Tiecoties pēc ideālā, mēs bieži vien kļūstam par viscietsirdīgākajiem sevis kritiķiem. Pat tad, kad runa iet par kādu sasniegumu, mēs iemanāmies atrast iemeslu paškritikai. Meitenes, sāksim beidzot priecāties un sevi slavēt par panākumiem.

Kā likums, šādas uzvedības cēlonis slēpjas mūsos pašos. Mēs visi vai nu apzināti vai neapzināti cenšamies gūt izcilus, ideālus vai nevainojamus (sauciet kā gribat) rezultātus. Protams, šādai vēlmei ir tiesības eksistēt. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir ambīcijas. Bet lūk, ko par to saka pasaulslavenais treneris Anthony Robbins:

“Perfekcionisms ir viens no zemākajiem standartiem, kādi vien jūsu dzīvē var būt. Jūs zināt, ka būt ideāliem pilnīgi visā vienkārši nav neiespējams. Tātad, jums ir standarts, kuram atbilst nespēsiet nekad.”

Pastāv daudzas metodes un paņēmieni, kuri mums var palīdzēt būt pret sevi labvēlīgākiem. Piemēram, meditācija, pozitīva attieksme un emocionālās brīvības tehnika.

Neskatoties uz visu to, ir vēl viens, daudz efektīvāks “pretlīdzeklis”, kas mūs izārstēs no šīs negatīvās attieksmes pašām pret sevi: neveiksmju vietā uzmanība jāpievērš tieši pretējam – jūsu panākumiem.

Sāksim ievērot savus panākumus un sevi slavēt par tiem.

Lai mums būtu vieglāk to izdarīt, iepazīsimies ar 6 personības izaugsmes pazīmēm. Domāju, ka mums visām vajadzētu pievērst uzmanību šīm lietām tik bieži, cik vien bieži tas iespējams.

Citu viedoklis Tevi vairs neietekmē tik ļoti, kā tas bija agrāk.

Prasmi būt tādām, kādas esam, nevis domāt par to, kas un ko var par mums pateikt vai padomāt, iegūstam ar gadiem. Tomēr ne jau laiks šeit ir noteicošais faktors. Lai nedomātu un neuztrauktos par citu cilvēku viedokļiem, ir nepieciešama pārliecība pār sevi. Mūsdienās tas ir īpaši svarīgi, jo mēs dzīvojam sociālo tīklu laikmetā. Pateicoties tiem, ir ļoti viegli kādu kritizēt vai arī pašam saskarties ar kritiku.

Vai Tavā dzīvē ir aspekti, kurus apkārtējo viedoklis nekādi nespēj ietekmēt? Tiešām? Ir? Tad jau tikai tas vien ir liels sasniegums, kurš noteikti ir jānosvin!

Tu nebaidies pateikt “nē”.

Ir cilvēki, kuri vārdu „nē” prot pateikt ļoti vienkārši. Bet ir cilvēki, kuriem tas ir viens no visgrūtākajiem uzdevumiem. (Bet tas taču ir tikai viens, mazs, vienkāršs vārdiņš).

Īpaši grūti tas ir situācijās, kad jāatsaka tuvam cilvēkam vai personai, kas karjeras kāpnēs atrodas virs jums.

Kad runa ir par situācijām, kurās mēs nekādā gadījumā nevēlamies nokļūt, mums jāprot pateikt “nē”. Ir vērts atteikties gadījumos, kad runa ir par uzdevumiem, kurus izpildīt jūs vienkārši nespēsiet, un jāprot pateikt „nē” idejām, kurām jūs pašas neticat.

Ja mēs protam atteikt, kad tas nepieciešams, mēs varam būt lepnas par īstu super-spēku! Tas tiešām ir sasniegums, kas noteikti jānosvin!

Tu esi pateicīga par visu, kas bijis.

Esam daudz grūtību reiz pārvarējušas? Tas viss ir mūsu pieredze. Pateicoties tieši šai pieredzei, mēs esam tādas, kādas esam. Vai Tu spēj to apzināties? Vai Tu saproti, ka visnegatīvākās, sliktākās situācijas ir Tavai dzīvei un pieredzei kaut ko labu devušas?

Tas ir daudz labāk, nekā dzīvot bailēs, pastāvīgi sevi vainot vai nožēlot. Ja tas ir tā, lepojies par to, ko esi sasniegusi!

Tu zini, ka viss būs labi.

Viens gan ir skaidrs:

Lai vai cik jaunas vai vecas šobrīd mēs būtu, lai vai ko mēs dzīvē uz šo brīdi esam sasniegušas un pieredzējušas, mēs vienalga nepārtraukti virzāmies uz priekšu.

Spēja to apzināties un vienmēr zināt to, ka grūtības mūs ved uz labāku nākotni – tās ir reti sastopamas spējas, ar kurām nudien ir jālepojas. Jo tā taču ir daudz labāk, nekā stresot par katru mūsu ceļā radušos šķērsli.

Tu gribi dzirdēt un klausīties.

Neskatoties uz to, ka jau kopš dzimšanas mums ir dotas spējas gan dzirdēt, gan klausīties, tikai nedaudzi cilvēki tiešām to spēj darīt.

Pamēģini atcerēties pēdējo Tavu sarunu ar draudzeni vai kolēģi. Vai tiešām pievērsi uzmanību visam, par ko Tavs sarunu biedrs pastāstīja? Tu tiešām centies saprast jeb Tavas domas „lidinājās” kaut kur citur? Vai Tu zini cik svarīgi to prast? Vai Tu zini cik vērtīga ir šī prasme? Ja zini, vari sevi apsveikt! Tev piemīt ļoti reta prasme!

Tu priecājies par citu panākumiem, nevis salīdzini sevi ar viņiem.

Tava reakcija uz apkārt esošo cilvēku veiksmi ir viens no visspilgtākajiem Tavas izaugsmes rādītājiem. Tavs prieks par citu veiksmi ir patiess? Vai šo cilvēku sasniegumi Tevi iedvesmo? Jeb… Tu jūti drausmīgu skaudību? Jeb Tev vairāk ir tendence uz pirmo variantu? Tad apsveicu! Tu proti būt labs komandas dalībnieks!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Pirmo veiksmes mācību stundu mums var sniegt zivis. To varētu nosaukt par „plūsmas mācību”.

Zivis vienmēr peld pret straumi, un pretēji vispārējam atzinumam tā ir taisnība. Viņas to dara ne jau tāpēc, lai sev sarežģītu dzīvi, bet gan tāpēc, lai vairāk ļautu sev garām aizplūst ūdenim. Tādā veidā zivīm garām plūst vairāk ēdamā un skābekļa. Kā rezultātā viņu dzīve kļūst daudzreiz bagātāka.

Mēs, atšķirībā no zivīm, vienmēr cenšamies plūst stagnējošajā plūsmā – pa straumei, kā rezultātā mēs esam ieguvuši nevis 40 gadu pieredzi, bet gan viena gada pieredzi 40 reizes. Mēs negribam atstāt savu „komforta” zonu un pēc tam brīnāmies, kāpēc mūsu dzīvē bija tik maz iespēju. Mēs gribam vinnēt dzīves loterijā, pat nepērkot pašu loterijas biļeti…

Otru veiksmes mācību mēs varam gūt no dzeņa. Un to varētu nosaukt par „reālistiskās fokusēšanās mācību”.

Ir lietas, kurās dzenis ir gudrāks par mums. Jā, viņš sit galvu pret koku, bet viņš to dara ļoti veiksmīgi. Viņš ir reālistisks – viņš necenšas koku pāršķelt ar vienu sitienu, kā to vēlas izdarīt daudzi no mums. Un viņa uzmanība ir safokusēta – viņš nesit pret koku no visām pusēm. Viņš fokusēti sit vienā un tajā pašā punktā, lēnām pārvietojoties pie sava tārpiņa. Bet mums taču nav vajadzīgs tārps… mums vajadzīgs uzreiz vesels ”zilonis”, un atrast to vēlamies nevis cietā kokā, bet turpat lejā pie kājām, zemē, kas nedaudz piebērta ar lapām.

Trešo mācību mēs varam gūt no suņa. Un to varētu saukt par „paluncini asti pirmais”.

Suns nedomā: “Vispirms Tu mani atved mājās, pabaro un nomazgā un tad es paluncināšu savu asti.” Suns vispirms izrāda savas jūtas un tikai tad saņem pretī to, kas vajadzīgs viņam. Pie tam, viņš mums neliek neko atdot vai dot pretī, suns dara tā, lai mēs paši to vēlētos izdarīt.

Un ceturto mācību mums sniedz čūska. Un to varētu nosaukt tā: „Nečīksti!”

Čūska nedomā: „Man nav ne roku, ne kāju, man ir slikta redze, esmu dzimusi ne tajā valstī, mani neviens nemīl, mani vecāki par mani nerūpējās…” Čūska iztiek ar to, kas viņai ir un mēs, cilvēki, pat baidāmies no šī rāpuļa. Un, ja viņai kaut kas nepatīk, viņa vienkārši nomaina ādu un bez nožēlas rāpo tālāk.

Jā, laikam šie ir tikai daži piemēri no tā, ko mēs varētu mācīties no dabas. Ne par velti Dievs mums devis visapkārt šos dabas piemērus, jo mēs taču esam cilvēki un mums piemīt viena svarīga, cilvēkiem raksturīga prasme – vērot un mācīties.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Jā, Henrijs Fords daudz runā par biznesu, veiksmi tajā, bet visus šos punktus, kas tiks minēti zemāk, var attiecināt uz jebkuru mūsu dzīves sfēru. Jo mēs mācāmies visu mūžu – neatkarīgi no tā vai mums tagad 25 vai 65 gadi. Mācāmies dzīvot, risināt ikdienas problēmas, mācāmies mīlēt, dalīties un kalpot.

Kalpojiet citiem cilvēkiem.

„Biznesam, kas pilnībā veltīts pakalpojumu sniegšanai citiem, satraukumu par ienākumiem būs maz. Tie būs nepieklājīgi lieli”. Veiksme slēpjas kalpošanā citiem. Visi veiksmīgie cilvēki kalpo. Jo lielāki panākumi, jo lielāka kalpošana. Bagātība veidojas kalpošanas rezultātā. Fords teica: „Bagātība, tāpat kā laime, nevar būt sasniegta tās tiešu meklējumu rezultātā. Tā nāk kā sniegto pakalpojumu blakus produkts.”

Un kā kalpo tu?

Fokuss.

„Nav cilvēku, kas nevar sasniegt vairāk, nekā viņi domā, ka var”. Lielākā cilvēku daļa absolūti neko nezina par savām spējām, tāpēc nekad nesakoncentrē savus spēkus viena uzdevuma sasniegšanai. Cilvēki tērē vienu savas dienas stundu vienam uzdevumam, trīs stundas citam, bet viņi nekad nesakoncentrē savu uzmanību vienam uzdevumam. Kad jūs sakoncentrējat savu dzīvi, viss neiespējamais kļūst iespējams. Safokusējieties – un jūs izdarīsiet vairāk, nekā domājat, ka varat. Ir jāpabeidz kaut kas sen iesāktais? Zinu, cik grūti pieķerties klāt atkal, bet kad tomēr esi „pieķērusies” – pirmais solis jau sperts. Vienkārši atceries vienmēr šo >>>.

Esi produktīvs.

„Esmu ievērojis, ka veiksmīgie cilvēki atpazīst to laika daļu, kuru citi tērē bezjēdzīgi”. Mums katram ir 24 stundas diennaktī, bet tikai nedaudzi, šo laiku izmantojot, sasniedz panākumus, pārējie cieš neveiksmi. Kāpēc tā notiek? Problēma slēpjas tajā, ka daži cilvēki savu laiku kontrolē efektīvi, bet pārējos kontrolē laiks. Daži cilvēki diktē savu dienu, bet daži ļauj laikam diktēt savas kustības virzienu.

P.s. Man jau vairākus gadus nav mājās televizora. Bieži vien, kad kāds pa telefonu veic aptaujas, vai zvana pie durvīm TV pakalpojumu sniedzēji, izdzirdot atbildi, ka man mājās nav televizora, viņi nav sagatavojuši atbildes reakciju laicīgi un ir visai pārsteigti, lai neteiktu vairāk… Tieši tā – manās mājās TV nav, jo es nesaprotu, kāpēc gan ļaut kādam diktēt to, ko es vēlos skatīties vakaros? Kāds, tātad, izveido gatavu programmu (labs nosaukums – “programma”) un vēl to iespiež tipogrāfiski, izplata un liek man izvēlēties kaut ko no tā…? Absurdi. Bet kamdēļ šī ierīce mājās nepieciešama, ja ir internets un, ja ērtības dēļ var iegādāties projektoru? Es taču pati varu izvēlēties filmu, kuru vēlos skatīties un ziņas, kuras vēlos dzirdēt?

Ja tu ciet neveiksmi, tu ciet neveiksmi tāpēc, ka tu nepareizi izmanto savu laiku. Ja tu sasniedz panākumus, tu sasniedz panākumus pateicoties efektīvai laika plānošanai. Mums var nepatikt dzīvot pēc plāna – jā, var dzīvot arī bez plānošanas. Bet tad nevajag pukoties, ka neko nevar paspēt vai neko nevar sasniegt, pabeigt laikā utt. Plānošana vajadzīga kaut vai tamdēļ, lai laicīgi pasniegtu ģimenei vakariņas…

Risini problēmas.

„Lielākā cilvēku daļa tērē daudz laika un enerģijas, riņķojot ap problēmām un nemaz necenšoties tās atrisināt”. Esiet droši, jūs saņemsiet balvu par citu cilvēku problēmu risināšanu. Bet vai jūs varat atrisināt jebkuru problēmu? Ja jūs risināt lielas problēmas, jūs saņemat lielu atalgojumu, ja risināt sīkas problēmas, jūs saņemat mazu atalgojumu. Ja risināt nedaudzu cilvēku problēmas, atalgojums būs nenozīmīgs, ja risināt liela cilvēku skaita problēmas, jūs varat kļūt bagāts. Netērējiet laiku, metot lokus ap problēmām, risiniet tās.

Nav nekā neizdarāma.

„Nav nekā neizdarāma, ja vien to sadalīsiet sīkos darbiņos.” Henrijs Fords teica: „Lielas problēmas nepastāv, ir tikai daudz mazu problēmiņu”. Kad jūs domājat par to, tad patiesībā ieraudzīsiet, ka nav nekā „sarežģīta”. Jūs kalnā taču kāpjat soli pa solim un katrs solis atsevišķi nav nemaz tik grūts, kā viss ceļš kopumā, vai ne? Secīga, soli pa solim, lielu problēmu risināšana, jūs noteikti novedīs līdz veiksmei.

Fokusējiet savu uzmanību uz mērķi.

„Šķēršļi ir tās briesmīgās lietas, kuras jūs redzat tad, kad novēršat skatienu no mērķa”. Nekad savu skatienu nenovērsiet no mērķa. Mērķis – tas ir tas, kas jūs motivē, kas liek jums turpināt kustību, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem. Jums visu laiku jāredz tas, par ko vēlaties kļūt, ko vēlaties sasniegt. Jums mērķis jāredz jau kā sasniegts.

Domājiet.

„Domāšana ir smags darbs. Laikam tas ir iemesls tam, ka ir tik maz domājošu cilvēku.” Te man piebilst nav ko…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Pilnīgi neticams fakts… bet, tiklīdz izpratīsi tā nozīmi, tu uz visiem laikiem mainīsi sarunas manieri ar sevi: tu nonāksi pie ticības sev it visā, ko tu sev atkārto, ar nosacījumu, ja to atkārtosi bieži.

Pasaki sev pietiekami bieži, ka esi neveiksminiece – un tu sāksi tam ticēt. Pasaki sev daudzas-daudzas reizes, ka esi lemta diženumam – un tu piekritīsi šim apgalvojumam un pieņemsi to sev, kā savas rīcības ceļvedi. Un aizraujošākais tajā visā jau ir tas, ka tu pati izlem, kurus vārdus sev teikt. Mēs nevaram apturēt savu iekšējo balsi, bet mēs varam izvēlēties tekstu, kādu tā runās. Tas ir atkarīgs no mums: izdarīt tā, lai mūsu iekšējā balss kļūtu par mūsu dzīves pozitīvo spēku.

Neatkarīgi no tā, vai tavas deklarācijas būs rakstiskas vai mutiskas, princips paliks tas pats. Tu pati izvēlies domas, kuras apmeklēs tavu prātu. Rūpīgi izvēlies to, ko tu saki pati sev un esi uzmanīga. Pēc īslaicīgas neveiksmes vai negatīvas pieredzes gandrīz vienmēr seko negatīva saruna pašai ar sevi. Mēs pašas pat nesapratīsim un nepamanīsim, kā iekšējā balss sāks runāt: “Esmu neveiksminiece”, “Tas viss ir bezcerīgi”. To zinot, tev ir jābūt uzmanīgai un, ja tas notiek, ātri pieķer un pārtrauc sevi. Neesi pārāk stingra pret sevi. Esi sev laba draudzene. Baro sevi ar lielām atbalsta un iedrošinājuma devām. Jautā sev: “Kādus vārdus es varu sev teikt šodien, lai tie mani atbalstītu, uzmundrinātu un palīdzētu man?”

Veiksme – tas ir ne tikai psiholoģisks uzstādījums. Tās ir arī enerģijas vibrācijas, pie tam ļoti spēcīgas vibrācijas. Tie, kam tādas piemīt, burtiski izstaro pārliecību par sevi, kuru tūlīt pat uzreiz jūt arī apkārtējie. Interesantākais, ka “veiksmes vibrācijas” viegli un dabiski piesaista vēl lielākus panākumus. Šai parādībai raksturīgi impulsi un spēks un tos var izmantot atkal un atkal par labu sev. Cilvēki, kas to saprot, panākumu vibrācijas radīšanas un uzturēšanas procesu padara par ieradumu.

Lai sevī radītu panākumu vibrācijas, vispirms ir jāsāk sevi uztvert kā veiksmīgu cilvēku. Tu dari to, regulāri pievēršot uzmanību visām savām pozitīvajām īpašībām, kas tev ir, kā arī esošajiem vai pagātnes sasniegumiem. Atrodi tieši šobrīd, šajā momentā laiku, lai sastādītu vismaz desmit savu pozitīvo īpašību sarakstu. Iekļauj tajā ne tikai acīmredzamās īpašības – ieraksti tajā visas.

Kad šis saraksts ir gatavs, ļauj savam prātam uz pāris minūtēm aizkavēties pie jau sasniegtajiem panākumiem. Ej uz priekšu ar augstu paceltu galvu un sajūti lepnumu. Sajūti, ka tu esi lieliska. Sajūti panākumu elpu. Dari to katru dienu piecas minūtes – un tu sāksi radīt sevī panākumu vibrācijas.

Ļauj katram panākumam, ko tu esi sasniegusi gan pagātnē, gan tagadnē, būt par tavu potenciālo spēka avotu. Bieži gadās tā, ka kaut ko būtisku un svarīgu sasniegušas, mēs dažu dienu garumā šai sakarā jūtamies labi, un, ja paveiksies, šī sajūta saglabāsies pat pāris nedēļas, bet mēs jau būsim paspējušas aizrauties ar citiem jautājumiem. Pārāk ātri mūs pamet gandarījuma sajūta. Dažreiz mēs pat vispār aizmirstam, ka esam kaut ko sasniegušas. Mēs ļaujam aiziet prom tām panākumu vibrācijām, kas bija radušās no mūsu sasniegumiem, un mēs zaudējam tās. To nevar nosaukt citādi, kā par neapdomīgu spēcīgās “panākumu enerģijas” izšķērdēšanu. Mēs varam atkal un atkal izmantot panākumu enerģiju, kas ir dzimusi pagātnes sasniegumu rezultātā, pie tam ar ļoti pozitīviem rezultātiem, bet, mūs, diemžēl, nekad nav mācījuši kā tas jādara.

Regulāri fokusējies uz visiem saviem sasniegumiem- šādam nolūkam var pat izmantot kādu no tiem notikumiem, kas notika pirms pieciem vai pat desmit gadiem. Tu varētu teikt: bet tas viss ir pagātnē… Tā ir, tas tiešām ir noticis pagātnē, bet panākumu enerģija, kas tiek radīta tagad, koncentrējoties uz šo pagātnes sasniegumu, rodas te un šobrīd, un tā var palīdzēt tev sasniegt turpmākos panākumus.

Neatliec šo procesu, atrodi laiku un:

• Izdari savu spēju, talantu, pozitīvo īpašību inventarizāciju.
• Izveido divpadsmit iemeslu sarakstu, kas paskaidro kāpēc tu domā, ka spēsi uzstādīto mērķi sasniegt.
• Ja tev atradīsies vesels ducis iemeslu, kāpēc iecerētais tev noteikti izdosies, un tu vienmēr turēsi to gatavībā savā galvā, tevi nekad neaizkavēs un nesaputros īslaicīgas kavēšanās un neveiksmes vai citu cilvēku mēģinājumi tavus centienus apstādināt.
• Šim sarakstam pievērsies katru dienu.
• Ļauj šim sarakstam visu laiku dot tev pārliecību un enerģiju.
• Turpini aizpildīt to, atklājot sevī arvien jaunas un noderīgas īpašības.
• Ikreiz, kad tu jutīsies nomākta vai uzvarēta, tas darbosies kā drošības tīkls, kas tevi satvers brīdī, kad tu nejauši grasīsies krist.

Veiksme nāk pie tiem, kas ir orientēti uz panākumiem. Neveiksme apmeklē tos, kas, pavirši izturoties pret nepieciešamību pēc pastāvīga pozitīva lādiņa, sāk justies kā neveiksminieki. Mums visiem ir gan veiksmes, gan neveiksmes. Mēs visi piedzīvojam gan uzvaras, gan sakāves. Ļauj neveiksmēm un sakāvēm no savas atmiņas pazust un izkust nebūtībā. Aizmirsti par tām. Bet savus veiksmes stāstus un uzvaras gan nekad nedrīkst aizmirst. Tiem jāpaliek tavā tuvumā un tos jātur gatavībā, lai pastāvīgi izjustu tos atkal un atkal – vienmēr. Turi tos sev iekšpusē, kā uzvaras karogu un ļauj tām piepildīt sevi ar spēku. Tās vienmēr tev labi kalpos.

Meditācija „Mana baznīca”

Aizver acis un iedomājies to vietu, kur tev būtu labi – ļoti labi. Tā var būt baznīca, reāla vai iedomāta, tā var būt niša kādā klintī, arī reāla vai iedomāta, vai īpaša istaba vai jebkurš patīkams dabas stūrītis, kur tu jūties tur mītošo labo gariņu aizsargāta.

Tikai tavā svētvietā ir noteikti jābūt durvīm – iedomātām durvīm. Iedomājies šīs durvis, kuras atvērt vari tikai tu, tāpēc ka nevienam nav un nevienam nevar būt no tām atslēgas. Tu atver šīs durvis – nokļūsti tavā svētajā vietā. Un tiklīdz tu tajā ieej, pār tevi sāk līt balta, tīra gaisma – tu nokļūsti šīs gaismas lokā, tās aizsardzībā un šī tīrā, baltā gaisma piepilda tavu ķermeni un visu tavu būtību, tā aizsargā tevi un dziedina.

Ja tev izdosies visu skaidri iedomāties un sajust ar visiem saviem maņu orgāniem, tava dziedināšana būs sākusies, kaut arī tu vēl tikai esi sākusi meditēt. Noskaņojies uz to, lai tavā iedomātajā svētvietā ar tevi notiktu kaut kas brīnišķīgs.

Tagad tu vari vienkārši sēdēt, tu vari kontrolēt savu elpošanu. Un šie pirmie meditācijas soļi kļūs par to, kas aiznesīs prom no tavas dzīves sliktās domas, sajūtas, uztraukumus un bailes.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kornela universitātes (Cornell University) profesors Karls Pilemers veica 1500 cilvēku aptauju vecumā no 70 līdz 100 gadiem un vairāk.

Pētījumu laikā viņš taujāja sirmgalvjiem par viņu dzīves pieredzi un veiksmīgas dzīves noslēpumiem. Aptaujas rezultāti un to analīze kļuva par grāmatas „30 Lessons for Living: Tried and True Advice from the Wisest Americans” pamatu. Lūk, pieci galvenie šī saraksta secinājumi.

1. Par dzīves īslaicīgumu.

Runājot ar mājsaimniecēm, uzņēmējiem un pat bijušo pilotu, Pilemers sarunu sāka ar vienkāršu jautājumu: "Kāds ir vissvarīgākais secinājums, ko esat izdarījuši, savas dzīves laikā?"

Tikšanos laikā vecajiem ļaudīm tika jautāts arī par viņu ģimenes dzīvi, bērniem, naudu, darbu, novecošanu un veselību. Pārsteidzoši, bet lielākā daļa pieminēja dzīves ritējuma ātrumu.

Pirmais padoms: "Atceries, ka dzīve ir īsa."

2. Par karjeru.

Kaut arī daudzi respondenti ir piedzīvojuši grūtus ekonomiskos laikus, viņi neiesaka jauniešiem meklēt stabilu un labi apmaksātu darbu. Tā vietā, viņi teica: "Nodarbojieties tikai ar to,kas jums patīk”.

Ņemot vērā to, ka dzīve ir īsa, viņi visi rekomendēja atrast darbu, kas nestu prieku, gandarījumu un būtu noderīgs citiem. Pēc viņu domām, nav vērts vairāku gadu garumā tērēt laiku tam, kas jums nepatīk.

Otrais padoms: “Dari to, kas tev patiešām patīk.”

3. Par veselību.

Pateicoties šodienas medicīnas tehnoloģijām, neveselīgs dzīves veids nenozīmē ātru nāvi. Visbiežāk tas nozīmē patīkamās vecumdienu dzīves daļas samazināšanos. Cilvēki, kas ir dzīvojuši neveselīgu dzīvesveidu, parasti 20, 30 vai pat 40 gadu garumā cieš no hroniskām slimībām.

Tā vietā, lai dotu padomus par "regulāru dārzeņu lietošanu," "miega ilgumu" un "smēķēšanas atmešanu", pētījuma dalībnieki nepārtraukti deva vienu un to pašu padomu:

Trešais padoms: „ Izturies pret savu ķermeni tā, it kā tu gatavotos to izmantot līdz pat 100 gadu vecumam."

4. Par vislielāko nožēlu.

Jautājot par vislielāko nožēlu, vecie ļaudis neatcerējās savus kreisos soļus, atkarību no kaut kā vai apšaubāmu biznesu. Viņi gandrīz vienbalsīgi atbildēja: "Cik žēl, ka es tik daudz laika ziedoju bažām."

Ceturtais aptaujāto padoms: "Netērē savu dzīvi bažām."

5. Par laimi.

Šis svarīgais padoms ir saistīts ar atbildību par savu personīgo laimi. Lai gan tas izklausās pēc klišejas, cilvēki, kuri savu dzīvi ir nodzīvojuši, vienmēr saka šādi: "Jauniešiem ir tendence domāt, ka viņi var būt laimīgi tikai tad, ja kaut kas notiek. Bet ar gadiem mēs saprotam, ka mums ir jābūt laimīgiem neskatoties ne uz ko.”

Piektais padoms: "Nesaisti savu laimi vai laimes sajūtu ar kaut ko. Esi laimīgs pats par sevi un par spīti visam.”

Uz tikšanos tepatās,

Aija

„Pateicība atklāj dzīves pilnību. Tā pārvērš to, kas mums pieder, par pietiekamu un par vēl ko vairāk. Tā pārvērš noliegumu piekrišanā, haosu kārtībā, apjukumu skaidrībā. Tā var pārvērst maltīti dzīrēs, ēku par mājām, svešinieku par draugu. Pateicība piešķir jēgu mūsu pagātnei, sniedz mieru šodienā un rada priekšstatu par rītdienu.” (Melodija Bītija)

Vai esi kādreiz aizdomājusies, ko tavā dzīvē nozīmē ikdienišķās, it kā tik pašsaprotamās lietas? Kāds tam visam sakars ar pateicību? Un vai bieži tu saki kādam „paldies”, ja ne klātienē, tad varbūt vismaz domās? Un kā ir ar sevi pašu – vai neaizmirsti sevi paslavēt un pateikties sev un Visumam par savu veikumu?

Pateicība ir labākais veids kā radīt pozitīvas enerģijas plūsmu savā dzīvē, tā nomierina mūsu prātus un liek justies mums laimīgākām un bagātākām. Sens garīgs likums skan tā: jo vairāk tev pieder un jo vairāk tu par to pateicies, jo vairāk tev tiks dots. Tas ir visiem sen zināmais pievilkšanās likums. Taču tik grūti ir būt pateicīgam, ja pastāv kaut kā nepietiekamības sajūta.

Daudzām no mums šķiet, ka laimīgas mēs būsim tad, ja mums būs daudz naudas. Par naudu mēs varēsim pirkt skaistas lietas, apceļot pasauli, nodarboties ar to, ko vēlamies. Un šī vēlme, iegūt kāroto, saņem mūs gūstā – sākas riņķa dancis. Lai nopelnītu vairāk, jāstrādā vairāk, jāiegūst augstāki amati, jākļūst gandrīz ideālām, mazāk laika paliek ģimenei – nogurums, neapmierinātība, bieži vien skaudība, aizvainojums – dzīve izvēršas par nemitīgu cīņu. Mēs vairs nespējam atšķirt vēlmes no vajadzībām. Cenšamies iegūt vēl un vēl.

Patiesībā viss ir pavisam citādi. Viss sākas tevī pašā. Sevis iepazīšana un iemīlēšana ir vienīgais ceļš uz harmonisku un laimīgu dzīvi. Un pats pirmais solis ceļojumā uz sevi ir – iemācīties būt pateicīgai par visu, kas tev ir dots jau šodien. Jau šodien tu esi bagāta – apzinies to. Ja tev šķiet, ka tava dzīve ir nabadzīga, neveiksmīga, ka tev tiek mazāk dots, kā tev pienāktos – sāc savu dienu ar pateicību.

Citādi tava sirds kļūst rūgta un šaura, tavas negatīvās domas un sajūtas atņems tev spēku. Mēs visas zinām, ka, lai arī kam mēs veltīsim savu laiku un enerģiju – labajam vai sliktajam, tas agri vai vēlu parādīsies mūsu dzīvē. No sirds nākusi pateicība – tas ir spēks, kas palīdz attīrīt prātu no dusmām, žēlošanās, aizvainojumiem un citām negatīvām sajūtām.

Tātad – jo mēs vairāk koncentrējamies uz pozitīvām domām, sākam novērtēt visu, kas mums pieder jau šodien, šeit un tagad, jo mēs atveram gaismas ceļu savai rītdienai. Tumšie mākoņi pamazām sāk izklīst un atnāk saule, lai sasildītu manu un tavu visdziļāko būtību, lai atvērtu mūsu dvēseļu acis un mēs ieraudzītu savu patieso būtību un pasauli apkārt it visā tās krāšņumā. Un, vai tas nav lieliski, ka varam iemācīties būt pateicīgas no visas sirds un tādējādi atņemt iespēju mūsu dzīvēs būt šaubām, bailēm un visam tam, ko negribam savā dzīvē redzēt?

Par ko pateikties?

Gan manā, gan tavā dzīvē ik minūte ir pateicības vērta. Ik stunda un ik diena atnes un iemāca ko jaunu. Soli pa solītim jāmācās pamanīt šīs vērtības. Tev ir sapņi, kas jau šodien ir piepildījušies -esi pateicīga! Tu esi vesela – pateicies par to! Tev ir divas rokas un kājas,vari apskaut un samīļot savus bērnus, vīru, vecākus, tev krūtīs pukst silta sirds, kas var dāvāt apkārtējiem bezgala daudz mīlestības, kas prot dāvāt šo mīlestību arī tev pašai – saki paldies dievišķajam spēkam. Tev ir ēdiens uz galda un jumts virs galvas – pateicies par to. Par visu, ko tu saņem savā dzīvē, saki paldies.

Vai tu esi svētīta ar draugiem, ar darbu, vai māki kādu amatu, proti rakstīt un lasīt? Bet varbūt tavā dārzā ir uzplaukusi ilgi gaidītā roze un kaimiņiene tevi uzaicinājusi uz smaržīgu tējas tasi… Tu varbūt domā – nu un tad, tā taču ir ikdiena. Un, ja nu kādu brīdi, tas viss tev tiktu atņemts? …Padomā par to.

Bet, paldies Dievam, šorīt mēs atkal esam svētītas ar vēl vienu dzīves dienu – vai tā vien nav bagātība? Un vai šī bagātība nav piederējusi tev un man jau sen, tik neesam to pamanījušas? Vai tas viss nav licies tik pašsaprotami? Jā, taču nu ir pienācis laiks ieraudzīt un iemīļot šīs ikdienišķās lietas, kas mums ir blakus, atzīt to labo, kas jau mums katrai ir dzīvē tagad. Un pateikties – katru dienu! Šī pateicības sēkliņa ir dziļi katrā pašā un tā var izaugt par skaistu, ziedošu pļavu, kas ar savu smaržu reibinās tevi, mani un apkārtējos. Jo, kad mēs kļūstam ziedošas un dzīvas, tad arī pasaule zied ar mums kopā. Un lai cik dīvaini tas neliktos, palīdz piepildīt mūsu sapņus!

Kā iemācīties sadzirdēt sevi un būt pateicīgai?

Es ticu, ka starp mums ir daudz arī tādu sieviešu, kuras jau ir atklājušas pašas savas patiesās bagātības un bauda vairāk vai mazāk mierpilnu dzīvi ar savām vērtībām, taču pavisam noteikti zinu arī to, ka gan man, gan tev ir vajadzīgs spert solīti vēl tuvāk sev. Iemācīties atrast laiku apstāties, apskatīties apkārt, sajust, izsmaržot, izgaršot visu, kas ir mūsu. Jā, arī to, kas varbūt nemaz nav bijis tik labs. Bet nekas – arī tam ir bijusi kāda loma tavā un manā dzīvē, un pavisam noteikti tas ir licis ieskatīties dziļāk savā būtībā.

Tad nu lūk – darbiņš katrai dienai. Tev droši vien mājās ir kāda sen nopirkta klade vai bloknots. Ja nav, tad rakstāmlietu veikaliņos ir dažnedažādas iespējas atrast ko sev tīkamu. Un sāc darboties – vakarā pirms gulētiešanas mazu mirklīti atceries savu dienu…kas tajā bijis labs, par ko tev bija prieks.

Mēģini katru vakaru savā bloknotā ierakstīt vismaz 5 notikumus, kas tev sagādāja labas sajūtas. Esi pateicīga par tiem. Tu varbūt gribēsi rakstīt savas pateicības īsi un kodolīgi, kāda cita varbūt rakstīs savas pateicības kā vēstuli sev vien zināmam dievišķam spēkam, vēl kāda cita izdomās sev vien pieņemamu variantu. Pats galvenais, lai katru dienu šis darbiņš tiktu izdarīts. Vienmēr atrast ko labu savas dienas notikumos.

Jā, es zinu, itin bieži ir arī tādas dienas, kad vienīgais, ko tu vēlies vakarā, ir palīst zem segas un noslēpties no visas pasaules, gribas aizbēgt prom. Taču – pat tad, varbūt pat caur asarām, mēģini atrast kaut ko pavisam niecīgu varbūt, kas tomēr ir bijis arī šajā dienā – un tu redzēsi, tas mazliet sasildīs tevi.

Ja nu galīgi nav spēka to uzrakstīt – uzsmaidi tam no sirds. Bet varbūt tiešām viss šajā dienā ir bijis pārlieku neizdevies un nevēlies pat domāt par to – tad varbūt vismaz tas, ka šī diena ir beigusies un rīt nāks cita ar jaunām iespējām, ir pateicības vērts. Veicot ilgāku laiku regulārus pateicības ierakstus savā bloknotā, tu pamanīsi, ka labais pats sāk nākt pie tevis un tu jau bez liekas piepūles sajūties mazliet laimīgāka, arī ar to mazumiņu, kas tev pieder jau šodien. Jā, vispirms būs jādarbina prāts ,lai piespiestu veikt inventarizāciju savā dzīvē, lai pieradinātu sevi pie jaunā ieraduma. Taču pienāks diena, kad tavs prāts pasniegs sirdij roku un tā pati jau zinās atbildes. Pateicība vairs nebūs jāaicina, tā jau būs ar tevi ik brīdi – dzīva.

Kam pateikties?

Katrai no mums ir sava pārliecība par pasauli…Varbūt tu tici Dievam, varbūt vērsies pie Visuma vai Radītāja, varbūt tev ir savs Sargeņģelis, ar ko tu sarunājies un kam uzticies. Tad vērsies domās pie tā, kam uzticas tava sirds. Ja tev liekas, ka visu esi sasniegusi pati saviem spēkiem, tad pateicies pati sev, savām īpašībām, ar kuru palīdzību esi visu sasniegusi. Taču neaizmirsti pateikties tam vai tiem, kas tev šīs īpašības ir devuši.

Un vēl… Lūdz!

Lūdz dievišķajam spēkam būt blakus tavā sevis apzināšanās ceļā, lūdz lai izgaismo tavu sirdi un prātu, lai palīdz tev saprast kas ir tavas vajadzības un kas vēlmes, lai Dievs ir klātesošs tavos šaubu brīžos. Pat tad, ja tev šķiet, ka neviens tevi neuzklausa un nedzird – lūdz un esi droša -dzird gan! Ja tu ko dari ar sirdi, tas vienmēr tiek sadzirdēts.

Lai veicas šajā ceļojumā! Paldies, ka uzklausīji!

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte

Neskumsti, ja šodien tu nevari ar pilnu pārliecību par sevi teikt „esmu veiksmīga un laimīga sieviete”. Pat, ja tev 40+ un pat, ja tava karjera vēl nav sasniegusi vēlamās virsotnes vai bizness vēl nesniedz plānotos ienākumus un pat, ja tev biznesa vispār vēl nav, tas vēl nav iemesls tam, lai sevi atzītu par neveiksminieci.

Tu VARI kļūt veiksmīga savu visdrosmīgāko plānu realizētāja un laimīga sieviete jau rīt. Galvenais – ļoti sagribēt par tādu būt un vēl – sekot konkrētiem noteikumiem.

1. Komforta zona, kas ir tik ļoti daudzu sieviešu kārota, ir pats briesmīgākais veiksmes ienaidnieks. Tā ir līdzīga iesildītam akacim, kurš „iesūc” arvien dziļāk un dziļāk. Kamēr tu esi komforta zonā, tici man – tev nebūs nekādu lielu uzvaru, nebūs spilgtu notikumu, interesantu, romantisku tikšanos un jauku piedzīvojumu. Ja tu sapņo par ātru karjeru, lieliem sasniegumiem personīgajā biznesā, savu lietišķo sakaru vai, vienkārši, pielūdzēju loka paplašināšanu, aizmirsti frāzi „komforta zona” uz visiem laikiem! Tā domāta tām, kas samierinājās, tām, kas sākušas novecot un ir padevušās…Vai tad veiksmīga sieviete meklē nomaļu, siltu stūri, lai tajā pavadītu visu savu dzīvi?

2. Nekad nenolaid rokas un nesteidzies atzīt sakāvi. Tas nekas, ka šodien tava ideja nav sniegusi vēlamo rezultātu. Pat, ja tev neatvēra durvis, kurās tu klauvēji, pat, ja tev neatbildēja tas, par kuru tik ļoti sapņoji. Vai nu maz kas var notikt… Sieviete, kura grib būt veiksmīga, vienmēr turpinās meklēt izeju no jebkuras situācijas. Un izeja vienmēr atradīsies! Grūtības dzīvē rūda, tici man. Ja tu nebūtu šādi rūdīta, kā gan tu spēsi konkurēt, būt viena no pirmajām un veiksmīgākajām? Patiesībā, būtu jāpateicas Dievam par katrām grūtībām, jo tās tevi padara vēl stiprāku. Un, ja tu to zini, ka tas ir tā, tas nozīmē, ka tev nav tiesību apstāties! Sieviete vienmēr izdomās kā iegūt vēlamo rezultātu un kā pārvarēt īslaicīgās grūtības. Ir tikai jāmaina attieksme pret risinājumu un rezultāts nebūs jāgaida ilgi.

3. Ja tev liekas, ka nav ne mazākās cerības uz veiksmi un ir laiks padoties, nedari to! Katra veiksmīga un laimīga sieviete zina teicienu „Vistumšākā nakts ir pirms rītausmas”. Tava veiksme un uzvara ir tev pavisam blakus! Vēl pavisam nedaudz – un uzvaras zelta atslēdziņa būs tavā kabatā!

4. Visgrūtāk sievietes pārcieš nenoteiktību. Sievietes necieš nekonkrētību, baidās no sekām un mokās savu šaubu dēļ. Tas ir liels un cietsirdīgs pārbaudījums trauslajai sievietes dabai. Labākais veids kā šo pārbaudījumu izturēt – laicīgi samierināties ar vissliktākajiem notikumu attīstības variantiem un izdomāt kā dzīvot šādos apstākļos tālāk. Tieši šādi rīkojas veiksmīgas sievietes. To zinot, viņas vairs savus spēkus veltīgi netērē un zina kā rīkoties jebkurās situācijās. Tāpēc veiksme šādām sievietēm ir garantēta!

5. Veiksmīga sieviete vienmēr zina, ko vēlas. Jebkurā dienas un nakts laikā viņa viegli uzskaitīs savas vēlmes un mērķus. Bet laimīga sieviete tam visam vēl pieliks sajūtas kā viņa vēlētos justies, to visu sasniedzot. Mācies no viņām un drosmīgi veido savu sapņu lapu. Neesi pieticīga! Tu, taču, esi dzirdējusi, ka mūsu domas spēj materializēties.

6. Veiksmīga sieviete vienmēr atceras, ka viņa ir tikai sieviete, nevis robots ar nepārtrauktu elektroenerģijas padevi. Plānojot dienu, viņa vienmēr izvēlēsies to darbu apjomu, kas būs viņai pa spēkam. Bet laimīga sieviete noteikti parūpēsies arī par to, lai dienas plānā atrastos vieta spēku atjaunošanai un rūpēm par sevi. Pat, ja darbu daudz un tie visi ir svarīgi, tu varēsi izdarīt tikai daļu no tiem. Lai ilgāk saglabātu savu pievilcību un jaunību, sievietei ir svarīgi atcerēties un rūpēties par sevi pašu. Tu, taču, zini, ko dara ar nodzītiem zirgiem?…

7. Veiksmīga sieviete zina, ka apstāties pie sasniegtā ir pārlieku bīstama nodarbe. Tā tu atkal ātri nokļūsi „siltajā akacī”. Kaut arī par vienu, mazu solīti, bet virzies uz priekšu katru dienu. Vai tā ir tava karjera, sakaru paplašināšana, sava vīrieša meklējumi vai jauna hobija apgūšana. Svarīgi, lai tava virzība uz priekšu neapstātos ne mirkli un kaut kas šādā mirklī tavā dzīvē uzlabotos. No šiem mazajiem soļiem var izveidoties tavas veiksmes vai laimīgas dzīves vēsture.

8. Netērē pārlieku daudz laika lēmuma analīzei, mācies lēmumus pieņemt ātri. Veiksmīga sieviete zina, ka pirmās idejas, kas rodas pēc lēmuma pieņemšanas satur visvairāk vērtīgās informācijas, jo tās rodas pateicoties zemapziņai un intuīcijai. Bet pēc tam, kad tu sāc ilgi analizēt un spriest, tavs prāts sāk tevi mocīt ar šaubām un bailēm. Jo ilgāk domāsi un lemsi, jo lielākas šaubas un stiprākas bailes. Lai pieņemtu gudru lēmumu, veiksmīga sieviete ir spējīga ātri nosvērt visus „par” un „pret”.

9. Veiksmīga sieviete vienmēr ir laba saimniece. Viņa zina cik, kā un kur ir viņas saimniecībā. Vai nu tā ir nauda, kas domāta tekošiem tēriņiem, vai viņas ledusskapja saturs vai viņas biznesa bilance. Ja sieviete precīzi zina, ko viņa pārvalda, viņa vienmēr atradīs tam visam labāko pielietojumu un iespēju to visu pavairot.

10. Mēs jau runājām, ka veiksmīga sieviete ir laba saimniece. Bet laba saimniece savu īpašumu neatstās nepieskatītu. Atceries to un, ja gribi būt 100%-tīgi veiksmīga, vienmēr pieskati savu saimniecību. Viss, kas tiek nepieskatīts: nauda, īpašums, attiecības, bizness, ļoti ātri kļūst par lielu uztraukumu avotu.

11. Tu viennozīmīgi zini pāris sievietes, kuras ir veiksmīgākas par tevi. Nekļūsti skaudīga – veiksmīgai sievietei tas nepiestāv. Labāk mācies no viņām! Veselīga konkurence nāk tikai par labu.

12. Ja tavs dzīves mērķis – būt veiksmīgai un laimīgai sievietei, aizmirsti savas rozā brilles plauktiņā un palūkojies uz pasauli reāli. Bezjēdzīgi gaidīt lielāku taisnīgumu un mannu no debesīm. Mēs dzīvojam reālā pasaulē un dažreiz tā ir ļoti negodīga. Tā ir realitāte un tas ir jāzina. Ir ideāli, ja biznesa sieviete ir godīga, pie tam kristiete, bet soļi uz priekšu būs jāsper arī pašai.

13. Problēmas dzīvē ir katram. Bet veiksmīga sieviete zina, ka to īstais vārds ir „īslaicīgas problēmas”. Viņa prot tās risināt, lūdz, ja nepieciešams, palīdzību, bet nekad nečīkst un nesūdzas par dzīvi. Vīriešiem patīk palīdzēt sievietēm un visvairāk tām, kuras nepadodas un jebkura iemesla dēļ neslīkst asaru upē. Mācies rast izeju jebkurās situācijās. To protot, tavs veiksmes ceļš būs daudz īsāks.

14. Vēlies būt laimīga sieviete? Nesodi sevi par kļūdām un neveiksmēm pārlieku stingri. Visi kļūdās. Svarīgāks ir cits – kā tu rīkosies tālāk. Veiksmīga sieviete, kļūdījusies, izdarīs secinājumu un meklēs citu, pieņemamāku variantu. Atceries, nav cilvēku, kas nekļūdās.

15. Lai justos laimīga, dažreiz, ir pietiekoši vienkārši pasmaidīt. Laimīgas sievietes smaids apkārtējiem sniedz siltumu un ticību saviem spēkiem. Iedomājies kāda bagātība tev pieder! Izmanto savu smaidu par labu sev, gan par prieku citiem. Priecājies par dzīvi! Iemesls smaidam vienmēr atrodas turpat, mums blakus.

Uz tikšanos tepatās,

Aija