Vai tievēšanas periodos tev ir gadījies tā, ka it kā viss iet labi un arī diēta ievērojas (varbūt grūti, bet tomēr tiek ievērota) un arī svars pamazām sarūk… Un te, pēkšņi, uzrodas nepārvarama vēlme apēst kaut ko no „aizliegtā”!

Piemēram, sieviete nolemj ievērot Atkinsa diētu. Un pēc kāda laika viņai mieru neliek viena uzmācīga doma: „Ak, kā gribētos maizes garoziņu!” Kaut sakaltušu…un interesantākais, ka gribās ne jau tortes gabalu vai kūku, bet sakaltušu maizes garoziņu.

Ievērojot diētu ar zemu tauku saturu, gluži pretēji, sāk pēkšņi gribēties, piemēram, tējkaroti saulespuķu eļļas. Nerafinētu un aromātisku! Un nevis speķi vai saldējumu, bet tieši eļļas karotīti. Un dīvainākais ir tas, ka tad, kad cilvēks šo karotīti vai pusīti olas dzeltenuma apēd, kāre pēc kaut kā trekna pāriet uz ilgu laiku.

Gadās, ka nepārvarami sāk gribēties apēst šokolādes gabaliņu, kuru NEDRĪKST, toties žāvētās plūmes vai zefīru, kuru drīkst, nemaz negribas.

Vārdu sakot, pēkšņi nez no kurienes rodas kaislīga tieksme tieši pēc tā, kas izvēlētajā diēta ir „aizliegtais auglis”. Un pārsteidzošākais ir tas, ka gribas ne jau nu kaut ko ļoti garšīgu.

Vai tā ir problēma? Jā, un ļoti liela! Jo ilgstoši ciest un atturēties ir ļoti grūti.

Kādi ir šāda dīvainā bada iemesli? Galvenie iemesli ir divi – bioloģiskais un psiholoģiskais.

Sāksim ar psiholoģiju. Nu, piemēram, saskaņā ar kādu diētu cilvēkam nedrīkst lietot, piemēram, saulespuķu sēkliņas. Liekas, nu un tad? Arī līdz šim viņš ne visai pēc tām kāroja un līdz tam pat vairākus gadus vispār tās nebija ēdis. Bet tas taču viss bija līdz diētai! Tagad viņš domā tikai par tām vien!

Un kā lai nedomā? Jo ir taču visu laiku jāatceras par tiem produktiem, kurus nedrīkst lietot. Un pakāpeniski aizliegtā tēls galvā iegūst arvien vairāk un vairāk kārdinošu detaļu.

Un mēs sākam iztēloties šīs sēkliņas, sajust to garšas nianses, smaržu, mums arvien vairāk un vairāk GRIBAS. Ne velti saka, ka aizliegtais auglis ir salds! Šīs ikdienas mokas var izturēt tikai tad, ja pretī saņem kaut ko svarīgu – piemēram, to, ka cilvēks notievē līdz 1,5 kg nedēļā. Bet, ja sanāk tikai par 300 g? Un, ja vispār nesanāk? Kā to var izturēt? Nevar izturēt!

Un problēma nav tikai gribasspēka trūkumā. Jo galu galā, jo vairāk cilvēks saka sev: “Nē!”, jo spēcīgāk un krāsaināk galvā parādās aizliegtā tēls un, jo stiprāka un nepanesamāka kļūst vēlme pēc aizliegtā. Agri vai vēlu notiks tāāāaaads “GRIBU!”, kas aizvāks prom jebkuru “Nē!”

Mēs joprojām vēl nezinām visus psihogēniskos aspektus, kas ietekmē mūsu organismu. Ir zināms tikai tas, ka kārumu klātbūtne uzturā uzlabo mūsu garastāvokli, nomierina un padara mūs pozitīvākus. Un otrādi, ja mums ir kaut kas liegts, mēs kļūstam nervozāki, nomākti, un meklējam jebkuru iemeslu, lai no šī lieguma izvairītos.

Otrais iemesls vairāk attiecas uz mūsu fizioloģiju un uzturu. Tas slēpjas tajā, ka pārtikas produkti bez taukiem, ogļhidrātiem un olbaltumvielām satur arī dažāda veida faktorus, kuri nepieciešami mums normālas vielmaiņas procesu norisei. Tie ir gan vitamīni, gan minerālvielas, mikroelementi un daudzas citas bioloģiski aktīvas sastāvdaļas – mums jau zināmās un mums vēl neatklātās. Tā ir ļoti izplatīta kļūda domāt, ka absolūti visi komponenti, kurus pārtikas produkti satur, dietologiem ir zināmi.

Piemēram, salīdzinoši nesen tika atklāti likopēni – antioksidanti, kuri ir tomātos, sarkanajos piparos, arbūzos un dažos citos augļos. Likopēna klātbūtne ir ļoti svarīga mūsu sirdij un asinsvadiem. Ir konstatēts, ka šīs bioaktīvās vielas pasargā no priekšlaicīgas aterosklerozes attīstības. Ir vēl viens savienojums, kas atklāts nesen – tiramīns. Tas ir sastopams dažos pārtikas produktos, it īpaši, svaigos kūpinājumos un šokolādē.

Un var gadīties tā, ka olas dzeltenumā, speķī vai šokolādē VĒL ir kaut kas tāds, par ko pagaidām mūsu organisms „nezina”, bet „jūt”, ka tas ir ļoti nepieciešams. Un arī tad mēs jutīsim tieksmi. Un visi mēģinājumi apmierināt šo tieksmi ar dažiem “atļautiem” ēdieniem tiks nolemti neveiksmei, neskatoties lielo apēstā daudzumu.

Tad, lūk, izrādās, ka pieaugošā vēlme apēst kaut ko tāāāādu – tas vienmēr ir signāls, kuru mums raida mūsu organisms. Un tas nozīmē vai nu to, ka esam tuvu depresijai, vai arī to, ka, turpinot savu organismu ierobežot, mēs tam spēcīgi kaitēsim.

Piemēram, ja pilnībā atteiksimies no sāls, mēs pakļausim sevi pēkšņa asinsspiediena pazemināšanās riskam. Jā organismam trūks dzīvnieku olbaltumvielu – ļoti iespējams, pazemināsies organisma imunitāte. B grupas, īpaši B12 vitamīna trūkums var izraisīt anēmiju.

Varbūt būtu daudz vienkāršāk, ja mēs ņemtu vērā sekojošo – cilvēks resnē vai tievē ne jau pārāk liela vai pārāk maza kāda produkta daudzuma dēļ uzturā, bet tikai no tā, kas dominē – enerģija, kas tiek patērēta, vai enerģija, kas tiek uzņemta. Un, ja uz to skatāmies no šāda aspekta, tad liegumi vispār nepastāv. Nu un tad, ka šokolāde ir 10 reizes treknāka, nekā paniņas? Mēs taču šos divus produktus neēdam vienādās daudzuma attiecībās? 10 g šokolādes tauku ir divreiz mazāk, nekā vienā glāzē piena vai paniņu.

Tāpēc, varbūt, vienkāršāk ir APĒST kārumu, bet pēc ēdienreizes, nevis tās vietā? Jo, kad esam paēduši, kaut ko garšīgu mums vajadzēs pavisam nedaudz – tikai tamdēļ, lai radītu baudas sajūtas pabeigtību.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Jautājumi par veselīgu, pareizu uzturu rodas ne tikai ģimenēs, kur ir mazi bērni un problēmas ar vielu maiņu, bet katram normālam cilvēkam.

Mūsu uzturs vistiešākajā veidā ietekmē mūsu veselību un labsajūtu. Kas var būt vēl vērtīgāks mūsu organismam, ja ne svaigi augļi un dārzeņi?

Tomēr, mūsdienu sievietes ne vienu reizi vien aizdomājas par to, cik ļoti šie vizuāli skaistie augļi un dārzeņi ir svaigi un vertīgi?

Nav noslēpums, ka mūsdienās var nopirkt ne tikai mākslīgi izaudzētu dārzeni, bet vēl arī ģenētiski modificētu. Lai izvairītos no kļūdām, labāk iegādāties sezonas augļus un dārzeņus, kas izskatās dabīgi un, kuriem piemīt dabisks aromāts. Katram auglim un dārzenim, taču, ir sava smarža, jeb to esam piemirsuši?

Ziemā, skatoties uz lielveikala plauktos izliktajiem skaistajiem, sulīgajiem tomātiem un gurķiem, bulgāru papriku, nemaz nerunājot par zemenēm, persikiem un vīnogām, kārdinājums ir ļoti liels! Bet mēs jau sen esam pārliecinājušās, ka garšas ziņā tie gandrīz visi ir vienādi – tā ir transporta, kārbu, parafīna un dažādu ķīmisku vielu garša. Tai pašā laikā – mūsmāju bietes, burkāni, āboli, ķirbji ir daudz vērtīgāki un garšīgāki.

Ir vērts zināt, ka:

• No aiz okeāna atvestajos produktos (tomāti, zemenes, āboli, persiki, vīnogas utt.) saglabājas ļoti mazs vitamīnu un vērtīgo vielu daudzums.
• Labāk sasaldēt vietējos sezonas augļus un dārzeņus, kas ir ievākti mūsu reģionā. Tie ir daudz vērtīgāki.
• Daudzi sezonas augļi un dārzeņi ziemā brīnišķīgi saglabājas mājas apstākļos, piemēram, ķirbis, burkāni, rāceņi, āboli, kartupeļi, pat dažas ogas.
• Nav vērts pirkt pirmās sezonas augļu, dārzeņu un ogu partijas. Tās arī ir ievestas (visdrīzāk no siltākām vietām) un transportēšanas laikā jau ir paspējušas zaudēt daudz vitamīnu. Vidējā un vēlīnā raža vienmēr ir vērtīgāka par pirmo, ja vien, protams, tā nav no tava dārziņa.
• Ideālas formas augļi un dārzeņi liecina par to, ka tie audzēti ir nedabīgos apstākļos. Arī dažādi nelīdzenumi uz augļiem (tos var ievērot uz citroniem un apelsīniem) un pārlieku lieli izmēri liecina par to, ka šie augļi, visdrīzāk, ir ģenētiski modificēti. Bez īpašas ekspertīzes veikšanas tu to neuzzināsi. Līdz ar to, ieteicams izvēlēties dabīga izskata augļus.
• Citrusaugi transportēšanas laikā vitamīnus nezaudē, ja vien tiek uzglabāti saskaņā ar visām augļu uzturēšanas prasībām. Tomēr, pie mums tie var uzglabāties ļoti ilgi. Mandarīnus un hurmu nepērk vasarā. Ziemā neaug persiki un vīnogas.
• Ja esi nolēmusi nopirkt ābolus, palūdz pārdevējai vienu ābolu pārgriezt uz pusēm un dodies pirkt citus produktus. Lai pārdevēja šo ābolu tev parāda, kad tu atgriezīsies. Normāli āboli, ja tos pārgriež, tumsnē daudz ātrāk.
• No mūsu laukiem atvesti dabiski sezonas dārzeņi ir daudz vērtīgāki par eksotiskajiem. Nekautrējies atgriezties pie senajām labajām vecmāmiņu salātu receptēm. Ananāss un vista salātos – tas, varbūt, ir oriģināli, tikai ananāss mums ir atvests no tālienes, bet vista nav barota ar kukurūzu un kviešu graudiem. Labāk pagatavo vinegretu vai biešu salātus ar ķiplokiem vai melnajām plūmēm un riekstiem.

Pēc mūsu blogā šobrīd esošās aptaujas atbildēm var nojaust to, ka daudzas no mums ir pārliecinātas, ka, lai nodrošinātu savu ģimeni ar nepieciešamo vitamīnu daudzumu ziemā, ir absolūti gana ar to vien, ka tiek palielināta dārzeņu un augļu izmantošana.

Ja tu dārzeņus un augļus lieto un izvēlies tā, kā tika rekomendēts šai rakstā, tad viss ir kārtībā un kaut vai kaut kas (mēs šoreiz nerunājam par vitamīnu daudzumu šajos dārzeņos, bet gan par to vai tie tur vispār ir), bet tavam organismam tiek. Bet, ja tavs iepirkumu grozs tiek piepildīts ar skaistiem, spīdīgiem bumbuļiem, kas pie mums neaug un, vēl jo vairāk, tie neaug ziemā, padomā, varbūt, labāk pirkt sintezētus vitamīnus aptiekā…labuma  īsti nekāda, bet tur, vismaz, nav tik ļoti bīstamu, ķīmisku vielu…

Pavasara avitaminoze ir daudzu problēma. Nesezonas dārzeņi un augļi tev nepalīdzēs. Ja jau tev tik ļoti gribās sevi palutināt ar kaut ko garšīgu arī ziemā, tad labāk atrodi veikaliņu vai privātu tirgus kiosku, kur tev parādīs produkcijas kvalitātes sertifikātu un, kur produktus ātri izpērk. Neaizmirsti pajautāt, no kurienes tiek vesti augļi un dārzeņi.

Dievs labāk zina, kas mums vajadzīgs. Ja pie mums neaug ananāsi un avokado – tātad mēs brīnišķīgi varam izdzīvot arī bez tiem. Ja tik ļoti gribās kaut ko eksotisku – izpēti, kad šim auglim ir sezonas laiks un pērc tikai tāpēc, lai apmierinātu savu vēlmi, bet ne tāpēc, lai pārēstos līdz pumpām.

Un neaizmirsti, ka ne Latvijā, ne tuvākajās valstīs netiek audzēti gigantiski, tavas galvas lieluma greipfrūti…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Pateicoties 17 pasaules valstu iedzīvotāju aptaujai, mēs tagad zinām vispopulārākos produktus: putna gaļa, picca, rīsi, gaļa un makaroni. Un par cik šos produktus nekādi nevar pievienot diētisko pārtikas produktu sarakstam, liekā svara problēma uz planētas šodien ir kļuvusi ļoti kritiska.

Saskaņā ar aptaujas datiem, par galveno 65% aptaujāto respondentu ēdienkartes sastādīšanas kritēriju ir kļuvusi to cena. Otrais kritērijs ir ēdiena barojošie rādītāji un veselīga ēdiena principi. To minēja apm.45% aptaujāto. Grūtā ekonomiskā stāvokļa dēļ, gadrīz puse cilvēku šodien nevar atļauties ēst tos produktus, kurus varēja atļauties iegādāties dažus gadus atpakaļ.

Visiecienītāko produktu sarakstā iekļuva sekojošie:

– gaļas steiks (līderis angļu vidū)

– paella (spāņiem)

– picca (amerikāņiem)

– šokolāde (austrāliešiem)

– kartupeļi, gaļa un dārzeņu salāti (krieviem).

Zinātnieki paziņo, ka šāda pārtika ir kaitīga. Un pat cieto kviešu šķirņu makaroni, kas tiek uzskatīti par veselīgākiem, nekā izstrādajumi no parastajiem miltiem, netiek pievienoti diētiskā uztura sarakstam. Iemesls: tos parasti neēd atsevišķi, bet gan ar mērcēm, sieru, gaļu utt.

Pēc ekspertu grupas domām, pārtikas jomā ir daudz produktu, kuri var kļūt par nopietnu dažādu slimību (cukura diabēts, onkoloģija, zarnu trakta problēmas, sirds un asinsvadu) iemeslu.

Tieši no šiem produktiem tika sastādīts top-5 pašu kaitīgāko produktu saraksts:

1. Pirmā vieta 100% tika atdota čipšiem un limonādēm. Čipšiem to pagatavošanas veida dēļ, kā rezultātā uzņemamā pārtika tiek piesātina ar kancerogēniem, kas bieži vien ir vēža rašanās veicinātāji. Bet limonādes (ja to lietošana ir pārmērīga) disbalansē vielu maiņas procesus un kļūst par alerģiju un gastrītu iemeslu.

2. Otrā vieta tiek atdota fast food pārtikas produktiem, kurus bieži vien pagatavo vārošā eļļā. Bet par cik šādu augu eļļu pieņemts nemainīt, tā uzkrāj ļoti daudz kancerogēnus.

3. Trešo pozīciju ieņem mērces (majonēze un ketčups), kūpinājumi un vislētākie desu izstrādājumi – organismam kaitīgo vielu un sintētisko piedevu dēļ, kuru kaitīgā ietekme uz organismu līdz galam nemaz vēl nav izpētīta…

4. Ceturtajā vietā atrodas produkti, kas satur konservantus (toksisko nātrija glutamātu tai skaitā) un augļi un dārzeņi, kas audzēti netīros un bīstamos apstākļos.

5. Piektā vieta tika atvēlēta sprediem un trekniem saldiem konditorejas izstrādājumiem. Pirmie satur transgēnos taukus (kancerogēni), bet otrie visbiežāk tiek pagatavoti, izmantojot margarīnu, bet sava salduma dēļ veicina vielu maiņas traucējumus.

Uz tikšanos tepatās,

Aija