Kur slēpjas mūsu dzīves jēga? Nē, nerunāsim šodien par to, ka dzīve jānodzīvo tā, lai nebūtu beigās žēl un skumji utt. Es domāju, ka tu man piekritīsi, ka mēs visi savu vienīgo dzīvi vēlamies baudīt.

Protams, katram gan par to ir sava izpratne un domas… Šoreiz par to baudu, kuru mēs vēlētos gūt, izdzīvojot dzīvi. Un, lai šo baudu saņemtu, ir jāprot to saskatīt, ir jābūt pozitīvam. Jā, jā, es zinu, ka tev šis vārds ir jau noriebies! Bet tu taču piekritīsi, ka ir cilvēki, kas lietū izmirkst, bet ir cilvēki, kas lietū spēj vienkārši pastaigāties. Ka ir cilvēki, kas ūdens glāzi redz pustukšu, bet ir cilvēki, kas šo pašu glāzi redz pa pusei pilnu. Lūk, tajā arī IR paslēpies šis pozitīvās domāšanas noslēpums. Bet kā par šādu cilvēku kļūt?

Pamēģināsim? Pozitīva domāšana nav kaut kādu nospraustu mērķu vai pozitīvu uzdevumu sasniegšana. Un nav pat savu problēmu noliegšana vai visa skatīšana caur rozā brillēm. Pozitīvās domāšanas noslēpums slēpjas ikdienas praksē – sākumā pat ik stundas praksē, un dažreiz pat rotaļas formā.

Piemēram, palūkojies apkārt un 15 sekunžu laikā atrodi cik vien vari vairāk priekšmetus brūnā krāsā. Kumodi, žurnālu uz galda, pildspalvu, puķu podu uz palodzes, gleznas rāmīti utt. Bet apsoli, ka nelasīsi tekstu tālāk. Šīs 15 sekundes velti tikai tam, lai atrastu brūnas krāsas priekšmetus. Tagad aizver acis un centies uzskaitīt visus priekšmetus dzeltenā vai zilā krāsā, kurus tu atceries sev apkārt. Kā ir? Vai grūti? Domāju, ka jā. Bet dzeltenu vai zilu priekšmetu arī tavā apkārtnē ir pietiekoši daudz, vai ne? Bet atmiņā palika tikai brūnie. Tas ir tāpēc, ka tu biji koncentrējusies tieši uz tiem. Tāpat notiek arī ar mūsu iekšējo pasauli vai konfliktiem – tie sastāv no tā, kam mēs pievēršam uzmanību.

Var jau faktu, kad vīrs vai sieva nejauši nomet zemē krūzi uztvert ar saucienu: „Tas noteikti ir uz laimi!”, bet var absolūti pilnīgā, demonstratīvi stīvā pozā klusējot nereaģēt vai vēl vairāk – var sākt pārmest, ka mājās tā jau ir palikušas tik dažas krūzes un automātiski pāriet uz tēmu, ka vīrs(sieva) laikam ir bez rokām un drīz mājās nebūs vairs neviena trauka un vispār….mums tāpat vairs nav par ko dzīvot, jo redzi viens otrs jau nav spējīgs nopelnīt…un aidāāāāā! Un TIK dažādi mēs varam dzīvē reaģēt uz jebko. Protams, nevajag arī pārspīlēt…

Nu ko – un tagad ir laiks padalīties ar dažiem diezgan svarīgiem pozitīvās domāšanas noslēpumus. Jā….atklāt noslēpumus mēs varam, bet būtu labi tos vēl pielietot, vai ne? Tāpēc pamēģināsim! Tu ieraudzīsi, ka tas nemaz nav tik sarežģīti.

Pirmais noslēpums – tas, ko tu redzi ir ļoti atkarīgs no tā, kā tu uz to lūkojies.

Šo piemēru, laikam jau zina pat katrs skolnieks skolā, bet atkārtosim. Reiz, lai noteiktu tirgus iespējas, kādas apavu firmas menedžeri aizsūtīja uz kādu Āfrikas valsti. Pēc kāda laika viņš zvana no turienes un saka: „Te viss ir slikti. Visapkārt nabadzība. Cilvēki ir drūmi, garlaicīgi un apavi viņiem nemaz nav vajadzīgi. Viņi visi staigā basām kājām!” Nu ja nē, tad nē. Nu ja nav vajadzīgi, tad nav vajadzīgi. Bet visādam gadījumam nosūtīja arī otru menedžeri. Tā paša iemesla dēļ. Bet šis menedžeris zvana un saka: „ Te visi staigā basām kājām! Jūs nevarat iedomāties, cik daudz te vajadzēs apavus! Sūtiet šurp un pēc iespējas vairāk!”

Nu ko – ķeramies klāt pie nākamā noslēpuma?

Otrais noslēpums – jo vairāk tu domāsi par problēmām, jo vairāk tava dzīve tās tev dāvinās. Tu taču pati tās lūdz!

Tūlīt pat un nekavējoties pārstāj lietot šīs domas! Vienkārši pārstāj tās domāt par šīm savām konkrētajām problēmām, un viss. Un pat nedzen tās laukā no galvas. Vienkārši nedomā un nepielieto tās. Kad tu tīri plīts virsmu un, kad tīrīšanas līdzeklis netiek ar to galā – ko tu dari? Sāc berzt stiprāk? Bet varbūt jāpaņem cits mazgāšanas līdzeklis, kas ar to tiks galā pavisam vienkārši? Tāpat arī ar domām. Ja domas nesniedz nekādu rezultātu, izņemot problēmas, droši ņem citas domas un izmanto tās!

Un tagad – praktiska metode kā tikt galā ar negatīvismu. Viss ir ļoti vienkārši, burtiski refleksu līmenī. Uzvelkam uz plaukstas locītavas matu gumijiņu. Vienkāršu gumiju. Sanāks kā rokassprādzīte. Un tiklīdz tu sāc domāt par kaut ko sliktu vai tevi pārņem negatīvisms, tu atvelc gumijiņu stiprāk un….palaid vaļā. Un jo drūmāka vai sliktāka doma, jo spēcīgāk atvelc gumiju. Lai gan…nemaz nav obligāti sev darīt sāpīgi. Vienkārši izdari tā, lai tu sajūti diskomfortu. Šī metode darbojas refleksu līmenī. Ja pašai sevis žēl, palūdz, lai to izdara kāds tuvs cilvēks. Protams, tad var būt sāpīgāk, bet toties ātrāk pārstāsi domāt par slikto.

Un nobeigumā – vēl viens pozitīvās domāšanas noslēpums. Arī pavisam vienkāršs. Viss, kas ar tevi notiek, labs vai slikts ir jāsagaida ar vārdiem „Vai cik labi!” Un nekas, ka ne tuvu viss nav labi, un, ka tevi nesapratīs apkārtējie. Toties smadzenes apjukumā sāks meklēt, kāpēc tad ir tik labi?! Bet vēl spēcīgāk smadzeņu darbību var pastiprināt vārdi: „Vai cik labi, jo…” un te tavs prāts tev pateiks priekšā. Galvenais, to pateikt tūlīt pat, neļaujot sev ieciklēties uz slikto. Jau pirmajā sekundē, nedomājot, pateikt šo frāzi. Bet iemeslus – tos tev priekšā pateiks smadzenes.

Vai esi dzirdējusi par šādu interneta vietni – TED? Jau vairākas reizes esmu noskatījusies šo zemāk pievienoto video uzstāšanos. Shawn Achor – amerikāņu pedagogs, grāmatu autors un pozitīvās psiholoģijas aizstāvis reiz kādā TED konferencē runāja par to, kā laimes stāvoklis palīdz mums it visā.

Noskaties šo video (angliski ar krievu val. titriem) un tas tev šodien būs kā vēl viens svarīgs pozitīvās domāšanas noslēpums.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Nekas tik ātri nevar sabojāt brīnišķīgu dienu, kā negatīvas domas. Ļoti bieži cilvēkiem nav pat nojausmas cik negatīva ir viņu runa, savukārt citi to pamana uzreiz.

Cenšoties pasargāt sevi no vilšanās, cilvēks, pats to neapzinoties, negatīvu domāšanu var padarīt par paradumu. Tas var būt arī veids, ko izmanto, lai sevi „paceltu” citu acīs. Ja cilvēks kādam saka “es taču teicu!”, tas it kā stiprina viņa pašapziņu.

Šie pāris padomi palīdzēs sevi „pārprogrammēt” un atbrīvoties no negatīvās domāšanas.

• Netici visam, kam tu tici.

Mūsu zemapziņu ļoti ietekmē mūsu pagātnes pieredze. Vai visi tavi pieņēmumi par to, kā iekārtota pasaule, ir pareizi? Piemēram, varbūt tu kādus uzskatus esi pārņēmusi no saviem vecākiem, bet, vai tu tiem tiešām uzticies? Ja taviem vecākiem bija problēmas ar kaimiņu, kurš brauca ar BMW, viņi pat to neapzinoties, varēja attīstīt pārliecību, ka visi BMW autovadītāji atšķiras no pārējiem ar sliktu uzvedību. Un nodot šo pārliecību tev. Bet vai tas tiešām tā ir?

Risinājums: pašizziņa un savu pārliecību PĀRBAUDE. Pajautā sev – vai tas tiešām tā ir?

• Pārstāj nodarboties ar to, kas tev nepatīk.

Iztēles spēks ir neticami liels. Bet, ja tu tai nedosi pareizus norādījumus (piemēram, neiztēlosies pozitīvu iznākumu), tā vērsīsies pie tavā zemapziņā esošajiem negatīvajiem domāšanas šabloniem.

Risinājums: Visām situācijām, kas tevi uztrauc, savā iztēlē zīmē labvēlīgu iznākumu.

• Domā pelēko toņu kategorijās.

Tu pati to zini – dzīve nav galējību sērija. Tā nav melnbalta un nesastāv no situācijām „tikai tā un nekā citādi” vai „visu vai neko”. Tu nekad nebūsi laimīga, ja pret mērķiem izturēsies pārāk fanātiski. Ja tev ir bail no neizbēgamās neveiksmes, katastrofas, kauna, atraidījuma, tas nozīmē, ka tev ir tendence koncentrēties uz sliktāko iespējamo scenāriju. Kāpēc?

Risinājums: Iemācies redzēt jebkuras situācijas pozitīvo pusi, mācies fokusēties uz „vidējo” notikumu attīstības scenāriju, mācies atcerēties, kas viss ir laicīgs un, ka „arī tas pāries”.

• Ievēro pozitīvo.

Cilvēkiem ir tendence būt negatīviem un it visā ievērot negatīvo.Un tas traucē viņiem ievērot pozitīvo. Ja tu pārspīlēsi savu nelaimi un gandrīz nekad nepamanīsi priecīgas situācijas, ieradums domāt negatīvi pastiprināsies.

Risinājums: Atceries: tu atrodi to, ko meklē – tāpēc vispirms meklē pozitīvo. Kaut arī dažreiz tas nebūs viegli, to var atrast it visā.

• Nepārcel negatīvo no viena gadījuma uz visu pārējo.

Nevispārini. Ja tu gribēji ar kādu vīrieti tikties un dikti cerēji uz kaut ko vairāk, bet jums tā arī nekas nav sanācis, tas nenozīmē, ka tev nesanāks ne ar vienu un nekad.

Risinājums: skatīties uz katru neveiksmi, kā atsevišķu gadījumu un vērtīgu mācību nākotnei.

• Nepiedēvē citu cilvēku vārdiem un darbiem to, kā tajos nav.

Katram cilvēkam ir sava dzīve, savas rūpes, darbi, bailes, cerības un sapņi, tāpēc nemeklē slēptus nodomus citu cilvēku darbībā vai bezdarbībā, viņu vārdos vai viņu klusēšanā! Kad tu pamani darbībās kādu slēptu nodomu vai jēgu, tas nenozīmē, ka to redz arī citi.

Risinājums: necenties lasīt citu cilvēku domas. Motīvi, kurus tu piedēvē vieniem vai otriem kāda cilvēka vārdiem vai darbībām ir ne vairāk kā tava fantāzija. Kamdēļ fokusēties uz negatīvo? Tā vietā izvēlies sapratni un līdzjūtību!

• Uzņemies atbildību par to, kas pakļauts tavai kontrolei, bet necenties uz saviem pleciem uzvelt visas pasaules rūpes.

Nes atbildību par savām darbībām, bet kad dzīve tev pasviež nepatīkamus pārsteigumus, nevaino sevi, ja vien izdarīji visu ko spēji.

Risinājums: rīkojies, atkarībā no savām iespējām un atceries, ka reizēm viss, ko tu vari kontrolēt, ir tikai tava attieksme pret situāciju.

• Visa pasaule nedzīvo pēc taviem noteikumiem.

Katram no mums ir savi priekšstati par to, kas ir labs un kas ir slikts. Tavas cerības var kļūt par vienu no galvenajiem negatīvisma avotiem. Ja tu gaidi, ka tavs vīrietis vienmēr zvanīs tev, braucot mājās no darba, un viņš šo principu neievēro, tevi sagaida vilšanās, jo tev IR noteikums, “Piezvani man, kad izej no darba”, bet tavai otrajai pusītei šāda likuma, acīmredzot nav!

Risinājums: Saskaņojiet savas vēlmes ar savām vajadzībām, bet cerībās esiet elastīgi.

Mācies pozitīvi domāt, vizualizējot labākos notikumu attīstības scenārijus. Labāko scenāriju vizualizācija ir daudz patīkamāka!

Uz tikšanos tepatās,

Aija