„Ar pirmdienu sākšu jaunu dzīvi – iešu uz baseinu (trenažieru zāli), veikšu pašmasāžu, vingrošu mājās…” – mēs visas ik pa laikam sev uzstādām kaut kādus mērķus, un tos nesasniedzot, pārliekam uz nākamo pirmdienu, nedēļu, mēnesi vai gadu. Bet izradās, ka mēs ieplānoto nesasniedzam, jo gribam daudz un uzreiz un šie plāni mums uzveļas virsū kā smaga nasta, beigās neļaujot izdarīt pat pašu mazumiņu.

Dažreiz mēs ar lielu skubu sākam pildīt ieplānoto, bet, izdarot to pāris reizes vai dienas pēc kārtas, metam pie malas un uz ilgu laiku. Kāpēc tas tā notiek? Tāpēc, ka izmaiņas mēs gribam pārāk straujas un uzreiz lielas, tāpēc jaunās darbības ātri apnīk, bet paradums vēl nav izstrādājies.

Šodien es tev piedāvāju vienas minūtes metodi.

Tā ir nākusi no Japānas un metodes pamatā ir ideja, ka cilvēks precīzi 1 minūti nodarbojas ar noteiktu lietu un svarīgākais – katru dienu un precīzi vienā un tajā paša laikā. Viena minūte – tas ir pavisam maz, bet tas nozīmē, ka ieplānoto izdarīt ir viegli jebkuram. Slinkums tavā ceļā nenostāsies un pat nepaspēs to izdarīt, gribēdams. Tos pašus soļus, darbības, ko tu nevarēji sev likt izdarīt pusstundas garumā, izdomājot visdažādākās atrunas vai attaisnojumus, tu ļoti viegli un ar prieku izdarīsi 1 minūtes garumā.

Protams, tas neattiecas uz visu, jo ir darbi, plāni, kurus vienā minūtē nevar izdarīt, bet palēkāt ar lecamauklu, palasīt grāmatu svešvalodā, izdarīt sejas vai pēdu masāžu, izpildīt konkrētus vingrojumus … – to visu var, kad ir laika ierobežojums tikai 1 minūte. Nodarbības vairs neliekas grūti izpildāmas, bet tieši otrādi, nes prieku un gandarījumu.

Bet, izdarot mazus solīšus, tu pilnveidojies un sasniedz daudz lielākus rezultātus, nekā izpildot šos vingrojumus vai nodarbes pirmās 3 dienas un tad visu atlikušo laiku sevi lamājot un šaustot par savu slinkumu un visu pārējo.

Svarīgi ir arī tas, ka tu uzvari nenoteiktību par savām spējām, atbrīvojies no šīs vainas sajūtas un bezpalīdzības, sāc sajust veiksmi un uzvaru. Iedvesmojoties no šīs veiksmes sajūtas, tu šīs 1 minūtes nodarbības pakāpeniski pagarini līdz piecu minūšu un ilgākām nodarbībām. Un tad… lēnām un pamazām tu nonāksi arī līdz pusstundas nodarbībām. Un progress būs acīmredzams!

Kā jau minēju, šī metode cēlusies no Japānas. Tās autors uzskata, ka to vienlīdz veiksmīgi var izmantot gan biznesā, gan personīgajā dzīvē.

Varbūt Rietumu kultūras pārstāvjiem šī japāņu metodika var likties neefektīva, jo pie mums pastāv uzskats, ka bez lielām pūlēm labus rezultātus sasniegt nav iespējams. Bet liela mēroga programmas, kas patērē daudz enerģijas, var cilvēku salauzt un rezultātus nenest nekādus. Bet šis 1 minūtes princips derēs visiem, un to piemērot var daudzās dzīves jomās. Japāņi, piemēram, to izmanto pakāpeniskas un pastāvīgas menedžmenta sfēras uzlabošanai.

Nu ko – tev tagad atliek noteikt savas vēlmes, mērķus un sākt šo principu pielietot praksē! Vai ne?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Laikam jau nav nevienas mūsu vecuma sievietes, kura kādreiz nebūtu iepazinusies ar grāmatas varoni Skārletu O`Hāru un viņas slaveno frāzi „Par to es padomāšu rīt”. Un arī latviešu sakāmvārds „Rīts gudrāks par vakaru” pilnībā atspoguļo visas situācijas „labumu”: ja negribas kādu problēmu risināt šodien, labāk to atlikt uz rītdienu.

Bet dzīvē viss ir daudz prozaiskāk: svarīga darba vai lēmuma pieņemšanas atlikšana uz vēlāku laiku var beigties gan ar reputācijas pasliktināšanos darbā, gan sabojātām attiecībām ar apkārt esošajiem un beigu beigās arī ar neapmierinātību pašai ar sevi. Psihologi šādai situācijai pat ir devuši īpašu nosaukumu „Skārletas sindroms” vai prokrastinācija. Un tagad ar šo likstu iepazīsimies tuvāk un, ja tā nav sveša arī tev (man tā nav sveša noteikti), mēģināsim saprast, kā no tās atbrīvoties.

Sīkāk par terminu – prokrastinācija

Prokrastinācija (vilcināšanās) ir pastāvīga svarīgu, bieži vien nepatīkamu darīšanu atlikšana uz vēlāku laiku. Un būtu jau nekas, ja beidzot tos mēs arī izdarītu, bet nē taču: vienmēr atrodas daudz "svarīgāki" darbi. Pieņemsim, ka tev jāsāk gatavot atskaite (vai jebkāds darbs), kas ir jānodod/jāizdara pēc pāris dienām. Tā vietā, lai sāktu strādāt pie prezentācijas, datu analīzes un materiālu meklēšanas, tu tērē laiku bezjēdzīgiem un nevajadzīgiem darbiem. Piemēram, ej uz veikalu, izdomā tikties ar draugiem, uzkop māju, sāc mazgāt traukus.

Droši vien katra no mums ir saskārusies ar līdzīgu situāciju un zina, cik svarīgu lietu atlikšana var sabojāt dzīvi. Kas mums liek tā rīkoties? Daži no iemesliem ir šie:

• Bailes no neveiksmes.
• Nevēlēšanās izcelties, ja darbu paveiksi labi.
• Perfekcionisms – bailes, ka kāds šo darbu izdarīs labāk par tevi.
• Nevēlēšanās nokļūt diskomforta zonā (slinkums?).
• Vēlēšanās visu izdarīt pretēji (protesta gars).
• Patīk strādāt ārkārtas režīmā utt.

Patiesībā, tas nav pat svarīgi, kādu iemeslu dēļ ir radies šis "Skārletas sindroms." Svarīgāk ir saprast, cik bīstams tas ir un ko darīt ar šo problēmu.

Lūk, kādi ir šī sindroma „zemūdens akmeņi”:

• Vēl lielāku problēmu radīšana: agri vai vēlu nepieciešamība šo jautājumu atrisināt vai darbu izdarīt, pienāks, toties laika tam būs kļuvis pavisam maz;
• Pastāvīgi pieaugoša neapmierinātība ar sevi un vainas sajūta;
• Tiek zaudēts dzīves prieks, viegluma sajūta, to visu sāk aizstāt satraukums un stress;
• Bezpalīdzības sajūta un situācijas kontroles zaudēšana;
• Depresijas veidošanās;
• Apkārtējo neapmierinātība;
• Šāda periodiska attieksme pret pienākumiem (svarīgu darbu izpildi) var beigties ar atlaišanu no darba, darbinieka reputācijas sabojāšanos.

Paldies Dievam, prokrastinācija ir absolūts sīkums, salīdzinot ar sliktu veselību vai citu nelaimi. Tomēr, ja tai savā dzīvē ļausi eksistēt un pat iesakņoties, tad arī tā var būtiski ietekmēt veselību.

Tāpēc, ja situācija, kad tu mīņājies uz vietas, kaut gan liekas, ka esi dikti aizņemta, ir bieža parādība, ņem vērā sekojošus ieteikumus:

1)Savu dienu plāno jau iepriekš.

Padoms vecs kā pasaule, bet vienmēr efektīvs: tomēr svarīgs moments – darbus, kas tev ir jāpaveic, raksti uz papīra vai programmā-plānotājā. Iekļauj sarakstā arī dažus vienkāršus darbus, kuriem nepieciešams minimāls laika daudzums un ķeries pie tiem brīžos, kad rodas vēlēšanās pārslēgties uz citu nodarbi.

2) Ievies savus darba noteikumus.

Piemēram, e-pasta pārbaudi drīksti izdarīt tikai pēc darba pie galvenā projekta vai pāris reizes dienā, noteiktos laikos. Tas pats var attiekties uz tējas pauzēm ar kolēģiem, kā arī kārtības ieviešanu uz darba galda un jaunumu lasīšanu internetā.

3) Pasaki „nē” klīšanai caur interneta resursu biezokņiem.

Lielākā daļa mājas lapu pelna, orientējoties uz interneta-sērfotājiem, piedāvājot pārpildītas lapas ar reklāmām un piedāvājumiem pāriet uz citām vietnēm, uz video utt. Daudzas no mums, pārejot no vienas tēmas vai lapas uz otru, pat vairs neatceras, kamdēļ vispār šajā mājas lapā ienākušas. Tāpēc atsakies no šādas nelietderīgas laika pavadīšanas vai velti šai nodarbei iepriekš ieplānotu laiku. Un, protams, sava reglamenta ietvaros.

4) jāprot pārslēgt uzmanību.

Tā gadās, ka nekādi nesanāk ķerties klāt pie darba. Šādā situācijā tiešām būtu noderīgi pārslēgt uzmanību no domām par darbu uz tēmām, kas novērstu no tā uzmanību. Piemēram, iziet ārā, lai ieelpotu svaigu gaisu, mazliet pasnaust utt. Šāds iekšējais "restarts” palīdzēs palūkoties uz uzdevumu ar svaigu skatienu un sagatavos tevi jauniem darba varoņdarbiem.

5) Apbalvo sevi.

Šo es izmantoju ļoti bieži. Ja tu šodien esi izpildījusi visus savus ieplānotos darbus, ir laiks sevi palielīt un par to saņemt balvu. Piemēram, pasēdēt pie tējas ar kolēģiem, palasīt žurnālu vai piezvanīt draudzenei. Respektīvi, dienā padarāmo darbu saraksta vidū ieraksti arī bonusus, kas tevi gaida, ja izpildīsi norunu pati ar sevi. Tie tev kalpos par sava veida motivāciju.

Tāpēc, ja arī tev ir raksturīgs atlikt pieņemtos lēmumus un darbības uz vēlāku, izanalizē, kāds ir šāda lēmuma iemesls: iespējamās grūtības, bailes no neveiksmes, nepārliecinātība pašai par sevi, slinkums?

Atzīsties pati sev šajā problēmā un izdari šo pirmo soli pretī savai jaunajai dzīvei. Tu būsi pārsteigta cik ātri un cik ļoti mainīsies tavas sajūtas un pašsajūta, radīsies daudz brīva laika, un beidzot pienāks ilgi gaidītā veiksme.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Cilvēks pats par sevi ir ļoti pretrunīga būtne – no vienas puses mēs vēlamies būt slaidas un skaistas, veiksmīgas un mīlētas, bet no otras puses mums ir slinkums darboties pie sevis, saviem mērķiem, sava ķermeņa un pašsajūtas uzlabošanas un slinkums mainīt dzīves stilu.

Mums ļoti patīk lasīt skaistus, glancētus sieviešu žurnālus un mēs pērkam noteikti tos, uz kuru vākiem ir kāda „maģiska” frāze, kas mūs tobrīd uzrunā: „Iegūsti skaistu vēderu ātri”, „Skaists augums – tikai 4 soļi 6 minūtēs” – mēs „uzķeramies” uz maziem cipariem, jo tiem automātiski ticam…Bet kas tad tālāk?

Bet tad pienāk brīdis, kad atveram šos žurnālus, izlasām, pat izrakstām svarīgāko vai izplēšam lapu un pieliekam redzamā vietā un…. Un tad, kad pagājušas apmēram 3 dienas, kurās 6 minūtes tika veltītas šīs „maģiskās” receptes realizēšanai, mēs automātiski sākam izdomāt attaisnojumus savam slinkumam:

– Nē, labāk sākšu ar pirmdienu…

– Ak, arī tāpat esmu skaista!

– Vīrs taču teica, ka mani mīlēs vienalga kādu un viņam patīk apaļīgas sievietes.

– man palēnināta vielu maiņa un tas jau ir iedzimts…

Kad mēs vienreiz sapratīsim, ka visas šīs atrunas mums traucē dzīvot pilnvērtīgu dzīvi?! Nu atcerēsimies kaut vai baronu Minhauzenu – kā viņš pats sevi vilka no purva laukā un sekosim viņa piemēram! Daudzas no mums arī atrodas šādā „purvā”, kuram nosaukums ir „SLINKUMS”, no kura izvilkt sevi varam tikai pašas.

Varbūt pietiks atpūsties un sāksim pie sevi strādāt, jo tikai TAD un ne jau pie kioska stāvot, kad pērkam kārtējo žurnālu, mēs ieraudzīsim rezultātu. Protams, daudz ērtāk ir prātot: kamdēļ man gatavot vakariņās tvaicētas vistas gaļas kotletes, ja es varu nopirkt pusfabrikātus? Kamdēļ trenēt presīti, ja man tas nepatīk, pie tam arī rezultāts redzams dikti jau minimāls? Es labāk nopirkšu šodien savu kāroto kūku, ietīšos pledā un noskatīšos savu iemīļoto melodrāmu.

Bet tu pamēģini tomēr sevi pārvarēt, izdari cieņas cienīgu soli, izskaud paradumus, kas noved tevi pie tās dzīves, kuru tu nemaz nevēlies.

Atceries, ka slinkums ir tavs dezinformators un ienaidnieks, kas zog laiku, kas nepielūdzami aizsteidzas prom un, kuru nekad, diemžēl, mēs neatgriezīsim. Tieši tāpēc triec šo ienaidnieku no sevis prom pēc iespējas tālāk un sāc darboties gan pie sevis, gan savas dzīves.

Teiksi – sarežģīti un tūlīt sāksi „griezt” prātā visus traucēkļus un iemeslus kāpēc to nevar izdarīt? Bet kas teica, ka būs viegli? Cīņa ar slinkumu (un ievēro – AR SLINKUMU un nevis laika trūkumu!) ir smags darbs, bet, tiekot ar to galā, tu sāksi pļaut cienīgus augļus.

Ja esi nolēmusi ar ienaidnieku cīnīties, tad sāc ar mazumiņu, bet tūlīt pat. Paņem blociņu vai burtnīcu un pieraksti savus nedēļas, mēneša vai pat gada plānus. Nospraud mērķus un datumus, kuros tie ir jāsasniedz. Un nemeklē attaisnojumu, jo tā tu jau pašā sākumā pati savām rokām nobremzēsi savu mērķu sasniegšanu.

Ja plānu īstenot neizdevās vai jau pēc dažām dienām tu to, ko sev solīji, neizdarīji, tad apstājies uz mirkli, neatmet ar roku visam, bet gan tieši otrādi – nomierinies un izanalizē kāpēc tas tā notika un pieraksti savus secinājumus turpat, tai pašā blociņā un nosaki  jaunu datumu. Bet, ja tomēr tev atkal neizdevās sasniegt vēlamo, ir vērts aizdomāties – vai nu tu sev nosaki nesasniedzamu rezultātu, vai arī cīņa ar slinkumu ir nepietiekoši aktīva.

Varbūt tu šo izlasīsi un nodomāsi – nekā jau jauna…Bet tu to ESI DARĪJUSI? Un tieši tā kā te teikts??? Jo viena lieta ir pierakstīt mērķus, bet svarīgākais ir tad, kad neizdodas (un neizdodas visbiežāk), visus iemeslus, kamdēļ tas notika, izanalizēt un pierakstīt! Un sākt atkal no jauna! Viss labais, efektīgais, piekrīti, vienmēr ir vienkāršs! Cīņa te notiek ne ar šefu, ne laika trūkumu, ne citiem traucēkļiem, bet tikai ar mūsu slinkumu. It kā nieks, bet tam ir milzīga vara pār visu mūsu dzīvi.

Atceries – slinkums bēg prom tikai tad, ja tu regulāri pie sava mērķa darbojies un analizē savas darbības, kā tikko aprakstīju. Tāpēc uzstādi sasniedzamus mērķus, sapņo brīnišķīgus sapņus un tad tev viss izdoties!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ir bez gala daudz ieteikumu kā tikt galā ar mums katrai un katram zināmo un daudz ko padarīt traucējošo stāvokli, kad darīt negribas neko. To var nosaukt dažādi – slinkums, apnikums, depresija, panīkums, enerģijas trūkums… Bet mēs nojaušam, ka sliktā ziņa ir tā, kas tas VIENALGA būs jāpadara.

Tāpēc mēģināsim vēlreiz – lūk, seši padomi, kurus varētu izmēģināt, lai šo situāciju atrisinātu pēc iespējas veiksmīgāk un ‘nesāpīgāk”.

1. Vispirms – nedarīsim NEKO. Nopietni! Pārtrauksim JEBKĀDU darbību un darbošanos: nestaigāsim pa dzīvokli, nesēdēsim pie datora, neēdīsim, nedzersim, nelasīsim, negulēsim, neklausīsimies mūziku. Drīkst aizvērt acis. Ziedosim šim (to pat nevar nosaukt par nodarbi) 10 minūtes un tev pašai sagribēsies kaut ko darīt. Šajā visā ir kaut kas no meditatīvās prakses, tas mazina iekšējo satraukumu un uzlādē ar enerģiju.

2. Liec sev padarboties TIKAI 5 minūtes. Tas ir vienkāršāk, nekā ķerties pie lietas, apzinoties, ka būs jāstrādā visu dienu. 5 minūtes var izturēt absolūti jebko un tai pašā laikā ir pilnīgi gana, lai sāktu darbu. Pilnīgi iespējams, ka tu to padarīsi līdz galam.

3. Lielu uzdevumu sadali mazākos. Ķerties klāt liela uzdevuma risināšanai dažreiz nav iespējams sevi pierunāt nekādi. Tāpēc sadali to mazākos uzdevumos (rakstiski un ar konkrētu strukturējumu – lai tas būtu vizuāli redzams) un pildi pēc kārtas – tas ir daudz vienkāršāk.

4. Apbalvo sevi. Oooooo, to es GAN esmu iemācījusies J! Jebkurš darbs ir jāatalgo, tāpēc ieteicams sevi apbalvot pēc katras darba daļas izpildes. Izpildīji – izdzer kafijas vai tējas tasi ar savu iemīļoto cepumu, vai pastaigājies, vai vienkārši – 5 minūtes relaksējies. Tas ir labs ieradums!

5. Neatliec uz rītdienu. Rītdiena – ir pati noslogotākā nedēļas diena. Ja tu vēlies sākt kaut ko jaunu, sāc darīt to tūlīt pat, jo rīt atradīsies cits steidzams darbs vai arī tu atkal pārdomāsi. Pat, ja ir jau vēls, kaut nedaudz iesāc savu ieplānoto darbu jau šodien – pabeigt rīt iesākto ir krietni vieglāk, nekā sākt visu no „baltas lapas”.

6. Esi „cīrulis”. No rīta var padarīt visu (tiem, kam ir iespēja savu dienas ritmu plānot pašiem). Ir cilvēki, kas sevi ilgi ir uzskatījuši par „pūci”, kamēr pāris rītus pēc kārtas nepamodās agri no rīta…

Tas ir fantastisks enerģijas lādiņš! Un secinājums ir tikai viens – „pūces” ir nenobrieduši „cīruļi”, kuriem nav pietiekoši daudz gribas spēka un ir pārāk daudz slinkuma, lai mainītu savu grafiku. Nemaz nerunājot par to, ka cilvēka bioloģiskais ritms darbojas pēc saules un tam pretoties nozīmē tikai vienu – mocīt savu organismu.

Pamosties labā garastāvoklī, kad esi pilnīgi izgulējies, atpūties un „uzlādēts” – to „pūcēm” nekad neizjust. Patiesībā, laikam, šī „putnu” klasifikācija ir kaut kas līdzīgs klasifikācijai „smēķētājos un nesmēķētājos”: tu pats izvēlies – veselību un pilnvērtīgu atpūtu vai pilnīgi pretējo.

Lai mums izdodas un, lai slinkums mūsu ceļā gadās arvien retāk!

Uz tikšanos tepatās,

Aija