Ja vēlies būt spēcīgs – skrien, vēlies būt skaists – skrien, gribi būt gudrs – skrien” – tā teica senie grieķi. Skriešana, laikam, ir visuniversālākais fiziskais vingrinājums, kuru pildot tiek iesaistīti visi ķermeņa muskuļi.

Labums, kas tiek gūts skriešanas laikā, neaprobežojas tikai ar muskuļu treniņu. Ilgstoša, ritmiska slodze kopā ar gravitāciju unikāli iedarbojas uz asinsrites sistēmu, atveras kapilāri, kas citādāk nekādi nav iedarbināmi. Tas, savukārt, normalizē vielu maiņu un uzlabo iekšējo orgānu darbību.

Gluži dabiski, ka asinsrites pastiprināšana trenē, stiprina sirdi un asinsvadus, normalizē asinsspiedienu. Aktivizējot starpšūnu līmenī notiekošos procesus un veicinot šūnu atjaunošanos, skriešana, ja ne atjauno ķermeni, tad jebkurā gadījumā palēlina organisma novecošanas procesus. Regulāra skriešanas slodze paaugstina organisma imunitāti un sniedz tam fantastisku enerģijas lādiņu.

Ilgstošs, vairāk par 30 minūtēm, skrējiens veicina endorfīnu jeb, tā saucamo, laimes vitamīnu izdalīšanos. Skrējējs sāk just patīkamu eiforiju, kas var turpināties vēl 30-60 minūtes pēc skriešanas. Tādā veidā skriešanu var izmantot kā antidepresantu un garastāvokļa uzlabošanai.

Interesants fakts. Alkohols veicina mākslīgu endorfīnu izstrādi, bet skrējiens dabīgu…

Skrējiens lieliski stimulē domāšanu. Cilvēki, kuru profesija saistīta ar „domāšanu” to izmanto. Iepriekš iepazīstoties ar informāciju, analīzes procesu un lēmuma pieņemšanu viņi veic skrējiena laikā. Skrējienu iesaka izmantot kā līdzekli cīņā ar pārlieki lielu apetīti. Tiek uzskatīts, ka 20-30 minūšu skrējiens „noņem” apetīti uz 1-2 stundām.

Lūk, īsumā tas labums, ko sniedz rīta skrējiens. Tomēr, eksistē daži iebildumi tieši pret rīta skriešanu un to doma ir sekojoša: organisms pēc miega vēl nav pamodies jeb nav tonusā. Līdz ar to nav gatavs pārciest lielu slodzi. Ideālais rīta skrējiena laiks būtu ap 9:00 no rīta. Mūsdienu maigajam cilvēkam šī piezīmē ir diezgan aktuāla, īpaši ar gadiem, un pievērst tai uzmanību vajadzētu.

Tomēr, vairums cilvēku, diemžēl, laiku fiziskiem treniņiem var ziedot vai nu līdz darba laikam, no rīta vai arī pēc darba, vakarā. Vakarā to izdarīt ir daudz grūtāk, jo var atrasties neatliekami darbi un arī pārvarēt dienas laikā uzkrāto nogurumu nav viegli.

Iesildīšanās vingrojumu kompleksam būtu jāietver pieliekšanās, pietupieni, pagriezieni un pastiepšanās. Svarīgi iedarbināt visus galvenos muskuļus un locītavas, respektīvi tam būtu jābūt kā nelielam rīta vingrošanas kompleksam.

Visu ekipējumu, ko izmantosi skrējiena laikā, sagatavo jau iepriekšējā vakarā. Ģērbies saskaņā ar sezonu, apģērbam ir jābūt brīvam, bet tai pašā laikā netraucējošam kustības. Kājās jābūt sporta apaviem ar plakanu zoli. Ja vien ir iespēja, skrējiena maršrutu vēlams izvēlēties tālāk no „dzīvām” ielām, tuvāk meža vai parka zonai.

Kustības sāc vieglā tempā, kuru pakāpeniski palielini līdz vidējam. Ievēro elpošanas ritmu. Neskaties zem kājām, jo tā skriet ir grūtāk, labāk skaties uz priekšu. Ja tu kaut ko tādu neesi darījusi sen, sākumā var rasties diskomforta sajūtas, īpaši kājās, būs grūti elpot. Turpini skrējienu, samazinot tempu – tev kļūs vieglāk un tu pamazām jutīsies labāk. Galu galā tu vari pāriet uz soļošanu.

Sākumā 15 minūšu skrējiens ir pilnīgi pietiekošs, pakāpeniski šo laiku vari pagarināt līdz 30 minūtēm. Turpmāk, iespējams, tu gribēsi vairāk – nu tad dari to. Galvenais šī visa pasākuma uzdevums ir rīta skrējienu padarīt par regulāru ikdienas procedūru.

Daudzi cilvēki vēlas sasniegt panākumus, mainīt savu dzīvi, bet nezina ar ko sākt. Kāds slavens biznesmenis, vienā no intervijām uz šo jautājumu atbildēja sekojoši: „ Nezini ar ko sākt? Sāc ar rīta skriešanu! Tamdēļ nav vajadzīgs sākotnējais kapitāls, izglītība, pieredze vai jebkādas citas specifiskas iemaņas”.

Uz tikšanos tepatās,

Aija