Labdien, jaukā Aijas kundze!
Ne vienreiz vien esmu domājusi, ka vajadzētu uzrakstīt Jums pateicības vēstulīti kaut vai tāpēc vien, ka labo vārdu nekad nevar būt par daudz, bet Jūs jau pati to labi zināt. Tad nu beidzot esmu saņēmusies, lai Jums pateiktos par jaukajām, mīļajām un tik personīgajām "labrīta" vēstulēm, kas uzrunā tieši tā iemesla dēļ, ka rakstītas no tīras sirds. Reizēm tās liek par kaut ko aizdomāties, reizēm - vienkārši tāpat par kaut ko atgādina.
Un kārtējo reizi pārliecinos - pie nosacījuma, ka jātur acis vaļā, lai nepaskrietu garām -, ka dzīve ir pilna ar maziem, negaidītiem pārsteigumiem.
Nebūtu Jūs, es varbūt tā arī nekad nenoskatītos itāļu filmu par Sv.Filipa Neri dzīvi. To vēstuli es atļāvos pārsūtīt mācību nolūkos savām itāliski runājošajām draudzenēm.
Bet par vebināriem, kuros piedalos, informēju draugos. Vebināra ideja kā tāda man bija atklājums. Ir forši, ka eksistē šāda prakse - iespēja uzzināt, iemācīties ko jaunu, neizejot no mājas. Īpaši svarīgi tas ir tādam cilvēkam kā man, ar veselības problēmām.
Interesants bija Antras Slokas vebinārs par bailēm un uzdrīkstēšanos - tēma izrādījās plašāka, nekā es biju gaidījusi. Mazliet saskumu, kad Antra teica, ka nākamreiz tiksimies tikai oktobrī, bet šodien lasu, ka septembra sākumā paredzēti vairāki vebināri. Kas zina, kādā vebinārā nokļūšu tuvākajā laikā.
Var lasīt un pārlasīt psiholoģiska satura literatūru, bet, ja acīs skatoties, kamerā Tev pretī runā cilvēks, pat jau sen zināmas patiesības, tad šī lietas Tu uztver pavisam savādāk. Turklāt, ja vebinārus vada tik foršas dāmas kā Jūs, tad katra tikšanās ir jo īpašāka. Man rodas sajūta, ka atrodos tusiņā ar draudzenēm, skaidri apzinoties, ka atrodos starp principā svešiem cilvēkiem. Paldies, meitenes, par pozitīvām emocijām un gaisotni, ko uzburat ar savu šarmu un labvēlīgo attieksmi! Jūs darat brīnišķīgu darbu!
Pateicībā, Sanita