Bieži vien, kad uzsākam sūkstīšanos par dzīvi kopumā vai par atsevišķām ikdienas situācijām – par kaimiņiem, apkalpošanas sistēmu, valdību un situāciju valstī kopumā, un, kad to beidzam, vai nu skaļi nopūšoties vai pie sevis nodomājam apmēram tā: „Ko es viens vai viena varu izdarīt…” Un ar to arī jautājuma izskatīšana, ja tā var teikt, beidzas.

Bet tagad atgriezīsimies pie šī jautājuma atpakaļ un padomāsim vēlreiz: ar ko tad būtu jāsāk????….Var jau teikt, ka „zivs pūst no galvas”. Bet, vai šī  „zivs galva”, gadījumā, neesam mēs katrs atsevišķi?

Tātad….”Ko mēs vieni tomēr varam izdarīt?” Varam gan! Un šie, it kā mazie lēmumi, kas varbūt sākumā liekas nenozīmīgi, nesvarīgi, pat muļķīgi šī jautājuma risināšanai, var iespaidot ne tikai mūsu, bet pat mūsu ģimenes, pēcnācēju, tautas un valsts likteni. Skan skaļi? Varbūt, bet „zivs taču pūst no galvas!”

• Pārstāj pirkt un lietot alkoholu, cigaretes un citas narkotiskās vielas.

• Ikdienā (runa neiet par smagām veselības problēmām) ārstējies ar tautas līdzekļiem un tējām, bet ne tabletēm, no kurām jēgas nav nekādas, tikai jaunas veselības problēmas.

• Pēc iespējas vairāk staigā kājām un nodarbojies ar fiziskiem vingrojumiem.

• Atpūties gan dvēseliski, gan fiziski, bet ne nakts klubos un bāros.

• Neņem kredītus un neaizņemies naudu – tas vienmēr beidzas slikti. Labāk iemācies naudu iekrāt un tad pērc tikai to, kas tiešām nepieciešams un svarīgs.

• Ēd to, kas aug dārzā, nevis atrodas veikalu plauktos un audzēts laboratorijās, izmantojot ķīmiskus preparātus un mēslojumus.

• Dzīvo ārpus pilsētas – tur ir svaigs gaiss, miers, skaista daba un neviens netraucē.

• Izveido pareizas attiecības ar pretējo dzimumu un nekrāp savu otro pusīti.

• Neskaties tukšas, muļķīgas filmas, TV raidījumus un bildītes internetā. Šo laiku labāk izmanto vērtīgas informācijas studēšanai, kuru var izmantot savas dzīves un ikdienas uzlabošanai.

• Dalies ar domām, atklājumiem un informāciju ar tiem, kas tev ir apkārt un, kurus tu cieni. Palīdzot attīstīties citiem, tu attīsties arī pats.

• Ja vien vari, noteikti palīdzi citiem – viena darbība vien var palīdzēt kādam izdzīvot.

• Vienmēr atceries savus vecākus, vecvecākus, savas radu saknes un tautas vēsturi. Izmanto savu senču pieredzi, lai viņu kļūdas neatkārtotu.

• Pēti jaunas tehnoloģijas, tai skaitā arī informatīvās. Izmanto tās sev un citiem par labu.

• Attīsti savu garīgumu un domā par to, ko atstāsi pēc sevis saviem bērniem un mazbērniem.

• Sargā dabu un vairo tās bagātības, un neesi Zemes parazīts.

• Meklē līdzīgi domājošus cilvēkus, jaunas pazīšanās. Labi draugi ir liela bagātība.

• Atbalsti vietējos ražotājus, uzsāc noderīgu produktu ražošanu.

• Izpēti to teritoriju, kurā tu dzīvo.

• Palīdzi no visas sirds un bez samaksas. Atdotā enerģija vienmēr atgriežas.

• Dzīvo pēc Saules un esi pozitīvs.

• 90 % tavas dzīves ir atkarīga no tevis paša un tikai 10% no apstākļiem, no kuriem 99% atkarīgi no tevis.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Daudzas no mums vēlas būt slaidas un veselas, bet absolūti vai gandrīz necik nevēlas mainīt savu pierasto dzīves veidu, stilu, ēdiena gatavošanas vai ēšanas tradīcijas.

Tomēr mēs VARAM uzlabot savu veselību arī bez stingrām diētām vai mūžīgajiem, nogurdinošajiem treniņiem. Tas ir ļoti vienkārši, pat aizraujoši un aizņems pavisam maz laika.

Pirmais, ko darām:

1. Noskaidrojam problēmas.

Pārbaudiet sevi, atbildot uz dažiem jautājumiem (bet tikai godīgi!!!):

Vai es lielāko dienas daļu pavadu sēžot?

Vai es lietoju uzturā neveselīgu pārtiku?

Cik bieži pēc ēdienreizes es cenšos „uzkost”, „palutināt sevi” (sauc to kā gribi)?

Ko es varētu mainīt, lai veselību uzlabotu?

Dažreiz mēs ne uzreiz saprotam, ko darām nepareizi. Pamēģini par to uzzināt no sev tuva cilvēka. Pasaki, ka tu uztraucies par savu veselības stāvokli un gribi sākt to uzlabot un parūpēties par sevi daudz nopietnāk. Vai viņam ir priekš tevis kāds padoms?

2. Sastādām plānu.

Tagad, kad esam sapratušas savu problēmu, ir pienācis laiks ieviest nelielas izmaiņas.

Tas ir pavisam vienkārši, neslinkosim: vispirms iegādāsimies tīru burtnīcu un katru dienu sāksim pierakstīt to, ko ēdam. Tā darīsim pāris nedēļas. Neaizmirsīsim arī par alkoholiskiem dzērieniem, konfektēm un saldējumiem. Tas mums radīs priekšstatu kāda tad ir patiesība.

Padomāsim, ko no tā visa varētu aizvietot ar kaut ko veselīgāku. Piemēram, frī-kartupeļu vietā, nopirkt ābolus. Desu vietā svaigu, netreknu gaļu.  Salātiem krējuma vietā pievienot bezpiedevu jogurtu. Trešās vai piektās kafijas krūzes vietā izdzert aromātisku tēju – nopērc tiešām labu, smaržīgu tēju, kas tev garšos un, kuras baidīšanas process tev sagādātu gan prieku, gan gandarījumu, gan baudas sajūtu. Veselīgās uzkodas skaitās rieksti, cietais siers, ogas, musli batoniņi, burkāni, vīnogas utt.

Vakariņās pagatavosim dārzeņu salātus, garšīgu augļu desertu. Pamēģināsim banānu desertu, augļu asortus, zemenes šokolādē, karamelizētus ābolus. Šādi garšīgi deserti var brīnišķīgi aizvietot tev pierastos cepumus, saldējumus, tortes, kūkas un konfektes.

3. Atradīsim veidu, kā apvaldīt pārēšanos.

Ēdīsim lēnām, izgaršojot. Pamēģini….dzirdēts par to daudzreiz, bet vai esi tā mēģinājusi? Cilvēki, pirms piepilda šķīvjus, koncentrējas uz to, cik tie ir pilni un lieli šķīvji var to veicināt. Un vēl – kā likums mūsdienās, ēdot, daudzi koncentrējas uz TV ekrānu, nevis ēšanas procesu. Tā, nemanot, var apēst ļoti daudz, pie tam, ēdienreize var „izstiepties” stundas garumā vai pat ilgāk un tas vēl mazāk ļauj kontrolēt apēstā daudzumu. Pievieno produktiem pilngraudu šķiedrvielas, ābolus utt.

Nekādā gadījumā „neuzsēdies” uz stingras diētas. Ja tev kaut ko ļoti gribas, tas nozīmē, ka organismam tas ir vajadzīgs. Cilvēkam vidēji nepieciešamas 2000 kalorijas dienā, bet, sevi stingri iegrožojot, var kaitēt organismam un veselībai.

Vairāk staigāsim svaigā gaisā. Laiks, kas pavadīts ārpus telpām, var samazināt stresu un uzlabot veselības stāvokli. Paspēlēsim paslēpes ārā ar bērniem, pastaigāsim ar draugiem pa pilsētu vai vienatnē pa parku.

4. Sastādīsim savu fizisko vingrojumu plānu.

Tas var būt internetā atrasts video ar gataviem vingrojumiem, bet tie var būt izmeklēti vingrojumi, kurus patīk izpildīt tieši tev. Atceries, lai tie būtu maksimāli efektīvi, tiem nav obligāti jābūt intensīviem – pat 20 minūšu pastaiga var sniegt ievērojamu progresu.

Lai labāk pamostos vai labāk iemigtu, pastaigājies agri no rīta vai arī pirms gulētiešanas vēlu vakarā, kopā ar vīru, savu vecāko bērnu vai draudzeni.

Uzstādi sev mērķus, piemēram: noskriet 3 km vai nopeldēt 3 apļus bez pārtraukuma, izdarīt kādu vingrojumu konkrētu reižu skaitu. Un šajā virzienā darbojies visu laiku, kamēr sasniegsi vajadzīgo rezultātu.

Katru reizi atceries – kad tu sasniedz savu mērķi,

tu kļūsti stiprāka un veselāka.

5. Izvairies no stresiem.

Stresa samazināšana ikdienā:

Palīdzēs izvairīties no psihosomatiskiem simptomiem, piemēram, galvassāpēm.

Paaugstinās enerģijas līmeni.

Stiprinās tavu imūno sistēmu.

6. Apbalvo sevi.

Tiklīdz tu sasniedz kādu savu mērķi, apbalvo sevi! Tev jau iepriekš ir jāzina, kāda būs šī balva un šajā dienā, ja tas tā bija iepriekš paredzēts, neatsakies no SPA-salona apmeklējuma, ieritinies savā iemīļotajā atpūtas krēslā ar jauno grāmatu vai nopērc sev jaunu kaklarotu.

Tas nemaz nav tik grūti – dzīvot labāk un veselīgāk. Galvenais sākt.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Patiesībā, vienam mūsu dzīves procentam ir nejauks ieradums mūs pārsteigt pēkšņi.

Mēs visi ciešam no kāda "pēkšņi" sindroma. Cik bieži mums ir nācies dzirdēt sekojošu?

• Viņš pēkšņi nomira no sirdslēkmes.

• Viņš pēkšņi viņu atstāja.

• Pēkšņi darījums neizdevās.

• Viņa pēkšņi mainīja savas domas.

• Pēkšņi dzīve likās bezjēdzīga.

Bet vai tiešām pastāv tāda lieta kā "pēkšņi"?

Nē, ja vien jūs zināt, kā darbojas 99 procenti pasaules. Katram "pēkšņi" notikumam ir slēpts, neredzams cēlonis.

Vai esat kādreiz pamodušies no rīta, un ieraudzījuši aiz loga pēkšņi uzradušos simtgadīgu ozolu? Protams, ka nē. Kaut kad sen pagātnē augsnē iekrita ozola zīle. Kad mūsu dzīvē "pēkšņi" uzrodas problēma, liedzot mums piepildīt savus sapņus, tā nav nejaušība. Visam ir dziļš iemesls – kaut kur, kaut kad agrāk tika iesēta problēmas sēkla. Es ticu, ka nav kļūdu, nav sakritību, nav nejaušību un nav pēkšņu katastrofu. Mēs dzīvojam cēloņu un seku pasaulē. Visam, kas notiek, ir iemesls.

@ Yehuda Berg

Uz Visuma robežas bija kāds veikals. Izkārtnes uz tā jau vairs sen nebija – to kādreiz aizpūta viesuļvētra, un jaunu īpašnieks neuzkāra, jo katrs vietējais iedzīvotājs arī tā jau zināja, ka veikalā pārdod vēlēšanās.

Veikala sortiments bija ļoti plašs, te varēja nopirkt gandrīz visu: milzīgas jahtas, dzīvokļus, laulības, viceprezidenta posteni, naudu, bērnus, iemīļoto darbu, skaistu augumu, uzvaru konkursā, lielas automašīnas, varu, veiksmi un daudz, daudz ko citu. Netika pārdota tikai dzīve un nāve – ar to nodarbojās galvenais ofiss, kas atradās pavisam citā Galaktikā.

Ikviens, kurš atnāca uz veikalu (bet bija arī tādi gribošie, kas veikalā nebija iegājuši ne reizi, bet palika sēžot mājās, vienkārši gribot) vispirms uzzināja savas vēlēšanās cenu.

Cenas bija dažādas. Piemēram, mīļākais darbs maksāja atteikšanos no stabilitātes, drošības un prognozējamības, tas maksāja gatavību patstāvīgi plānot un strukturēt savu dzīvi, ticību saviem spēkiem un ļaušanu sev strādāt tur, kur patīk, nevis tur, kur vajag.

Vara maksāja nedaudz vairāk: bija jāatsakās no dažām savām pārliecībām, vajadzēja prast visam atrast racionālu izskaidrojumu, prast atteikt citiem, zināt savu cenu (un tai bija jābūt diezgan augstai), ļaut sev teikt „ES”, apliecināt sevi, neskatoties uz apkārtējo atzinību vai otrādi – nosodījumu.

Dažas cenas šķita visai dīvainas – laulību varēja saņemt gandrīz vai par velti, bet laimīga dzīve maksāja dārgi: personīgo atbildību par savu laimi un prasmi dzīvi baudīt, zinot savas un otra vēlmes, atteikšanos no centieniem atbilst apkārtējo uzskatiem, prasmi vērtēt un cienīt to, kas tev pieder, ļaut būt sev laimīgam, risku zaudēt dažus draugus un paziņas.

Ne katrs, kurš uz veikalu atnāca, bija uzreiz gatavs nopirkt kādu vēlēšanos. Daži, ieraugot cenu, uzreiz apgriezās un devās prom. Citi ilgi un domīgi stāvējā, pārskaitot to, kas viņiem pieder un, prātojot, kur atrast līdzekļus vēl.

Kāds sūdzējās par augstajām cenām, pieprasīja atlaides vai interesējās par izpārdošanām. Bet bija arī tādi, kas vilka laukā visus savus ietaupījumus un, ietītu skaistā, čaukstošā papīrā, saņēma savu vēlēšanos.

Uz laimīgajiem skaudīgi nolūkojās citi pircēji, spriežot par to, ka gan jau veikala saimnieks ir viņiem paziņa un vēlēšanos viņi dabūja vienkārši tāpat, bez jebkādām pūlēm. Veikala saimniekam, lai iegūtu vairāk pircējus, bieži vien ieteica cenas samazināt. Bet viņš vienmēr atteicās, jo tamdēļ ciestu vēlēšanās kvalitāte.

Kad saimniekam jautāja, vai nebaidās bankrotēt, viņš šūpoja ar galvu un atbildēja, ka tie, kas gatavi riskēt un savu dzīvi mainīt, atteikties no ierastās ikdienas, kas spēj sev noticēt un, kuriem ir spēki un līdzekļi, lai apmaksātu savu vēlmju piepildīšanos, atradīsies vienmēr.

Bet uz veikala durvīm jau vairākus gadu simtus joprojām karājas izkārtnīte:

„Ja Tava vēlēšanās nav piepildījusies – tā vēl nav apmaksāta”.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Atgriežamies pie mūsu divkājainās taburetes. Šodien tai pievienosim vēl divas kājas. Mēs parunāsim par pilnvērtīgu atpūtu un attiecībām.

Pilnvērtīgas attiecības un komunikācija ir svarīga katram cilvēkam. Tās neļauj mums atsvešināties, justies nomāktām, kļūt pārāk nopietnām, un, visbeidzot, pārvērsties par neproduktīvu cilvēku.

Tikai neiedomājies, ka pļāpāšana, baumu ķidāšana un citu cilvēku dzīves apspriešana ar draudzeni var tikt saukta par pilnvērtīgu komunikāciju.

Protams, katram tā būs citāda. Nav iespējams iedot universālu recepti. Cilvēks, kurš ir baiļu un kompleksu pārņemts, nevar pilnvērtīgi dzīvot un kontaktēties ar citiem.

Pie tam, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, tu vari viņu acīs izskatīties pievilcīgi un viņi no šī kontakta gūs prieku. Bet problēma ir tā, ka tu šajā kontaktā baudu pati no sevis gūt nevari. Baidoties nepatikt vai izskatīties smieklīgs citu acīs, no šādām attiecībām baudu gūt nevar.

Pamēģini atcerēties cik daudz reizes esi kontaktējies ar citiem piespiedu kārtā. Tāpēc, ka šie cilvēki ir vajadzīgi. Jo tu baidies pārtraukt draudzeni, kas stundām ilgi pļāpā ar tevi pa telefonu, neuzdrīksties palūgt kaimiņienei neķerstīt tevi pie mājas, lai tev atstāstītu kaimiņu dzīves notikumus…

Kontaktu bez prieka un gandarījuma, nepieciešamības dēļ nevar nosaukt par pilnvērtīgu. Šādās attiecībās nav iespējas realizēt sevi. Šādā situācijā tu paliec savu ierobežojumu varā. Vienkāršāk izsakoties, mēģini kontaktēties ar cilvēkiem, kuri tev ir patīkami. No kuriem gūsti interesantu informāciju, ar kuriem tev ir komfortabli un viegli.

Atklāt šo iespēju ir ļoti svarīgi, ja tu vēlies kļūt par harmonisku un personību. Šajā visā ikdienas un pienākumu burzmā realizēt to nav viegli, bet mēģini pilnvērtīgai komunikācijai veltīt cik vien iespējams vairāk laika.

Centies šo komunikāciju padarīt interesantāku un patīkamāku. Tikai tad tā būs pilnvērtīga. Pat ja tev dažreiz ir jākontaktējas ar cilvēkiem nepieciešamības dēļ, centies no šī kontakta iegūt maksimālu labumu.

Tagad mūsu taburete stāv jau uz trim kājām. Tāpēc parunāsim par pēdējo, laikam jau, vissvarīgāko dzīves enerģijas avotu – par pilnvērtīgu atpūtu.

To, ka pilnvērtīga atpūta atjauno spēkus mēs zinām un nojaušam. Bez pietiekami liela spēku resursa, nevar būt ne pilnvērtīgs darbs, ne mācības, ne komunikācija.

Pilnvērtīga atpūta – tā nav kartupeļu ravēšana vasarnīcā. Un arī pat ne tas, ar ko tu nodarbojies tavā brīvajā laikā tāpēc, ka nav ar ko nodarboties. Tā arī nav gulēšana uz dīvāna, sēdēšana pie datora bez nopietna mērķa un jēgas. Pilnvērtīga atpūta – tā ir tavas aktivitātes galvenais avots.

Protams, kas vienam IR pilnvērtīga atpūta, tāda galīgi tā nebūs otram.

Tomēr ļoti svarīgi ir noteikt, kas tad šī pilnvērtīgā atpūta ir tieši tev.

Un to darot, nebūt nav jāpaļaujas uz vispārpieņemtiem uzskatiem. Tikai TU zini vislabāk, kas tev nepieciešams kā atpūta.

Pat atpūta vai brīvlaiks var kļūt par smagu pārbaudījumu, ja tu darīsi ne to, ko tu gribi. Ja tu nevari atspringt iekšējās spriedzes, baiļu vai neticības dēļ. Ja tev blakus ir ne tie cilvēki vai arī tu atrodies ne tajā vietā.

Pilnvērtīga atpūta ietver relaksāciju un spēku atjaunošanu. Tas ir tieši tas, kas trūkst lielākajai daļai cilvēku. Pilnvērtīgas mācības, darbu vai kontaktus ar apkārtējiem nevar gūt bez pienācīgas atpūtas. Lai saglabātu un palielinātu enerģiju, spēku un prieku, obligāti nepieciešams atpūsties. Un šai atpūtai jābūt pilnvērtīgai.

Šie četri galvenie dzīves enerģijas avoti nodrošina to dzīves stilu, kuru tu esi pelnījusi – kas atnesīs tev prieku, gandarījumu un dzīves pilnības sajūtu.

Protams, pie pēdējā punkta, lai cik tas dīvaini skan, mums būs jāpalauza galva visvairāk… jo sanācis ir tā, ka mēs, sievietes, vairs neprotam atpūsties. Un pat nesaprotam kā tas ir. Tas nenozīmē, ka visas esam fiziski pārstrādājušās. Tas nav obligāti. Mēs tiešām bieži vien pilnvērtīgu atpūtu aizstājam ar TV skatīšanos, dirnēšanu pie datora vai vagu ravēšanu vasarnīcā. Un nezinām vairs kā tas ir – atpūsties pilnvērtīgi. Tagad tas būs tavs mājas darbs.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Viens no galvenajiem iekšējiem diskomfortiem, kas mums traucē elpot pilnu krūti, ir aizvainojums. Šī sajūta ne tikai pazemina dzīves kvalitāti, radot emocionālas, dvēseliskas sāpes, bet spēj arī novest pie reālas veselības pasliktināšanās.

Šī problēma, kā tāda piltuve, kas ved uz „ne-uz-kurieni”, iesūc dzīves enerģiju un vēlēšanos strādāt produktīvi. Tāpēc, ja nevēlies zaudēt laimes sajūtu un dzīves enerģiju un, ja tu esi no tām, kas cenšas veidot tādus kā „aizvainojuma pārtraukumus”, tev jāzina, kā no šī aizvainojuma atbrīvoties.

Aizvainojuma sajūtu iemesls

Pastāv daži avoti, kas šīs emocijas „baro”. Lūk, galvenie no tiem:

1) Ja nerealizējas vai neattaisnojas cerības. Tev šķiet, ka tu visu izdarīji, lai virzītos pa karjeras kāpnēm – konkurenti zaudēja, bet jauni nav paredzami, priekšniecība tevi uzskata par neaizstājamu un, lūk, kārotajam postenim ir jākļūst par tavējo…. Bet, pēkšņi, notiek kaut kas neparedzēts, nomainās priekšniecība un kārotais krēsls tiek citam.

Gadās arī nelieli aizvainojumi, piemēram, kāds par spīti cerībām solīja, bet nepazvanīja, kaut ko neizdarīja, kaut arī bijāt vienojušies.

2) Kad kāds mēģina ieriebt, izmantojot jebkuru, kaut vismazāko iemeslu. Tā var būt nosūdzēšana, klačošanās aiz muguras un daudzas citas nepatīkamas lietas un situācijas. Pie tam cietušais ir nesaprašanā „par ko?” un izjūt dabisku aizvainojumu – „kā tā var rīkoties ar mani – es taču esmu tik laba?”

3) Vēlēšanās manipulēt ar citiem cilvēkiem (bieži vien pat neapzināta). Visbiežāk to izmanto aizvainotie pret saviem tuviniekiem vai radiniekiem. Reti kuram būs patīkami, ja sieva vai vīrs pāris dienas „pūšas” tāpēc, ka netika izpildīts viņas (-a) lūgums vai vēlēšanās. Daudzi padodas un kaprīzi apmierina. Attiecībās iestājas siltuma periods, kurš, parādoties jaunai kaprīzei, atkal tiek aizstāts ar vēsuma periodu.

Kā izvairīties vai mazināt aizvainojumu

1) Lai nepiepildītās cerības vai vēlmes neievainotu pārāk stipri, ievēro absolūto patiesību: ne tu kādam, ne kāds tev – jūs neesat neko viens otram parādā. Tāpēc viss vai daļa no tā, ko tu vēlies vai gribi, var arī nepiepildīties, jo citu cilvēku intereses ne vienmēr var sakrist ar tavējām.

Dzīve ir pilna ar pārsteigumiem un jebkurš šķietami nenozīmīgs notikums situāciju var kardināli mainīt ne tev par labu. Neuztraucies par to, bet pārliecini sevi, ka jebkurš iznākums, iespējams, ir labākais, kas uz to brīdi ar tevi varēja notikt. Un jebkurā gadījumā tu guvi neatsveramu pieredzi, kas tev var noderēt vai palīdzēt nākotnē.

Iemācies cerības „atlaist”. Ja kaut kas neizdevās, piemēram, vasaras ceļojums uz jūru, ar vieglumu un bez jebkāda saspringuma pārplāno šo ceļojumu uz nākamo vasaru vai samaini to pret braucienu uz kalniem. Jo garāks ceļš uz mērķi, jo saldāks tā piepildījums.

Iemācies nereaģēt arī uz sīkumiem. Ne visi cilvēki ir tik jūtīgi kā tu, un pat lietas, darījumus, kas tavuprāt ir svarīgi, uzskata par sīkumiem. Tāpēc viņi var mierīgi aizmirst doto solījumu, piemēram, pazvanīt.

2) Lai nesāpīgi reaģētu uz nedraudzīgām izpausmēm, sāc „audzēt” pašcieņu. Cilvēku, kas zina savu vērtību, nespēj satraukt jebkādi centieni viņu aizskart vai pazemot. Šie centieni vai nu izzudīs kā migla bez sekām vai arī būs satriekti kā pret cietokšņa sienu. Gan vienā, gan otrā gadījumā oponents izskatīsies ja ne smieklīgi, tad noteikti ne kā uzvarētājs. Atceries vienmēr šo: „Suņi rej, bet karavāna iet tālāk”.

Lai mazāk radītu iemeslu nelabvēļiem darīt savus tumšos darbus, kontaktus ar viņiem mēģini ierobežot. Ja tomēr tas ir nepieciešams darba dēļ, nekontaktējies ar viņiem par tēmām, kas neskar darbu.

Ja kāds periodiski tevi „paliek zem sitiena”, nekautrējies šo cilvēku atmaskot. Nebaidies un paziņo par situāciju vadībai, paskaidro, ka tā nav patiesība un apstiprini savus vārdus ar argumentiem. Bet uzmanies – nelīdzinies šim cilvēkam, esi godīga arī šādā situācijā! Nākamajā reizē vai pēc pāris tādiem atsitieniem nelabvēlis, izvēloties sev upuri, būs daudz uzmanīgāks un tu tā diez vai būsi.

Visi mēs šad tad manipulējam ar saviem tuviniekiem. Lielākajā daļā gadījumu tas notiek neapzināti un it kā pats par sevi. Kad kārtējo reizi būsi apvainojusies uz savu partneri vai radinieku, izanalizē negatīvo emociju avotu. Ja tu sevi pieķēri, cenšoties izdarīt spiedienu, laicīgi apstājies. Jo sāpinot tuvu cilvēku, tu rīkojies, maigi sakot, ne visai labi. Tāpēc pēc iespējas ātrāk atbrīvo sevi un viņu no sava netaisnīgā aizvainojuma.

Es minēju tikai dažus ieteikumus. Bet varbūt tu pati vari ielūkoties savas dvēseles dziļumos un atrast sev tuvākus veidus kā atbrīvoties no šīm destruktīvajām emocijām.

Uz tikšanos tepatās,

Aija