Man ir ļoti paveicies – ar katru dienu vairāk iegūstu draugus no draugiem.lv. Sievietes mani atrod, uzrunā, piedāvā palīdzību vai atbalstu, „pasviež” idejas.

Pirms dažām dienām „draugos” man uzrakstīja Dace. Ar Daci esam pazīstamas jau kādu laiciņu, lai gan tā arī neesam atradušas iespēju satikties. Bet tas ir mūsu plānos! Dacei ir savi sapņi, idejas un man liekas, ka mēs tos spēsim pat apvienot.

Zemāk redzamo publikāciju Dace atrada krievu interneta ārēs un tā noteikti iederas mūsu bloga tematikā. Un tātad – vēl viens laimīgas ģimenes noslēpums.

Pārāk daudz laulību beidzas ar šķiršanos. Bet laulātie no ASV (Nebraskas štats, Frīmonta) jau 65 gadus uztur savas attiecības ļoti interesantā veidā. „Viņi viens otram ir ļoti līdzīgi” – šī frāze ļoti labi raksturo Švanke ģimeni.

Nav universālas ilgas un laimīgas laulības receptes, bet Melam un Džojai Švanke (Mel and Joey Schwanke) svarīga viņu ģimenes laimes atslēdziņa slēpjas viņu garderobē.

Švanke pāris jau ir precējies 64 gadus un pēdējo 35 gadu laikā viņi ģērbjas tērpos ar līdzīgu vai vienādu rakstu – Mela kaklasaite vienmēr ir Džojas kleitas krāsā.

Video redzamās Intervijas tulkojums:

Mels Švanke: „Mēs nekad neizejam no mājas bez kopīgas detaļas apģērbā”.

Viņu garderobē ir 146 savstarpēji saskaņoti komplekti. Viņi to dara jau tik sen, ka paši neatceras, kad tas sākās.

Džoja Švanke: „Man liekas, šī tradīcija sākās pirms mūsu 1976.gada atvaļinājuma…”

Mels Švanke: „Ak, Dievs, 1976.gads… Nē, es pat neatceros, kas mēs sākām piemeklēt viens otram līdzīgu apģērbu”.

Tagad laulātie katru rītu tērē dažas liekas minūtes, lai izvēlētos piemērotu komplektu. 86-gadīgais Mels un 81-gadīgā Džoja vienmēr tam atrod laiku.

Džoja Švanke: „Dažreiz grūti atrast piemērotu kaklasaiti”.

Mels Švanke: „Katru dienu mana kaklasaite piestāv viņas kleitai”.

Iespējams, Jūs pievērsāt uzmanību bieži sastopamajam kopējam rakstu sižetam – ziediem. Tas nav nejauši: jau vairāk kā 60 gadus Švanke ģimenes īpašumā ir ziedu veikals, ko viņi mantoja no vecākiem. Džojas senči to atvēra 1896.gadā.

Džoja Švanke: „Tas ir vecākais bizness Frīmontā un visu šo laiku tas pieder vienai un tai pašai ģimenei”.

Džoja Švanke: „Viens no viņa mīļākajiem krekliem – viss vienos ziedos”.

Tomēr laulātie atzīst, ka bez apģērba viņiem ir vēl viens laimīgas ģimenes noslēpums.

Džoja Švanke: „Jau pašā sākumā mēs uzreiz nolēmām: Mels būs galvenais no plkst. 8:00 līdz 17:00, bet es – no 17:00 līdz 8:00 nākamajā rītā”.

Mels Švanke: „Es ļoti reti viņai iebilstu, bet pat šajos momentos es viņu atzīstu kā galveno”.

Džoja Švanke: „Šo mēs bijām ģērbuši uz zelta kāzām. Redzat – zelta šuvums.”

Šai ģimenei ir liela garderobe. Viņi speciāli to ieplānoja savas mājas projektā. Mels saka, ka tas gods izvēlēties nākamās dienas garderobi vienmēr pieder Džojai.

Avots: matrony.ru

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Laimīgs pāris – ko tas nozīmē? Vai to, ka šai ģimenei, šim pārim nekad nav problēmu, naudas vienmēr ir bijis, ir un būs gana, vienmēr viss norit „kā pa sviestu”, katru dienu uz galda vāzē smaržo rozes, blakus vizuļo konfekšu kaste un gultā allaž vējo neaizmirstamo mīlas nakšu elpa? Laikam tā ir, tikai nedaudz savādākā izpausmē, citādākā izpratnē.

Lai vai kā cilvēks censtos, bet vienas, konkrētas atbildes uz jautājumu kāpēc vieni vīrieši un sievietes ir laimīgi visu mūžu, bet citi šķiras gandrīz jau pēc gada, neviens nav atradis. Un, tomēr, mēģināsim šodien atbildēt uz šo jautājumu un noskaidrot kuri ir tie ķieģelīši, uz kuriem balstās ģimenes laime un kā to visu saturēt kopā.

Laimīga pāra pazīmes

Uzticēšanās. Sievietes vienmēr ir tiekušās noskaidrot patiesību un atmaskot…(protams, ja pastāv mīlestība, citādi nav ko meklēt, ja tās nav). Neuzticēšanās vienmēr rada greizsirdību, aizdomas un vēlēšanos vienam otru kontrolēt. Ja vīrs aizkavējas darbā, uzreiz tiek uzdots jautājums: „ar ko” un „kāpēc”, bet vīram atbildot „ilgi biju ceļā” uzrodas nākamie pretjautājumi „ar ko tu kopā brauci vai gāji”.

Nav vajadzības būt par Šerloku Holmsu – tas ātri abiem var apnikt. Tā vīrietim būs iespēja izpaust lielāku reakciju uz tavām problēmām, ar kurām tu dalīsies, lai izvairītos no domstarpībām – tas ir labāks variants, nekā „pūsties” un klusēt. Kompromiss un sapratne vienmēr ir iespējama, ja vien ir vēlēšanās to darīt un sasniegt.

• Mīlestība

Ir skeptiķi, kas mīlestības jūtas cenšas izskaidrot ar elementāru ķīmiju – hormoni tiecoties viens pie otra un liekot darīt muļķības. Bet te neiet runa par hormoniem, jo mīlestība ir kaut kas vairāk, nekā hormonu vētras. Lai pateiktu „mīlu” ir nepieciešama viena sekunde, bet lai to paustu – visa dzīve.

Vēl eksistē šāds skatījums: hormons oksitocīds vienu pievelk otram. Bet,ja uz to palūkojas no otras puses, tad šis hormons ir katram cilvēkam. Rodas jautājums: kāpēc vienus pārus tas „pievelk”, bet citus „atgrūž” – tā jau ir fantastika.

Ja dzīvē esi sastapusi tādus, kas gadiem nodzīvojuši kā cimdu pāris, neskaud, bet labāk gūsti no tā mācību.

• Dzīves romantika

Dabiski – pēc ziediem un dāvanām iestājas ikdiena: mājas uzkopšana, veļas mazgāšana, katru dienu brokastis, pusdienas, vakariņas un ikdienas sīkās un lielās problēmas – tas viss var veicināt nomāktību.

Bieži vien attiecības iznīcina garlaicība un tādos brīžos mīlestība nepieaug un pat neatjaunojas, bet tas viss pārvēršas pieradumā. Tāpēc nedrīkst spilgtām, jautrām un dzīvām attiecībām ļaut izsīkt, vienmēr nepieciešams tās rotāt kaut vai ar vienkāršiem ziediem, romantiskiem ceļojumiem, dažādu atpūtu, ballītēm un jaukām vakara pastaigām.

• Humors – brīnišķīgas zāles

„Daba palīdz dzīvot, mīlestība – izdzīvot, bet humora izjūta – visu pārdzīvot” –šai teiktajā daļa taisnības ir. Ja ģimenes dzīvē ir vieta humoram, veselīgai ironijai, jokiem pašiem par sevi, būs vieglāk lūkoties uz reālām lietām un uz dzīvi kopumā. Sastrīdēties un izšķirties var arī sasista šķīvja dēļ, bet…labāk to visu „pārvērst” jokā un nemeklēt tajā traģēdiju vai pat katastrofu.

Humora izjūta tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajiem ģimenes „ārstniecības līdzekļiem”. Tam ir arī izskaidrojums: sieviete vienmēr meklē veiksmīgu vīrieti, kurš nodrošinātu gan ģimeni, gan normālu dzīvi kopsummā. Lielākas izredzes ir tiem vīriešiem, kuriem piemīt humora izjūta.

• Personīgais laiks

Katrs partneris meklē un vēlas dzīvē iegūt kaut ko savu, personīgo. Ir tādi, kas uzskata, ka pāris ir viens vesels. Jā, pārī divi „es” pārvēršas par „mēs”, bet tamdēļ viņi nekļūst par vienu cilvēku. Patiesībā lielākais vairums vīriešu (neizrādot to) ciena sievietes patstāvību un neatkarību, to, ka sievietei ir kontakti ar savām draudzenēm, paziņām un radiem. Tas šo sievieti vīrieša acīs „ceļ” vairāk par mūžīgo stāvēšanu pie plīts (bet kaut ko garšīgu vīrietis ieēst mīl labprāt).

Sievietei sava telpa ir jāatrod pat savā dzīvoklī vai mājā. Jo līdz tam brīdim, kad divi satikās, katram bija sava dzīve un atteikties no tās pilnībā nedrīkst un nav arī vajadzības. Ja divi mīloši cilvēki saprot viens otra vajadzības un nodarbes – tā ir komfortabla dzīve un tieši tas pāri padara par vēl saliedētāku.

• Kopīgs laiks un kopīgas intereses

Protams, ir jauki, ka tas viss bez izņēmuma sakrīt. Bet tā gadās reti un arī ātri apniks. Bet, ja tavam vīrietim patīk zīmēt, bet tu jūsmo tikai par autosacīkstēm…būs, protams, grūti un ne tik vienkārši.

Mīlestības vērtība slēpjas tajā, lai atrastu savu otru pusīti, ar kuru blakus būtu interesanti un labi gan pavadot brīvdienas vasarnīcā, gan ikdienā mājās, gan lasot sēnes mežā.

• Rūpes par tuvāko

Ne mazāk svarīgi ir tas, lai tavs vīrietis zinātu un atcerētos, ka „rūpes par sievieti necieš tukšumu: nerūpēsies tu, atradīsies cits”. Bet tas attiecas ne tikai uz sievieti, tas nepieciešams arī vīrietim. Arī viņiem rūpes ir nepieciešamas un ne mazāk (dažreiz pat vairāk). Tas nebūt nenozīmē, ka otrais ir jāapber ar briljantiem, dārgiem kažokiem vai jānoliek visa sava dzīve otram pie kājām. Ir pietiekoši arī elementārā: vai tu šodien pusdienoji? Atnest uz gultu tēju (vai kafiju)?… Dzīvē vienmēr ir laimīgāki tie,kas vēlas vairāk atdot, nekā saņemt pretī. Ja pastāv harmonija, arī saņemt būs patīkami.

• Divu siržu uzticība

Dzīvē gadās visādi – arī neuzticība, strīdi un ciešanas. Bet nekur jau neliksies – būs jāuzticas. Nepievil otra cerības! Un atceries: uzticība, tā nav tikai atteikšanās no „kreisajiem soļiem”, tās ir arī tās lietas, par kurām vēlāk var būt kauns. Briesmīgi ir ne tikai tas, ka nevari otram ieskatīties acīs, bet arī tas ,ka pašam par sevi kauns.

Kāpēc agrāk cilvēki spēja kopā nodzīvot pat 60 gadus? Tāpēc, ka tie bija laiki, kad mantas nemeta ārā, bet centās salabot. Tieši šādai domai jāiemājo abu galvās – ja kāds nav ideāls un „salūza”, var, taču, salabot.

Uz tikšanos tepatās,

Aija