…Ja tavu prombūtni ievēro kaut vai viens cilvēks. Vai kaķis, vai suns.

Vientulība – tas ir tad, kad neviens nepamana, ka tu sen vairs neesi redzama. Un lapa sociālajā tīklā ir slēgta, vai arī sen uz tās vairs nekas neparādās.

Viss pārējais – tā nav vientulība, tās ir pagaidu komunikācijas problēmas. Tu neesi vientuļa!

Tu nevari sevi uzskatīt par nabadzīgu, ja tev ir nauda pārtikai un mājoklim. Pat, ja tev ir dažreiz jāaizņemas – ir taču kur aizņemties! Tā nav nabadzība, bet gan īslaicīgas finansiālās grūtības, kuras, protams, pāries.

Un par slimu saukt sevi arī nevajadzētu – slims bija Čehovs savas dzīves pēdējā mēnesī. Un arī tad viņš devās uz Itāliju atpūsties. Viņš negribēja sevi uzskatīt par slimu. Slims – tas ir pastāvīgs stāvoklis.

Un runāt „Mani neviens nemīl!” – arī nevajadzētu. Jo tas taču tā nav! Visdrīzāk nemīl kāds viens konkrēts cilvēks, bet pārējie, taču, pat ļoti mīl!

Kamēr vien kāds mūs mīl vai skumst pēc mums, izmisumam nav iemesla. Un, smaidot, skrien mums pretim. Vai asti luncina. Vai glaužas pie kājām un murrā. Un tev ir ko uzlikt galdā vai ielikt bļodiņā, lai satikušies, kopā pavakariņotu.

Tu neesi vientuļa!

Bet viss pārējais…tici man, viss pārējais pamazām sakārtosies! Īslaicīgās problēmas pāries, jo tāpēc jau tās tiek sauktas par īslaicīgām.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tas būs kouča-trenera Marka Černova publikācijas tulkojums.

————————————-

„Šorīt, kad kopš mana vīra nāves ir pagājuši apmēram pieci gadi, pie durvīm pieklauvēja skaists pāris un viņu trīs bērni. Vīrietis pasmaidīja un teica: “Jūsu vīrs bija mans sirds donors. Viņš izglāba manu dzīvību. Es katru dienu lūdzos par viņu, un katru dienu es domāju par Jums. Paldies!”

Tas ir citāts no vēstules, kuru es saņēmu no kādas lasītājas. Viņai beidzot izdevās saprast, ka agrāk viņa vienkārši nespēja saskatīt sava vīra nāves pozitīvās (lai cik tas dīvaini skan) puses, bet tagad viņa tās ieraudzīja savās durvīs. “Nav vajadzības situāciju vienkāršot, ir gana palūkoties uz to no citas puses. Es sajutu tādu kā atvieglojumu, un manas ievainotās sirds daļiņas ir atkal atdzīvojušās.”

Notiek arī tā. Neskatoties uz to, ka šīs sievietes dzīves pieredze ir unikāla, varētu pat teikt ekstremāla, noteiktos dzīves brīžos tā mums var kļūt par lielisku atgādinājumu tam, ka savs domāšanas veids ik pa laikam ir jāmaina. Personīgi man pēdējos gados par to nācās sev atgādināt ne vienu reizi vien. Un šodien es vēlos ar dažām savām domām dalīties.

1.Viss, kas notiek, palīdz mums augt, pat, ja šobrīd tas ir grūti pamanāms.

Apstākļi vienmēr tevi mainīs, virzīs un uzlabos. Dažkārt tie spēj notriekt no kājām. Var gadīties arī tā, ka viss, kas, iespējams, varētu sabrukt, patiesībā ir sabrucis. Šādos brīžos rodas sajūta, ka šī piltuve tevi ir ievilkusi uz visiem laikiem. Bet tas tā nav. Sajūtot vēlmi no tā visa izrauties, atceries, ka dažas lietas, kas pirmajā mirklī šķiet nepareizas, patiesībā, ir pareizas.

Dažreiz, lai sasniegtu labāko, ir jāpārvar sliktākais. Tavs slēptais potenciāls var izpausties tieši vislielāko grūtību periodā. Tādējādi, saskaroties ar savām vislielākajām grūtībām, tu vari negaidīti atvērt pilnīgi jaunu ceļu, lai sasniegtu vēlamo.

2. Tas ir normāli, ka no tavas dzīves cilvēki un situācijas aiziet.

Laika gaitā visas lietas var likties citādākas, nekā līdz šim – tāpat, kā tu jūties citādāk, nekā pirms vairākiem gadiem. Ja tev agrāk kaut kas patika, tas nenozīmē, ka tava gaume būs tāda pati arī nākotnē. Ja tu agrāk mīlēji, tas nenozīmē, ka tev šis cilvēks ir jāmīl visu atlikušo dzīvi, pat tad, ja tu pret viņu vairs neko nejūti. Esi pret sevi lojāla. Ļauj sev mainīties, augt, mest izaicinājumu sev – tai, kura biji agrāk, tam, par ko agrāk domāji.

Vienīgais, par ko tev jābūt pārliecinātai, – tās ir šaubas. Tikai šauboties, tev būs iespēja palūkoties uz situāciju no dažādiem rakursiem un neiestigt, bet gan gluži pretēji – mainīties.

3. Kardinālas izmaiņas ir neizbēgamas.

Gan izaugsme, gan pārmaiņas nav nesāpīgas. Bet, galu galā, nekas nerada tik daudz sāpju, kā stagnācija situācijā, kura tev nav patīkama. Tu vairs neesi tā, kas biji pirms gada, pirms mēneša vai pat pirms nedēļas. Tu vienmēr audz. Dzīves pieredzi nevar apturēt. Tāda ir dzīve.

Tas prasa drosmi atzīt, ka kaut kas ir jāmaina, bet vēl vairāk drosmes būs nepieciešams, lai uzņemtos atbildību par izmaiņu veikšanu. Lai to izdarītu, būs nepieciešams daudz pūļu, bet rezultāts ir tā vērts.

4. Tas, kurš sūdzas visvairāk, sasniedz vismazāk.

Vienmēr ir labāk kaut mēģināt izdarīt un zaudēt, nekā censties nedarīt neko un gūt panākumus. Patiesībā, ja tu zaudēji – tās vēl nav beigas. Beigas pienāk tad, kad tā vietā, lai rīkotos, tu to vien dari, kā tikai sūksties. Ja tu kaut kam tici, esi par kaut ko pārliecināta, turpini mēģināt. Neļauj pagātnes kļūdām vai neveiksmēm aizēnot tavu nākotni.

Neatkarīgi no tā, kā notikumi attīstīsies, atceries, ka patiesu laimi tu gūsi tikai tad, kad pārstāsi sūkstīties. Centies būt pateicīga par visām dzīves problēmām, tās novērtējot kā lielu pieredzi.

5. Tava laime ir atkarīga tikai no tava domāšanas veida.

Tavs prāts –tieši tas ir tavs kaujas lauks. Tā ir neatrisināto konfliktu mājvieta. Tā ir vieta, kur mīt visi tavi pārdzīvojumi, pārliecības un bailes, kuras tā arī nav piepildījušās. Bet, ja tu joprojām ļausi šīm domām atrasties savā galvā, tās ar laiku atņems tev mieru, prieku, un, visbeidzot, arī dzīvi. Tas var novest pie nervu sabrukuma un depresijas. Atceries – tu esi tas, ko tu domā.

Tev neizdosies kaut ko mainīt, ja tu savus uzskatus nepārskatīsi. Skaista diena sākas ar pozitīvu domāšanu. Pamostoties, velti laiku priekam, jo tu esi dzīva un vesela. Ar laiku tu sapratīsi, ka tava dzīve – tā ir svētība.

6. Tev ir iedzimtas spējas mainīt jebkuru likteni.

Nepazaudē šo dāvanu. Esi labestīga. Esi īsta. Esi svarīga šai pasaulei. Patiesībā… dzīves mērķis nebūt nav personīgā laime. Tev ir jābūt noderīgai, līdzjūtīgai un labestīgai, cēlai, tev jāveido tāda dzīve, kas pienācīgi atšķirtos no vienkāršas eksistēšanas pašai savā burbulī.

Pārvietojies šajā virzienā, kas ļaus tev atstāt šo pasauli kaut mazliet labāku, nekā tu to sastapi savas dzimšanas brīdī.

7. Visiem tiem, kas nonāk mūsu ceļā, mūsu dzīvē ir nozīme.

Ne parastus cilvēkus mēs satiekam savā dzīves ceļā. Ja tu dosi viņiem iespēju, tu redzēsi, ka katrā no viņiem ir kaut kas pārsteidzošs. Viņi var neatbilst tavām vēlmēm, taču viņu klātbūtne ir svarīga. Daži no viņiem tevi pārbaudīs, daži mācīs, bet daži atklās tavas jaunās īpašības. Tāpēc par visu savā dzīvē esi pateicīga. Par visu bez izņēmuma! Dažreiz tas var būt grūti, bet mēģini darīt visu, lai būtu pateicīga pat par rupjību. Jo tieši negatīvā pieredze kļūs par to atgādinājumu, kas tevi mācīs kā nevajadzētu būt.

8. Ne tikai tu jūties vientuļa un dīvaina.

Agrāk es uzskatīju sevi par visdīvaināko cilvēku pasaulē. Bet tad es sapratu, ka starp miljardiem cilvēku noteikti ir jābūt arī tādiem, kuri jūt to pašu, ko es. Iedomājoties tādu pašu cilvēku, es padomāju, ka tagad viņš droši vien domā to pašu. Nu, un, ja tu lasi šo publikāciju, tad tu tagad zini, ka es eksistēju, un ka es esmu tikpat dīvains, kā tu.

Man bieži vien domās jācīnās ar sevi pašu. Droši vien tāpat, kā tev. Es, tāpat kā tu, rūpējos par daudzām, svarīgām lietām, tikai daru to pa savam. Un, lai gan daži cilvēki nesaprot mūs, mēs saprotam viens otru. Atceries, tu neesi dīvaina un vientuļa!

Epilogs…

Es ceru, ka šodien tev būs skaista diena, ka tu drosmīgi un pārliecinoši sapņosi, ka tu izdarīsi kaut ko, ko iepriekš neuzdrīkstējies, ka būsi mīlēta un mīlēsi pati. Es gribu, lai tu pieņem to faktu, ka spēks vairojas tad, kad tu maini domāšanu par problēmām, kuras tu nevari mainīt. Un pats galvenais – pieņemot lēmumus, vienmēr esi gudra un saprātīga. Tas ļaus tev būt apmierinātai ar sevi un kļūt par piemēru citiem.

Un tagad tava kārta…

Ko tu vēl pievienotu šim sarakstam? Kādas domas tev palīdz atrasties „virs ūdens”? Uzraksti par to komentāros.

—————————–

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ja tu nevēlies zaudēt svaru, esi apmierināta ar vidukļa apkārtmēru un lepojies ar savu lūpu formu – tu esi laimīga sieviete. Bet lielākā daļa sieviešu, diemžēl, vienmēr ar kaut ko sevī ir neapmierinātas. Ja tāda esi arī tu, tad šī publikācija ir domāta tev.

Populārais amerikāņu žurnāls Psychology Today veica 30 000 sieviešu aptauju. Izrādījās, ka 58% aptaujāto ar sava auguma formām nav apmierinātas. Un nav brīnums – neraugoties uz jaunajām tendencēm būt dabiskām, skaistumkopšanas industrija vienalga iemanās diktēt savus noteikumus, aicinot kaut ko palielināt, kaut ko noslīpēt vai nostiept… Šī industrijas neatlaidība nes tai miljoniem dolāru un sieviešu vidū kultivē mazvērtības kompleksus. Tai pat laikā psihologi aicina palikt tādām, kādas esam. Kā tas ir iespējams reālajā dzīvē?

Pārstāj sevi šaustīt! “Ja tu visu laiku atkārto, ka esi resna un nepievilcīga, tu tieši tā arī jutīsies” – tā uzskata Centrālās Floridas Universitātes psiholoģijas profesors Stacey Tantleff-Dunn.

Padomā par to: kādu praktisku ieguvumu tev dod šī paškritika? Varbūt tev tas ir stimuls, kas palīdz kontrolēt apetīti vai arī dod spēku, kad esi sporta zālē? Nē? Tad kāda jēga ir sevī attīstīt kompleksus? Vai nu maini savu dzīves veidu, vai vienkārši baudi to, kas tev ir!

“Pirms sāksi sevi kritizēt nākamreiz, pajautā sev: vai tu teiktu, draugam to, ko saki sev?” – šo racionālo pieeju piedāvā jau minētais psihologs.

Nekoncentrējies uz kārnajām slavenībām! Toronto Universitātes pētnieki ir aprēķinājuši ķermeņa masas indeksu tām meitenēm, kuras pārstāvēja Dienvidameriku skaistumkopšanas konkursos no 1921. līdz 2002. gadam. 26% dalībnieču tika fiksēts ķermeņa masas deficīts.

Maz ticams, ka zinātniskie pētījumi savu ķermeni liks iemīlēt vairāk, tomēr nosauļojušos skaistuļu reputāciju tavās acīs samazinās. Jo visa konkursa dalībnieču ēdienkarte pieprasa stingru diētu, kas nekādi nesaskan ar veselīgu dzīvesveidu. Ja jau tik ļoti gribas atrast paraugu, pēc kura vadīties, orientējies uz sportiskām formām, kas iegūtas pateicoties regulāriem treniņiem un sabalansētam uzturam.

Velti sev 30 minūtes dienā! Iemācies gūt baudu pat no mazām fiziskām slodzēm. Un neaizmirsti sevi paslavēt. Uzkāpi līdz savam dzīvoklim bez lifta, atteicies braukt ar autobusu tur, kur var aiziet kājām – malacis! Jebkura aktivitāte sniedz gandarījumu: jā, šobrīd nav iespējams pierakstīties sporta zālē, bet nesēdi tāpēc rokas klēpī salikusi!

Detalizēti apraksti, kā tu pavadi savu dienu. Vai tiešām starp visiem darbiem neatradīsies pat 30 minūtes, kuras varētu veltīt tikai sev? Piemēram, tā vietā, lai skatītos TV?

Atceries savas stiprās puses! Mūsu ārējais izskats spēj mainīties neatkarīgi no mums. Bet tas nav iemesls, lai kristu izmisumā. Izveido sarakstu ar savām labākajām īpašībām: detalizēti uzskaiti visu, ar ko tu vari lepoties. Vēl labāk – ja to izdarīs tavi draugi vai ģimenes locekļi. Tas ir tik vienkārši, var pat teikt „rietumnieciski”, un vari par to pasmaidīt…, bet tas darbojas. Pakarini pie sienas vai ieliec to savā maciņā. Vienmēr, kad to atvērsi, tu sajutīsi spēku pieplūdumu. Vai tad tu nepiekrīti, ka tas, vai cilvēks ir labs, ir daudz svarīgāk, nekā viņa gurnu apkārtmērs?

Neatliec savus sapņus uz rītdienu! Visticamāk, apkārt esošo cilvēku domām un uzskatiem tavā dzīvē ir liela nozīme. Ja tas tā nebūtu, tu šo publikāciju nelasītu. Pamēģini atcerēties, ko tu jau sen esi gribējusi izdarīt, bet atteicies no tā aizspriedumu dēļ. Iemācīties dejot tango? Vai arī iegādāties greznu apakšveļu? Nu tad izdari to vienreiz! Mēs dzīvojam, lai būtu laimīgi, bet ne tamdēļ, lai atskatītos uz citu spriedumiem. Starp citu, svešinieki ir mazāk kritiski par mūsu pašu uztveri. Un The British Journal of Psychology žurnālā publicētie pētījumi to apstiprina.

Eksperimentā piedalījās 130 cilvēki. Katrs dalībnieks no sava personīgā arhīva izvelējās 10 fotogrāfijas un sakārtoja tās pēc saviem ieskatiem sākot ar fotogrāfiju, kurā saskata vislielāko līdzību saviem parametriem. Pēc tam zinātnieki veica vēl divas papildu fotogrāfijas un, izmantojot web-kameru, ierakstīja video. Visi materiāli izskatīšanai tiek iedoti 73 svešiniekiem. Rezultāts? Neatkarīgie eksperti fotogrāfijas izvietoja absolūti citā secībā. Zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka savus dotumus cilvēki objektīvi novērtēt nespēj, jo vadās pēc glancētajos žurnālos redzētajiem stereotipiem.

Sekojiet saviem plāni, neņemot vērā apkārtējos. Ja svešs viedoklis īstenot tavas vēlmes traucē – padomā par to, kāda tava dzīve būtu bez šīs kolektīvās atkarības!

Tikai neiekrīti galējībās. Šī otrā galējība ir centieni izcelties, par spīti sabiedrības domām un personīgām vēlmēm peldēt pret straumi. Tas ir tās pašas atkarības atspulgs, tikai izkropļots.

Cieni savu ķermeni! Lai vai kādas būtu tava auguma formas, tas nevar būt par iemeslu pret sevi izturēties nevērīgi. Teātru izrādes, grāmatas un restorānus mēs izvēlamies daudz uzmanīgāk, nekā sev adresētos izteikumus un domas.

Attieksme pašai pret sevi vienmēr projicējas uz apkārt esošo pasauli. Zemais pašvērtējums bojā attiecības – gan ģimenē, gan darba kolektīvā. Tikai tad, kad mēs cienīsim sevi, mēs iemācīsimies dāvāt mīlestību arī citiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija