Dārzs ziemā… ja šie vārdi tev asociējas ar tumšiem koku siluetiem un no dziļām sniega kupenām lūrošiem dārza soliņiem, tas nozīmē, ka ir laiks iepirkties.

Var doties uz lieliem dārzu centriem, būvmateriālu lielveikaliem un pat krāmu tirdziņiem, bet var arī griezties pēc padoma un palīdzības pie dārzu dizaina speciālistiem (mums ir arī savējais – Vineta Radziņa).

Un tā – apģērbjamies siltāk un ķeramies klāt pie ziemīgā dārza uzpošanas, kurš mūsu acis priecēs ne tikai Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, bet arī līdz pašam pavasarim.

Cīnīties ar agro tumsu un tumšajiem, garajiem ziemas vakariem var un vajag! Un to var darīt, izmantojot papildus gaismas avotus, kas ļauj dārzā uzburt romantisku un pasakainu atmosfēru.

Piemēram, dzīvžogus vai atsevišķus kokus var apvīt ar spuldzīšu vītnēm un to var izdarīt dažnedažādi – gan haotiski, gan piedomājot – radot zvaigznāju vai citus musturus. Svarīgi ievērot, lai lampiņas nesasildītu koku mizu un zarus, jo tas var traumēt kokus un pat veicināt to sasalšanu un bojāeju.

Mājas nojumes var izdekorēt ar gaismas virtenēm, koku stumbrus var apvīt ar spīdošām lentām, bet dārza atpūtas zonā – gan koku zaros, gan uz galdiņiem vai citos nostūrīšos var izvietot lukturīšus vai stikla tilpnēs ievietotas sveces.

Īpašu noskaņu dārzā ziemas laikā rada putni un vāverītes, kurus pievilināt var ar barotavās iebērtiem našķiem – riekstiem vai graudu un sēkliņu maisījumiem. Starp citu, ja mazo dārza viesu barotavas izrotāsi ar lampiņām, čiekuriem un bantēm, tās var kļūt arī par oriģinālu un jauku dārza dekoru.

Vēl viena ideja – par barotavu var pārvērst strūklaku vietas, putnu dzirdinātavas, dārza ķerras un grozus, piepildot tos ar egļu un irbenāju, mežrožu zariem, vasarā saplūktām zāļu slotiņām un kaltētām vārpām.

Vienvārdu sakot – ogu ķekarus un mini-barotavas var izmantot gan kā Ziemassvētku dārza rotājumu, gan tamdēļ, lai mazie dārza iemītnieki dārzā justos kā mājās.

Bez putnu čivināšanas, ziemas klusumu var kliedēt zvani, vēja dziesmas, pāna flauta un citi „mūzikas instrumenti”, kas skan pie katras vēja brāzmas. Tos var iekarināt gan dzīvžoga zaros, gan dārza mājiņās un lapenēs, gan blakus mājas logam, rotājot ar lentām un apgaismojot ar maziem gaismas lukturīšiem.

Protams, ziemīga dārza dekorēšana nebūs pabeigta bez pašas mājas dekorējuma. Verandas un kāpņu margas var apvīt ar egļu zariem, zeltītām un sarkanām lentām, nojumi rotāt ar mākslīgam lāstekām, gaismas virtenēm un uz durvīm uzkarināt kuplu Ziemassvētku vainagu.

Ja mājas logiem ir platas palodzes vai puķu kastes, tās var piepildīt ar kadiķa zariem un spilgtām, lielām dekoratīvajam bumbām.

Jā, un izrotā arī savu pasta kastīti, ceļa galā, pie žoga – pastniekam par prieku un pateicību.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Piedāvāju darāmdarbus ar kājām gaisā – pirmos istabas zaļos darbus, pēdējos – dārza. Tomēr ir ziema!

Mājās

• Telpaugus decembra beigās, janvārī jāturpina kopt, kā ierasts. Būtiski atcerēties, ka jebkuram augam svarīgs augšanas faktors ir gaisma. Ja trūkst gaismas, auga dzīvības procesi palēninās. Tad ir jāsamazina arī pārējie augšanas faktori – siltums, mēslojums un ūdens.

Bet atceries: telpaugu mēslošana ziemā atkarīga no konkrētā auga sugas – ziedošos augus, kuriem ziema ir miera periods, šajā laikā nemēslo un laista ļoti maz. Savukārt, ziemā ziedoši augi, kuriem vajadzīgs papildu apgaismojums, nepieciešama arī papildu mēslošana.

• Decembra beigas (gada noslēgums ir labs laiks sastādīt nākamā gadā paveicamo/vēlamo darbu sarakstu) un janvāris ir īstais laiks, lai plānotu pavasara un vasaras dārza darbus.

Apdomājies, kādus stādus audzēsi pati, kādus iegādāsies veikalos, tirgos, stādaudzētavās. Ja ir nolemts stādus audzēt pašiem, janvārī jāsāk apmeklēt sēklu veikali, izvēlēties sēklas jaunajai sējas sezonai. Stādu audzēšanai ieteicams izvēlēties augus, kuriem nav nepieciešams ļoti daudz gaismas, jo sējot tagad, ziemā, to būs grūti nodrošināt.

• Janvāra vidū jau var sēt puķes un dārzeņus ar garu veģetācijas periodu. Šis ir īstais laiks, lai sētu kamolbegonijas un leduspuķes, var sākt sēt arī lefkojas, pelargonijas, lauvmutītes un kobejas. Lai sāktu sēju, nepieciešamas kastītes vai mini siltumnīcas.

• Veselībai un pusdiengaldam: uz palodzes audzē lokus – sīpolus līdz pusei iemērc traukā ar ūdeni un novieto gaišā vietā. Arī agrajai sējai paredzētas dilles var audzēt kastītēs uz palodzes.

• Sāc vākt pelnus, ‘’Pelnu diena’’ nav aiz kalniem.

Dārzkopībā izmantojami tikai koku pelni, vērtīgākie no tiem ir lapu koku pelni. Pelnu dienā varēsi izkaisīt sniegā dobju vietās: kā mēslojumu un lai paātrinātu sniega nokušanu.

Pagrabā, noliktavā

• Regulāri pārbaudi kā glabājas saknes, dārzeņi. Izvāc bojātos. Pārskati dāliju gumus.

• Tīri un dezinficē darbarīkus.

Sakņu dārzā

• Ja aizkavējies – var novākt puravus, kāpostus, pētersīļus.

• Uzber mulču jaunajiem rabarberiem, sparģeļiem, zemenēm.

• Ja atļauj laiks – uzroc dobi, iestrādā kūtsmēslus, pelnus.

• Var sākt domāt par koku kaļķošanu, drīz februāris ar spožo sauli.

Košumdārzā

• Jāpieskata apaļas (vai ieapaļas) formas tūjas un citi skuju kokaugi.

Sniegot slapjam sniegam, tas saķep skujās un deformē auga vainagu, bojājot vai pat salaužot tā zarojumu. Šādi augi zaudē savu dekorativitāti uz visiem laikiem. Ko darīt? Neļaut veidoties smagajai sniega kārtai, to regulāri nopurinot.

Atceries: ja ir stiprs sals un spilgta saule -  tas var kaitēt augiem (piemēram: rododendriem).

Ūdens no to lapām iztvaiko straujāk, un, ja zeme ir sasalusi, to saknes nevar uzsūkt pietiekami daudz ūdens, lai aizstātu zaudēto šķidrumu. Tas, savukārt, kaitē augam. Lapas sačokurojas, un ļaunākajā gadījumā augs var pat nokalst.

Kā palīdzēt – pārklāj tos ar egļu zariem. Labi  apsegt (ja nav sasegta pirms tam) arī  rožu apakšdaļu. Vari izmantot salmus, lapas vai nesatrūdējušu kompostu. Komposts nāk par labu arī tulpju, narcišu sīpoliem, tiem stiprs sals var kaitēt visvairāk.

• Pēc pirmā sala (tātad jau tagad) var vākt pīlādžu, smiltsērkšķu un mežābolu augļus – būs garšīgi!

• Ja vēl nav izliktas, izliec putnu barotavas.

• Vāc materiālus svētku dekoriem, no pašu dārza un lauka tie ir vismīļākie. Pušķo durvis, sētu, pagalmu, logu – lai vairojas prieks!

Un vēl:

13.decembris, Lūcijas.

Tā gadījies, ka ‘’Lūcijās’’ varēsim vērot otro un pēdējo ‘’zvaigžņu lietu’’. Tā būs Geminīdu meteoru plūsma. Plūsmas maksimums – tieši šonakt. Stundas laikā varētu parādīties apmēram 120 meteoru (krītošo zvaigžņu).

16.decembris, 3. Advente.

21.decembris, Ziemas saulgrieži.

Bluķa veļamais vakars. 

Bluķa vakars ir unikāla tradīcija ar senu vēsturi. Šī tradīcija ir izplatīta visā Eiropā. Bluķis tiek sadedzināts savācot tajā visas pērnā gada neveiksmes, nelaimes, sliktos darbus un domas. Bluķa vilkšana paātrina saules un dzīvības atgriešanos. Bluķa sadedzināšana simbolizē jauna saules gada sākuma, pašu sauli, kas zemniekam ir ļoti svarīga.

Daži uzskata, ka bluķī attēlota saule, kuru ļaudis tādējādi velk augšup un mudina atgriezties, citi – ka izvelkot bluķi pa malu malām no tām tiek savāktas likstas un nelaimes, kuras pēcāk iznīdē sadedzinot. Ja nav iespējas izvilkt bluķi pa pagalmu…varbūt var iedegt sveci – visu izšķir attieksme, vai ne?

23.decembris, 4.Advente.

24.decembris, Ziemassvētku vakars.

Mūsu mājās tic, ka Ziemassvētki jāsvin kaut vecā, bet baltā kreklā. Jaunais gads, kaut melnā, bet jaunā!…un ja tā padomā, tam nav noteikti jābūt kreklam.

25.decembris, Pirmie Ziemassvētki.

26.decembris, Otrie Ziemassvētki.

31.decembris, Vecgada diena.

”Gribas, lai baltā pasaulē

balti sniegi snieg,

Un pa baltiem lielceļiem

balti cilvēki iet.

Un, lai baltos cilvēkos

baltas domas dzimst.

Un, lai baltās darbdienās

balti svētki ir.”

/I.Ziedonis/

6. janvāris, Zvaigznes diena jeb Trijkungu diena

Ticējumi. Ja Trijkungu dienā gailis nodzeras pažobelē – būs laba raža. Ja Zvaigznes dienā vējš ābeles purina – būs daudz augļu.

14. janvāris, Vecā Jaunā gada diena.

Ticējumi. Ja Vecā Jaunā gada vakars vējains, tad arī vasara būs vētraina. Ja Vecajā Jaunajā gadā labs laiks – labs būs arī Pēteros. Ja Vecā Jaunā gada naktī sarma – gaidāma auglīga vasara.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Katrs puķmīlis un dārza entuziasts zina, ka pat tad, ja dārzā nekas nav darāms, kājas pašas uz turieni aiznes. Tā ir kā apgaita, kā saruna ar kokiem, krūmiem, guļošajām vai snaudošajām puķēm.

Ja mēs Dārzu Jūtam un Mīlam kā Dzīvu, tad Dārzs un Daba atbild ar to pašu.

Augļu dārzā

Ja nav paspēts:

• Ja no mājas labi redzami augļu koki, tad līdz ar pastāvīgu (ilglaicīgu) sniegu tajos jāiekar un jāuzpilda putnu barotavas – būs prieks bērniem un visai ģimenei, arī ziemā dārzs (vai terase, balkons, palodze) būs mazo draugu un dzīvības pilns. Protams, jāatceras – ja putni ir sākti piebarot, tas jādara visu ziemu, līdz gaisa temperatūra sasniedz pozitīvas atzīmes termometrā…
• apsien augļu un dekoratīvo koku stumbrus, lai grauzēji un meža zvēri netiek klāt (tai skaitā stirnas, jo tūju skujas tām ir kā delikatese). Koku stumbrus var apsiet ar egļu zariem, jo ir asi.
• piesedz jaunos zemeņu stādījumus.
• Vāc materiālus Ziemassvētku kompozīcijām (puzuriem, Adventes vainagiem, galda dekoriem utt.)

Košumdārzā

• toveraugu kompozīcijās – Adventes un Ziemassvētku laiks;
• Piesedz jutīgākās ziemcietes;
• Ja sasnieg, nokrati sniega segu no kokiem un krūmiem, lai to vainags netiktu bojāts;
• Piesien skuju kociņus pie stabila mietiņa, zarus pieglaud pie stumbra un apsien ar auklu, lai sniegs tos neatliektu;
• Iestājoties salam, ieziemo rozes (tikai tad, kad gaisa temperatūra ir ap – 5C).
• Ja nav sals, var pārrakt komposta kaudzi. Papildus gaisa ‘’porcija’’ palīdzēs tam labāk sadalīties.

Sakņu dārzā

· Ar zemi, ja tas nav vēl paspēts un laika apstākļi atļauj!

Siltumnīcā, pagrabā

• Sašķiro vasarā ievāktās puķu sēklas;
• Pagrabā pārlūko krājumus, izvāc bojātos dārzeņus un augļus;
• Uzmani, lai pagrabā neieviešas grauzēji;
• Pārlūko dāliju gumus, vai tie nav sažuvuši, bojāti.

Mājās, pilsētā

• Siltās telpās vari diedzēt bioloģiski audzētu kviešu graudus, redīsu, lēcu, lapu sinepju un kressalātu sēklas;
• Decembra sākumā var modināt uzziedināšanai paredzētās kreime­nītes;
• Telpaugiem rasini lapas;
• Kaktusus novieto vēsā, sausā telpā;
• Samazini laistīšanu un mēslošanu telpaugiem;
• Apmeklē dārza preču veikalu. Tagad pārdevējiem būs vairāk laika parunāt. Varēsi pārliecināties, kuras sugas labi izskatās ziemā, kādu tehniku pirkt nākamgad, kura krāsa vislabākā dārza vārtiņiem utt.

Un vēl :

11. novembris – Lāčplēša diena. Latvijā to atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

Iededz sveci logā, piespraud sarkanbaltsarkano lenti pie krūtīm

18.novembris – LATVIJAS REPUBLIKAS PROKLAMĒŠANAS 94. GADADIENAI veltīti pasākumi.

21. novembris – Kustoņu diena. Šajā dienā arī meža valdnieks Lācis „atmet visam ar ķepu” un dodas ziemas miegā.

Ticējumi. Ja laikā ap 21. novembri odi vēl sijājas, tad būs lēna, silta ziema.

25.novembris. Katrīnas.

Ticējumi. Migla Katrīnās uz mīkstu, bet sniegainu ziemu. Ja Katrīnas čurā (līst), tad Andrejs spaida (salst). Sals laikā ap Katrīnām norāda uz siltu laiku Pavasara Mārā (25. marts).

Arī Mūžības Svētdiena. Baznīcas gada pēdējā svētdienā tiek pieminēti visi mūžībā aizgājušie, atgādinot, ka mūsu ceļš ved pretī Mūžīgajai dzīvei.

30.novembris. Andreji.

Līdz Andrejiem bija jānokauj visi tie mājdzīvnieki, kurus nebija domāts izmitināt līdz pavasarim. Andreja naktī agrāk svarīga vieta bija zīlniecībai. Puiši pūlējās uzzīlēt, kādas viņiem būs līgavas, meitas – kādi būs līgavaiņi.

Ticējumi. Kādi Andreji, tāda visa ziema. Ja Andrejos salst – ziemā sagaidāms stiprs sals. Ja līst – ziema būs maiga un atkušņaina.

2.decembris – pirmā advente.

9.decembris – otrā advente.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta