Domāju, ka nav nevienas mājas saimnieces, kas savu dārzu vai terasi vasarā kaut reizi nebūtu rotājusi ar krāšņo petūniju stādiem vai podiem. Un par cik ir vasara un laiks ir krāsām mūsu dārzā, šodien parunāsim par to kā panākt, lai šī puķe ziedētu pēc iespējas ilgāk un krāšņāk.

Petūnijas labi augs, ja tās stādīsim noteiktā attālumā. Tās petūnijas, kas zied daudz, bet smalkiem ziediem jāstāda vienu no otras 15-20 cm attālumā, bet tās, kas zied lieliem ziediem – 20-25 cm, bet nokarenās petūnijas – 25-30 cm attālumā vienu no otras. Petūnijas izstādot balkonu kastēs, vāzēs vai piekaramajos podiņos, attālumus starp tām jāsamazina par pusotru reizi.

Ņemot vērā to, ka petūniju sakņu sistēma ir ļoti liela un spēcīga, arī augsnes tai ir nepieciešams diezgan daudz. Jārēķina apmēram tā: 5 litri augsnes uz vienu stādu. Ja 10 litru apjoma traukā iestādīsiet vairāk kā divus stādus, spēcīgākie sāks nomākt vājākos.

Galvenais krāšņas un ilgas ziedēšanas priekšnoteikums ir regulāra augsnes irdināšana un barošana. Pirmo reizi mēslojumu ievada jau pēc nedēļas pēc pārstādīšanas, bet pēc tam reizi divās nedēļas un līdz pat ziedēšanas beigām.

Sākuma stādiem augšanai nepieciešams mēslojums, kurš satur slāpekli, bet vēlāk, lai sāktu veidoties ziedkopas – mēslojums, kas satur fosforu un kāliju, ko pievieno laistīšanas ūdenim (1,5 – 2 grami kompleksā mēslojuma uz 1 litru ūdens).

Svarīga loma ir arī dzelzij, kura, ja trūkst, augs reaģē ar nodzeltējušām lapām. Ar mēslojumu, kas satur dzelzi, petūnijas baro 3-4 reizes ar dažu dienu intervālu.

Labs rezultāts tiek sasniegts, ja petūnijas mēslo ar organisko mēslojumu, tai skaitā arī ar atšķaidītiem govs mēsliem.

Petūnijas ir gaismas un siltummīļi, diezgan izturīgas pret sausumu, tomēr, ja ilgstoši netiek laistītas, var iznīkt. Labi izcieš spēcīgu augsnes mitrumu, toties nepacieš sastāvējušos ūdeni.

Ir svarīgi atcerēties, ka lielziedu petūnijas pret siltumu, mitrumu un barošanu ir daudz prasīgākas, nekā smalko ziedu petūnijas.

Starp citu – atkal un atkal jaunu ziedu veidošanos veicina regulāra noziedējušo ziedkopu nokniebšana.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Šomēnes vari veikt dažus pasākumus dārza sagatavošanai veiksmīgam jaunam darba cēlienam.

Augļu dārzā

• Regulāri nopurina sniegu no koku zariem.
• Kaļķo stumbrus un resnos zarus (darbiņš, kurš jāpaspēj pirms saulīte sāk stipri sildīt!).
• Tiklīdz nokusīs sniegs, jāsavāc vecās lapas. Uzmani, lai ūdens nekrājas. Veido grāvjus, lai to novadītu.
• Kad nokūst sniegs, augļu kokus mēslo.
• Upeņu krūmiem nolasa pumpuru ērces bojātos pumpurus.

Košumdārzā

• Mūžzaļos augus (arī daļu skujeņu, piemēram, kanādas egli) noēno no spilgtās pavasara saules, jo tā apdedzina lapas un skujas.
• Atjauno dekoratīvos krūmus, apgriez, veido vainagu.
• Siltākās dienās atsedz un vēdini rožu stādus.
• Nogriez vecos dzinumus dekoratīvajām graudzālēm.
• Sniegam kūstot apskati, kā ziemu pārcietis zāliens. Lielākās sniega kupenas, kurās samests sniegs tīrot taciņas izklīdini. Zāliens būs Tev pateicīgs!

Mājās

• Jau izplānoji ko un kur stādīsi? Pēdējais laiks to darīt.
• Pārbauda dārza inventāru, ja to vēl neesi izdarījis. Iegādājies trūkstošos instrumentus. 
• Plaucē bērzu, lazdu, ķiršu, plūmju, cidoniju un forsītiju zarus.

• Sāc modināt kamolbegoniju gumus.
• Gatavo putnu būrīšus.
• Pērc jaunas puķu un dārzeņu sēklas.
• Gladiolu sīpolus ienes siltākās telpās.

Siltumnīcā, pagrabā

• Gatavo substrātu neapkurināmai siltumnīcai, kūdrai piejauc kompostu, sadalījušos kūtsmēslus, salaistot vai saberot ar sniegu.
• Vēdini pagrabu, izlasi bojātos dārzeņus, nolauz pārtikas kartupeļu asnus.
• Agrākai ražai sēj spinātus (var podiņos istabā vai siltumnīcā) un redīsus.
• Sēj dēstiem puravus, papriku, tomātus.
• Sēj viengadīgās puķes (lobērijas, petūnijas,kobejas. Visas, kurām garš veģetācijas periods).
• Martā var izsēt dilles plēves siltumnīcās, lai iegūtu ražu agrai lietošanai jau pavasarī. Kad augsne nedaudz iesilusi, to var darīt arī atklātā laukā, dilles dīgst pie salīdzinoši zemas temperatūras.

Un vēl, vai zināji:

12. marts ir Gregora diena. Šajā dienā āpsis izlien no alas. Ja laiks vēl nešķiet pietiekami silts, lien alā atpakaļ un guļ vēl divas nedēļas.

Ticējums: Ja Gregora dienā putina, tad būs labs siena laiks. Ja spīd saule, būs slikta lopbarība.

Nu ko, gaidām pirmos sniegpulkstenīšus?

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Piedāvāju darāmdarbus ar kājām gaisā – pirmos istabas zaļos darbus, pēdējos – dārza. Tomēr ir ziema!

Mājās

• Telpaugus decembra beigās, janvārī jāturpina kopt, kā ierasts. Būtiski atcerēties, ka jebkuram augam svarīgs augšanas faktors ir gaisma. Ja trūkst gaismas, auga dzīvības procesi palēninās. Tad ir jāsamazina arī pārējie augšanas faktori – siltums, mēslojums un ūdens.

Bet atceries: telpaugu mēslošana ziemā atkarīga no konkrētā auga sugas – ziedošos augus, kuriem ziema ir miera periods, šajā laikā nemēslo un laista ļoti maz. Savukārt, ziemā ziedoši augi, kuriem vajadzīgs papildu apgaismojums, nepieciešama arī papildu mēslošana.

• Decembra beigas (gada noslēgums ir labs laiks sastādīt nākamā gadā paveicamo/vēlamo darbu sarakstu) un janvāris ir īstais laiks, lai plānotu pavasara un vasaras dārza darbus.

Apdomājies, kādus stādus audzēsi pati, kādus iegādāsies veikalos, tirgos, stādaudzētavās. Ja ir nolemts stādus audzēt pašiem, janvārī jāsāk apmeklēt sēklu veikali, izvēlēties sēklas jaunajai sējas sezonai. Stādu audzēšanai ieteicams izvēlēties augus, kuriem nav nepieciešams ļoti daudz gaismas, jo sējot tagad, ziemā, to būs grūti nodrošināt.

• Janvāra vidū jau var sēt puķes un dārzeņus ar garu veģetācijas periodu. Šis ir īstais laiks, lai sētu kamolbegonijas un leduspuķes, var sākt sēt arī lefkojas, pelargonijas, lauvmutītes un kobejas. Lai sāktu sēju, nepieciešamas kastītes vai mini siltumnīcas.

• Veselībai un pusdiengaldam: uz palodzes audzē lokus – sīpolus līdz pusei iemērc traukā ar ūdeni un novieto gaišā vietā. Arī agrajai sējai paredzētas dilles var audzēt kastītēs uz palodzes.

• Sāc vākt pelnus, ‘’Pelnu diena’’ nav aiz kalniem.

Dārzkopībā izmantojami tikai koku pelni, vērtīgākie no tiem ir lapu koku pelni. Pelnu dienā varēsi izkaisīt sniegā dobju vietās: kā mēslojumu un lai paātrinātu sniega nokušanu.

Pagrabā, noliktavā

• Regulāri pārbaudi kā glabājas saknes, dārzeņi. Izvāc bojātos. Pārskati dāliju gumus.

• Tīri un dezinficē darbarīkus.

Sakņu dārzā

• Ja aizkavējies – var novākt puravus, kāpostus, pētersīļus.

• Uzber mulču jaunajiem rabarberiem, sparģeļiem, zemenēm.

• Ja atļauj laiks – uzroc dobi, iestrādā kūtsmēslus, pelnus.

• Var sākt domāt par koku kaļķošanu, drīz februāris ar spožo sauli.

Košumdārzā

• Jāpieskata apaļas (vai ieapaļas) formas tūjas un citi skuju kokaugi.

Sniegot slapjam sniegam, tas saķep skujās un deformē auga vainagu, bojājot vai pat salaužot tā zarojumu. Šādi augi zaudē savu dekorativitāti uz visiem laikiem. Ko darīt? Neļaut veidoties smagajai sniega kārtai, to regulāri nopurinot.

Atceries: ja ir stiprs sals un spilgta saule -  tas var kaitēt augiem (piemēram: rododendriem).

Ūdens no to lapām iztvaiko straujāk, un, ja zeme ir sasalusi, to saknes nevar uzsūkt pietiekami daudz ūdens, lai aizstātu zaudēto šķidrumu. Tas, savukārt, kaitē augam. Lapas sačokurojas, un ļaunākajā gadījumā augs var pat nokalst.

Kā palīdzēt – pārklāj tos ar egļu zariem. Labi  apsegt (ja nav sasegta pirms tam) arī  rožu apakšdaļu. Vari izmantot salmus, lapas vai nesatrūdējušu kompostu. Komposts nāk par labu arī tulpju, narcišu sīpoliem, tiem stiprs sals var kaitēt visvairāk.

• Pēc pirmā sala (tātad jau tagad) var vākt pīlādžu, smiltsērkšķu un mežābolu augļus – būs garšīgi!

• Ja vēl nav izliktas, izliec putnu barotavas.

• Vāc materiālus svētku dekoriem, no pašu dārza un lauka tie ir vismīļākie. Pušķo durvis, sētu, pagalmu, logu – lai vairojas prieks!

Un vēl:

13.decembris, Lūcijas.

Tā gadījies, ka ‘’Lūcijās’’ varēsim vērot otro un pēdējo ‘’zvaigžņu lietu’’. Tā būs Geminīdu meteoru plūsma. Plūsmas maksimums – tieši šonakt. Stundas laikā varētu parādīties apmēram 120 meteoru (krītošo zvaigžņu).

16.decembris, 3. Advente.

21.decembris, Ziemas saulgrieži.

Bluķa veļamais vakars. 

Bluķa vakars ir unikāla tradīcija ar senu vēsturi. Šī tradīcija ir izplatīta visā Eiropā. Bluķis tiek sadedzināts savācot tajā visas pērnā gada neveiksmes, nelaimes, sliktos darbus un domas. Bluķa vilkšana paātrina saules un dzīvības atgriešanos. Bluķa sadedzināšana simbolizē jauna saules gada sākuma, pašu sauli, kas zemniekam ir ļoti svarīga.

Daži uzskata, ka bluķī attēlota saule, kuru ļaudis tādējādi velk augšup un mudina atgriezties, citi – ka izvelkot bluķi pa malu malām no tām tiek savāktas likstas un nelaimes, kuras pēcāk iznīdē sadedzinot. Ja nav iespējas izvilkt bluķi pa pagalmu…varbūt var iedegt sveci – visu izšķir attieksme, vai ne?

23.decembris, 4.Advente.

24.decembris, Ziemassvētku vakars.

Mūsu mājās tic, ka Ziemassvētki jāsvin kaut vecā, bet baltā kreklā. Jaunais gads, kaut melnā, bet jaunā!…un ja tā padomā, tam nav noteikti jābūt kreklam.

25.decembris, Pirmie Ziemassvētki.

26.decembris, Otrie Ziemassvētki.

31.decembris, Vecgada diena.

”Gribas, lai baltā pasaulē

balti sniegi snieg,

Un pa baltiem lielceļiem

balti cilvēki iet.

Un, lai baltos cilvēkos

baltas domas dzimst.

Un, lai baltās darbdienās

balti svētki ir.”

/I.Ziedonis/

6. janvāris, Zvaigznes diena jeb Trijkungu diena

Ticējumi. Ja Trijkungu dienā gailis nodzeras pažobelē – būs laba raža. Ja Zvaigznes dienā vējš ābeles purina – būs daudz augļu.

14. janvāris, Vecā Jaunā gada diena.

Ticējumi. Ja Vecā Jaunā gada vakars vējains, tad arī vasara būs vētraina. Ja Vecajā Jaunajā gadā labs laiks – labs būs arī Pēteros. Ja Vecā Jaunā gada naktī sarma – gaidāma auglīga vasara.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Katrs puķmīlis un dārza entuziasts zina, ka pat tad, ja dārzā nekas nav darāms, kājas pašas uz turieni aiznes. Tā ir kā apgaita, kā saruna ar kokiem, krūmiem, guļošajām vai snaudošajām puķēm.

Ja mēs Dārzu Jūtam un Mīlam kā Dzīvu, tad Dārzs un Daba atbild ar to pašu.

Augļu dārzā

Ja nav paspēts:

• Ja no mājas labi redzami augļu koki, tad līdz ar pastāvīgu (ilglaicīgu) sniegu tajos jāiekar un jāuzpilda putnu barotavas – būs prieks bērniem un visai ģimenei, arī ziemā dārzs (vai terase, balkons, palodze) būs mazo draugu un dzīvības pilns. Protams, jāatceras – ja putni ir sākti piebarot, tas jādara visu ziemu, līdz gaisa temperatūra sasniedz pozitīvas atzīmes termometrā…
• apsien augļu un dekoratīvo koku stumbrus, lai grauzēji un meža zvēri netiek klāt (tai skaitā stirnas, jo tūju skujas tām ir kā delikatese). Koku stumbrus var apsiet ar egļu zariem, jo ir asi.
• piesedz jaunos zemeņu stādījumus.
• Vāc materiālus Ziemassvētku kompozīcijām (puzuriem, Adventes vainagiem, galda dekoriem utt.)

Košumdārzā

• toveraugu kompozīcijās – Adventes un Ziemassvētku laiks;
• Piesedz jutīgākās ziemcietes;
• Ja sasnieg, nokrati sniega segu no kokiem un krūmiem, lai to vainags netiktu bojāts;
• Piesien skuju kociņus pie stabila mietiņa, zarus pieglaud pie stumbra un apsien ar auklu, lai sniegs tos neatliektu;
• Iestājoties salam, ieziemo rozes (tikai tad, kad gaisa temperatūra ir ap – 5C).
• Ja nav sals, var pārrakt komposta kaudzi. Papildus gaisa ‘’porcija’’ palīdzēs tam labāk sadalīties.

Sakņu dārzā

· Ar zemi, ja tas nav vēl paspēts un laika apstākļi atļauj!

Siltumnīcā, pagrabā

• Sašķiro vasarā ievāktās puķu sēklas;
• Pagrabā pārlūko krājumus, izvāc bojātos dārzeņus un augļus;
• Uzmani, lai pagrabā neieviešas grauzēji;
• Pārlūko dāliju gumus, vai tie nav sažuvuši, bojāti.

Mājās, pilsētā

• Siltās telpās vari diedzēt bioloģiski audzētu kviešu graudus, redīsu, lēcu, lapu sinepju un kressalātu sēklas;
• Decembra sākumā var modināt uzziedināšanai paredzētās kreime­nītes;
• Telpaugiem rasini lapas;
• Kaktusus novieto vēsā, sausā telpā;
• Samazini laistīšanu un mēslošanu telpaugiem;
• Apmeklē dārza preču veikalu. Tagad pārdevējiem būs vairāk laika parunāt. Varēsi pārliecināties, kuras sugas labi izskatās ziemā, kādu tehniku pirkt nākamgad, kura krāsa vislabākā dārza vārtiņiem utt.

Un vēl :

11. novembris – Lāčplēša diena. Latvijā to atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

Iededz sveci logā, piespraud sarkanbaltsarkano lenti pie krūtīm

18.novembris – LATVIJAS REPUBLIKAS PROKLAMĒŠANAS 94. GADADIENAI veltīti pasākumi.

21. novembris – Kustoņu diena. Šajā dienā arī meža valdnieks Lācis „atmet visam ar ķepu” un dodas ziemas miegā.

Ticējumi. Ja laikā ap 21. novembri odi vēl sijājas, tad būs lēna, silta ziema.

25.novembris. Katrīnas.

Ticējumi. Migla Katrīnās uz mīkstu, bet sniegainu ziemu. Ja Katrīnas čurā (līst), tad Andrejs spaida (salst). Sals laikā ap Katrīnām norāda uz siltu laiku Pavasara Mārā (25. marts).

Arī Mūžības Svētdiena. Baznīcas gada pēdējā svētdienā tiek pieminēti visi mūžībā aizgājušie, atgādinot, ka mūsu ceļš ved pretī Mūžīgajai dzīvei.

30.novembris. Andreji.

Līdz Andrejiem bija jānokauj visi tie mājdzīvnieki, kurus nebija domāts izmitināt līdz pavasarim. Andreja naktī agrāk svarīga vieta bija zīlniecībai. Puiši pūlējās uzzīlēt, kādas viņiem būs līgavas, meitas – kādi būs līgavaiņi.

Ticējumi. Kādi Andreji, tāda visa ziema. Ja Andrejos salst – ziemā sagaidāms stiprs sals. Ja līst – ziema būs maiga un atkušņaina.

2.decembris – pirmā advente.

9.decembris – otrā advente.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Manā dārzā apsnidzis smiltsērkšķis. Kā katru gadu, arī šogad. Pirmās sezonas par to uztraucos, bet tagad esmu sapratusi, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek. Vācu ogas sasalušas un uzreiz katlā.

Bet izstāstīšu, kas šais ziemeļu citroniņos tik vērtīgs un kāpēc.

Vitamīnu satura ziņā smiltsērkšķi daudzkārt pārspēj citas ogas. Īpaši augsts ir C vitamīna saturs (7 reizes vairāk kā citronam). C vitamīns nostiprina imūnsistēmu, un tam ir svarīga loma vielmaiņā. Provitamīns A un vitamīns E, kā arī 15 mikroelementi, minerālvielas un organismam vitāli svarīgas taukskābes padara smiltsērkšķus par neaizvietojamiem veselības saglabātājiem.

Kā iegūt savā dārzā smiltsērkšķi?

• Pirkt. Tā kā smiltsērkšķis ir divmāju augs, būs jāiegādājas vismaz divi stādi: viens vīrišķais un viens sievišķais, bet uz vienu vīrišķo augu varat audzēt līdz pat septiņiem- astoņiem sievišķajiem augiem.

Vīrišķie ziedpumpuri ir lieli, ar brūnām zvīņām, bet ziedi- ļoti sīki, dzeltenā krāsā. Sievišķie ziedpumpuri ir sīki, līdzīgi lapu pumpuriem, un aug uz zariem pa vienam. Iegādājoties smiltsērkšķu stādus, pievērs uzmanību, lai pie to pamatnes būtu sazarojumi, jo tad jums izaugs skaisti krūmi bez papildus formēšanas.

• Sarunāt no kaimiņiem, draugiem, kolēģiem.

Smiltsērkšķus var izaudzēt arī no atvasēm, ko izdzen krūma saknes. Tādam nolūkam atvase jāatdala no mātes auga ar lāpstu, neizrokot to no zemes (tikai jāuzmanās, tieši kura – sievišķā vai vīrišķā auga atvases ņem). Pa vasaru tiem izaugs pašiem savas skaistas saknes un nākamajā pavasarī varēsi tos pārstādīt. Bet padalīšos ar viltību – nekas nenotiek, ja atdur ar lāpstu no mātes auga un izrok uzreiz, negaidot nākamo pavasari.

Kad un kā stādīt smiltsērkšķus

Smiltsērkšķus stāda agrā pavasarī gaišā vējainā vietā (smiltsērkšķi ir vējapputes augi), auglīgā augsnē ar neitrālu reakciju. Vietā, kur paredzēts stādīt smiltsērkšķus, pirms tam būtu labi iesēt balto āboliņu.

Ja dārzā ir ļoti mālaina augsne, stādāmajā bedrē ieteicams pievienot smiltis vai granti. Pirms stādīšanas izraktajā bedrē (50x50x50 cm) ieber 200 g kālija hlorīda un 150 g superfosfāta. Nākamajā pavasarī, vēl pirms lapu izplaukšanas, augsnei pievieno 40 g salpetra. Turpmākos 3-4 gadus smiltsērkšķus nepiebaro.

Labākās smiltsērkšķu šķirnes

• Botaņičeskaja Ļubiķeļskaja
• Prozračnaja
• Mary (nosacīti mazāk ērkšķu)

Starp citu:

• Mazās, dzeltenās un ļoti skābās ogas nav nekāds jaunums daudzu tautu medicīnā un dziedniecībā, jo tās jau bija zināmas Antīkajā Grieķijā, senajā Ķīnā un Tibetā.

• Tās tika izmantotas ārstējot dažādas ādas slimības, brūces, ārstējot iekaisumus un smiltsērkšķu eļļa tika izmantota gan veicot masāžas gan dažādas medicīniskas manipulācijas.

• Un kur tad bez ainavu dizaina, vai ne? Smiltsērkšķis ir dekoratīvs koks. Sudrabainās lapas var būt jebkura dārza rota. Vērts apdomīgi stādīt, jo – dzen sakņu atvases. Izvēloties vietu tur, kur tās var appļaut – ok. Un rudenī, ziemā – košas, skaistas ogas.

Ar šo koku dārzā būs nošauti divi zaķi – acu prieks un vēderprieks (lasi – veselība) garantēts. Vēl viens pluss – labs risinājums vietām, kuras gribas padarīt necaurejamas (dzīvžogiem, ielas malai utt.), cauri smiltsērkšķu ērkšķiem izlauzties ir praktiski neiespējami.

Par ēšanas priekiem…

• Uzturā ogas ir plaši izmantojamas – tās var sasaldēt, jo to labās īpašības saldētas nezūd un nepieciešamības gadījumā gatavot sulas, dzērienus. Lielāko daļu savas smiltsērkšķu ražas saldēju un/vai spiežu sulu. Kas apsnieg, to pa taisno – katlā.

• No ogām var gatavot ievārījumus, džemus, dažādus saldos ēdienus. Mana dēla favorīts ir smiltsērkšķu želeja.

• Ogu biezeņus var pasniegt pie gaļas un zivs ēdieniem. Mūsmājās pie medījuma – izcili!!

• Svaiga sula ir ļoti stipra, tāpēc to nepieciešams atšķaidīt ar ūdeni vai kādu neitrālu sulu, piemēram, svaigi spiestu ķirbju sulu.

• Izcils ‘’mazajiem’’ ir smiltsērkšķu ogu kokteilis no smiltsērkšķu sulas, banāna un piena. Un ‘’lielajiem’’ smiltsērkšķu degvīns vai liķierītis – nu kas var būt labāks par šo?!

Jā, mājas lapā smiltserkski.lv teikts, ka jau pieņem pasūtījumus stādiem uz 2013.gada pavasari.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

P.s. Ar mūsu sadaļas “Dārza Pasaule” saimnieci tuvāk iepazīties vari te >>>.

Šogad tik krāšņs, garš un silts rudens. Jāizmanto! Braucu apskatīt kaimiņvalsti – Igauniju.

Ideja bija redzēt pēc iespējas neskartāku dabu, labu vidi dzīvošanai un nesliktus paraugus muižu ansambļu apsaimniekošanā. Atradu Palmses muižu. Šī muiža igauņiem ir kas līdzīgs mūsu Rundālei. Ja atbrauc kāds ārzemju viesis, nav divu domu, kur vest – uz Palmsi!

Par dabu – Muiža atrodas Lahemā (līča zeme) nacionālajā parkā. 1971. gadā dibinātais nacionālais parks bija pirmais nacionālais parks Igaunijā un visā bijušajā Padomju Savienībā. Gandrīz trešdaļu no tā veido jūra, bet divas trešdaļas sauszemes klāj meži.

Lahemā parka austrumu daļā ir mūsdienu civilizācijas maz skarta daba un vietējās sadzīves senatne. Tur atrodas arī saudzīgi koptā un rūpīgi uzturētā, savā laikā vācbaltiešu Pālenu dzimtai piederošā Palmses muiža, kur staļļos tagad iekārtota vecu braucamo rīku izstāde.

Pāleni, kas cēlušies no Taurupes Latvijā, Palmsi savā īpašumā ieguva 1648. gadā. No viņiem vēsturē iegājis grāfs Pēteris Ludvigs fon Pālens (1745 — 1826), kurš no 1792. līdz 1793. gadam bijis Krievijas ķeizara vietnieks Rīgā. Viņš vedis sarunas, kas beidzās ar Kurzemes hercogistes pievienošanu Krievijai un no 1795. līdz 1797. gadam bija jaundibinātās Kurzemes guberņas pirmais ģenerālgubernators. 1801. gadā šis Pālens piedalījies ķeizara Pāvila I nogalināšanā.

Tagad pieejamais Palmses muižas komplekss būvēts 18. gadsimtā. Kungu namā ir skaistas podiņu krāsnis, greznajās zālēs izvietotas senās mēbeles, gleznas, sadzīves priekšmeti.

Gides kundze uz jautājumu, kā tad Igaunijā cīnās ar krīzi un naudas trūkumu kultūras lauciņā, teica – visi sūdzas ka trūkst naudas, bet neviens vēl nav dzirdēts sūdzamies, ka trūkst prāta!

Kungu mājas virtuvē

Ap muižu izveidots romantisks dabas ainavu parks ar dīķiem, pakalniem, lapenēm un laukakmeņiem.

Regulārā dārzs veidots no bukšiem, dienziedēm, hostām un delfīnijām. Kā redzam – vēl oktobrī dārzs ir gana krāšņs. Ornamentālā daļa – spirejas un dažādu toņu granīta šķembas.

Skats pa kungu mājas guļamistabas logu.

Skats no ainavu parka daļas uz kungu māju. Priekšplānā- rotonda.

Starveida pastaigu taku malas veidotas no grimoņiem – viss ģeniālais ir vienkāršs!

Tāda bija Palmses muiža manām acīm. Krāšņa, barokālā stilā celta muiža, kuru ar apdomu kopj un uztur sava amata pratēji, atbalsta valsts un ciena kaimiņi…

Jā, varbūt noder: muiža atrodas apmēram vienādā attālumā starp Tallinu un Narvu. Gandrīz Somu jūras līča krastā, vairāk lasi: palmse.ee

Nākošreiz par vēl dažām Lahemā nacionālā parka muižām.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Dzīvžogs sargā no ziņkārīgiem skatieniem. Tas veido aizsargjoslu piemājas zemei, lai aizsargātu no dzīvniekiem un valdošajiem vējiem, lai būtu iespējams sekmīgi audzēt nepieciešamos augus pārtikai un skaistumam.

Dzīvžoga augu spektrs ir ļoti plašs. Ir augi, kuri labi pakļaujas apgriešanai un veidošanai. Mūžzaļo, skuju, lapu kokaugu sugas, kā arī neskaitāmas visdažādāko krūmu sugas, kas noder brīvi augošiem un/vai cirptiem dzīvžogiem.

Pilsētas dārzā, ar ierobežotu platību, labi iederēsies augi, kuri neaizņem daudz platības. Piemēram: vertikālu formu skujeņi – tūjas, kadiķi. Lauku ainavā, gluži otrādi: laba izvēle būs brīvas formas koki un krūmi. Piemēram: lazdas, Kaukāza plūmes, ceriņi, jasmīni.

Divu līmeņu dzīvžogs plašam dārzam vai parkam. Polardētas liepas, kadiķi

Ziedošs spireju un bukšu dzīvžogs Kurzemē

Izvēle ne vienmēr ir vienkārša. Grūti arī saprast – kad un kā veidojama dārza zaļā siena. Šoreiz parunāsim par brīdi, kad dzīvžogs ir iestādīts (izvēle ir izdarīta). Ir rudens un tas jāgriež. Kā?

Tūju dzīvžogs dārza ēnainai daļai, tūjām formēts tikai augstums

Jauns dzīvžogs pirmā gada rudenī noteikti jāgriež! Jāgriež nevis taisnstūra formā, bet piramidāli – garākos dzinumus atstāj apakšmalā, bet augšpusē cērp īsākus.

Tradicionāla kļūda – iestāda dzīvžogu, sagaida, kad tas ir vajadzīgajā augstumā un tikai tad sāk to cirpt. Kas notiek? Krūms lejas daļā jau ir ļoti rets, ar izteiktiem zariem un mērķis nav sasniegts. Ja vēlies tiešām labu rezultātu, jārēķinās, ka vajadzīgo augstumu sasniegsi ilgākā laikā. Pareizi veidojot dzīvžogu, izdosies to izveidot kā blīvu sienu visā augstumā. Stādīšanas brīdī lapu koki, krūmi jāapgriež par 1/3 vai ½, tad augstumu pakāpeniski ‘’palaižot’’ augstāk un augstāk – līdz sasniegts vēlamais.

Divi vienā : dārza mala norobežota ar dēļu žogu un cirptu bukšu rinda

Lai dzīvžogs labāk augtu, tam abās pusēs jāveido (vai jāuztur) aptuveni 60cm plata apdobe, kuru mēslo, uzber auglīgu kompostu un mulčē. Pirmajā gadā vēlams dzīvžogu apbērt ar mizu mulčas slāni (5- 6cm biezā slānī, platums – 40cm uz abām pusēm).

Tūju dzīvžogs

Špalierētu bumbieru dzīvžogs

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

„Jau kļavu lapas sārtojas, jau dzērves rindā kārtojas…’’ – tas bija viens no maniem pirmajiem bērnības dzejoļiem un pašlaik ir tieši tāds laiks – laiks, kad daba gatavojas mieram un miegam.

Parunāsim par to, ko un kā darīt, lai dārzs šo laiku pavadītu pēc iespējas labāk.

Augļu dārzā:

• Septembra vidū vēl var paspēt iestādīt kādu zemeņstādu.

• Mulčē aveņu un kazeņu stādījumus. Avenēm saīsina jaunos dzinumus, veicinot to pārkoksnēšanos, izgriež vecos dzinumus.

• Stāda augļu kokus – ābeles, ķiršus, vai pierok augļu kociņus, kas stādāmi pavasarī.

• Ogulājiem izgriež sausos zarus.

Sakņu dārzā:

• Līdz salnām jāpaspēj novākt ķirbji.

• Vāc ražu – pupiņas, sakņu selerijas, burkānus.

• Rok kartupeļus.

• Novāc vasaras ķiplokus.

• Kaļķo augsni.

• Gatavo kompostu.

Puķu dārzā:

• Mulčē ziemciešu un sīpolpuķu dobes.

• Ievāc vasaras puķu sēklas.

• Pirms pirmajām salnām jānorok gladiolu bumbuļsīpoli.

• Stāda narcises, hiacintes un citas sīkās sīpolpuķes.

Piemēram:

Iesaku stādīt dažādas sugas kopā, vairākos stāvos – atbilstoši ziedēšanas laikam: kad vienas jau beidz ziedēt, turpat uzzied citas.

Labi var kombinēt Greiga tulpes/ tulipa greigii/ šķirnes ‘Rotkappchen’ un ‘Donald Duck’ abas zied aprīlī – maijā (stādīt 15cm platumā un 5 – 7cm dziļumā, šķirnes var likt pamīšus, lai iegūtu raibu rindu).

Pēc tam lielziedu krokusus/ crocus vernus/ sajaukumu no 4 krāsām, – balts, dzeltens, gaiši zils un violets( stādīt 3-5cm dziļi, divās pamīšus esošās rindās10 cm platumā, tā ka tulpju sīpoli paliek zem krokusu sīpoliem.

Ko iegūsi? Apmēram mēnesi dobe būs krāšņa, jo krokusi zied aprīļa vidū, bet pēc to noziedēšanas uzzied tulpes. Jā, ja ir vēlme stādīt lielu dobi, tad izdevīgāk sīpolus pirkt vairumā (piemēram, firmā’’ Onava’’).

• Pēc pirmajām salnām jānorok dāliju gumi.

• Grābj lapas.

Siltumnīcā:

• Steidzina sīpolus lociņu iegūšanai.

• Stāda salātu dēstus.

• Vāc tomātus, gurķus, vīnogas.

Telpās:

• Skābē kāpostus, loba pupiņas.

• Konservē, saldē, marinē…gatavo krājumus ziemai.

• Noņem un notīra balkona kastes, ja tām nav paredzēta jauna, rudens kompozīcija(!)….

Kompozīciju veido dažādu krāsu virši, brūklenes un kāds ķirbēns. Šāda kompozīcija mierīgi arī pārziemos, vēlāk ķirbi vari nomainīt ar Ziemsvētku akcentu….

• Notīra, sašķiro dāliju gumus, gladiolu sīpolus.

Un vēl…

Septembrī ir tikai viena diena, kad jāizpilda dažādi rituāli un jāvēro laika zīmes – Miķeļi, ziemas sākuma svētki, ko svin 29.septembrī. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Mihaelam. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē ‘dievam līdzīgs’.)

Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības – pēdējā pļaujas diena, kad ar dažādu rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību. Jumis ir latviešu druvu dievība.

Miķeļi iezīmē rudens saulstāvjus, kad diena un nakts atkal ir vienādā garumā. Ar Miķeļdienu sākas Veļu laiks, kurš beidzas Mārtiņos (10. novembris).

Ticējumi:

• Ja Miķeļos ozoliem vēl ir zīles, būs dziļi Ziemassvētki.

• Ja ap Miķeļiem līst lietus, gaidāma mīksta ziema.

• Ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasarī ilgi turēsies sniegs.

Un vēl – Miķeļi iekrīt visbagātākajā laikā, tādēļ galds šai dienā ir ēdienu pārpilns. Uz galda noteikti vajadzēja būt gaļai, arī svaigi skābētajiem kāpostiem.

Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās. Viss oktobris ’’iekrīt’’ Veļu laikā.

Veļus – mirušo senču garus, sauca arī par iļģiem, vecīšiem, vecajiem, paurīšiem, ķauķiem, ēniem, māžekļiem. Veļu laikā nevērpa vilnu, nedzina vadžus, nepirka, nepārdeva, neveda lopus projām no mājām un netrokšņoja. Tumšais laiks pirms ziemas saulgriežiem ir laiks, kad veļu valstība pienāk vistuvāk zemei, kad cilvēkam uzglūn vislielākās briesmas. Ne velti senie latvieši šos neomulīgos vakarus pavadīja, minot mīklas, sacerot pasakas. Mīklu minēšana simbolizēja gaismas atdzimšanu, tumsas spēku pieveikšanu un saules uzlēkšanu.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Veltījums “heihērholiķiem”, vai latviskojot – heihērmīļiem.

Un kāpēc gan nevar būt ‘’Mīlīgā, saldā tējotava heihērholiķiem’’ ar heihērām uz jumta, podos, krūzēs uz krēsliem, apstādījumos…

Pasapņot taču var…kaut vai Čelsijas ziedu šovā. Daļu noteikti var iedzīvināt arī Latvijas dārzos. Šie augi, kuri britu zemē tik ļoti iecienīti, arī pie mums aug ‘’griezdamies’’.

Heihēru lapojuma krāsu varavīksne

Heihēru dzimtene ir Ziemeļamerika. Tās nav prasīgas, ir pacietīgas, pieticīgas un gana izturīgas. Vajadzīgi tikai daži nosacījumi, lai tās labi augtu – augsnei jābūt mitrai, pietiekoši bagātīgai, tās spēj piemēroties arī nabadzīgākiem augšanas apstākļiem.

Vislabāk audzēt pusēnā. Ja saules būs par maz tām zudīs izteiksmīgās lapu krāsas. Tieši, karsti pusdienas saules stari arī nav tām piemēroti, lai gan no jaunajām šķirnēm ir tādas, kas labi jūtas arī pilnā saulē.

Vienā vietā var augt 3-5 gadus, tad tās vajag pārstādīt (ar ceru dalīšanu). Ziemcietība ir laba. Sakņu sistēma heihērām ir samērā smalka, tās var ciest ilgstošā kailsalā no sakņu izcilāšanas. Pret tādu skādi labi der augsnes mulčēšana, tas palīdz arī saglabāt augsnes mitrumu. Tā var būt mizu mulča, kūdra. Mazus, jaunus stādus pirmās ziemas var piesegt ar kādu egles zaru.

Heihēras var stādīt starp dekoratīvajiem krūmiem, zema auguma skuju kokiem, ziemciešu dobēs, tās labi izskatās kā dobju apmaļu augi.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Angļi ir ļoti taupīga un apdomīga tauta. Neko nesasteidz, visu apdomā un idejas pagroza vairākkārt…te nu viena neslikta doma kā izmantot kabeļu spoli.

Izmēri šīm spolēm mēdz būt dažādi (bet visi iespaidīgi), otrreiz, tiem pašiem mērķiem, tās netiek izmantotas.

Un kāpēc tāda dārza terases grīda nevarētu būt Latvijā? Ja vēl iemontē glītas halogēnlampiņas, tad krēslainos vasaras vakaros omulīgums garantēts! Metāla-atpūtas šūpuļtīklus, protama lieta, var aizstāt ar jebko – šūpuļkrēslu, zvilni, kādu pašmājās dizainētu šūpuļrīku….

Uz tikšanos tepatās,

Vineta