Tīšām vai netīšām, bet tā sanācis, ka nedaudz turpināšu Sarmītes vakardien aizskarto tēmu.

Šodien es aprakstīšu dažus paņēmienus kā mazināt stresu, kā nepārnest savas negatīvās emocijas uz citiem, it īpaši uz sev tuviem, mīļiem cilvēkiem un beidzot arī par to – kur ņemt labu garastāvokli.

Es būšu priecīga, ja šie paņēmieni kādreiz tev noderēs.

1.paņēmiens. Es pastāstīšu tev kādu pasaku.

Dzīvoja reiz vecs pāris – večuks ar savu vecenīti un vecis savu vecenīti „zāģēja” no rīta līdz vakaram. Viņa, savukārt, arī neklusēja, tāpēc sanāca tā, ka pēdējos gados viņi lamājās no rīta līdz vakaram.

Vecenītei pacietība beidzās un gāja viņa pie ciemata zāļu večas un lūdza viņai kādas zālītes, lai viņi pārstātu strīdēties. Veča viņai kaut ko ielēja mazā pudelīte un pačukstēja: „Tiklīdz tavs vecis no rīta sāks lamāties, tu paņem mutē šī burvju dzēriena malku un nerij nost tik ilgi, kamēr vecis lamāties pārstās”. Tā viņa otrajā dienā arī izdarīja – vecis lamājās, bet reakciju nesaņēmis, apklusa.

Pagāja diena, nedēļa, otra, vecenīte večas norādījumus pilda un, lai vai kā gribētos vecim atbildēt, cieš. Pagāja mēnesis un vecenīte atkal aizgāja pie večas, bet šoreiz, lai pudelīti ar brīnumūdeni atgrieztu atpakaļ: „Ņem to atpakaļ, mums tā vairs nav vajadzīga. Dzīvojam mēs tagad draudzīgi, nelamājamies, vecis kļuvis mīļš un jauks, bet šis ūdens gan jau kādam citam noderēs”. Veča sāka smieties un teica: „Burvestību tu pati radīji, kad pārstāji konfliktu atbalstīt , bet ūdens šis ir visparastākais – no avota”.

Kamdēļ es atstāstīju šo pasaku? Tamdēļ, ka mēs ļoti bieži sliktu garastāvokli sev radām pašas. Tur kur vajadzētu paklusēt, mums noteikti gribas pateikt „pēdējo vārdu”, strīdēties līdz aizsmakumam.. Prieka un gandarījuma no tā, ka esam kādam kaut ko pierādījušas, nav nekāda. Bet mieles pēc konflikta ilgi ir jūtamas…pie tam tā, galu galā, var arī pazaudēt sev tuvu cilvēku vai darba vietā sev iegūt ienaidnieku. Vai tev to vajag?

Atceries stāvokli, kad tuvojas dusmas, dzīslās asinis sāk vārīties un pulsēt deniņi, trūkst gaisa un tu esi gatava…?

Tad, lūk, šai momentā izdari dziļu ieelpu un lēnām saskaiti līdz 10 – ja tu vēl joprojām gribēsi savam oponentam kaut ko pateikt, tad to izdarīsi jau krietni mierīgāk, nekā to būtu izdarījusi pirms dažiem mirkļiem. Ne velti ir teiciens: „Runāšana sudrabs, bet klusēšana zelts”.

2.paņēmiens „pažēlot”.

Pažēlot to, kurš pret tevi ir agresīvs. Ja cilvēks ir sācis uz otru kliegt un aizskart, tad iedomājies, CIK viņam ir slikti. Viņš ir jāpažēlo un viņam ir jāpiedod. Jāpažēlo par viņa audzināšanu, par viņa slikto dienu, neizdevušos dzīvi, dusmām uz visu pasauli. Ja viņš atļaujas tā uzvesties, diez vai viņš ir laimīgs, cienījams un mīlams.

3.paņēmiens. Samazinām notikuma mērogus.

Šo paņēmienu jāizmanto tikai tad, kad visas tavas domas ir tikai ap notikušo incidentu. Ceru, ka tev ir tuvs cilvēks, kas tevi atbalsta ne tikai priekos vien. Tā var būt draudzene, draugs, otra pusīte, vecāki utt. Stāsti – atkal un atkal visus savus pārdzīvojumus, kamēr sajutīsi atvieglojumu. Tu ievērosi, ka, pārstāstot piekto un sesto reizi, notikums liekas jau ne tik briesmīgs, aizvainojums ne tik liels, un pat dažas detaļas drīz vien sāks likties smieklīgas. Runā tik ilgi, kamēr „atlaidīs”.

Ja cilvēks tev patiešām ir tuvs, viņš tevi klausīsies tik ilgi, kamēr tas tev būs nepieciešams. Netēlo stipru sievieti, pēc tam naktī gauži raudot spilvenā – ir noteikti viss jāizrunā. Tavam draugam arī kādreiz var būt nepieciešams atbalsta plecs.

4.paņēmiens. Humora mobilizācija.

Šis ir ļoti labs paņēmiens. Notikušo pārstāsti ar tik lielu humora devu, kādu vien tajā vari ieguldīt. Pasmejies ar visiem kopā par savu radušos situāciju un tu redzēsi – garastāvoklis uzlabosies gan tev, gan apkārtējiem.

5.paņēmiens. „Toties…”

Jā, es sastrīdējos ar šo cilvēku, toties es ieraudzīju viņa patieso seju (attieksmi pret mani).

Jā, tāda situācija izveidojās, toties es izdarīju secinājumus un nekad vairs nenokļūšu līdzīgā situācijā (ieguvu pieredzi).

6.paņēmiens. „ieslēdzam” egoismu.

Atceramies par sevi un mīlam. Un tas nozīmē, ka mēs zinām, ka nervu šūnas neatjaunojas.

Ir kāds citāts, kas klejo pa pasauli, bet kas ir tā autors, nav zināms: „neviens mani nevar aizvainot, kamēr es pati to nepieļaušu!” Tā ir absolūta patiesība. Kādu uzstādījumu mēs sev dosim, kā mēs reaģēsim uz vārdiem un darbiem, tādu reakciju mēs arī saņemsim. Jo mazāk reaģēsim, jo labāk jutīsimies, jo biežāk mums būs labs garastāvoklis.

7.paņēmiens. Sliktu garastāvokli tālāk nenododam.

Ļoti bieži mūsu sliktā garastāvokļa vai noguruma dēļ cieš tuvi cilvēki. Ja diena bija smaga, nevajag mājās vilkt zobenu laukā un cirst visu pēc kārtas. Starp satiksmes korķiem, aizvainojumiem un laikā neizdarītiem darbiem un saviem mājiniekiem jāizveido pārejas posms. Necenties, ienākot mājās, uzreiz ķerties pie istabu kārtošanas vai skriet mazgāt traukus vai pārbaudīt bērna mājasdarbus.

Vismaz 30 minūtes velti sevis „atjaunošanai”. Iekrīti krēslā, paskaties kādu labu filmu, paklausies patīkamu mūziku, paēd viena pati (izsalcis, satraucies, noguris cilvēks ir bīstams apkārtējiem), palutini sevi ar kaut ko garšīgu. Tu sajutīsi, kā nogurums atkāpjas un tu būsi gatava adekvātam kontaktam. Bet savu vīru un bērnus tu būsi pasargājusi no dažiem nevajadzīgiem, aizvainojošiem vārdiem.

8.paņēmiens. Kur ņemt labu garastāvokli.

Organismam nepieciešama izlādēšanās. Pat, ja tu esi ļoti aizņemta sieviete, vismaz reizi mēnesī (bet labāk reizi nedēļā) tev jāvelta laiks sev. Par to mēs blogā esam runājušas jau vairākas reizes. Šopings, skaistumkopšanas saloni, tikšanās ar draugiem, gājieni uz kino, teātri, vienkārša pavārtīšanās gultā, pirts, prieks par kopā pavadītu dienu ar bērniem un daudz, daudz citu ideju. Galu galā – piedalies kādā no mūsu bloga vebināriem! Arī tajos ir daudz jauku, pozitīvu emociju! Ne sekundi nedomājot par darbu, aizmirst par telefonu un pat internetu. Kā likumu vienu reizi mēnesī izdari kaut ko tādu, ko tu nekad neesi darījusi, nekad neesi mēģinājusi. Vispirms izjutīsi notikuma gaidās, tad to izjutīsi un pēc tam „barosies” no atmiņām.

Kontaktējies ar pozitīviem cilvēkiem, un tu saņemsi milzīgu laba garastāvokļa devu. Izvairies no īduļiem un kašķīgiem cilvēkiem un arī pati mazāk runā par savām neveiksmēm. Bet par panākumiem – par tiem gan priecājies, lepojies ar mazām uzvarām, lutini sevi, apbalvo ar dāvanām, patīkamiem notikumiem. Mācies priecāties par saviem un svešiem sasniegumiem. Skaudība nebūt nav labākais laba garastāvokļa sabiedrotais.

Un pats galvenais padoms – neskopojies ar labiem vārdiem, smaidu, patiesiem komplimentiem. Katrs citam pateiktais siltais vārds tev atgriezīsies trīskārši. Tu ievērosi – jo vairāk tu dalies ar siltumu, labiem vārdiem, jo biežāk tev ir labs garastāvoklis. Un, skat! Pēc tavas klātbūtnes tieksies cilvēki – lai uzlādētos no tava labā noskaņojuma, lai izdzirdētu kādu labu vārdu, lai saņemtu tavu padomu.

Bet tu būsi saulīte, pie kuras emocionāli sildīsies pārējie!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ir agrs rīts, jau uzlekusi saule un tā pamazām laužas cauri miglai, kas šorīt kā balts piens plūst pāri dārzam.

Un tieši pretī logam, baltās ziedu kupenās slīgst liela Kaukāza plūme, kas savu ziedēšanas prieku dāļā itin visiem – gan strazdu pārim, kuru mājvieta jau gadiem ir tieši viņas zaros novietotam būrītim, gan kaimiņu dārza īpašniekiem un visiem garāmgājējiem, gan dod iedvesmu man – šorīt rakstīt Tev. Un arī šodienas tēma ir gaiša un labu noskaņojumu nesoša – smiekli!

Humora izjūta ir Dieva dāvana, ar kuru ir apveltīts katrs no mums. Ar gadiem mēs pārstājam izturēties pret dzīvi ar vieglumu un bērnišķīgu uztveri. Bērni smejas daudz biežāk kā pieaugušie, jo viņiem nav pieaugušo problēmu. Taču mēs – pieaugušie, daudzas no savām problēmām itin bieži izdomājam paši un tad nu, sataisījuši rūpju pilnas sejas, cenšamies gudri tikt ar tām galā. Esam audzinātas „pareizi” uzvesties un izskatīties gudras – radīt priekšstatu, ka esam nopietnas būtnes. Taču humors nebūt nav tas, kas mazinātu mūsu gudrību. Tieši otrādi!

Smiekli ir vislabākās zāles mūsu veselībai, pie kam absolūti nekaitīgas un pilnīgi par brīvu. Smiekliem piemīt sava burvība un skaistums, tie piešķir mums vieglumu un spārnus. Smiekli – tā ir viena no visspēcīgākajām iespējām izmainīt skatu uz realitāti. Tie var pašā saknē izmainīt mūsu dzīves uztveri, palīdzēt saskatīt visu citā gaismā.

Ne jau nejauši tieši smiekli tiek izmantoti daudzu slimību ārstēšanai. Ja stresa situācijas mūs aizved pie veselības problēmām, tad smiekli var radīt pilnīgi pretēju efektu. Stresa klātbūtnē izstrādājas adrenalīns, asinsvadi savelkas, palielinās asinsspiediens. Bet smiekli, tieši pretēji – atslābina muskuļus, piesātina asinis ar skābekli, uzlabo sirds darbību un stiprina imunitāti, mazina sāpes. Smiekli piedalās dažādās ķīmiskās reakcijās, kas mūsu ķermenim un apziņai nes labumu. Ir pierādīts, ka komiķi dzīvo daudz ilgāk kā mūžam noskumušie un bēdīgie.

Un vēl! Bieži vien sievietes, kļūstot vecākas, izvairās smaidīt, jo domā, ka smiekli rada sejā vairāk krunciņas. Taču smejoties tiek trenēti sejas muskuļi un tai pieplūst asinis, tātad možums, starojoša seja un ādas tonuss tev ir garantēts.

Smiešanās izraisa pozitīvas sajūtas un emocijas gan sev, gan apkārtējiem. Droši vien esi pamanījusi, ka pēc kārtīgas smiešanās ir sajūta, ka ķermenis ir it kā atbrīvojies no saspringuma un smaguma. Smiekli māca mūs pieņemt dzīvi tā, lai tā mūs iedvesmotu, ne lauztu, lai visās tās izpausmēs mēs spētu saskatīt Dievišķo. Ja mēs ļoti reti smejamies, tad pamazām pazaudējam spēju no sirds priecāties. Mēdz teikt pat tā, ka pārlieku nopietnība ir grēks.

Sieviete, kura smaida un smejas, vienmēr ir piesaistījusi vīriešus. Jo smiekli ir spēja atklāti izrādīt savas emocijas, tie liecina par humora izjūtu un bezrūpību. Un statistika liecina, ka vīrišķajai cilvēces daļai tieši šīs īpašības ir ļoti svarīgas. Un vēl vairāk – atklāts smaids taču nekad nav atbaidījis apkārtējos, bet gan tieši otrādi – tādu cilvēku klātbūtnē jūtamies gaiši un labi.

Kāds gudrais ir teicis, ka, ja pirms daudziem miljoniem gadu nebūtu radušies smiekli, tad cilvēce vienkārši nebūtu izdzīvojusi. Salīdzinoši nesen ir pat radies atsevišķs medicīnas virziens – gelotoloģija, kas pēta smieklu iedarbību uz mūsu veselību. Droši vien esi arī dzirdējusi par tādiem atveseļošanās novirzieniem kā smieklu terapija un smieklu joga. Daudzās valstīs slimnīcās pie slimniekiem ierodas medicīniskie klauni, kas ar savu rīcību un smiekliem palīdz mazināt sāpes un ātrāk atveseļoties.

No spējas mazināt stresu ir atkarīga ne tikai tava veselība, bet arī veiksmīga karjera. Un, cik gan dienas laikā notiek dažādu stresa situāciju darbā, to zinām katra. Priekšnieks saīdzis un asi aizrāda kaut ko, termiņā jāsagatavo atskaites un laika palicis pavisam maz, atnācis kašķīgs klients vai arī, kamēr esi aizgājusi iedzert kafijas tasi – pazudusi visa informācija datorā! Tava reakcija? Nu, protams – dusmas, saspringums, nespēja izdomāt risinājumu un reizēm pat asaras – stresojam ne pa jokam.

Kad mēs smejamies, attieksme pret notikušo kardināli mainās. Smiekli ir dziednieks, kas attālina stresu un ja ne pavisam izkliedē, tad liek paskatīties uz situāciju no cita skatu punkta. Un, ja paanalizējam to cilvēku rīcību, kam ir veiksmīga karjera, tad bieži vien ieraugam, ka tieši humors un spēja par sevi pasmieties ir paglābusi viņus „grūtos laikos”. Tātad, ja vēlies vienmēr justies lieliski – smejies!

Neļauj saspringumam, stresam, vai vēl kādā citā nepatīkamā vārdā nosaucamam spēkam, tevi kontrolēt! Sāc priecāties, radi sev apkārt atmosfēru, kurā enerģiju un iedvesmu gūsti tu pati un arī apkārtējie.

Apspried katru dienu ar kolēģiem smieklīgus notikumus, pārsūti e-pastā jautras prezentācijas vai anekdotes citiem, novieto uz galda smaidošas fotogrāfijas un atgādinājumus, par smieklīgiem un jautriem pasākumiem – radi pati šo gaisotni un tad pamanīsi, ka arī apkārtējie mēģinās piedalīties un papildināt to. Noguruma un stresa brīžos visi šie smieklīgie sīkumi palīdzēs Tev atgriezt spēku un mundrumu.

Atceros, agrāk bieži pārvietojos ar vilcienu un biju novērojusi, ka priekšrocība ir ne tikai tā, ka tas ir ātrāks kā autobuss, taču arī pasažieri biežāk komunicē savā starpā – ar skatieniem, ar sarunām – arī pavisam sveši cilvēki uzsāk sarunas un apkārtējie jauši vai nejauši tās klausās, tādējādi laiks paskrien daudz ātrāk un interesantāk. Ir daudz lielāka pārskatāmība, jo cilvēki sēž viens otram pretī. Nu, lūk, un pāris solus tālāk, iepretī man sēdēja kāda sieviete un lasīja grāmatu.

Acīmredzot tajā bija kas tik smieklīgs, ka viņa knapi valdīja smieklus, taču vienā brīdī tie tomēr izspurdza gaisā. Un tad atkal un atkal – tādi gaiši un no sirds, un lai vai kā viņa mēģināja nesmieties – tie turpinājās arvien no jauna. Un, zini, kas notika? Vispirms apkārtējie, izdzirdot nezin no kurienes smieklus, izbrīnīti saskatījās, tad viņas smiekliem turpinoties – sāka smaidīt un beigās jau daudzi smējās līdzi, pat nezinot par ko. Domāju, ka, aizbraucot mājās, ne viens vien bija ieguvējs no šīs situācijas, jo darbdienas nogurums bija kaut kur pagaisis un garastāvoklis uzlabojies.

Tātad, ja gribi sevi uzlādēt ar prieka dzirksti, aizmirsti vakaros politiskos strīdus pa televizoru un kriminālfilmas, bet labāk noskaties kādu humora raidījumu vai palasi labu grāmatu. Viena no tādām smieklu grāmatām ir Jaroslava Hašeka grāmata ”Krietnais kareivis Šveiks”, kas darbojas kā rīta smieklu terapija.

Nu re, meitenes, ievelkam dziļi elpu un sākam strādāt ar sevi. Sistemātiski strādāt pie tā, lai atgūstam kaut daļu no sava bērnišķīgās dzīves uztveres, spēju no sirds priecāties. Kāds gudrais ir teicis, ka smiekli ir kā saule, kas aizdzen ziemu no cilvēka sejas. Visas gribam būt ziedošas, veselas, gaišas un saulainas – rīkojamies! Tas mums simtkārt atmaksāsies!

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte