Tas nozīmē pamosties no rīta un nedomāt par to, ka pasaulē ir kāds, kurš ir veiksmīgāks, skaistāks, gudrāks, viedāks, labāks. Tas nozīmē skatīties spogulī un negribēt no atspulga novērsties. Uzticēties tam. Nav svarīgi – ar kosmētiku vai bez, nav nekādas nozīmes arī manam noskaņojumam… Es vienkārši uzticos tam, kas deg manā sirdī.

Es zinu, ko nozīmē sevi iemīlēt. Vairāk negaidīt nekādus pasākumus, tikšanās, notikumus, dzimšanas dienas, izlaidumus, brīvdienas… Negaidīt mīlestību un uzmanību pret sevi! Ļaut sev būt laimīgai šodien, tūlīt. Skatīties garāmgājējiem acīs, nenolaižot skatienu uz netīrā asfalta… Zināt, ka pasaule apkārt ir tik brīnišķīga, kāda ir bijusi vienmēr.

Es zinu, ko nozīmē sevi iemīlēt. Priecāties par katru tuvinieku, svešinieku, aizgājušo, aizmirsto cilvēku sasniegumiem. Priecāties par to, ka viņi dzīvo, kaut ko sasniedz, elpo, rada. Jo no viņu veiksmes uguns manā sirdī nemazināsies. Es nekļūšu mazāk skaista. Mazāk mīlēta un aizsargāta. Tāpēc, ka esmu tik dziļa, ka spēju sevī ietilpināt arī viņu veiksmi. Es spēju būt daļa no viņu prieka. Ar katru savu šūniņu es spēju saprast, ka viņu veiksme – tā ir visas pasaules prieks un veiksme, un tas nozīmē, tāpat, kā šī pasaule, viņu veiksme ir daļa arī no manis.

Es zinu, ko nozīmē sevi iemīlēt. Vairāk nesūkstīties par dzīves grūtībām. Iemīlēt pat šīs grūtības. Ar smaidu un humora izjūtu sastapt katru šķērsli, saprotot, ka aiz tā visa ir pieaugošs spēks un pacietība. Mīlēt valsti, pilsētu, ielu, kurā dzīvoju. Mīlēt skatu, kurš paveras aiz mana loga, mīlēt garāmgājējus. Pat tādus – pavisam drūmus un sagurušus. Jo viņi, tāpat kā es, noteikti reiz uzzinās, ko nozīmē mīlēt. Pasauli un sevi.

Publikācijas autores Gintares Joteikaites tulkojums

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Es zinu. Šīs pārdomas (tas ir tulkojums no krievu valodas) kādam noteikti palīdzēs, bet kādu, varbūt, sadusmos, kādam liks nopietni aizdomāties, kādam liksies absolūti neinteresantas, un kādu, varbūt, glābs TAI dzīvei.

——————————

Reiz tas viss beigsies. Šī dzīve beidzas pēkšņi un nekad neizdosies tam būt gatavam. Nekad nav un nebūs tā, ka šodiena vai kāda cita diena ir labākā diena, lai tas notiktu…

Šai momentā mēs zaudēsim visu. Mūsu mantu, statusu, mūsu mīļos. Mēs paliksim vienatnē ar sevi un savu sirdi. Jo tas ir vienīgais, kas būs ar mums arī tālāk.

Attiecības, lai vai cik brīnišķīgas tās bija, beigsies. Un, ja pirmais mūs atstās partneris, mums tas būs jāpārdzīvo, jāpārkārto sava dzīve, jāpārveido pašiem sevi. Kādu laiku būs jādzīvo tālāk. Un pēc tam jādodas nezināmajā…

Bet varbūt pirmie aiziesim mēs – ar vainas apziņu, ka nespējām savu pienākumu izpildīt līdz galam. Gandrīz vienmēr attiecību beigšanās velk sev līdzi arī vainas apziņu – varēju, bet neizdarīju, nepateicu, neatbalstīju, ne līdz galam biju patiesa… Ar šādu dvēseles smagumu aiziet ir ļoti grūti. Kā ar akmeni kaklā.

Lai gan tas viss atkarīgs tikai no mums – vai un cik daudz mēs izrādām mīlestību, cik daudz un ko viens otram sakām, kā izturamies un atbalstām viens otru. Dot pietiekami daudz mīlestības? Tas laikam nekad nav iespējams, jo vienmēr gribēsies vairāk. Bet var mīlēt tā, lai pēc tam par to nebūtu kauns.

Šāda mīlestība iespējama tikai tad, ja mēs mainām savu sirdi. Raupju un aukstu, egoistisku un netīru – tā atkal var kļūt par saulīti. Kurai blakus ir silti un viegli. Un tad arī nenovēršamais vairs neliekas tik briesmīgs.

Lai vai kā mēs necenstos, viss beidzas. Un kā dzīve rāda, tas vienmēr notiek negaidīti. Kad vēl daudz ko varēja izdarīt, bija daudz plānu, daudz ideju. Un pēkšņi… Jeb ne pēkšņi?

Mēs neko nevarēsim paņemt sev līdzi. Neko un nevienu. Patiesības mirklis iestāsies vienatnē ar sevi. Tā būs saruna ar Dievu – aci pret aci. Neviens to neizdarīs mūsu vietā.

Bet kā mēs dzīvojam? Kā mēs tērējam sev atvēlēto laiku? Vai radām kaut ko labu jeb neapdomīgi to izšķiežam? Krājam materiālās vērtības vai domājam par to dienu, kad viss materiālais zaudēs vērtību? Vai mēs dāvājam cilvēkiem mīlestību jeb “izsūcam no viņiem pēdējo sulu”?

Reiz tas viss beigsies. Tas, pie kā esam pieraduši. Mums nebūs vairs jāceļas un jāiet uz darbu, nebūs jāgatavo ēst, jāuzkopj māja. Mēs neredzēsim savu tuvinieku sejas, kuri mums tik daudz nozīmē – vīru, bērnus, draugus. Vai mēs satiksim viņus pēc tam? Varbūt jā, bet varbūt nē. Jebkurā gadījumā tā būs pavisam citāda satikšanās.

Pazudīs arī tas viss, ko mēs mīlam. Šokolāde un kūkas, ziedi, kleitas, mašīnas, ērta māja ar rozā aizkariem, telefoni, datori, internets… Tas viss pazudīs bez pēdām.

Un vienīgais, kam būs jēga – mūsu dvēsele, tās tīrība un prasme mīlēt. Prasme dzirdēt tās balsi. Tas, ko ne par kādu naudu nenopirksim. Tas, kas palīdz mums attīstīt attiecības ar citiem cilvēkiem. Un attiecības pašiem ar sevi.

Kā iemācīties mīlēt vientulībā? Kā iemācīties piedot? Kā atvērt savu sirdi un būt patiesiem? Bez citiem cilvēkiem blakus tas nav iespējams… Tādēļ mūsu dzīvē ienāk mums tuvie cilvēki. Viņi māca mūs mīlēt. Piedot. Atlaist. Kalpot. Pieņemt un dot.

Mūsu attiecības kalpo, lai šai dienai sagatavotos. Dienai, kad neko nenoslēpsim un nenoglabāsim. Kad no sevis nekur neaizbēgsim. Un saņemsi tikai to, ko esi pelnījis. Te nesamelosi, te nenopirksi vēlamo rezultātu, te neizdosies sarunāt, izmantojot pazīšanos.

Reiz tas viss beigsies. Par to ir vērts atcerēties jau tagad, kamēr esam vēl te. Kamēr varam mainīt mūsu vēstures finālu, esot šajā ķermenī. Kamēr mēs varam mainīt savu sirdi…

Oriģinālās publikācijas autore: O. Vaļajeva

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ja jau nauda cilvēkus bojā, tad to trūkumam vajadzētu parādīt mūsu dvēseles labākās puses…

Bet ne tik daudz tas attiecas uz vīrieti, kas ir palicis bez darba, bet gan uz viņa otru pusīti. Tieši sievietei ir jābūt tai, kas izrāda pacietību, gudrību un taktu. Viņai tas ir vienkāršāk un, vēl jo vairāk, tas ir viņas ģimenes interešu labā.

Sieviete ir elastīgāka un maigāka. Jau instinktu līmenī viņa vienmēr ir vēlējusies turpināt dzimtu un tiekties uz attiecību harmoniju. Īsāk sakot, ja viņam nepieciešams plecs, atbalsts un smaids, tad esi tik mīļa un sniedz viņam šo plecu, izrādi atbalstu un smaidi. Izdzīvot šādā interesantā laikmetā, kad notiek finanšu impēriju sabrukumi un pasaules valūtu kritumi, vīrietim spēs palīdzēt tikai viņa mīļotā sieviete.

Sargā viņa dvēseles mieru. Seko tam, lai tavs varonis neiekrīt depresijas tīklos. No malas var likties, ka viņš neko nedara, ir iegājis sevī, skumju nomākts nogūlies uz dīvāna vai sastindzis monitora priekšā. Vienalga kreisā smadzeņu puslode viņam nedod mieru un tirda ar smagām domām. Esi īpaši taktiska, nepārmet viņam. Atnākot no sava darba, netincini katru vakaru: „Nu, vai atradi kaut ko?” Viņš jau tāpat jūtas vainīgs, trūkst tikai tava verdikta. Vīrietim ir sev jātic, bet tas ir iespējams tikai tad, ja viņam tic viņa sieviete. Tad liec uz kādu mēnesi-diviem viņam mieru. Lai atpūšas, izvējo galvu, savāc domas un izlemj, ko viņš grib.

Priecājies, ka viņš vairāk laika pavada mājās. Centies atrast šai situācijā arī plusus. Lai tiekas ar draugiem, iznes atkritumu spaini, iesit kādā sienā naglu, ieskrūvē lampiņu vai palej puķes. Lai pievēršas kādam hobijam vai izveido savu blogu. Satiekas ar draugiem vai radiniekiem. 108 reizes noskaiti viņam mantru „Viss būs labi”. Lai kaut kur aizbrauc, uz laiku nomaina vidi.

Radi naudas „spilvenu”. Tas ir uzkrājums neparedzamam gadījumam. Nauda, kas ļaus pāris mēnešus noturēties „virs ūdens”. Tā noderēs piespiedu atvaļinājumam vai slimības gadījumam.Ja forsmažors neiestāsies, to var iztērēt lielākam pirkumam vai atvaļinājumam siltajās zemēs. Jebkurā gadījumā samaziniet izdevumus – lai sapnis par kažoku vai krevešu salāti pagaida. Pamēģiniet rast prieku arī vienkāršākās izpausmēs.

Ļauj arī viņam daļēji rīkoties ar naudu. Ja vīrietis ir pārstājis pelnīt, tas nenozīmē, ka viņa kabatām jābūt tukšām. Lai apmaksā rēķinus, iet uz veikalu pēc produktiem, rīkojas ar noteiktu naudas summu pēc saviem ieskatiem, piedalās ģimenes budžeta plānošanā. Ja visa šī situācija ir ievilkusies nepieklājīgi ilgi, ja viņš tērē naudu nepārdomāti, atsakās no piedāvātajām vakancēm, jo viņš ir potenciālais direktors un nevar krist līdz vienkārša menedžera līmenim, tad, varbūt, ir laiks pārskatīt jūsu attiecības. Var dot mājienu. Uzdāvini viņam „Pasaku par zvejnieku un zelta zivtiņu” – par sasisto sili tajā ir aprakstīts pietiekoši saprotami.

Šausmas – viņš negrib seksu! Nabaga bezdarbnieks riskē zaudēt pašcieņu un sliktākajā gadījumā arī sievas cieņu. Var sākties strīdi, apkaunojošas izskaidrošanās. Kamēr vīrietis lemj, kur un kā sadabūt naudu (it īpaši, ja par šo tēmu viņš tiek „zāģēts”), viņš var pārstāt domāt par seksu. Tā ir absolūti normāla situācija. Viņš nav kļuvis vienaldzīgs pret tevi, vienkārši smagās domas viņam neļauj atslābt. Tā ir laba zīme, kas liecina par viņa prioritātēm. Tas nozīmē, ka vispirms viņu uztrauc ģimenes labklājība un tikai tad personīgais komforts.

Atrodi iespēju izpaust savu mīlestību. Tas nenozīmē, ka ir jāizdabā viņa vājībām un jāveicina žēlums, ļaujot viņam gausties par to cik dzīve ir netaisna, it īpaši pret talantīgajiem. Darba zaudēšana – tā ir tikai īslaicīga darba vietas zaudēšana.

Cilvēks nezaudē savu profesiju, zināšanas, prasmes, pieredzi, personību, veselību, draugus un ģimeni. Ļoti negodīgi ir tad, ja cilvēks paliek bez iztikas līdzekļiem, no viņa novēršas draugi un pavisam nelietīgi, ja ģimene nesniedz atbalstu. Šai gadījumā, jo ātrāk, jo labāk. Ja sievietei pret vīrieti ir patērētājas attieksme, tad, lai tā izpaužas ātrāk – vīrietis to pārdzīvos un kļūs tikai stiprāks.

Neafišē situāciju – it sevišķi draugiem un radiem. Viena lieta, ja viņš pats vēršas pēc padoma vai palīdzības un pavisam cita, ja viņa mamma no tevis uzzina, ka viņas „dzīves jēga un mīlestības auglis” iestidzis naudas trūkumā. Tagad viņa sāks zvanīt katru dienu, lai uzzinātu, ko viņam deva pusdienās un vakariņās. Ja tev ir ģimene, tad kopā tiksiet galā. Svešiem cilvēkiem te vietas nav. Jebkurā gadījumā ģimenes glābšana vai attiecības tajā ir tikai sievietes rokās. Ģimenes laime ir liels darbs. Stiprai sievietei ar stipriem nerviem un skaidru mērķi. Atceries, ka izdošanās tikt laukā no krīzes atkarīga tikai no sievietes. Vairāk vīrietim nav kur gūt atbalstu.

Izdari „brīnuma spērienu”. Pēc pāris mēnešiem tev ir tiesības lūgt atskaiti – ar ko viņš ir ticies, kā veicies pārrunās, kur ir iespējas, bet kur to nav bijis. Izanalizējiet kopā rezultātus un pasaki priekšā, kurā virzienā doties.

Varbūt ir vērts mainīt nodarbošanos un ieteikt vīram doties uz kursiem – tā viņš vismaz atradīsies cilvēku vidē un nekritīs depresijā vai nenokļūs alkoholisma nagos. Sastādi tikšanos grafiku ar darba devējiem un veiciet rezultātu un kļūdu analīzi. Nopērc viņam grāmatu par to kā veikt pārrunas. Pat virspusēja analīze dos iespēju viņam mācīties no neveiksmēm.

Kur rast spēku? Lai tev palīdz iedzimtā tolerance un humora izjūta. Varbūt tavs varonis ir ļoti labs un brīnišķīgs un viņa siluets uz dīvāna ļoti labi papildina stilīgo interjeru. Kamēr viņa smadzenes rada apokaliptisku vīziju, tu iemācījies strādāt trijos darbos, rotaļīgi uzkopt māju, gatavot ēst, audzināt bērnus, nodarboties ar rokdarbiem, apkopt suni, uzsākt savu biznesu, ataudzēji sev vēl sešas rokas un izbrīvēji 24 papildus stundas astronomiskajā diennaktī.

Un tagad tu beidzot zini, ka vīrietis nav radījums, kas noderīgs saimniecībā un nav arī naudas drukāšanas mašīna, bet gan mīlestības un noskaņojuma avots – avots, kas spēj mīlestību un noskaņojumu radīt un tikpat veiksmīgi arī sabojāt. Tāpēc – ķer momentu, kamēr viņš ir „interjerā”.

Ja, tomēr, skaistais princis tevi pametīs, tu nepazudīsi – tev taču ir brīnišķīgs darbs, astoņas rokas un 44 stundas diennaktī.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Atradu kādu stāstu-pamācību. To iztulkoju – lai var izlasīt gan jauns, gan ne tik jauns, gan vecs. Gan vīrietis, gan sieviete. Tā noderēs katram. Par to – kas ir mīlestība.

Kāds vīrietis atnāca pie kāda gudrā pēc padoma: „Mums ar sievu jau sen nav veco jūtu vienam pret otru, es viņu vairs nemīlu un viņa mani, droši vien, arī. Ko man darīt?” Gudrais atbild: „Mīlēt viņu”. Vīrietis nodomāja, ka gudrais viņu nav sadzirdējis: „Bet es, taču, saku, ka nav palicis nekādu jūtu!” Gudrais pamāja ar galvu un teica: „ Tas ir labs iemesls, lai viņu mīlētu”. Vīrietis nesapratis vienalga, turpina jautāt: „Bet kā mīlēt, ja tu nemīli?!”

Un, lūk, kādu atbildi viņš saņēma: „Kalpot viņai, dzirdēt viņu, vērtēt viņu, līdzi just viņai, upurēt sevi viņas labā. Īstai mīlestībai nav nekādu šķēršļu, jo vārds „mīlēt” nozīmē nevis jūtas, bet gan darbību”…

Uz tikšanos tepatās,

Aija