Kad jūs šo izlasīsiet, kādam varētu likties: „Ko gan cilvēks tik neizdomā… mums, cilvēkiem, izskatās nekad nav labi – ziema slikti, vasara- slikti, auksti – slikti, karsti-slikti…” Bet, tomēr. Daudzas no mums, šo izlasot, kaut kuros momentos atpazīs sevi. Un es sevi arī atpazīstu dažos, zemāk minētajos momentos…

Neskatoties uz to, ka vasara ir visgaišākais gadalaiks, kad ir tik daudz iespēju atpūtai un izklaidēm, ir cilvēki, kuri jūtas neapmierināti un nomākti. Kas tad šajā skaistajā gada periodā var būt slikta noskaņojuma iemesls?

Slikta pašsajūta. Ir tāda cilvēku kategorija, kas nepanes karstumu. Karstajās vasaras dienās viņi ir spiesti palikt mājās no pašas rītausmas līdz saules rietam. Ja iespējas paglābties no nogurdinoša karstuma nav, tad dienas beigās viņi jūtas noguruši, miegaini un viegli aizkaitināmi.

Neapmierinātība ar savu izskatu. Minimālais vasaras apģērba daudzums ne vienmēr spēj paslēpt tās ķermeņa daļas, kuras vēlamies paslēpt. Un par cik cilvēks apzinās, ka tās nav ideālā stāvoklī, viņš kļūst kautrīgs, noslēgts, kā rezultātā noskaņojums pasliktinās.

Skaudība. Dažreiz cilvēkiem liekas, ka vasarā visi visapkārt to vien dara, kā atpūšas un priecājas. Tikai viņš viens dirn darbā un ir aizņemts ar ikdienas mājas darbiem un rūpēm.

Brīnuma gaidas. Īpaši tas skar romantiķus, jo vasara pēc viņu domām ir ideālais laiks satikt savu otro pusīti. Un, jo vairāk tuvojas vasara un, jo vairāk tā tuvojas vidum, jo drūmāks noskaņojums.

Skolas brīvdienas. Vecākiem, kuriem mājās ir skolnieki vai studenti, tieši vasaras brīvlaiku dēļ rūpju sarodas vēl vairāk. Jo – ir jāmaina dienas gaitas, plāni, jādomā kā, kur un ar ko atstāt bērnus, ar ko viņus nodarbināt utt.

Nepatīkamas atmiņas. Tās var būt saistītas ar reiz vasarā tuva cilvēka zaudēšanu, nelaimīgu mīlestību, sliktu pieredzi saistībā ar jebko utt.

Dzīves veida maiņa. Zinātnieki ne reizi vien ir pierādījuši, cik vērtīga ir konkrēta dienas gaitu, ēdienreižu, atpūtas un miega laika plānošana. Vasarā viss mainās. Īpaši jauniešiem un vasarnīcu-dārzu īpašniekiem.

Diētas un trenažieru zāles. Jau tā mūsu organisms karstajās vasaras dienās mokās, bet daži no mums cenšas to novārdzināt vēl vairāk trenažieru zālēs un ar drastiskām diētām.

Straujš naudas tēriņu pieaugums. Vasara ir laiks atpūtai, izklaidei, dārzkopībai, celtniecībai un remontiem, un šajā gada laikā ir vēl daudzi citi tēriņi. Pie tam, ne visi prot pareizi kontrolēt naudas plūsmu. Jā, un dažreiz ir žēl, ka naudu esi krājis vairākus mēnešus, bet tā pazūd dažās dienās…

Darbs. Joprojām jāceļas agri no rīta un mājās jāatgriežas vēlu vakarā. Un pēc tam laiks tiek pavadīts mājas darbu veikšanai. Šī iemesla dēļ daudzas no mums sāk skumt par to, ka atkal kārtējā vasara aiziet nemanot.

Kā rīkoties, lai no šīm nemotivējošajām sajūtām izvairītos?

Izveidojiet plānu. Tas jo īpaši attiecas uz tām no mums, kuras nepanes karstumu, vai tām, kuras uzskata, ka ikdienā ir maz laika atpūtai un izklaidēm. Jā, jā – ir jāuzraksta uz papīra nepieciešamo uzdevumu saraksts, norādot laiku, kas nepieciešams to izpildei (katram atsevišķi). Protams, jūs nevarēsiet to ievērot precīzi, bet tomēr tas jums palīdzēs: jūs sāksiet pareizāk plānot dienu, izslēgsiet no šī saraksta nevajadzīgās darbības un atradīsiet šai sarakstā tos darbus, kurus, iespējams, kaut kā varētu apvienot vai galu galā nedarīt vispār.

Pamēģiniet!

Sagatavojieties karstajām dienām. Justies labāk palīdzēs: kondicionierus, ventilators, pārcelšanās uz kādu laiku uz citu dzīves vietu (pie radiem, uz vasarnīcu, pie jūras…), regulāras ūdens procedūras, pēc iespējas mazāka laika pavadīšana virtuvē pie plīts, vēsi ēdieni, dzērieni, pastaigas mežā, parkā, aizraušanās ar interesantu nodarbi, gaismu atstarojošās (tonējošās) plēves uz logiem utt.

Neaizmirstiet par pareizu dzīves veidu. Neskatoties uz to, ka gaišais dienas laiks ir mainījies, un jūsu plāni arī, neaizmirstiet par dienas režīmu, sporta nodarbībām un veselīgu uzturu:

Pareizs rīts: pamošanās agri no rīta (laikā no 6:00-8:00), rīta vingrojumi, duša (vēlams kontrastainā), brokastis.

Nepareizs rīts: pamošanās tuvāk pusdienlaikam, ātrs nogurums (šī iemesla dēļ), nevēlēšanās kaut ko darīt, rezultātā – bezmiega nakts.

Padomi.

Nedomājiet par citiem. Jums tikai no malas tā liekas, ka, kamēr jūs strādājat, pārējie sauļojas pludmalē, ceļo vienā ceļošanā un atpūšas draugu kompānijās. Kad jūs atpūšaties, iespējams, par jums runā un domā tāpat. Bet, ja jums liekas, ka citi vasaru pavada jautrāk (un, ja jums arī gribas tāpat), izrādiet iniciatīvu pati un organizējiet kaut ko interesantu arī sev un savējiem tuviniekiem. Bet tad neaizmirstiet arī par foto – kaut vai priekš sevis. Nākamajai vasarai, kad draudīgi tuvosies „vasaras depresija”.

Tērējiet naudu apdomīgi. Vasarā budžetu var ievērojami ietaupīt uz pārtikas rēķina. Ņemot to vērā, parēķiniet cik daudz “brīvas” naudas jums mēnesī būtu jāpaliek. Un tad padomājiet, kādu summu nedēļā/mēnesī jūs būtu gatavas ziedot izklaidei. Turieties pie šiem aprēķiniem, pretējā gadījumā jūs iestigsiet parādos.

Neaizmirstiet par miegu. Nakts izklaides – tas, protams, ir jauki, bet aizrauties ar tām nevajadzētu. Jo vēlāk iesiet gulēt, jo vēlāk modīsieties, kā rezultātā visi jūsu „pareiza rīta un dienas” organizācijas plāni būs vējā.

Atbrīvojiet sevi no dažiem pienākumiem. Varbūt jūs nogurdina kāds mājās, ikdienā pildāms darbs, tad atrodiet tam alternatīvu vai risinājumu, kā to mainīt vai uzlabot. Piemēram, diezgan mierīgi, bez sirds pārmetumiem var atteikties no daudzu apģērbu gludināšanas, boršča vārīšanas vai „kārtīgu” otro ēdienu gatavošanas, jo vasarā tos droši var aizstāt ar ātrajiem salātiem vai auksto zupu utt. Rezultātā vairāk laika atliks atpūtai.

Ja jūsu vasaras depresijas iemesls ir saistīts ar noteiktu ģimenes rituālu (piemēram, divu nedēļu braucienu pie radiniekiem), pamēģiniet kaut reizi dzīvē būt egoistiska (ja to tā tiešām kāds uzdrošināsies nosaukt) un nebraukt.

Ļaujiet sev atpūsties un esiet pozitīvas. Šis laiks ir jūsējais! Lai cik tas nebūtu skumji, bet gadi taču aiziet, un iespējas arī var mazināties… Tā vietā, lai vakarā sēdētu pie televizora, dodieties laukā, pie dabas krūts, esiet kopā ar draugiem, apmeklējiet brīvdabas pasākumus. Priecājieties un interesanti pavadiet katru dienu, rīkojiet pārsteiguma viesošanās pie saviem mīļajiem cilvēkiem…Jo vasara taču ilgst tikai 12 nedēļas!

Un – kustieties! Ja jums liekas, ka vasaras karstumā tas nav reāli, tad mainiet savu uzskatu būtību.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Esmu sapratusi, ka ne vienmēr un ne visiem vienādi darbojas daudzo psihologu un citu šo tēmu lietpratēju padomi par sapņu realizēšanu un mērķu sasniegšanu. Gadās, ka tad, kad jūtat, ka nekas „nevedas”, ka mērķi sasniegt varēsiet ne tik drīz… tas ir jāatlaiž.

Atlaidiet sapni! Jā, jā – nopietni! Nepiesienietes tam, jo varbūt jums jāatrod jauns, daudz labāks? Pārstājiet domāt par šodienas neveiksmēm, labāk atcerieties, par ko esat sapņojušas bērnībā. Un hobijs? Kāpēc jūs par to esat aizmirsušas? Varbūt tieši šie, neveiklie mēģinājumi uzgleznot vāzi ir jūsu īstais aicinājums?

Atcerieties – jūs esat brīvas un jebkurā brīdī jums ir absolūtas tiesības ceļu vai virzienu mainīt vai arī vispār noiet no konkrēta ceļa nost. Jūs esat pārdomājušas – un viss! Es saprotu, ka gudrie-viedie „motivatori” man šos vārdus nekad nepiedotu , bet jūs taču man piekritīsiet, ka „zaudēt virzienu”, mainīt domas vai ilgu laiku atrasties arvien jaunu ideju meklējumos – arī TĀ ir pilnvērtīga un spilgta dzīve. ARĪ TĀ IR DZĪVE!

Hmm….bet, varbūt, mūsu šobrīd esošā „blakus nodarbe”, kurai, patiesībā, nepiešķiram nekādu īpašu nozīmi, ir mūsu aicinājums? Un kāpēc tikai viena blakus nodarbe? Vai tad tādas nevar būt vairākas?

Un var, taču pilnveidoties, neaizmirstot vienlaicigi lūkoties arī pēc jaunām iespējām, ienākumu variantiem. Vai tad ne?

Vai esat dzirdējušas par Hedvigu Kesler (Hedwig Eva Maria Kiesler) – amerikāņu aktrisi un izgudrotāju? Kad šī sieviete nolēma izgudrot torpēdu tālvadības sistēmu, viņu īpaši neinteresēja citu cilvēku viedokļi. Viņu neietekmēja izsmiekli un izlutinātās kinozvaigznes statuss. Hedviga domāja par kara upuriem, un TAS  viņu mudināja savas prioritātes mainīt. Un, iespējams, ka tieši šim patentam pateicoties, mēs izmantojam mobilos sakarus un Wi-Fi, bet Hedviga Kesler vienalga nepārstāja būt aktrise.

Bez jebkāda ironijas mājiena vēlos, meitenes, jums pateikt tā – ja sapnis jums apnika, ja no sava sapņa esat nogurušas vai tas šķiet vairs nesasniedzams, mēģiniet pabeigt reiz „gleznot iesākto vāzi”. Iespējams, tas būs pirmais solis uz jaunu sapni. Vai arī nebūs. Bet mēģināt IR vērts! Vai ne?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Es reti braucu sabiedriskajā transportā, bet šajās retajās reizēs es nemīlu ne lasīt, ne klausīties mūziku vai sērfot internetā. Kāpēc? Ja šo jautājumu man kāds būtu uzdevis uzreiz… es pat atbildi nezinātu. Bet, kad internetā izlasīju šo, zemāk redzamo, publikāciju (tā ir manis tulkota)… es sapratu kāpēc: man liekas, ka tās ir TĀS retās reizes, kad varu, pabūt vienatnē ar sevi, savām domām, pat sapņiem…

„Mēs dzīvojam pastāvīgā informācijas troksnī un ļoti reti atrodamies relatīvā klusumā – aci pret aci ar mūsu domām. Daudzējādā ziņā šis ieradums ir dažādu produktivitātes veicināšanas kursu uzspiests: mēs vēlamies efektīvi izmantot katru mums atvēlētā laika minūti. Kad mēs kaut kur braucam un fiziski nevaram darīt kaut ko noderīgu, mēs sākam rakņāties tālrunī, lasīt grāmatas vai klausīties mūziku.

Daudzi cilvēki domā – ja viņi nespēlē spēli, bet lasa grāmatu, tad viņi ir malači. Bet tā nav. 2001. gadā tika publicēti funkcionālās magnētiskās rezonanses tomogrāfijas rezultāti. Tie apstiprināja hipotēzi, ka smadzenes darbojas nepārtraukti: MRT parādīja, ka cilvēkam, kurš atpūšas, atsevišķas smadzeņu daļas joprojām ir aktīvas. Šai īpatnībai tika dots nosaukums “smadzeņu pasīvā darbības režīma tīkls” (vai noklusējuma režīma tīkls – default mode network). Tieši tāpēc vēsturē pastāv arī tādi gadījumi, kā ar Mendeļejevu un viņa tabulu – no sērijas “izgudroja sapnī”. Smadzenēm nepieciešama atpūta, tāpēc ir ļoti svarīgi prast galvā radīt klusumu.

Atteikšanās no mūzikas klausīšanās vai sērfošanas internetā un grāmatu lasīšanas transportā zināmā mērā ir arī pašpietiekamības treniņš. Cilvēki, šķiet, baidās no tikšanās aci pret aci ar savām domām, tāpēc viņi aizņem savu prātu ar jebko… un visērtak un vienkāršāk to izdarīt ar lasīšanu/sērfošanu vai mūziku. Bet, lai jūsu galvā rastos idejas, atļaujiet sev kādreiz garlaikoties.

To apstiprina arī “zefīra eksperiments”, kas tika veikts Stenfordas universitātē 60-70 gados. Līdztekus labi zināmajiem rezultātiem, šī pieredze ir interesanta arī ar to, kā izraudzītie bērni spēja pretoties kārdinājumam un nepaņemt zefīru no šķīvja pirms noteiktā laika. Izrādās, ka pacietīgākie atrada ar ko sevi nodarbināt: kāds dziedāja, kāds bungoja ar pirkstiem pa galdu vai ņurcīja apģērba maliņu. Daudziem mūsdienu bērniem tas netiek pieļauts: lai ar kaut ko aizņemtu vai novērstu bērnu uzmanību, vecāki nosēdina viņus televizora priekšā vai iedod viņiem planšeti. Un rezultātā bērns nezina, kā sevi izklaidēt bez papildus ierīcēm, un neizmanto savu iztēli pilnībā. Bet kļūstot pieaudzis, viņš pat nezina, kā tas darās…

Šo ieradumu es izstrādāju tad, kad nonācu līdz punktam, kurā informācijas troksnis kļuva nepanesams, un es vairs nespēju absorbēt jaunu informāciju, cenšoties padarīt dzīvi pēc iespējas efektīvāku. Tajā brīdī man bija pastāvīgs darbs un neliels konditorejas izstrādājumu bizness. Manā diennaktī vairs nebija atlicis ne mirkļa brīva laika, bet es joprojām centos paspēt visu. Tā rezultātā es kļuvu viegli aizkaitināma, pat tajos brīžos, kad saņēmu WhatsApp paziņojumus par jauniem pasūtījumiem. Es sapratu, ka cilvēka organisms nav visspējīgs, un šķita, ka esmu sasniegusi savu robežu.

Un tad nolēmu, ka es savu dzīvi vienkāršošu. Aizvēru savu biznesu, sāku rakstīt grāmatu, pārcēlos tuvāk darba vietai, lai nebūtu jātērē laiks ceļā, sāku atteikties no projektiem, kas man nav interesanti.

Ko darīt, ja jau nedrīkst lasīt? Skaties pa logu, pēti pretī sēdošos, fiksē detaļas…Vai vienkārši koncentrējies uz sevi – tā ir tāda, kā meditācija: tu skaties vienā punktā, bet patiesībā neko neredzi un esi pārņemta ar savām domām.”

Autore: Maša Šatalina

——————————

Nobeigumā vēlos piebilst, pievēršot uzmanību tikko lasītajai pēdējai frāzei: „tā ir tāda, kā meditācija: tu skaties vienā punktā, bet patiesībā neko neredzi un esi pārņemta ar savām domām.”

Reiz es lasīju, cik vērtīgi ir tie brīži, kad mēs spējam neko nedomāt, jo tieši šādos brīžos nereti un pēkšņi ne no kurienes rodas ģeniālas domas. Reiz es to pamēģināju. Tas bija ļoti grūti – neko nedomāt kaut vai dažas sekundes. Bet man izdevās – gan nedomāt, gan apstiprināt to, ka šie brīži var dāvāt mums ģeniālas domas. Liekas neloģiski – nedomāt, bet rodas domas… Bet – jā, tā tas ir! Kad cenšamies atbrīvot smadzenes no jebkādām domām, pabūt tukšumā, pēkšņi (ne vienmēr, protams), var uzplaiksnīt tā, vienīgā, ģeniālā!  Tajā reizē, tajās dažās sekundēs man dzima viena no „buduāra” spēcīgākajām idejām. Pamēģiniet…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Atteikties no veciem ieradumiem… Sākt kaut ko jaunu… Tas nav viegli, pat, ja mēs esam pārliecinātas, ka drīz vien mums kļūs daudz labāk. Kā tad šo pirmo soli atvieglot?

Pārmaiņas nekad nav vieglas. Jā, mēs pat pārdzīvojam, jo nezinām taču vai šis lēmums būs pareizs… Mums gribētos zināt vairāk, jo kā gan var pieņemt lēmumu, ja mums nav VISAS informācijas. Un, šādi minstinoties, mēs galu galā jūtam, ka esam iestrēgušas…

Protams, mums nekad nebūs visu atbilžu uz visiem jautājumiem. Bet, lūk, 7 padomi, kas mums palīdzēs sākt virzīties uz priekšu, un veikt pirmās pozitīvās pārmaiņas.

1.Ir jāatceras – mums nekad nebūs visas informācijas, lai lēmumu vai pārmaiņas pieņemtu droši un bez riska. Mēs bieži izvairāmies no svarīgu lēmumu pieņemšanas tikai tāpēc vien, ka, pirms svarīga soļa speršanas, mēs vēlamies uzzināt vairāk. Jā, protams, tā ir taisnība, ka situācija ir jāizpēta…

Bet, ja Tu domā, ka saņemsi perfektu, patiesu atbildi, Tev būs jāgaida ļoti ilgi, jo visa mūsu dzīve ir vienu jautājumu, kļūdu un to labojumu virkne. Pieņem šobrīd, konkrētajā mirklī priekš Tevis labāko lēmumu, un turpini virzīties uz priekšu.

2.Lai sev uzticētos, Tev būs nepieciešama drosme.

Mēs atrodam daudz argumentus, kāpēc mēs varētu no pārmaiņām izvairīties…, bet patiesībā mēs baidāmies uzticēties sev. Mēs domājam: ja nonāksim jaunā situācijā, mēs nezināsim, ko darīt vai kā reaģēt. Mēs esam nobažījušās par to, ka būs grūti tikt galā ar nezināmo.

Uzticies sev. Tu taču agrāk esi tikusi galā ar negaidītām pārmaiņām vai situācijām? Piemēram, kad nokavēji autobusu? Vai arī kad nejauši paklupi? Viss taču gala galā beidzās labi un šobrīd taču ar Tevi ir viss kārtībā? Vai ne? Esi drosmīga sev uzticēties. Nav svarīgi kas notiks – Tu noteikti ar visu tiksi galā un sapratīsi ko ar to visu darīt tālāk.

3. Kas ir vissliktākais, kas var notikt?

Tāpat kā greizsirdība, arī lielākā daļa mūsu baiļu dzīvo tikai mūsu galvā. Kad Tu sēdi un nopietni domā par sliktāko notikuma scenāriju, Tu sapratīsi, ka patiesībā ir ļoti maz to risku, pēc kuriem Tu nevarēsi atgūties. Pajautā sev: „Kas ir vissliktākais, kas var notikt?” Tiklīdz Tu sapratīsi, ka pat vissliktākais nav tik briesmīgs, Tu būsi gatava to pārvarēt.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mūsu dzīvē pārmaiņas nenotiek ir tas, ka mēs nemaz necenšamies.

4.Process ir tikpat svarīgs kā rezultāts.

Mēs TIK ļoti esam pārņemtas ar rezultātu! Bieži vien mēs uztraucamies: un, ja nu es virzīšos uz lielo mērķi, bet gala rezultātu tomēr nesasniegšu?… Nu tad uzmini! Tev ir visas tiesības jebkurā brīdī pārdomāt un apstāties. Un vēl – ja Tu mērķi arī nesasniedz, tas nenozīmē, ka Tu esi zaudējusi. Un tagad uzmanību! Iegaumē to, ka Tu pati šo mērķi esi uzstādījusi. Un tā bija Tava izvēle. Un Tev ir visas tiesības to pusceļā mainīt. Neveiksme – tas nav galamērķis, tāpat kā gala mērķis nav arī panākumi. Baudi pašu virzības/ izaugsmes/pārmaiņu procesu! Un tad – tad jau redzēsi!

5. Turpini sekot iespējām.

Ja Tu atrodies pie svarīga lēmuma pieņemšanas robežas, iespējams, Tu uztraucies par to, ka negribot varētu kļūt par situācijas ķīlnieci, no kuras rezultātā nebūs izejas. Padomā par to citādāk.

Jaunas alternatīvas reti kad iespējas ierobežo. Viens no patīkamākajiem brīžiem ir tas, ka tad, kad Tu savu mērķi centies sasniegt no visa spēka, Tavā priekšā vienmēr atveras daudzas iespējas, par kurām, „ceļojumu” uzsākot, pat nevarēji iedomāties. Ja ceļā uz mērķi, šīs iespējas nepalaidīsi garām, Tu vari būt pārliecināta, ka izvēle Tev būs VIENMĒR.

6. Pieliec visas savas pūles – tas ir svarīgi.

Šķiet, ka tas ir elementāri…, bet viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārmaiņas mūsu dzīvē nenotiek, ir tas, ka mēs vienkārši nemēģinām un necenšamies. Un nemēģinam tāpēc, ka ​​ir tik vienkārši rast attaisnojumus, kāpēc mēs nesaņemam to, ko mēs vēlamies.

Kāpēc mēs izdomājam sev šādas atrunas? Tāpēc, ka – ja mēs pamēģināsim un mums neizdosies, mēs būsim neveiksminieces. Bet, ja nemēģināsim, tad varam to novelt uz slinkumu vai politisko vai jebkādu citu stāvokli/situāciju valstī vai šaurākā vidē, piemēram, darba vietā. Pārvari to! Neveiksmes notiek absolūti katra cilvēka dzīvē. Un pats interesantākais ir tas, ka – ja Tu patiešām pamēģināsi (jo ir taču skaidrs, ka lielākā daļa cilvēku pat nemēģina) – iegūsi/saņemsi daudz vairāk, nekā Tu domā.

7. Sāc ar kaut ko reālu/taustāmu.

Tu nevarēsi uzkāpt Everestā, ja pirms tam neveltīsi laiku treniņiem. Varbūt sapņu darba meklējumi Tevi šobrīd biedē. Tad padomā – ar ko Tu vari sākt jau šodien? Tu vari ar kādu parunāt, kurš šādā amatā jau strādā, un uzzināt, kas viņu padara par veiksmīgu. Vai Tu vari savas prasmes uzlabot, lai arī Tu šādām prasībām atbilstu? Tev nav visa apkārtējā pasaule jāizmaina vienā dienā. Veic šīs pārmaiņas (tai skaitā savu izaugsmi) pamazām.

Lai kaut kur nokļūtu, ir jāpieceļas un jāsāk virzīties. Izlasi šos 7 padomus vēlreiz. Kaut kurš noteikti ir par Tevi un Tev.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Laikam nav sievietes, kura nevēlētos skaistas, veselīgas un harmoniskas attiecības ar sev tuvajiem – vīru, draugu, bērniem, draudzenēm, kolēģēm un citiem.

Reizēm šķiet, tas ir tik vienkārši un reizē tik sarežģīti. Reizēm šķiet, beidzot esmu atradusi īsto recepti, ko un kā darīt. Reizēm, savukārt, šķiet apkārt tik ļoti daudz ieteikumu un rakstu par šo tēmu, ka – kā lai to visu realizē dzīvē?!

21.gadsimtā vairs nav noslēpums, cik būtiski ir, pirmkārt, mīlēt sevi un parūpēties par sevi un tad arī apkārtējiem būs ko dot. Tātad attiecības ar sevi vismaz tādā pat līmenī, kādas mēs veidojam, piemēram, ar draudzeni, ir pamatu pamats.

Šajā rakstā piedāvāju piecus pamatprincipus attiecībās ar visiem – gan sevi pašu, gan sev tuvajiem, gan citiem apkārtējiem cilvēkiem. Jāpiebilst, ka šos pamatprincipus ir apkopojusi Erickson Coaching International skola dibinātāja un prezidente Merlina Atkinsone. To pirmavots ir amerikāņu psihiatra Miltona Ēriksona pamataprincipi darbā ar saviem pacientiem. Šobrīd uz šiem principiem balstās daudzas koučinga un psiholoģijas skolas. Aizvien biežāki ir aicinājumi ieviest šos principus ne tikai attiecībās ar klientiem, bet arī jebkura cilvēka ikdienas dzīvē.

Ieviešot šos pamatprincipus sevis un citu uztverē, mēs iegūstam bāzi veiksmīgai tālāku brīnišķīgu un harmonisku attiecību veidošanas tehniku ieviešanai.

1. princips – ar visiem viss ir kārtībā.

Kā būtu uztvert, ka ar mani pašu viss ir OK? Kā būtu uztvert, ka ar manu vīru, manu kolēģi, maniem bērniem viss ir OK? Mēs visi esam atšķirīgi un unikāli un tā ir mūsu katra vērtība.

Kā izmainītos mūsu dzīve, ja mēs spētu sevi pieņemt par visiem 100%? Tas nenozīmē ieslīgt pašapmierinātībā un stagnācijā bez attīstības. Tas nozīmē apzināti pieņemt savas stiprās un ne tik stiprās puses. Tas nozīmē pieņemt, kā esam dažkārt rīkojušās un darīt to bez vainas apziņas. Tas nozīmē apzināties savu unikalitāti un turpināt attīstīt sevi.

Kā izmainītos mūsu attiecības un ikdienas dzīve, ja mēs spētu pieņemt, ka arī ar citiem viss ir ok – ar pēc darba nogurušo vīru, kam nepieciešama pauze savu resursu atjaunošanai, ar mammu, kas aizvien cenšas ieteikt kā labāk audzināt mūsu bērnus, ar draudzeni, kas varbūt pateikusi kādu skarbāku vārdu pēdējā sarunā…

Ja ir grūti pieņemt, ka viss ir OK uz 10, pajautā sev – uz cik skalā no 1 līdz 10 šis cilvēks manā vērtējumā ir OK? 2-3-4 – arī tas jau ir pieņemšanas sākums.

Nākamais jautājums – kas tieši šajā cilvēkā ir ok uz, piemēram, 4? Rezultātā situācijas un cilvēki nemainās, mēs mainām savu attieksmi un mēs pirmās atveram durvis pieņemošām un harmoniskām attiecībām ar mums tuviem cilvēkiem, kurus savulaik ir bijis grūti pieņemt.

2. princips – katrai rīcībai ir pozitīvs nolūks.

Lai kāds būtu mūsu viedoklis un vērtējums par mūsu pašu konkrētā brīža vai otra rīcību, ikvienam no mums vienmēr ir pozitīvs nolūks. Ne vienmēr mēs varam to saskatīt, ne vienmēr mēs apzināmies to. Reizēm mēs nespējam izskaidrot savu rīcību, jo tās pozitīvais nolūks var būt dziļi apslēpts mūsu zemapziņā.

Piemēram, dusmīgi piekto reizi atgādinot bērnam, ka jāuzvelk cepure, mēs patiesībā paužam rūpes un mātes mīlestību. Melojot tuvam cilvēkam, mūsu pozitīvais nodoms ir kaut kādā mērā tajā brīdī viņu pasargāt. Ne velti saka, ka arī katra slimība atnāk īstajā brīdī un arī tajā var saskatīt pozitīvo nolūku.

Jautājums ir, kā mēs to komunicējam, kāda ir mūsu pieredze, kādi ir mūsu iekšējie resursi tajā brīdī. Atkarībā no tiem arī veidojas reālā reakcija un sākotnējā pozitīvā nodoma izpaušana dzīvē.

Piebildīšu, ka 5.februārī sadarbībā ar buduars.lv notiks vebinārs „Mācāmies atpazīt un pārvaldīt savas emocijas”, kura laikā ar praktisku uzdevumu papētīsim savus un sev tuvo cilvēku pozitīvos nodomus, un iegūsim pieredzi, kā mūsu attieksme, situācijas redzējums un savstarpējā komunikācija var mainīties, ja ļaujam sev paskatīties uz sevi un citiem ar šādu pieeju.

3. princips – katrā cilvēkā ir pieejami visi resursi.

Potenciāli katrā no mums ir visi mums nepieciešamie iekšējie resursi – spējas, talanti, prasmes, zināšanas, rakstura īpašības, lai realizētu to, ko mēs patiesi vēlamies. Arī, iespējams, sākotnēji tam neticot, sākot strādāt ar sevi, mēs atklājam, ka spējam daudz vairāk nekā iepriekš bijām sev ticējušas.

Analizējot savu pieredzi un notikušās situācijas ar jautājumu – ko es varu iemācīties no šīs pieredzes – mēs attīstam savas prasmes un citus iekšējos resursus.

4. princips – ikvienā situācijā cilvēks izdara vislabāko izvēli.

Lai kāds būtu pieņemtais lēmums un izdarītā rīcība, tanī brīdī mēs esam izdarījušas savu labāko izvēli, kas ir bijusi mums pieejama tanī konkrētajā brīdī, ņemot vērā mūsu pieredzi un iekšējos resursus.

Šī principa būtība ir nepakļauties vainas izjūtai, bet gan apzināties un pieņemt savu rīcību. Reizē tas nenozīmē attaisnot jebkuru rīcību. Attīstot apzinātību, mēs, pirmkārt, spējam pieņemt un veselīgi uztvert sevi un, otrkārt, sākam apzināties un sakārtot šīs rīcības cēloņus. Tādā veidā nākamai situācijai mēs iegūstam jau citus iekšējos resursus citā līmenī un nākamreiz mums būs pieejama jau cita vislabākā izvēle.

Piemēram, uzņemoties jaunu darba pienākumu, pirmajā reizē mēs, iespējams, izpildām konkrēto uzdevumu pārāk lēni, kaut ko aizmirstam, kaut ko nezinām, kaut kur kļūdamies. Nākamajā reizē, mācoties no iepriekšējās pieredzes, mēs jau gudrāk un ātrāk ķeramies klāt šim uzdevumam. Un vēl nākamajā reizē, iespējams, izdomājam, kā to paveikt vēl efektīvāk.

5. princips – izmaiņas ir neizbēgamas.

Vienīgā nemainīgā lieta mūsu pasaulē ir pārmaiņas. Jebkurā gadījumā – rīkojoties, pieņemot lēmumu vai izvēloties nerīkoties – pārmaiņas notiks tāpat.

Šī principa pamata būtība ir spēja uztvert jebkuras pārmaiņas kā pieredzi un mācību, spēja vienmēr uzdot sev jautājumu – ko es varu iegūt no šīs situācijas, ko es varu iemācīties? Spēja aizmirst vārdu “kļūda, neveiksme” un aizvietot to veselīgu izpratni, kā no tās mācīties, kā papildināt savus iekšējos resursus, lai nākamreiz savu pozitīvo nolūku realizētu ar vēl labāku vislabāko izvēli.

Piedāvāju jums katru dienu izvēlēties un pieņemt kā savējo vienu no šiem pamatprincipiem un roku rokā ar to nodzīvot vienu dienu. Pamēģiniet, izpētiet, paeksperimentējiet, novērojiet un paņemiet sev to vērtīgo, kas katrai no jums atklājas.

Aicinu turpināt un praktizēt tēmu par attiecībām ar sevi un sev tuvajiem 5.februārī pl. 19.30 vebinārā „Mācāmies atpazīt un pārvaldīt savas emocijas”, jo kā saka Entonijs Robinss: “Veids, kādā mēs komunicējam ar sevi un citiem, galu galā nosaka mūsu dzīves kvalitāti.”

Uz tikšanos vebinārā,

Irina Ogsta

Personīgo pārmaiņu koučs

Lai cik ļoti mums nepatīk plānot, izvirzīt mērķus, tomēr es iesaku noteikt sava nākamā gada dzīves kursu.  Parunāsim ar savu iekšējo balsi. Bieži vien mēs neesam apmierināti ar to, kā dzīvojam, kur dzīvojam, ar ko dzīvojam, ar mūsuprāt, drūmo ikdienu, to, kur esam, kur ejam katru dienu… Bet nereti šī neapmierinātība nav mūsējā. Tā ir kaut kur izlasīta, noklausīta, kāda iegalvota, noskatīta…

Tā pavisam nesen bija ar mani. Man tuvs cilvēks mēģināja (ne sliktu gribēdams, bet tā sanāca…) man iestāstīt, ka tas, kā es dzīvoju šobrīd nav jautri, ir pārāk neinteresanti, viņaprāt, vienmuļi utt.

Jā, pēc šīs sarunas es vairākas dienas dzīvoju šo svešo domu iespaidā. Un tad, kādu dienu, apgūlos savā plašajā gultā, izstiepos (man tā bieži patīk darīt, kad vēlos ko pārdomāt) visā garumā, izstaipīju savas rokas, kājas…apklusu… un parunājos ar sevi..drīzāk ar savam sajūtām. Un es sapratu, ka es esmu ļoti laimīga! Ka tas, kas man šobrīd pieder – tieši šī māja, šis dārzs, cilvēki, kas man uzticas, tas, kā dzīvoju, kā jūtos tur, kur dzīvoju, mani dara laimīgu! Un, ka tas, ko man šis cilvēks teica – tās nav manas domas. Es sapratu, ka dzīvoju tieši tā, kā ES to vēlos tieši šobrīd, šajā dzīves posmā. Un, ka esmu patiesi laimīga!

Tāpēc noteiksim sava nākamā gada dzīves kursu, sekojot savai iekšējai balsij, kas visa gada garumā visgrūtākajos brīžos mūs atbalstīs ar čukstiem „Nepadodies! Neklausi!” Ja Tu to izdarīsi, sekot savam izvēlētajam kursam būs daudz vieglāk un mierīgāk, un „vētras laikā” Tevi neieraus jūrā nejaušību, svešu domu un šaubu virpuļi. Jo Tu zināsi, ka tur, kur Tu esi, ar ko Tu esi un kā Tu esi – tā ir Tava labprātīga  izvēle.

Izdari to jaunā gada sākumā, lai nākamajā gadā Tu justos savu domu drošībā, lai Tevi netraucētu ik pa laikam uzbrūkošo šaubu un nelaikā pagadījušos pārdomu virpuļi. Izdomā ko Tev vajag un vai Tev to vajag. Tas attiecas uz visu, īpaši uz to, par ko Tu šobrīd šaubies.

Vēl mums, cilvēkiem, laimei ir vajadzīga Mīlestība. Ne tāda, kuras dēļ Tu trauksies cauri visai pilsētai cerībā saņemt uzmanības druskas, jo bez tām Tu nespēj dzīvot un domā, ka labāk tad tādas, nekā nekādas… Nē, mums vajadzīga tāda mīlestība, kura, par spīti visiem likumiem, ļauj ticēt neiespējamam un sasniegt to. Tāda, kura nogludina visasākos pagātnes stūrus. Tāda, kura iedvesmo un tieši tagadnes, šobrīd dzīvojošos mirkļus padara kaismīgus un sulīgus.

Un vēl mums laimei ir vajadzīga Māja. Nav obligāti divu vai triju stāvu māja. Nav obligāti okeāna vai jūras krastā. Bet tāda, kurā Tevi gaidīs un mīlēs – jebkādu: nogurušu un norūpējušos, priecīgu un nomaldījušos, uzticīgu un uzticamu. Un nekas, ka Tu tajā nenakšņo katru nakti. Galvenais, lai ir Māja, kurā Tevi gaida.

Un vēl mums laimei vajadzīgi ir Citi. Nav obligāti, lai viņu būtu daudz, bet, lai viņi skatās tai pašā virzienā, kurā lūkojies Tu un, lai katras dienas rītausmā saskata vēl vienu iespēju, bet nevis kārtējo bezjēdzīgās dzīves dienu.

Vai arī… lai Viņi vienkārši Tev ir – tie Citi, ar kuriem vari iekarsts ilgās diskusijās par visdažādākajām tēmām, tādi, kuriem vari uzticēties dzīves grūtajos brīžos.

Kas cilvēkam vajadzīgs pilnai laimei? Katram savs, bet vienmēr mums visiem būs kaut kas kopējs, kas ir svarīgs visiem un katram.

Es novēlu Jaunajā gadā mums visiem šo vēlmju piepildījumu un negaidītus pārsteigumus, jo pārsteigumi ir tie, kas mūsu dzīvi padara sulīgāku. Lai mums visas nākamās 365 dienas katru rītu ir mundras. Lai visas 52 pirmdienas ir vieglas. Lai katrs no 12 mēnešiem mums dāvā savu atklājumu – nav svarīgi kādu. Bet katrs gadalaiks – savus pārdomu augļus un secinājumus, kuri mūsu turpmākos soļus padarīs vēl gudrākus un apzinātākus.

Un, lai visu nākamo gadu debesis ir zilas, lai cilvēki ir labestīgi, lai mūsu darbi ir godīgi un vārdi nav melīgi. Būsim laimīgi ar to, kas mums pieder un lai mums pieder tas, kas mūs padara laimīgus!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tiecoties pēc ideālā, mēs bieži vien kļūstam par viscietsirdīgākajiem sevis kritiķiem. Pat tad, kad runa iet par kādu sasniegumu, mēs iemanāmies atrast iemeslu paškritikai. Meitenes, sāksim beidzot priecāties un sevi slavēt par panākumiem.

Kā likums, šādas uzvedības cēlonis slēpjas mūsos pašos. Mēs visi vai nu apzināti vai neapzināti cenšamies gūt izcilus, ideālus vai nevainojamus (sauciet kā gribat) rezultātus. Protams, šādai vēlmei ir tiesības eksistēt. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir ambīcijas. Bet lūk, ko par to saka pasaulslavenais treneris Anthony Robbins:

“Perfekcionisms ir viens no zemākajiem standartiem, kādi vien jūsu dzīvē var būt. Jūs zināt, ka būt ideāliem pilnīgi visā vienkārši nav neiespējams. Tātad, jums ir standarts, kuram atbilst nespēsiet nekad.”

Pastāv daudzas metodes un paņēmieni, kuri mums var palīdzēt būt pret sevi labvēlīgākiem. Piemēram, meditācija, pozitīva attieksme un emocionālās brīvības tehnika.

Neskatoties uz visu to, ir vēl viens, daudz efektīvāks “pretlīdzeklis”, kas mūs izārstēs no šīs negatīvās attieksmes pašām pret sevi: neveiksmju vietā uzmanība jāpievērš tieši pretējam – jūsu panākumiem.

Sāksim ievērot savus panākumus un sevi slavēt par tiem.

Lai mums būtu vieglāk to izdarīt, iepazīsimies ar 6 personības izaugsmes pazīmēm. Domāju, ka mums visām vajadzētu pievērst uzmanību šīm lietām tik bieži, cik vien bieži tas iespējams.

Citu viedoklis Tevi vairs neietekmē tik ļoti, kā tas bija agrāk.

Prasmi būt tādām, kādas esam, nevis domāt par to, kas un ko var par mums pateikt vai padomāt, iegūstam ar gadiem. Tomēr ne jau laiks šeit ir noteicošais faktors. Lai nedomātu un neuztrauktos par citu cilvēku viedokļiem, ir nepieciešama pārliecība pār sevi. Mūsdienās tas ir īpaši svarīgi, jo mēs dzīvojam sociālo tīklu laikmetā. Pateicoties tiem, ir ļoti viegli kādu kritizēt vai arī pašam saskarties ar kritiku.

Vai Tavā dzīvē ir aspekti, kurus apkārtējo viedoklis nekādi nespēj ietekmēt? Tiešām? Ir? Tad jau tikai tas vien ir liels sasniegums, kurš noteikti ir jānosvin!

Tu nebaidies pateikt “nē”.

Ir cilvēki, kuri vārdu „nē” prot pateikt ļoti vienkārši. Bet ir cilvēki, kuriem tas ir viens no visgrūtākajiem uzdevumiem. (Bet tas taču ir tikai viens, mazs, vienkāršs vārdiņš).

Īpaši grūti tas ir situācijās, kad jāatsaka tuvam cilvēkam vai personai, kas karjeras kāpnēs atrodas virs jums.

Kad runa ir par situācijām, kurās mēs nekādā gadījumā nevēlamies nokļūt, mums jāprot pateikt “nē”. Ir vērts atteikties gadījumos, kad runa ir par uzdevumiem, kurus izpildīt jūs vienkārši nespēsiet, un jāprot pateikt „nē” idejām, kurām jūs pašas neticat.

Ja mēs protam atteikt, kad tas nepieciešams, mēs varam būt lepnas par īstu super-spēku! Tas tiešām ir sasniegums, kas noteikti jānosvin!

Tu esi pateicīga par visu, kas bijis.

Esam daudz grūtību reiz pārvarējušas? Tas viss ir mūsu pieredze. Pateicoties tieši šai pieredzei, mēs esam tādas, kādas esam. Vai Tu spēj to apzināties? Vai Tu saproti, ka visnegatīvākās, sliktākās situācijas ir Tavai dzīvei un pieredzei kaut ko labu devušas?

Tas ir daudz labāk, nekā dzīvot bailēs, pastāvīgi sevi vainot vai nožēlot. Ja tas ir tā, lepojies par to, ko esi sasniegusi!

Tu zini, ka viss būs labi.

Viens gan ir skaidrs:

Lai vai cik jaunas vai vecas šobrīd mēs būtu, lai vai ko mēs dzīvē uz šo brīdi esam sasniegušas un pieredzējušas, mēs vienalga nepārtraukti virzāmies uz priekšu.

Spēja to apzināties un vienmēr zināt to, ka grūtības mūs ved uz labāku nākotni – tās ir reti sastopamas spējas, ar kurām nudien ir jālepojas. Jo tā taču ir daudz labāk, nekā stresot par katru mūsu ceļā radušos šķērsli.

Tu gribi dzirdēt un klausīties.

Neskatoties uz to, ka jau kopš dzimšanas mums ir dotas spējas gan dzirdēt, gan klausīties, tikai nedaudzi cilvēki tiešām to spēj darīt.

Pamēģini atcerēties pēdējo Tavu sarunu ar draudzeni vai kolēģi. Vai tiešām pievērsi uzmanību visam, par ko Tavs sarunu biedrs pastāstīja? Tu tiešām centies saprast jeb Tavas domas „lidinājās” kaut kur citur? Vai Tu zini cik svarīgi to prast? Vai Tu zini cik vērtīga ir šī prasme? Ja zini, vari sevi apsveikt! Tev piemīt ļoti reta prasme!

Tu priecājies par citu panākumiem, nevis salīdzini sevi ar viņiem.

Tava reakcija uz apkārt esošo cilvēku veiksmi ir viens no visspilgtākajiem Tavas izaugsmes rādītājiem. Tavs prieks par citu veiksmi ir patiess? Vai šo cilvēku sasniegumi Tevi iedvesmo? Jeb… Tu jūti drausmīgu skaudību? Jeb Tev vairāk ir tendence uz pirmo variantu? Tad apsveicu! Tu proti būt labs komandas dalībnieks!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ja tikko izlasījusi virsrakstu, esi gatava šim apgalvojumam pretoties, tas nozīmē, ka šī publikācija tiešām domāta ir tev.

…Jeb arī tu domā, ka pirmajā vietā ir rūpes par citiem, bērniem, piemēram, bet pēc tam kādu reizīti gadā var arī sev kaut ko atļauties? Tad šī publikācija domāta arī tev.

Tev visu laiku trūkst enerģijas, tev zūd spēki un par savu ieguldījumu gribētu saņemt balvas un atzinību? Tātad, šī publikācija arī tev ir jāizlasa.

Tu domā, ka veltīt laiku sev ir pārāk egoistiski? Iespējams, ja to darām nepareizi. Tomēr tieši mums, sievietēm, sevi mīlēt iemācīties būtu īpaši svarīgi.

Un vēl viens tests. Kā saprast, ka tev trūkst mīlestības pret sevi? – tūlīt pat palūkojies spogulī. Vai esi apmierināta?

Ja, jā – tad turpini nodarboties ar savām lietām. Bet ja nē – tad turpini lasīt tālāk.

Iemesls Nr.1. Sevi jāmīl, lai mēs justu savu spēku un pašcieņu.

Jebkura sieviete, kura pārstāj sev pievērst uzmanību, zaudē skaistumu. Bet skaistums – tas nav vienkāršs spēks. Tas ir sievietes spēks.

Gan jau ne reizi vien savas dzīves laikā esi pamanījusi, ka tad, kad tu izskaties lieliski, tad tev ir arī īpašs garastāvoklis. Un tas, savukārt, liek apkārtējiem pret tevi izturēties savādāk. Vai esi to pamanījusi?

Un tas tā tiešām ir. Tāpēc, ka rūpes par sevi, savu mazo un lielo vēlmju piepildīšana, sekošana savam aicinājumam mūs piepilda ar enerģiju, dāvā mums harmonijas sajūtu un sievietes spēku.

Iemesls Nr.2. Skaistums nav mūžīgs.

Nav neskaistu sieviešu. Ir tādas, kas par sevi nerūpējas. Un tas ļoti atspoguļojas pašvērtējumā. Tādēļ, mīļās manas, tām, kuras par sevi piemirsušas, gribu teikt – ir jārūpējas par savu izskatu, pastāvīgi un katru dienu. Un mācieties sevi mīlēt.

Bet no otras puses, uzmanība nav jāpievērš tikai ārējam izskatam, jo tā ir pārejoša parādība. Skaistums mums nepieder, tā ir Dāvana, kura jāsargā un jāvairo. Un vēl – ar gadiem šī Dāvana jāpārceļ citā līmenī – dziļākā un dzidrākā.

Un tas nozīmē – jāattīsta iekšējais skaistums, kas, patiesībā, ir daudz spēcīgāks par ārējo skaistumu. Sieviete, kurai tas izdodas, kļūst skaista no iekšienes un neskatoties uz vecumu.

Tomēr, kamēr sieviete līdz šim līmenim nav „izaugusi”, par sevi ir jārūpējas. Arī par savu ārējo izskatu. Tā ir sieviešu spēka un cēluma pazīme.

Iemesls Nr.3. Nav iespējams mīlēt kādu vairāk par sevi pašu.

„Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu”.

Bet kā tad mēs pret sevi izturamies? Kādā līmenī mēs atrodamies, tā mēs sevi arī mīlam. Un te iet runa gan par materiālo stāvokli, gan zināšanu līmeni, pašvērtējumu un pašcieņu, prasmi rūpēties un mīlēt.

Un, ja tā visa tevī nav, ne tu spēsi dot ko citiem, ne novērtēt citu doto tev. Un, ja sevi neiepazīsim, mēs nespēsim atrast savas dzīves jēgu un just no tās gandarījumu.

Iemesls Nr.4. Iemācies mīlēt sevi, lai šo mīlestību dāvātu tālāk citiem.

Ja Tevī nekā nav, tad Tev nav ko iedot ne saviem bērniem, ne vīram, nekam citam. Ja mūsos ir tukšums, bailes, nemiers, nedrošums, aizvainojums, dusmas, skaudība, neapmierinātība, tātad, tikai ar to mēs arī varam dalīties, jo mums nekā cita jau nav. Bet vai tad viņiem tas ir vajadzīgs? Vai tas vispār kādam ir vajadzīgs?

Visiem vajadzīga mūsu mīlestība. Pie tam, lai vai kā mums liktos, ka tas tā nav – materiālie labumi mūsu mīlestību neaizstās.

Un izlasīsim tagad šo:

PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM

13. nodaļa

Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.
2 Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.

3 Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.
4 Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.

5 Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.

6 Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
7 Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.

8 Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.

9 Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana.
10 Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs.
11 Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu.

12 Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.
13 Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.

Mēs visu laiku pieprasām pret sevi uzmanību. Visdažādākajos veidos – gan ar kaprīzēm, gan frāzēm, pat ultimātiem. Un viss tikai tāpēc, ka mūsos nav mīlestības.

Tāpēc ir jāmācās sevi mīlēt.

Mīlestība mūsos visos JAU mīt. Tā ir tikai jāatrok, jānovāc visi zirnekļu tīkli un pelējumi. Ir daudz dažādu veidu. Ja tas būs tavs mērķis, tu tos atradīsi. Bet vari to sākt darīt arī jau tagad. Vienkārši katru dienu velti sev laiku. Kaut vai 15-30 minūtes dienā. Vienkārši kop sevi. Bet ar mīlestību. Ej smaržīgā, nesteidzīgā vannā, iegādājies sev labus, aromāta ziņā tev tīkamus kopjošos līdzekļus (tiem nav obligāti jābūt dārgiem), atvēli laiku nesteidzīgai tējas baudīšanai un grāmatas lasīšanai, iegādājies sev kaut ko jaunu, un atkal nav obligāti dārgu…

Ir jāpieņem sevi tādu, kāda esi. Un tas ir vēl grūtāk. Bet kā tu domāsi par sevi, tā par tevi domās apkārtējie. Un tieši tā un ne citādi. Un kā tu gribētu, lai viņi domātu?

Iemesls Nr.5. Lai dzīve nebūtu nodzīvota veltīgi.

“Katrs cilvēks ir dimants, kurš sevi var tīrīt un var neattīrīt. Cik tas ir attīrīts, tik daudz viņā spīd mūžīgā gaisma. Tāpēc cilvēka uzdevums ir nevis censties spīdēt, bet gan censties sevi attīrīt.”

L. Tolstojs

Skaistums ir otra mīlestības puse. Tiesa, mēs esam pieraduši mīlēt tikai to, kas ir skaists…,  bet, patiesībā, ir jāmeklē un jāvairo iekšējā mīlestība, tad arī skaistums būs visapkārt: gan tanī, kas to dāvā, gan viss apkārt esošais, gan mūsu rīcība, gan tās rezultāti.

Ja palūkosimies uz pasauli caur tīras mīlestības prizmu, pasaule būs citādāka. Un būs arī spēks, lai to pārveidotu.

Un ir otra galējība – ja sieviete koncentrējas tikai uz sevi un neiemācās savas dzīves laikā savu ārējo skaistumu pārvērst iekšējā skaistumā un tad to dāvāt apkārtējiem, tas nozīmē, ka dzīve ir nodzīvota veltīgi…

Vienā dienā to iemācīties nevar: vakar sevi vēl nemīlēji, bet šodien jau mīli – tas nav iespējams. Šis process ir pakāpenisks, ilgstošs un nemaz nav tik vienkāršs. Un, lai to sāktu, ir jāsaprot kamdēļ.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Protams, būtu muļķīgi Tev jautāt – vai vēlies būt laimīga? Katrs cilvēks taču par to sapņo, vai ne? Bet kas tamdēļ jādara? Jāsmaida? Jārealizē sapņi? Jānodarbojas ar to, kas patīk? Katrs izvēlas savu ceļu.

Bet šodien parunāsim par pavisam vienkāršu metodi, kas vispirms jau palīdzēs mainīt mums attieksmi pašām pret sevi un dzīvi kopumā. Un šo metodi nosauksim par „Es mīlu sevī visu”.

Un tā – kas tad būtu jādara? Vienkārši viena mēneša garumā pieradini sevi sev sacīt: „Es mīlu sevī visu!” Jo biežāk katru dienu sev to teiksi, jo labāk tev. Lai šī frāze kļūst par tavu līdzgaitnieci, un redzēsi, kā tā spēs mainīt tavu apziņu.

Tiklīdz tu sāc par sevi šaubīties un domāt „Kā es varu visu sevī mīlēt, ja esmu tik resna?” vai „Man nudien tas nepalīdzēs, manī pārāk daudz trūkumu!”, vienkārši nepievērs tām uzmanību. Uzreiz šo domu nomaini pret „Šī doma man nav svarīga. Es mīlu sevī visu!” Nebaidies no negatīvām domām, lai tās mierīgi ienāk tavā apziņā. Galvenais, lai tām nebūtu pār tevi nekādas varas. Šādas domas ir pretošanās pārmaiņām. Neskatoties ne uz ko, tev ir jāturpina. Jā, sākuma tā liksies kā spēle. Bet tev šai spēlē jāuzvar. Un nepievērs uzmanību arī tam, ko tev teiks citi.

Atceries: kamēr vien tu būsi stiprāka par šīm tavām domām, tām nav pār tevi nekādas varas. Mēs pašas tām dodam varu un tikai mēs, izvēlamies kad to paņemt atpakaļ.

Mēs katru dienu sev sakām ļoti daudz nepatiesības. Ir absurdi sajozt kopā mūsu labās rakstura īpašības un ārējo izskatu. Jo daudzi mūsu trūkumi – ir tikai mūsu individualitātes izpausme. Tā ir mūsu unikalitāte.

Kaut vai…tikko ienāca prātā doma: vai atceries pirms daudziem gadiem sieviete ar vasaras raibumiņiem nosētu seju, nezināja kur dēties, jo viņas seja vispirms jau pašai likās neskaista. Un tagad? Šādas sievietes ar šādu seju tiek meklētas kā ar uguni, jo šis trūkums ir pārvērsts par efektu un daudzi modes žurnāli lepojas ar šādu seju fotogrāfijām un modelēm.

Ja tu esi gatava to pieņemt (savas īpatnības) – tev nebūs velēšanās mūždien sevi salīdzināt ar citiem. Cenšoties  būt līdzīgai citām, tu izkaltē savu dvēseli. Dievs mūs radīja, lai mēs izpaustu sevi tādi, kādas esam, ar savu unikalitāti.

Tāpēc, sākot ar šo dienu, trenc prom negatīvās domas un aizstāj tās ar „Es mīlu sevī visu!” Vai esi tam gatava?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

SKVĒRĀ VAI BRĪVĀ DABĀ IZLASĪT VIENU GRĀMATU.

Vismaz vienu pa visu vasaru – skaistu, romantisku, aizraujošu, noderīgu, vienalga kādu! Protams, vienā piegājienā Tu to neizdarīsi, tāpēc atrodi savu iemīļoto vietiņu – kādu nomaļu skvēra soliņu, vai jauku vietu upes vai ezera krastā un dodies turp pāris reizes nedēļā.

PARUNĀTIES AR KĀDU SVEŠVALODĀ.

Svešvalodas palīdz trenēt ne tikai atmiņu un uzmanību, bet arī atklāt sev jaunas iespējas un brīnišķīgus raksturus. Iemācies dažas pilnīgi svešas valodas frāzes – tas ir jautri un produktīvi!

DODIES PĀRGĀJIENĀ.

Kalnos, pie jūras, uz tuvāko mežu – nav nozīmes kurp. Galvenais – jauka kompānija, nakšņošana teltīs un absolūta saikne ar dabu.

PAKLAUSIES JŪRU.

Esi pieradusi, ka atpūta pie jūras – tas ir brūns iedegums, skaļas sporta spēles un, varbūt vizināšanās ar jahtu? Šovasar iemācies vienkārši klausīties rāmajā ūdens elpā… – tā ir ļoti svarīga iemaņa tiem, kas atvaļinājuma noskaņu vēlas saglabāt visa gada garumā!

PASTAIGA RĪTAUSMĀ.

Tikai vasarā var staigāt līdz pat rītausmai, bet rīta agrumā, atgriežoties mājup, baudīt spirgto rīta vēsumu un noslēpumaino jaunās dienas dūmaku. Ķeriet momentu! Vēl ir laiks!

Uz tikšanos tepatās,

Aija