtības.  Bet vīrieši no šīs situācijas burtiski gūst baudu, jo tas ir viens no veidiem, kā izjust savu varu, jo daudzi no viņiem ne bez iemesla sevi vērtē atkarībā no tā, kā viņi pilda ģimenes apgādnieka lomu.

Pat, ja sieviete nestrādā, viņai vienalga jārunā par naudu un tās ieguves avotiem. Kāpēc?

Pirmkārt, ja viņa nestrādā, tas nozīmē, ka tam ir objektīvs iemesls.  Tirgus ekonomikā tāda situācija var atgadīties ar jebkuru. Rīt labi apmaksātais vīrs  arī var palikt bez ienākuma avota. Algotais darbs un atkarība no darba devēja nedod nekādas nodrošinātas nākotnes garantijas.  Arī biznesa darbība sevī slēpj sava veida risku un neviens nevar garantēt, ka rīt būs tikpat labi kā šodien.

Otrkārt, jebkuru fors-mažora apstākļu gadījumā sievietei situācija ir jāzina un viņai jābūt pieejai pie finansēm – viņas aprūpē var palikt nepilngadīgi bērni un pensionāri.

Treškārt, ja sieviete ir mājsaimniece, tas nenozīmē, ka viņa nestrādā. Visiem zināms, ka mājas darbs ir smaga nodarbe, kura ne katram ir patīkama un pa spēkam. Viņa ir pilntiesīga ģimenes locekle un arī viņai ir tiesības apspriest naudas jautājumus.

Ceturtkārt, sievietei nav jālūdz nauda pārtikai, dzīvoklim un citiem komunālajiem tēriņiem. Un tieši tāpēc tam ir nepieciešams budžets. Galvenais, nebaidīties par to runāt. No tā nav jākaunējas.

Piektkārt, tev nevajadzētu aiz vīrieša muguras slēpties pilnībā un cerēt, ka visu atrisinās viņš. Vīrietis arī var kļūdīties. Tāpēc tev jāzina un jāizprot ģimenes finanšu jautājumi. Varbūt uz kārts ir tava nākotne! Un, ja nu vīrs neko nedara jūsu finansiālā stāvokļa un nākotnes nodrošināšanai?  Tad ir laiks tam pievērst uzmanību.

Pat, ja tu neko no tā nesaproti, pat, ja tev negribas, pat, ja tev liekas, ka tas viss ir pārāk sarežģīti.  Pārāk sarežģīti būs tad, kad tu paliksi bez naudas, ja kaut kas notiks.

Atceries: tā ir TAVA dzīve un atbildību par finansēm ir labāk dalīt uz pusēm.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Daudzi cilvēki, kas ir ņēmuši kredītu preču vai pakalpojumu iegādei, daudz maz ir apmierināti. Bet daudziem, ļoti daudziem cilvēkiem, kas ir sarūpējuši sev kredītu, dzīve ir mainījusies uz sliktāko pusi. Šie ir dati, kas iegūti no interneta (bankas komentārs).

Par kādām globālām lietām būtu jāpadomā pirms kredīta ņemšanas, lai nenokļūtu otrās kategorijas aizņemēju rindās?

Kādi ir tie iemesli, lai atteiktos no idejas ņemt kredītu?

Pirmais iemesls: rezervju trūkums

Pēc ekspertu domām ir ļoti riskanti ņemt kredītu, ja tev nav brīvu uzkrājumu tavu trīs mēnešu algu apmērā. Ja kredīta summa pārsniedz tavus gada ieņēmumus, tad taviem uzkrājumiem būtu jābūt vismaz 6 mēnešu algu apmērā – loģiski, brīvi pieejamiem, nevis depozītā vai esošiem apgrozījumā.

Rezerves nepieciešamībai ir vienkāršs izskaidrojums: tu vari nokļūt avārijā, smagi saslimt, zaudēt darbu un vairākus mēnešus neatrast jaunu, negaidīti vari būt spiesta iztērēt lielu naudas summu tuvu cilvēku problēmu risināšanai. Tas viss uz kādu laiku var strauji un līdz nullei samazināt tavus uzkrājumus un ienākumus. Un banka var uzlikt lielus procentus par laikā nenomaksātu kredītu. Līdz ar to, ir skaidrs, ka uzsākt kredīta cīņu ar savu likteni bez droša finansiāla nodrošinājuma nav gudri.

Bez šī drošības fonda ir vēl psiholoģisks moments. Daudzi speciālisti neiesaka ņemt kredītu, ja cilvēkam nav uzkrājuma vairāku mēneša algu apmērā, jo tas liecina vēl par to, ka tādam cilvēkam nav prasmes rīkoties ar finansēm.

Patiešām, atšķirībā no Rietumu pasaules, daudzi pie mums kredītu ņem ar vārdiem: „Es nekad nespētu sakrāt naudu tādam pirkumam, vienmēr kaut kam citam iztērētu, bet šai gadījumā dziedi vai raudi būšu spiesta maksāt…” Bet tas ir absolūti nepareizs personīgās finanšu disciplīnas ieaudzināšanas ceļš. Pareizāk sākt ar pašaudzināšanu, uzkrāšanu un kad esi tikusi galā ar savām iepirkšanās un tērēšanas vājībām, domāt par kredītiem.
Nav grūti uzminēt, ka šāds princips likvidē kredīta jēgu sadzīves tehnikas iegādei, jo lielākais tās vairums nemaksā vairāk par trim mēnešalgām.

Otrais iemesls: valūtas kursu nestabilitāte

Bez visa augstāk minētā gadās, ka strauji mainās valūtas kursi un esot kredīta ņēmēja, tu atkal zaudē. Vispirms zaudē algā vai tās pirkstspējā, bet banka vienlaicīgi vēl ņem no tevis lielāku summu par kredītu.

Trešais iemesls: ienākumu nediversificēšana

Ir vēlreiz jāatgādina par tuvākajos gados iespējamajiem forsmažora notikumiem, kas var spēcīgi traumēt tavu maksātspēju. Šī iemesla dēļ nav ieteicams kredītu ņemt tam, kuram ir viens vienīgais ienākumu avots. Un arī tam, kas ir spējīgs nodarboties tikai vienas profesijas ietvaros.

Kredīta gadījumā šobrīd būtu nepieciešams, lai ņēmējam būtu vismaz divi ienākumu avoti. Ideāli, ja šādi ienākumi ir dažādās valūtās.

Ceturtais iemesls: pseido izdevīgums

Kredīts tevi ieraus tūlītējos tēriņos ne tikai paša kredīta dēļ, bet arī iegādātā produkta dēļ. Daudzi pirkumi sniedz kāroto komfortu, bet sev līdzi nes arī apkalpošanas izdevumus, par kuriem kredīta ņēmēji bieži vien nepadomā.

Piemēram, cilvēks, kas mēnesī tērē 30 dolārus ceļa izdevumiem, nez kāpēc ir pārliecināts, ka, iegādājoties personīgo auto, viņš ieekonomēs. Bet degvielas un mašīnas apkopes izdevumi šos izdevumus drīzāk nevis ekonomēs, bet krietni pārsniegs.

Plus pie tā visa (patiesībā kā mīnuss) būs pāris simti dolāru ikmēneša kredīta izmaksas, ar kurām visu šo laiku varētu katru dienu braukāt ar taksi. Mašīna, protams, būs sava (un tas arī ir nosacīti), bet „sava” – ir nefinasiāls parametrs.

Autobraucēji apgalvo, ka automašīnas izmantošanas nekomerciālos nolūkos gadījumā naudas izteiksmes ziņā izdevīgums sākas tikai no brīža, ja auto tiek izmantots triju pasažieru pārvadāšanai. Pretējā gadījumā ir jāsaka: es vēlos paņemt kredīta komfortu un autoīpašnieka statusa līmeni. Par to es maksāšu nopietnu savu tagadējo ienākumu daļu. Bet es nevinnēšu iegādājoties šo preci, bet otrādi – bez izmaksām bankai, tērēšu vēl vairāk, nekā tagad.

Piektais iemesls: stress

Pieņemsim, tavuprāt, steidzama komforta elementa iegāde tomēr ir tava budžeta lielākās daļas vērta. Tad atceries sāpīgo nebrīves un nomāktības sajūtu, kas ir tāda cilvēka ikdiena, kuram tā saistīta ar kredīta saistībām.

Ne visai patīkami ilgu laiku darbā saņemt naudu, no kuras trešdaļas vai pat puses ir tūlīt pat jāšķiras. Ļoti satraucoši un nepatīkami ir diendienā just virs galvas Damokla parādu zobena ēnu par laikā neizmaksātu kredītu un ar šausmām lūkoties uz cenu kāpumiem utt.

Un galu galā, vai nav vērts un nav gudrāk to pašu summu, kuru tu bankai izmaksātu par savu auto, katru mēnesi akurāti atlikt tā paša perioda garumā (ievēro, ka bez jebkādām bankas soda sankcijām)? Un pēc tam, pēc pāris gadiem iegādāties mašīnu par „savu naudu”, saņemot kopā ar auto vēl ne mazu summu, kas ietaupīta uz procentiem. Un galvenais – saglabājot veselu, pa šiem gadiem neizpluinītu psihi.

Sestais iemesls: politekonomiskais

Kredītņemšanai ir jēga tad, ja aizņemtā nauda tiek izmantota aktīvos, kas nes peļņu (aprīkojums, prece pārdošanai utt.). Un tikai tad, ja šie ienākumi tuvākā nākotnē atpērk visas izmaksas un sāk dot tīru peļņu.

Piemēram, uzņēmējs pērk jaunu mikroautobusu, ņem kredītā naudu 2/3 no tā cenas uz diviem gadiem. Pie tam, firmas īpašnieks ir aprēķinājis, ka tīrā ikmēneša peļņa, kas ienāk no autobusa kursēšanas pusotru reizi pārsniedz kredīta maksājumus. Un kaut arī rezultātā divu gadu laikā īpašnieks bankai būs pārmaksājis diezgan lielu naudas summu, šīs pārmaksas mašīna atgriezīs maksimums gada laikā. Pēc pieciem gadiem autobuss sevi būs atpircis pilnībā un īpašniekam nesīs absolūti tīrus ienākumus, it kā nekādu kapitālieguldījumu nav bijis. Beidzot, pēc septiņiem gadiem nolietoto mašīnu var pārdot, un tā jau būs pilnīgi tīra peļņa. Šādos apstākļos un pie šādiem ienākumiem, piekrīti, būtu dīvaini kredītu neņemt.

Bet, ja kreditējamā objekta vai priekšmeta nesošā peļņa nav liela, pie tam, kreditē sev zaudējumus nesošu preci vai pakalpojumus – tad iedarbojas nākamais, septītais iemesls.

Septītais iemesls: filozofiskais

Dzīvot uz parāda nav pareizi. Pēc būtības. Un attaisnojumi, ka visi tā dara – ir nepareizi. Ja speciāli neslāpēt savu sirdsapziņu, tā pati tev teiks priekšā, ka preču un pakalpojumu kreditēšanā daudz ir apšaubāma, „uzvelkoša” pat ne stresa dēļ, bet pašas idejas dēļ – dzīvot uz citu rēķina, ne par savu naudu.

Protams, dzīvē gadās momenti, kad naudas trūkuma dēļ īslaicīgi nākas aizņemties naudu pārtikas iegādei vai steidzamai ārstēšanai sev vai tuviniekiem. Gadās arī mazāk traģiskas nepieciešamības – kamēr vasara nav beigusies, aizņemties braucienam vai jauniem logiem, kamēr nav sākusies ziema. Tomēr, arī šajos piespiedu apstākļos nebūs pareizi aizņēmumu un dzīvi uz parāda uzskatīt par normu.

Ja tavs dzīves līmenis ir tieši tāds un ne labāks – ir vērts preces un pakalpojumus iegādāties saskaņā ar to. Bet, lai mērķētu uz šobrīd nepieejamām lietām, pēc psihologu vārdiem, sākumā vajadzētu, kaut nedaudz, padomāt par tēmu: ienākumu palielināšana. Kaut vai ieraudzīt šādas ienākumu palielināšanas iespējamību nākotnē.

Kad tu esi pārliecināta, ka taviem ienākumiem ir stabila, regulāra pieauguma tendence un esi pārliecināta, ka pretējas tendences risks ir minimāls, tad ir iemesls domāt par kredītu.

Bet vai tev IR tāda pārliecība un tendence tagad?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

„Tu zini – es nesaprotu kur pazūd nauda, alga vienmēr par mazu, man šobrīd ir ļoti smaga situācija…” – tie ir vārdi, frāzes, ko bieži vien mēs pašas izsakām, ko bieži vien nākas dzirdēt no draudzenēm, paziņām, uz ielas, nejauši noklausītā sarunā. Bet pēc brīža tu jau dzirdi no šī paša cilvēka stāstu par viņa jauno, moderno telefonu, tik ļoti nepieciešamo kleitu un par citiem „mīļiem” sīkumiem…

Šodien tev došu dažas praktiskas rekomendācijas kā kontrolēt un plānot savu budžetu. Pie reizes sapratīsi, kas ir tas traucēklis, kas neļauj pareizi pārvaldīt naudu.

Lūk, iemesli, kas traucē kontrolēt finanses:

• Izpratnes trūkums par to, cik svarīgi uzskaitīt savus līdzekļus;
• Kontroles trūkums pār pirkumiem;
• Bezrūpīga attieksme pret parādiem un kredītiem;
• Elementārs slinkums.

Kā var mainīt situāciju?

Vispirms būs nepieciešams apzināties, ka šobrīd tev ir finansiālas problēmas un tu pati esi tām radījusi lieliskus dzīves apstākļus. Šai stadijā ieteicams palasīt lietderīgu literatūru par finansēm. Tas tevi apgaismos un dos lielisku motivāciju.

Tālāk rīkojies secībā pēc šiem punktiem:

1. Plāno savus tēriņus. Optimālais plānošanas laiks esot 2 nedēļas. Bet es to daru uz mēnesi un rakstiski – uz papīra (tā varētu būt klade) ar pildspalvu. Nevis „kompī”.

Speciālā blociņā ieraksti visus savus ikmēneša tēriņus, norādot summas. Tās var būt kredītu izmaksas, līzingi, komunālie maksājumi, transporta izdevumi, pārtika, biznesa attīstības tēriņi, bērnu apmācības, desmitā tiesa utt. Man šis sadalījums ir vēl sīkāks. Šīm summām jābūt fiksētām, konkrētām, nevis aptuvenām. Pat, ja tev ir grūtības norādīt konkrētu summu, vienalga ieraksti to, kas, tavuprāt, ir visreālākā.

2. Ej uz banku (vai bankomātu) un izņem savu algu stingri pēc uzrakstītajiem izdevumiem. Uzmanību! Šeit ir svarīgs viens „sīkums”: naudai uzreiz pēc bankomāta apmeklējuma jābūt samainītai sīkāk, citādi jau sākuma stadijā tu sāksi to tērēt ne pēc plāna. Tātad: ja tev blociņā uzrakstīts, ka transporta tēriņiem paredzēti Ls 30, tad tieši šo summu tu arī iedali šim tēriņam.

3. Nākamais solis: paņem tīras konvertes un skrupulozi saliec tajās naudu stingri pēc sava saraksta, uz katras konvertes uzrakstot tajā ieliktās naudas tēriņa mērķi.

4. Stingri pēc saraksta seko saviem tēriņiem, nepārkāpjot noteikto robežu. Uzreiz jāsaka atklāti – šis punkts ir visgrūtākais. Dzīve ir dzīve. Bieži vien gadās neplānoti tēriņi. Bet, lai tu nekāptu uz saviem „grābekļiem”, lūk, padoms: noteikti ievies konverti „neparedzētie tēriņi”. Šai summai jābūt nelielai, jo pašu galveno tu jau esi ieplānojusi pārējās konvertēs. Ja tavi ienākumi atļauj, tev, protams, var būt arī citas konvertes. Piemēram: „ceļojumiem”, „apģērbam”, „dzīvokļa (vai mājas) iekārtošanai, „atpūtai (koncerti, teātri utt.)” utt.

Bet tagad, pats svarīgākais! Pati nozīmīgākā konverte starp visām ir „uzkrājumu” konverte. Tas ir tavs personīgais, neaizskaramais resurss! Tajā ir jāatliek ne mazāk par 10% no taviem ienākumiem (pat ja tu esi parādos līdz „ausīm”) un to nedrīkst aizskart nekādā gadījumā un nekādās situācijās! Vēl labāk šī shēma darbojas, ja šī nauda tiek turēta atsevišķā bankas kontā, lai šī konverte tevi nekārdinātu, atrodoties mājās.

Vēl viens svarīgs likums. Neradi parādus un neņem kredītus. Bet, ja tie tev jau ir, tad izmaksā tos regulāri un šim nolūkam ievies vēl vienu konverti. Pat, ja šīs izmaksas ir niecīgas summas, veic tās!

Pārstāj tērēt naudu muļķībām! Ja tu veiksi eksperimentu un mēneša garumā pierakstīsi visu, kam esi tērējusi naudu, tev kļūs slikti. Galvenais budžeta „rīma” ir nevajadzīgie sīkumi. Tu absolūti mierīgi bez tiem vari iztikt!

Nosaki ikdienas tēriņu summu. Tajos var ietilpt arī pārtika. Ja esi pārsniegusi normu, tad summa, kas bija domāta nākamajai dienai tiek samazināta. Ir vērts šad tad pasēdēt mājās, tādā veidā izvairoties no liekiem tēriņiem.

Ja tu esi nolēmusi veikt svarīgu pirkumu, nav obligāti to darīt pirmajā veikalā, kas gadījies pa ceļam. Protams, tā tu par iegūto informāciju, maksā ar savu laiku, bet šādās situācijās tas ir to vērts. Tā rīkojoties vari ieekonomēt pat līdz 50% šim pirkumam paredzētās naudas. Protams, degvielu un laiku ieekonomēt tu vari arī veicot pirms-pētījumus internetā. Tur tu vari atrast lētāko piedāvājumu variantus, konkrētus veikalus, kur šo preci var iegādāties, atlaides utt.

Veidu, kā samazināt savus tēriņus ir daudz. Svarīgs ir mērķis. Bet, ja tu spēsi kontrolēt savu budžetu, tad jautājums: „kur paliek nauda” tevi vairs neuztrauks. Protams, tevi var uztraukt cits – kā palielināt ienākumus. Tā gan nav šodienas tēma, bet varu brīdināt droši – šis jautājums, ja neievērosi augstākminētos vai citus, līdzīgus padomus, tev pastāvēs vienmēr – pat, ja tu savus ienākumus dubultosi, trīskāršosi vai desmitkāršosi. Tāpēc, būs gudrāk, ja sāksi jau šodien.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Nu ko, palūkosimies, kā naudu tērē pasaules bagātākie vīrieši.

Žurnāls Forbes ir nosaucis pašus dārgākos bagāto cilvēku pirkumus pagājušajā, 2010. gadā.

Sarakstu iesāk – kas cits, ja ne Krievijas oligarhs Romāns Abramovičs, kurš pēc Forbes datiem ir iegādājies salu Jaunā  Holande. Sala atrodas SanktPēterburgā un pirkums izmaksāja 400 miljonus dolāru. Jaunais īpašnieks salu ir nolēmis pilnībā pārbūvēt – 18.gadsimtā celtās noliktavas pārtaps mākslas galerijās, butikos, viesnīcās un restorānos.

Otrais sarakstā ir Stīvens Koens, pasaulē pazīstams kā aizrautīgs gleznu kolekcionārs. 2010.gadā viņš ieguldīja  145,4 miljonus dolāru mūsdienīgu  mākslas darbu iegādē. Koens iegādājās Džaspera Džonsona gleznu „Karogs” un Endija Vorhola „Coca Cola” pudeli. Tie ir vieni no dārgākajiem aizgājušajā gadā pārdotajiem mākslas darbiem.

Pirmais Pakistānas miljardieris Mians Muhammeds Manša ir ieņēmis trešo vietu, iegādājoties ekskluzīvo Londonas St. James Hotel&Club. Katra šīs celtnes istaba pircējam izmaksāja 1.5 miljonus, bet viss pirkums kopumā 95 miljonus dolāru.

Nekustamajos īpašumos savu ieguldījumu ir veicis arī  pasaules bagātākais cilvēks Karloss Slims , iegādājoties savrupmāju Ņujorkā, Piektajā avēnijā. Pirkums tika veikts par 44 miljoniem dolāru.

Savukārt, naftas magnāts Kelsijs Vorens iegādājās  ASV Kolorado štata pašu lielāko rančo par 46,5 miljoniem dolāru.

Britu juvelieris Lorenss Grafs turpina iepirkt pasaules dārgākos briljantus. Juvelieru tirgus lielākais pirkums 2010.gadā bija gandrīz 25 karātu lielais rozā briljants, kurš tika nopirkts izsolē par 46 miljoniem dolāru. Unikālajam akmenim tika dots vārds Rozā Grāfs.

Honkongas magnāts Džozefs Lau šķīrās no 16,7 miljoniem dolāru, lai iegādātos antīkas putnu skulptūras , kas pēc ķīniešu tradīcijām simbolizējot ilggadību.

Kaislīgais zirgu sacīkšu fans, Dubajas šeihs Muhhameds Bin Rašids Al Maktums iztērēja 5,4 miljonus Londonas izsolē, iegādājoties divdesmit četrus elitārus sacīkšu zirgus.

Pats dīvainākais ir pēdējais šī saraksta pirkums, ko veica Makao kazino īpašnieks Stenlijs Ho. Viņš samaksāja 330 000 dolāru par divām trifelēm… Eksperti konstatēja, ka kulinārijas nolūkos šīs sēnes vairs nav lietojamas, bet, izrādās, Ho  nemaz nevēlējās tās apēst. Uz jautājumu kamdēļ tad viņš tās pirka, Ho atbildējis, ka esot jāpadomā…

Es gan domāju, ka mēs, sievietes, šos 330 tūkstošus iztērētu daudz, mūsuprāt, lietderīgāk, vai ne?

Uz tikšanos tepatās,

Aija