Mēs visi zinām, ka izvairīties no strīdiem nav viegli. Pat vislaimīgākajās ģimenēs strīdi notiek. Protams, izveidot attiecības tā, lai no strīdiem izvairītos pilnībā, gandrīz nav iespējams. Bet izvairīties no konflikta situāciju saasināšanās ir jāiemācās. Jo kuram gan ir vajadzīgs skandāls?

Visoptimālākais variants ir kompromiss. Atrodi to risinājumu, kas derētu gan vienai, gan otrai pusei. Atceries – ja viena puse piekāpjas, bet paliek pie savām domām, problēma nav atrisināta. Laika gaitā jūs sadursieties ar to atkal.

Lūk, daži padomi, kā samazināt konfliktsituāciju līdz minimumam. Šie padomi būs noderīgi ne tikai mums sievietēm, bet arī vīriešiem.

1. Iemācies emocijas savaldīt. Tikt galā ar savām emocijām nav nemaz tik grūti, kā šķiet pirmajā acu uzmetienā. Pamēģini uz situāciju palūkoties it kā no malas. Iedomājies, ka skaties filmu. Jā, tev ir žēl galvenā varoņa, bet viņš – neesi tu, tāpēc situāciju vari analizēt bezkaislīgi. Tas nekas, ka tev varbūt neizdosies ar pirmo reizi, jo galvenais ir treniņš.

2. ”Neuzskrūvē” sevi. Nav vērts. Ja vīrs pēc darba beigām aizkavējas, nav vērts piebāzt galvu ar briesmīgām domām par avāriju vai citu sievieti. Nesāc skandālu, tiklīdz viņš atgriežas mājās. Pirms viņa ierašanās atceries pirmo padomu un atbrīvojies no negatīvām emocijām. Mēģini izprast, kāpēc tu esi tik ļoti noraizējusies un ko tad tu jūti patiesībā.

3. Izvēlies sarunas laiku. Nav ieteicams to darīt saspringtā situācijā. Ja vīrs ir atgriezies sastresojies – sarunu atliec. Un atceries, nav vērts uzsākt sarunu ar izsalkušu, neizgulējušos un, vēl jo vairāk, iedzērušu cilvēku.

4. Cīnies ar cēloni, nevis ar sekām. Noskaidro, kas ir konflikta cēlonis. Ir jāapspriež un jāatrisina tieši cēlonis, nevis pats strīds. Tas krietni vien paātrinās problēmas atrisinājumu.

5. „Nerušini” pagātni. Pie tam atceries, ka sākt strīdu, pieminot pagātnes grēkus, nav ieteicams. Koncentrējies tikai uz to, kas notiek šobrīd, šajā momentā.

6. Nekrāj problēmas. Problēmas risini tiklīdz tās ir radušās. Negaidi, kamēr to sakrāsies pietiekoši daudz. Analizē un risini tās pakāpeniski un nekad pie tām vairs neatgriezies.

7. Nekrāj sevī aizvainojumu. Runā par to mierīgi un bez histērijas lēkmēm. Neiznēsā to sevī – jo ātrāk par to izrunāsies, jo tas ātrāk izzudīs.

8. Nenolaidies līdz apvainojumiem. Tas ir ļoti svarīgi. Apvainojumi – tie ir jauni strīdu iemesli.

9. Neironizē. Atceries, ka dažreiz aizvaino nevis vārdi, bet gan tonis, ar kuru vārdi tiek izrunāti.

10. Nerīko histērijas. Vai tu zināji, ka histērija ir viena no manipulācijas metodēm? Neskatoties uz to, ka tas ir diezgan spēcīgs ierocis, atrisināt problēmu tā nepalīdzēs.

Bet, ja konflikta iniciators neesi tu? Kā rīkoties šādā situācijā?

Mute ciet. Atceries, kā skolas gados jums ieteica aizvērt muti ciet? Izdari to arī šoreiz. Lai tiešām neko lieku nepateiktu, ieņem mutē ūdeni un gaidi, kamēr vīrs nepateiks visu, ko gribējis. Ja ūdeni pēkšņi norīsi, paņem vēl. Cilvēks nespēj ilgi runāt pats ar sevi. Drīz vien viņam tas apniks un viņš apklusīs. Bet pašu situāciju pārrunāsiet vēlāk, kad viņš norimsies.

Pamēģini rīkoties neierasti. Ja uz tevi kliedz, pamēģini vīru apskaut vai noskūpstīt. Diez vai pēc tā viņš gribēs strīdu turpināt. Tāpat var sarunu novērst uz citu tēmu. Palūdz viņam pasniegt glāzi ūdens vai aizvērt logu. Nekoncentrē uzmanību vārdiem. Frāze, kas ir izrauta no konteksta, sākotnējo jēgu zaudē.

Nekoncentrē uzmanību arī uz atsevišķiem vārdiem, jo grandiozs skandāls, tad garantēts būs noteikti.

Nedomā, ka tu esi strīda sākotnējais pamatcēlonis. Ne vienmēr strīda iemesls esi tu. Iespējams, ka šī visa sākums ir nepatikšanas darbā, strīds ar draugiem vai citu cilvēku nekaunīga rīcība. Galu galā, ne viss taču riņķo tikai ap tevi…

Atceries, ka ar pareizu pieeju jebkuru agresiju vai strīdu var samazināt līdz minimumam. Galvenais – zināt, kā to izdarīt.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kas var būt augstāks, cēlāks par mīlestību divu starpā? Cieņa? Kāpēc?

Mīlestība var būt dažāda. Ir kalpa mīlestība pret kungu, ir kunga mīlestība pret kalpu. Bet vēl ir mīlestība, kas ļauj mīlēt. Un ir arī akla mīlestība, kas neko apkārt neievēro. Un, ja mēs padomātu, tad ir jau vēl daudzi citi mīlestību veidi (ja vien tad to par tādu var nosaukt)…

Bet cieņa… cieņa gan var būt tikai viena. Cilvēks tevi vai nu ciena, vai neciena. Cita varianta vienkārši nav.

Jā, cienīt var par daudz ko. Pamēģināsim atcerēties jebkuru strīdu starp vīrieti un sievieti. Tas var sākties no nenozīmīga sīkuma un, tad pamazām, bet varbūt arī strauji, pāriet citā fāzē. Un sākas aizvainošana. Uzplaiksnī bijušās pārestības, tiek uzskaitīti gan otra, gan viņa radinieku grēki utt….

Un kur tad šeit ir cieņa? Tās nav! Grūti iedomāties, ka var aizvainot cienījamu cilvēku. Bet sievu vai vīru, nez kāpēc daudziem izdodas ļoti viegli.

Kā viņš par mani tā varēja padomāt! Par ko viņš mani uzskata! Kas es viņam esmu? – sieviete nerimstas. Uzkarsētajā prātā domas riņķo nenormālā ātrumā. Tās atduras viena pret otru, sapinas, sakrustojas un vēl nesen tik jaukā sejiņa pārvēršas līdz nepazīšanai un no mutes veļas laukā riebīgi lamu vārdi…

Savukārt, arī vīrs neatpaliek. Viņš ļoti ātri atrod loģiskus secinājumus un, kā viņam liekas, diezgan veiksmīgi pierāda, ka sieva ir muļķe.

Pēkšņi atskan telefona zvans, aizkaitinātā sieva paceļ klausuli un iekliedz tajā „Klausos!” Un te…vienā mirklī, negaidot mainās viņas sejas izteiksme, viņas deguns saraucas un viņa jau raud.

Vīrs izķer no viņas rokām klausuli un uzzina, ka skolas autobusā ietriekusies smagā mašīna. Piecpadsmit bērni ir nogādāti slimnīcā.

Viss mirklī mainās. Vīrs saņemas un sāk rīkoties. Viņš to dara precīzi un secīgi. Strīds ir aizmirsts un viņi rīkojas roku rokā. Ātra savākšanās un steigšus uz slimnīcu.

Cik ātri var mainīties situācija! Cik ātri viņi izkļuva laukā no strīda! Kāpēc tas tā notika?

Kas ir strīds? Un vispār – kur viņi tajā brīdī atradās? Nu ne gluži viņi paši, bet viņu prāts?

Un tagad atcerēsimies savus strīdus. Mēs, kā likums, atceramies savus vecos aizvainojumus, mēs atceramies, kā nepareizi rīkojās mūsu partneris vai arī ielūkojamies nākotnē: -Tu atkal darīsi to pašu! Tev kā vienmēr nekas neizdosies!

Palūkosimies, kas tad mainījās, kad vecāki uzzināja par nelaimi. Viņi tūlīt pat, tai pašā mirklī atgriezās realitātē, viņi atgriezās „momentā”. Un tagadnē, šajā momentā, izrādās, nav par ko apvainoties. Apvainojas par to, kas jau izdarīts vai tiks izdarīts. Strīds pārtrūka, jo nebija ar ko to uzturēt.

Pamēģini atcerēties strīdus un pamēģini noteikt TO momentu, TO brīdi, kad vēl visu varēja „pagriezt” atpakaļ. Šis moments šādās situācijās ir vienmēr, bet mēs ļoti bieži to palaižam garām un tad strīds pārvēršas šķēpu laušanā, kuru pārtraukt, abām pusēm vienojoties, ir ļoti grūti.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Pastāv aksioma: sieviete mīl ar ausīm, bet vīrieši ar acīm. Bet tas nemaz nenozīmē to, ka vīriešiem nav ausu. Un kā vēl ir! Un bieži vien sirsnīgi vārdi ir daudz svarīgāki par skaistu figūru un smuku sejiņu.

Vēl vairāk – sievietes bieži vien notic stereotipam, kurš apziņā nostiprinājies jau kopš bērnības: vīrieši ir stiprais dzimums un līdz ar to „biezādainais”. Tas tā nav! Vīrieši ir daudz ievainojamāki par sievietēm. Cita lieta, ja to demonstrēt neļauj audzināšana. Bet dvēsele, taču, vienalga sāp!

Ļaunie vārdi vīriešus ievaino tāpat kā sievietes, ja ne stiprāk. Jo…vīrietis nespēs izraudāt savu sāpi, aizvainojumu – viņam to neļauj audzināšana. Tāpēc spilvenā elsošanas vietā viņi aiziet „dzert alu ar draugiem”, bet citreiz arī pie tās, kura saprotoša, kura ir maiga un silta, kura neizrunā aizvainojošus vārdus…

Un kam no tām ir labāk?

Ir vairākas frāzes, kuras burtiski ar garantiju spējīgas iznīcināt ģimenē gan mieru, gan laimi, gan harmoniju. Tāpēc katrai sievietei tās būtu jāiemācās no galvas ar vienu mērķi: nekad tās neizrunāt!

„Tu neko nesaproti!” – kā sinonīmi var būt izmantoti: „Tu esi muļķis!”, „Tev nepielec elementāras lietas!” Un var nogurušā, nolemtā tonī arī izteikt: „Labi, vēlreiz atkārtošu, speciāli tev…”.

Pēc līdzīgām frāzēm vīrietim zūd jebkāda vēlēšanās saprast un, vēl jo vairāk, – piekrist. Šīs frāzes nemaz neceļ vīrieša pašapziņu, bet gan otrādi – pazemo viņu.

Visos laikos vīrieša pienākums ir bijis būt stipram. Alu un mamutu laikmetā tika vērtēts fiziskais spēks, pateicoties kuram vīrietis no medībām spēja atnest lielāku medījumu un pūkaināku kažokādu. Mūsu informātikas laikmetā vairāk tiek vērtēts prāta spēks, kas ļauj no „medībām” atnest cik vien var vairāk čaukstošu papīrīšu (pateicoties kuriem, tiek pirkts liels gaļas gabals un pūkaina kažokāda).

Noliedzot elementāra prāta klātbūtni, sieviete vīrietim faktiski paziņo, ka viņš nespēj nodrošināt ģimenes eksistenci. Rezultātā – nepārliecinātība par savām spējām un spēku un spēcīgā diskomforta sajūta, kura pastiprinās ar katru nākamo izteikto pārmetumu, vīrieša apziņā sāk cieši saistīties ar konkrētu sievieti. Nu un vēlāk nav jābrīnās, ja pie horizonta parādās „balta un pūkaina”, kura šo vīrieti uzskata par spēka un gudrības etalonu.

Ir vēl viena frāze, kura vīrietim liek meklēt to „balto un pūkaino”: „Kāda es biju muļķe, ka apprecējos ar tevi!” („Un kāpēc man vajadzēja ar tevi sapīties?”) Regulāri jūtot, ka neattaisno cerības, vīrietis dodas tās meklējumos, kuras prasību latiņa ir zemāka un vairāk atbilst realitātei.

„Man visu jādara pašai!” („Visa māja uz maniem pleciem”, „Tu neko neproti izdarīt”) – tas tiesa, ka sievietei ļoti bieži nākas paveikt Sarkangalvītes, Nāriņas un Žannas d`Arkas varoņdarbus, bet kamdēļ tas TIK ļoti jādemonstrē?

Pēc regulāras šādu frāžu atkārtošanas ir iespējami tikai divi notikumu attīstības varianti. Pirmkārt, vīrietim var apnikt, ka viņa centieni radīt ģimenes komfortu (piemēram, laba alga) netiek vērtēti nemaz un – sveika „baltā un pūkainā” konkurente! Un otrs variants – vēl vienkāršāks: vīrietis pārstāj vispār jebko darīt. Ja jau nekas netiek novērtēts, ja viņa ir tik patstāvīga, tad kamdēļ censties. Neviens no šiem variantiem neveicina ģimenes laimi.

Visbriesmīgākais apvainojums, kuru var izteikt vīrietim ir vārdiskais „sitiens zem jostasvietas”. Frāze: „No tevis gultā nav nekādas jēgas!” (un visādi līdzīgi sinonīmi) attiecības sagrauj garantēti, pie tam 99% gadījumu – galīgi un neatgriežami. Un jau ar pirmo reizi.

Kaut ko līdzīgu var teikt tikai vienā gadījumā – ja ir vēlēšanās no šī vīrieša atbrīvoties un uz visu mūžu. Bet, ja nē, tad labāk iekod savā mēlē. Pie tam vairākas reizes.

Nav ieteicams savu vīrieti salīdzināt ar citiem, šo citu labā. Greizsirdības veicināšana ir visai apstrīdama metode. Kāds, varbūt, leposies ar to, ka izvēle ir kritusi uz viņu, ka viņš rindā izrādījies pirmais. Bet tādi ir tikai 50%. Pārējie 50% necieš jebkādas rindas. Un nevēlas atrasties šai rindā pat kā pirmie. Viņi vēlas būt pirmie un vienīgie.

Cilvēka fantāzijai nav robežu un valoda (mēle) ir daudzšķautnaina, tāpēc diemžēl eksistē arī ļoti daudz šo frāžu variāciju.Tikai šad tad gan ir jāatceras, ka: klusēšana ir zelts! Un – paklusēt.

Bet patiesībā…viss jau nāk no sirds. Viss nāk no dvēseles. Un, ja tu esi spējīga izteikt šādas frāzes, tad padomā vai tik tava dvēsele drīz nesāks atspoguļoties tavā sejā…Un tad arī vārdus vairs nevajadzēs un pretgrumbu krēmi arī nelīdzēs…

Vēlies būt laimīga? – Ielūkojies savā sirdī un dvēselē. Padomā – kas noticis, kāpēc TU tā esi mainījusies? Nemoki cilvēku, kurš tev ir svarīgs, kuram tu pirms vairākiem gadiem atzinies mīlestībā. Tu taču to izdarīji no tīras sirds? Tātad ir jāveic savas dvēseles un, iespējams, arī dzīves „tīrīšana”. Un tad viss būs labi.

Uz tikšanos tepatās,

Aija