Šī publikācija nav domāta feministēm un tik dziļi aizvainotajām, ka lasot to, dusmas sakāpj līdz ausīm. Šī publikācija nav domāta tamdēļ, lai to izlasot, zem deguna nošņāktu: „Un viņam? Nav mani jāciena!!!???” Šī publikācija domāta, lai tu saprastu, ka daudzas, pat ļoti daudzas lietas, it sevišķi ģimenē (mēs taču ar to lepojamies!) atkarīgas no mums sievietēm, ka mēs esam „pareizs kakls”, ja mēs to gribam. Tad, ja jau mēs to saprotam un gribam, tad kāpēc rīkojamies ačgārni un pēc tam klaigājam un plēšam matus?

Tāpēc izlasām šo publikāciju mierīgi un padomājam…vai tik kaut kad, kaut kurā brīdī arī es tā nebiju rīkojusies un kā ES justos, ja viņš izturētos pret mani tāpat…? Bet varbūt tu tā nerīkojies, tad pavēro citus pārus un pavēro sekas tam visam…Tā būs laba skola.

Kāpēc vīrs vienmēr kaut kur ir prom? Kāpēc pēc darba nesteidzas mājup? Kāpēc labprātāk ies palīdzēt kaimiņienei vai prom aizbraukušā drauga sievai, ja mājās darbu ir vairāk kā vajag? Kāpēc bēg pie kārtējā drauga, ja sievai tik ļoti nepieciešama viņa palīdzība?

Šī problēma uztrauc ļoti daudzas sievietes. Viņas skumst, viņas dusmojas, viņas cenšas tam nepievērst uzmanību un tic, ka pienāks diena, kad viņš mainīsies, kļūs pieaugušāks. Un atkal pēc kāda laika savās cerībās ir vīlušās…

Dažreiz viņas lūkojas spogulī, meklējot iemeslus klāt nākušajās tauku krociņās vai sejas grumbiņās. Baidās, ka ir kļuvušas viņam neinteresantas.

Varbūt pat kāda domā, ka vīrs krāpj… Cita sāk domāt, ka varbūt mīlestības no viņa puses nekad arī nav bijis…

Un vēl par šādas uzvedības iemeslu bieži aizdomās tiek turēta egoiste-vīramāte un citi radinieki, kas vīru regulāri atrauj no ģimenes, idioti-draugi un citi cilvēki, kuru dēļ no ceļa nomaldās tavs vīrs, kurš nevienam nekad nevar atteikt.

Bet kāds tad ir īstais iemesls, kas izraisa šādu vīra uzvedību? Protams, to var būt daudz, bet vispirms mums jāsaprot: vīrietis bēg turp, kur saņem to, ko iedot nespēj tu. Ja viņš to saņems mājās, tad neatkarīgi no tā, cik viņam būs draugu un radinieku, tu un jūsu māja viņam būs pirmajā vietā.

– „Bet es taču nevaru viņam par prieku kļūt par veci un apspriest ar viņu kopā futbolu”-, var iebilst no viņa draugiem piekususī sieviete. Protams, nevari, un nevajag. Viņam ne tas ir vajadzīgs.

Bet kas tad? Sāksim ar galveno: cieņa. Jebkuram vīrietim, lai dzīvē justos pārliecinoši un droši ietu uz priekšu, nepieciešama cieņa. Un vispirms viņa paša sievas cieņa.

– „Nu… es viņu cienu. Pat viņa netīrās zeķes pa istabas stūriem salasu. Bet viņš, maita tāds, darīt neko negrib…” Dažreiz sievietes pat iedomāties nespēj CIK daudz nianšu ir cieņai.

Lūk, visizplatītāko un spilgtāko necieņas izrādīšanas pret vīrieti piemēri ģimenē. Ļoti bieži uzmanība tiem netiek pievērsta, jo sanācis ir tā, ka sabiedrībā jau tiek uzskatīti par normāliem un saprotamiem. Bet cik ļoti šādi momenti ievaino vīrieti!

Palūkojies uz tiem:

1.Izlabot vīra teikto vai izteikt savu viedokli (pat, ja tiešām tev taisnība) brīdī, kad viņš runā ar bērnu, viņam kaut ko paskaidro vai audzina. Un vēl labāk: piebilst, ka viņš bērnu audzināšanā neko nesaprot vai lien pie bērna ar visādām savām muļķībām.

2.Pacelt pret vīru balsi. It īpaši liecinieku klātbūtnē. Vēl labāk – dzirdot bērniem.

3.Informēt vīru par to, ka rīt no rīta visa ģimene braucat pie mammas, uz vasarnīcu vai šajās brīvdienās atpūsties. Piemetinot, ka tu jau par visu vienojies. Tāpēc rīt, lai visu paspētu, būs jāceļas piecos no rīta un, lai neaizmirst uzlikt modinātāju.

4.Kulturāli, esot ciemos pateikt: „Tev jau pietiks!” un atņemt glāzi visiem redzot (kurš tad cits viņu glābs no šiem sliktajiem ieradumiem, vai ne?)

5.Biežāk saukt viņu uzvārdā ”Ej, Liepiņ!”

6.Stāstīt visiem par to, cik maz šis sliņķis dara mājās un visu „krāšņo” ainu pabeigt ar stāstu par savas dzīves mokām ar šo sliņķi.

7.Slepus nopirkt sev jaunas kurpes un pateikt vīram, ka tās maksāja 5-10 reizes lētāk, nekā patiesībā.

8.Salīdzināt viņu ar veiksmīgiem vīriešiem – lai ņem no viņiem piemēru un iemācās no viņiem vismaz kaut ko: ”Re, Juris, bez izglītības, bet pelna 3 reizes vairāk par tevi. Bet Pēteris – gan māju jaunu jau uzcēla, gan kredītu izmaksāja! Bet tu…” Un te vēl var piemetināt veselu viņa neveiksmju, kļūdu un neizdarītā sarakstu. Un galvenais – atceries cik vien var vairāk, lai viņam nebūtu ko iebilst. Citādi nez ko no sevis iedomājies…

9.”Uzgāzt” pār viņa galvu visu tā gūzmu, ko šodien uzzināji no cilvēku klačām, no sociālajos tīklos lasītā un TV redzētā. Pie tam ieteicams nepievērst uzmanību tam, ko viņš centīsies pastāstīt par dienā notikušo saistībā ar viņu. Un galu galā – kas tad tur tik sevišķs viņam var notikt! Toties tev – tev gan ir ļoti svarīgi jaunumi!

10.Atgādināt viņam par to, ka jūsu dzīvokli jums nopirka tavi vecāki, bet viņa māte pat kāzām naudu neiedeva. Un, ja iedeva, tad vienalga uzvedas kā … piebilsti pati visas savas domas un pretenzijas.

11Pēc viņa lūguma uzklāt galdu, skaļi atbildēt: „Jā, tūlīt pat visu metīšu pie malas un skriešu tevi barot! Rokas ir? Katlu redzi? Pats ieliesi!”

Un šie ne tuvu nav visi varianti. To ir daudz. Un doma ir viena – sieviete ar savu uzvedību vīrietim parāda, ka viņa viņu neciena, ka viņš nav viņas uzmanības un cieņas vērts… Un vispār ir radīts tikai, lai risinātu viņas un viņas ģimenes problēmas un vēlmes. Visu pārējo lai met pie malas. Un, ko viņš par to domā, nevienu neinteresē.

Bet patiesībā…tikai viena vien cieņa, kuru sieva izrāda pret savu vīru, spēj no kritieniem, klupieniem un dubļiem pacelt jebkuru vīrieti. Bet sievietes necieņa spēj dubļos iemīt pat karali.

Un tāpēc tikai vienu vien punktu ievērojot: „pastāvīga beznosacījuma cieņa”, tu spēsi savā ģimenē mainīt ļoti daudz!

Jā, iespējams, ka tu šādai savai uzvedībai vari atrast pat attaisnojumu. Ja tā – tad vienkārši zini, nav tālu tā diena, kad kļūsiet pilnīgi sveši un arī tā diena nav tālu, kad vīrs gribēs aiziet.

Bet, ja tu to nevēlies un jūti, ka tiešām brīžiem sāc „šaut pār strīpu”, tad atceries – pats svarīgākais šajā visā ir tas, lai jūsu māja kļūst par vietu, kur vīru ciena, kur viņš tiek gaidīts, kur viņš ir interesants un vajadzīgs. Kur viņš ir kaut kā vērts! Un viņš tieksies šajā vietā būt cik vien var biežāk!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Pastāv mīts, par pretējā dzimuma pievilcības kritērijiem.

Sievietes bieži vien domā: ja vien es būtu slaida, ja vien man būtu skaistas krūtis (seja utt.), tad man būtu piekrišana…

Savukārt, vīrieši bieži vien domā: ja man būtu „kruts” vāģis, nauda vai stāvoklis, tad GAN man būtu piekrišana no sieviešu puses.

Apbrīnojami ir tas, ka, kā likums, – bez vīrieša ir liela daļa skaisto sieviešu, bet vīriešiem, kuriem ir nauda un stāvoklis arī nav viegli atrast savu otru pusīti.

Kāpēc tā? Protams, ir dažādas situācijas, bet visbiežāk šī ir galvenā tendence:

– Ja es esmu skaista, tad viss notiks pats par sevi, vīrieši būs pie manām kājām un galvenais, ka paši labākie.

– Ja es esmu „baigais” vecis, tad ar sievietēm man problēmu nebūs.

Interesants ir kādas iepazīšanās aģentūras darbinieces viedoklis. Šīs aģentūras bāzē ir daudz turīgu vīriešu, gan ārzemnieku, gan vietējo. Pēc viņas domām, apprecēties ar mūsējo vīrieti nav nemaz tik viegli, savukārt, ārzemnieki mūsu sievietes izķerot kā karstus pīrādziņus. Pēc viņas vārdiem „mūsu vīrieši grib sev par sievu nevis sievieti, bet robotu, kas apmierinās visas vīrieša vēlmes un ir sajūta, ka viņi ar grūtībām spēj saprast kas vispār sieviete tāda ir”.

Un sievietes arī „sevi nav atradušas miskastē”. No kādas meitenes vēstules: „…es ar fitnesu nodarbojos, arī figūra man ir skaista, labi gatavoju ēst un ir darbs, lai nesēdētu vīram uz kakla, bet viņiem tikai vienu vajag! Mūsdienās atrast labu vīru ir grūti…”

Tā nu mēs, tādi brīnišķīgi, staigājam un neatrodam sev pienācīgu partneri! Bet jautājumi: „Ko tu vari sniegt otram cilvēkam? Kāpēc viņam būtu jāgrib būt ar tevi kopā?” iedzen stūrī un tiek uztverti aizvainojoši: „Bet es taču TĀDA (-s)…vai tiešām nav skaidrs, ka viņam būtu jābūt laimīgam būt ar mani kopā?”

Izrādās, nav skaidrs, jo katrs pārlieku aizņemts ar savu personu.

Atceros nesen lasītu dialoga aprakstu starp sajūsminātu mazmeitiņu un viņas vecmāmiņu:

„Vecmāmiņ, vai tā ir mīlestība? Es atceros katru mūsu tikšanos: kā mēs pirmo reizi pasmaidījām viens otram, kā sadevāmies rokās, atceros pirmo skūpstu. Zini, vecmāmiņ, es pat atceros, visu-visu, ko viņam stāstīju, par kādiem viņa jokiem smējos, kā gatavojos katram mūsu randiņam, kas man bija mugurā, lai viņam patiktu. Vecmāmiņ, vai tā ir mīlestība?

Nē, mazmeitiņ. Tu atceries sevi. Mīlestība ir tad, kad tu atceries visu, ko runāja viņš…”.

Tu esi pievilcīga citiem tad, ja izrādi interesi par VIŅU dzīvi, viņu domām un jūtām.

Uz tikšanos tepatās,

Aija