Ja kaut kas ir vajadzīgs, bet attiecībā uz naudu tas ir diezgan diskomfortabli, ieteicams ar naudu saglabāt labas attiecības – respektīvi jāpaliek tādā situācijā jeb stadijā, kad baiļu un diskomforta vietā tava attieksme pret to ir patīkama un pateicīga.

Šajā brīdī prātam var šķist, ka mēs kaut ko zaudējam (ja nenopērkam tieši tagad), un prāts var mums „pasviest” uztraukuma sajūtu. Bet ir nedaudz jāpaliek ar šo sajūtu un tu redzēsi, kā prāts sāk samierināties un šī sajūta ātri pāriet. „Man nav” vietā ir gudri sev pateikt „Toties man ir…” – un izdomā pati, kas tas ir.

Vari sev pateikt, piemēram, tā: „Nopirkšu tad, kad man priekš tā būs vislabvēlīgākais laiks.” Un tas noteikti būs. Un tu redzēsi, ka bieži vien dzīve tev piedāvās pat kaut ko vēl labāku.

Un vēl tu vari pateikt tā: „Ja man tas tiešām ir vajadzīgs, tad, lai tam parādās nauda” un ar smaidu un paļaušanos aizmiedz un no rīta pamosties un priecīgi izstaipies – jo nauda, ja tā tam būs jābūt, ir jau ceļā pie tevis.

Es zinu šīs sajūtas un situācijas un pati esmu tās pāris reizes dzīvē pārbaudījusi un izbaudījusi. Atceros vienu no šiem gadījumiem: pirms daudziem gadiem biju situācijā, kad man bija jāizvēlas par tobrīd man lielas naudas summas ieguldījumu, kuras man nebija. Un es sev teicu tā: ja tam būs jānotiek, nauda atradīsies. Lai gan… tobrīd nebija absolūti nekādas pat vismazākās nojautas no kurienes tā varētu uzrasties. Tu man neticēsi – man uzradās tieši TIK liela summa (precīzi lats latā), cik man bija nepieciešams. Un te svarīgs ir nākamais ieteikums: tikai nepalaid garām zīmīgus notikumus, kurus vari uztvert par sakritību un neatsakies no tā mazumiņa, ko liktenis tev dod.

Un katru dienu sev pajautā: ko es varu vēl izdarīt? Un ko es vēl neesmu izdarījusi? Jo ne vienmēr nauda “nokritīs no gaisa” – ir jāizmanto dotās iespējas, ir jādomā ko TU vari izdarīt lietas labā, lai tā uzrastos. Jo viena lieta, kad tu  nezini vai tā tev kaut kam jāiztērē vai nē (kā manā gadījumā, ko tikko aprakstīju), bet otra lieta – kad tā nepieciešama kādas svarīgas situācijas atrisināšanai vai parāda atdošanai.

Un kā TU saglabā ar savu naudu attiecības?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Vīrietis un sieviete ir dažādi. Tāpēc arī runājot par  naudas tēmu, ir vairākas problēmas, kuras ir tipiskas tieši sievietēm. Tās atrisinot, sieviete patiešām var kļūt par neatkarīgu.

Nepārproti, es neciešu feminismu, nekad nemudināšu būt principiāli neatkarīgām būtnēm. Es runāšu par ļoti praktisku un nopietnu lietu – naudu.

Pirmā problēma. Lielākā daļa sieviešu ekonomē ne tamdēļ, lai palielinātu savus ietaupījumus, bet, lai veiktu lielus pirkumus sev vai bērniem. Tādā veidā visi sievietes uzkrājumi tiek iztērēti. Vīrieši tai pašā laikā savu kapitālu palielina. Sievietes vienmēr orientējas uz ģimenes vajadzībām. Vispirms viņas rūpējas par citiem – bērniem, vīru, vecākiem. Vissvarīgākais sievietei ir labs ēdiens bērniem un mājīgums mājās. Vīriešiem pirmajā vietā ir statuss, kuru viņi apstiprina ar naudas palīdzību.

Otrā problēma. Lielākā  sieviešu daļa savu naudu investē neprasmīgi.  Izrādās, ka vairāk kā pusi savas naudas sievietes uzglabā banku kontos. Ļoti maz sieviešu pērk akcijas un izmanto investīciju fondu pakalpojumus. Šai ziņā viņas ir daudz uzmanīgākas par vīriešiem, tāpēc naudu iegulda daudz konservatīvāk. Tas nozīmē arī to, ka labi ienākumi visbiežāk viņam netiek. Kāpēc sievietes ir tik uzmanīgas?

Psihologi ir atklājuši būtiskas atšķirības starp sieviešu un vīriešu bailēm.  Vīrieši baidās no gaidāmām katastrofām, respektīvi no tā, kas jau paredzams un kas draud jau nenovēršami. Savukārt, sievietes sāk baidīties, kad tam nav vēl nekāda īpaša iemesla. Viņas baidās arī atrasties nepazīstamā teritorijā.  Tā ir neliela, bet ļoti būtiska atšķirība. Īpaši tas ietekmē viņu uzvedību, kad ir jāiegulda nauda.  Pat tās sievietes, kas ir pierādījušas savas spējas, vadot kolektīvu un pieņemot atbildīgus lēmumus, bieži vien cenšas izvairīties no jebkura riska, kas saistās  ar personīgajām finansēm.

Trešā problēma. Sievietēm bieži vien ir zems pašvērtējums.  Kādā žurnālā tika publicēti interesanti fakti. Sievietēm bija uzdots izstrādāt finansu plānu kādam projektam. Tika paredzēts, ka pie šī projekta viņas strādās vienu gadu. Rezultātā vairāk kā puse no viņām aizmirsa šajos aprēķinos iekļaut atalgojumu sev. Pie tam, runa gāja par sievietēm, kuras 2 gadu garumā apguva menedžmentu un lietišķo administrēšanu. Grūti iedomāties, ka šai pašā situācijā par savu atalgojumu piemirstu vīrieši.

Ceturtā problēma. Sievietes paļaujas uz vīriešiem. Pirmkārt, tas notiek tāpēc, ka tā grib vīrieši. Bet arī sievietes īpaši nepretojas šādai lietu kārtībai. Tā viņām ir ērtāk un vienkāršāk. Un vienmēr pa rokai ir ērts attaisnojums: ja bagātība „nenāk”, neveiksminieks ir vīrietis. Sievietēm piemīt tieksme par svarīgām lietām atbildību no sevis  noņemt.  It visā viņas balstās un cer uz vīrieti.  Reti kura sieviete nopietni domā par savu pensiju. Lielākā daļa no viņām pat aptuveni nestādās priekšā, kāda pensija viņas sagaida.

Piektā problēma. Sievietes ļoti vāji izmanto savas stiprās īpašības (otrā, trešā un ceturtā problēma rada piekto). Rietumu pētījumi atspoguļo to, ka sievietes akciju tirgū ir daudz veiksmīgākas: viņas ne tik intensīvi tirgo akcijas un tāpēc mazāk zaudē savu peļņu.  Pie tam vīriešiem piemīt tieksme savas spējas pārvērtēt. Bet neskatoties uz šiem sasniegumiem, pat augsti emancipētās rietumu sievietes no akciju tirgus joprojām baidās.

Sestā problēma. Sievietes reti kad par naudu runā  ar saviem vīriešiem. Pat, ja sieviete jūt, ka finansiālā situācija ģimenē ne tuvu  nav spīdoša, viņas vienalga no šīs sarunas tēmas izvairās.

Septītā problēma. Tā ir vissarežģītākā. Sievietes lūdz naudu no vīriešiem. Tā vietā, lai uzstādītu noteiktus spēles noteikumus, kad nauda jālūdz no vīrieša , daudzas sievietes nonāk pazemojošā situācijā. Un daudzām tas nerada nekādas ērtības.  Bet vīrieši no šīs situācijas burtiski gūst baudu, jo tas ir viens no veidiem, kā izjust savu varu, jo daudzi no viņiem ne bez iemesla sevi vērtē atkarībā no tā, kā viņi pilda ģimenes apgādnieka lomu.

Pat, ja sieviete nestrādā, viņai vienalga jārunā par naudu un tās ieguves avotiem. Kāpēc?

Pirmkārt, ja viņa nestrādā, tas nozīmē, ka tam ir objektīvs iemesls.  Tirgus ekonomikā tāda situācija var atgadīties ar jebkuru. Rīt labi apmaksātais vīrs  arī var palikt bez ienākuma avota. Algotais darbs un atkarība no darba devēja nedod nekādas nodrošinātas nākotnes garantijas.  Arī biznesa darbība sevī slēpj sava veida risku un neviens nevar garantēt, ka rīt būs tikpat labi kā šodien.

Otrkārt, jebkuru fors-mažora apstākļu gadījumā sievietei situācija ir jāzina un viņai jābūt pieejai pie finansēm – viņas aprūpē var palikt nepilngadīgi bērni un pensionāri.

Treškārt, ja sieviete ir mājsaimniece, tas nenozīmē, ka viņa nestrādā. Visiem zināms, ka mājas darbs ir smaga nodarbe, kura ne katram ir patīkama un pa spēkam. Viņa ir pilntiesīga ģimenes locekle un arī viņai ir tiesības apspriest naudas jautājumus.

Ceturtkārt, sievietei nav jālūdz nauda pārtikai, dzīvoklim un citiem komunālajiem tēriņiem. Un tieši tāpēc tam ir nepieciešams budžets. Galvenais, nebaidīties par to runāt. No tā nav jākaunējas.

Piektkārt, tev nevajadzētu aiz vīrieša muguras slēpties pilnībā un cerēt, ka visu atrisinās viņš. Vīrietis arī var kļūdīties. Tāpēc tev jāzina un jāizprot ģimenes finanšu jautājumi. Varbūt uz kārts ir tava nākotne! Un, ja nu vīrs neko nedara jūsu finansiālā stāvokļa un nākotnes nodrošināšanai?  Tad ir laiks tam pievērst uzmanību.

Pat, ja tu neko no tā nesaproti, pat, ja tev negribas, pat, ja tev liekas, ka tas viss ir pārāk sarežģīti.  Pārāk sarežģīti būs tad, kad tu paliksi bez naudas, ja kaut kas notiks.

Atceries: tā ir TAVA dzīve un atbildību par finansēm ir labāk dalīt uz pusēm.

Uz tikšanos tepatās,

Aija