Esmu sapratusi, ka ne vienmēr un ne visiem vienādi darbojas daudzo psihologu un citu šo tēmu lietpratēju padomi par sapņu realizēšanu un mērķu sasniegšanu. Gadās, ka tad, kad jūtat, ka nekas „nevedas”, ka mērķi sasniegt varēsiet ne tik drīz… tas ir jāatlaiž.

Atlaidiet sapni! Jā, jā – nopietni! Nepiesienietes tam, jo varbūt jums jāatrod jauns, daudz labāks? Pārstājiet domāt par šodienas neveiksmēm, labāk atcerieties, par ko esat sapņojušas bērnībā. Un hobijs? Kāpēc jūs par to esat aizmirsušas? Varbūt tieši šie, neveiklie mēģinājumi uzgleznot vāzi ir jūsu īstais aicinājums?

Atcerieties – jūs esat brīvas un jebkurā brīdī jums ir absolūtas tiesības ceļu vai virzienu mainīt vai arī vispār noiet no konkrēta ceļa nost. Jūs esat pārdomājušas – un viss! Es saprotu, ka gudrie-viedie „motivatori” man šos vārdus nekad nepiedotu , bet jūs taču man piekritīsiet, ka „zaudēt virzienu”, mainīt domas vai ilgu laiku atrasties arvien jaunu ideju meklējumos – arī TĀ ir pilnvērtīga un spilgta dzīve. ARĪ TĀ IR DZĪVE!

Hmm….bet, varbūt, mūsu šobrīd esošā „blakus nodarbe”, kurai, patiesībā, nepiešķiram nekādu īpašu nozīmi, ir mūsu aicinājums? Un kāpēc tikai viena blakus nodarbe? Vai tad tādas nevar būt vairākas?

Un var, taču pilnveidoties, neaizmirstot vienlaicigi lūkoties arī pēc jaunām iespējām, ienākumu variantiem. Vai tad ne?

Vai esat dzirdējušas par Hedvigu Kesler (Hedwig Eva Maria Kiesler) – amerikāņu aktrisi un izgudrotāju? Kad šī sieviete nolēma izgudrot torpēdu tālvadības sistēmu, viņu īpaši neinteresēja citu cilvēku viedokļi. Viņu neietekmēja izsmiekli un izlutinātās kinozvaigznes statuss. Hedviga domāja par kara upuriem, un TAS  viņu mudināja savas prioritātes mainīt. Un, iespējams, ka tieši šim patentam pateicoties, mēs izmantojam mobilos sakarus un Wi-Fi, bet Hedviga Kesler vienalga nepārstāja būt aktrise.

Bez jebkāda ironijas mājiena vēlos, meitenes, jums pateikt tā – ja sapnis jums apnika, ja no sava sapņa esat nogurušas vai tas šķiet vairs nesasniedzams, mēģiniet pabeigt reiz „gleznot iesākto vāzi”. Iespējams, tas būs pirmais solis uz jaunu sapni. Vai arī nebūs. Bet mēģināt IR vērts! Vai ne?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

1.Padomā…šobrīd vienkārši padomā par to, ko tu gribētu Jaunajā gadā. Visās sfērās: skaistums un veselība, attiecības ģimenē, māja, darbs un finanses, pašizaugsme, ceļojumi, iespaidi… Pasapņo un tā kārtīgi – no visas sirds pasapņo! Sapņo droši, lai pēc tam nebūtu žēl, ka par maz sev „piesapņoji” . Iedomājies, ka Visums tev saka: „Iespējams ir viss! Kā sev „piesapņosi”, tā arī būs!”

2. Bet tagad sameklē baltu lapu un rakstāmo. Noteikti iesaku rakstīt ar roku. Aizver acis un atceries visu, ko piesapņoji. Burtiski iegrimsti šajos sapņos. Un tad domās pārvietojies uz to laika punktu, kurā tas viss jau tev ir noticis un pieder! Kā tu tur jūties? Kāda tu tur esi? Ko tu redzi, ko dzirdi, kā rīkojies?

3. Un tagad iedomājies, ka tu tā – no nākotnes, tieši pēc 1 gada (sākot no šodienas datuma) raksti sev vēstuli, tagadējai. Tas būs tāds brīnišķīgs sveiciens sev no nākotnes!

Un sāc, apmēram, šādi:

„Sveika, mīļā, …….., šodien ir tāds un tāds datums (tieši pēc gada no šodienas)! Un es vēlos tev pastāstīt, kā es dzīvoju un kā man sokas.”

Pastāsti vēstulē par savu realitāti, kura tev jau ir pēc gada, par visu to, par ko tu sapņoji tikko. Izmantojot pozitīvus formulējumus, raksti tagadnes formā. Neizmanto vārdu daļas „ne” un citas negatīvas formas.

Visu apraksti ļoti smalki:

– Kāda tu TUR (pēc gada) esi, kā tu izskaties, kā jūties?

– Kur tu dzīvo?

– Ar ko nodarbojies, kādas ir tavas emocijas, sajūtas?

– Kādas attiecības ar tuviniekiem?

– Kā pavadi savu brīvo laiku?

– Kur ceļo utt.?

Respektīvi visu precīzi saskaņā ar tiem sapņiem (punkts Nr.1), ko pirms tam sapņoji.

4. Kad uzrakstīsi vēstuli, ieliec konvertē, aizlīmē un uzraksti uz tās, kam šī vēstule ir adresēta (savu vārdu, uzvārdu) un frāzi: „Atvērt – datums (precīzi pēc 1 gada sākot no dienas, kad to uzrakstīsi).

5. Noliec vēstuli tur, kur to pēc gada tev jāatrod, bet telefonā uzliec atgādinājumu datumā, kad šī vēstule jāatver.

Tu redzēsi – patīkamas emocijas un pārsteigumi pēc 1 gada būs garantēti!

Vai tu rakstīsi šādu vēstuli?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Mēs visi baidāmies realizēt savus lolotākos sapņus, jo mums nez kāpēc liekas, ka mēs neesam to cienīgi, vai arī vienalga tos nespēsim realizēt… Bērnībā mums visiem kāds ik pa brīdim teica, ka par cilvēku ir jāspriež pēc viņa darbiem. Tas likās tik ļoti pareizi un godīgi, ka grūti bija ko iebilst. Un arī tagad grūti!

Un, tomēr, pacentīsimies.

Mīloša māte vienmēr savā bērnā redz kaut ko vairāk nekā visi pārējie …Un, kad viņš “negaidot” kļūst par čempionu, visi saka: “Kas to būtu domājis? Tas taču ir tās pašas skolotājas dēls, kura jau no autiņu vecuma bērnu katru dienu vadāja uz baseinu, pie tam jebkuros laika apstākļos un 5 km attālumā no mājām!”

Mīloša sieviete vienmēr jūt, ka viņas mīļotais vīrietis ir „īpašs un vienīgais.” Un ko gan šī skaistule viņā atrada?… Hmm, bet šajā vīrietī tiešām ir kaut kas īpašs: šarms, izsmalcinātība … Interesanti…”

Uzticams cilvēks vienmēr savu draugu uzskata par daudz inteliģentāku, labestīgāku un atsaucīgāku, nekā apkārtējie… “Kas atsaucīgs? Šī migēra no finanšu nodaļas? – Jūs, taču, viņu nemaz nepazīstat, viņa bērnu nama bērniem palīdz! – Jā?!?!?! “

Kamēr vien mūsu acīs ir ticība, kamēr vien mēs atbalstām mums tuvos un svarīgos cilvēkus – viņi tiešām ir labākie!

Vai esi satikusi sievietes, kuras burtiski ir uzplaukušas un pat kļuvušas slaidākas no laimīgas un abpusējas mīlestības? Un otrādi… Vai esi kādreiz nejauši satikusi savu bijušo klasesbiedru labi pieguļošā uzvalkā, pie dārgas automašīnas stūres, ar skaistu sievu blakus, neskatoties uz to, ka skolā viņš bija “nekas īpašs”, “ne šis, ne tas…”? Un otrādi…kur gan palika tas jaukais un talantīgais puisis ar ģitāru?

Kāpēc šie piemēri? Tāpēc, ka KATRĀ cilvēkā ir bezgalīgs potenciāls un, ja vien apstākļi ir labvēlīgi, tas atklājas un pārsteidz, priecē, sajūsmina, pie tam ne tikai tuvos cilvēkus, bet pat apkārt esošos, svešos. Bet nelabvēlīgos apstākļos – diemžēl, otrādi…

Kādam tāds drošs un pārliecinošs atbalsts ir, bet kādam – nav.

Bet tāpēc jau mēs esam cilvēki – saprātīgas būtnes, kurām Dievs devis lielāko smadzeņu masu starp visām dzīvajām būtnēm uz Zemes un personīgo signālsistēmu – valodu un pašanalīzes un paškontroles spējas.

Mēs paši, patstāvīgi, pēc savas gribas un vēlmes, savu potenciālu spējam attīstīt pilnībā. Realizēt visas savas spējas, talantus, tieksmes, fiziskās iespējas, pozitīvās personības iezīmes un tādējādi savu dzīvi padarīt labāku:

-laimīgāku

-veiksmīgāku

-bagātāku

-veselīgāku

-interesantāku.

Galu galā, nevienam nav noslēpums – jo lielākas ir cilvēka prasmes un zināšanas, jo vairāk viņš sevī atklājis talantus, jo labākā fiziskā formā un veselīgāks viņš ir, jo labāk attīstītas ir viņa personiskās īpašības:

– komunikabilitāte un spēja atrast kopīgu valodu ar vairumu cilvēku; – spēja koncentrēties un pabeigt iesākto līdz galam,

– spēja uzturēt sevi harmoniskā un līdzsvarotā stāvoklī (pretstatā – stresam un uzbudināmībai),

– spēja uzņemties atbildību un saprātīgi organizēt procesu (līdera spējas) utt.,

jo labāka būs viņa dzīve!

Ja tev līdz šim ir licies, ka uz to ir spējīgi tikai nedaudzi un „noteikti jau ne Es”, tad atbildi uz šiem jautājumiem:

Par ko tu sapņo?

Par ko tu sapņoji kļūt bērnībā, jaunībā?

Kurp tu gribētu aizbraukt?

Kā tu gribētu dzīvot?

Par ko iedomājoties, tavā vēderā sāk „lidot taureņi”?

Ir kāds gudrs teiciens: „Nav svarīgi, kur atrodies šobrīd, svarīgi kurp tiecies nokļūt. Nav svarīgi kas esi šobrīd, svarīgi par ko tiecies kļūt. Nav svarīgi, kā nodzīvota tava pagātne, svarīgi, kā tu gatavojies nodzīvot savu nākotni”.

Un, atgriežoties pie šīs publikācijas sākuma, es gribu teikt, ka CILVĒKA PATIESUMS – ne jau darbos, jo mēs visi pieļaujam kļūdas, līdz pat sirmam vecumam. Un vēl jo vairāk – ne jau vārdos, jo vārdi atspoguļo tikai īslaicīgas emocijas un jūtas. Mēs visi to zinām.

„Īsto” cilvēku var ieraudzīt viņa personīgajos sapņos. Tikai tajos slēpjas tas POTENCIĀLS, kurš piemīt KATRAM konkrētam cilvēkam. Un, ja viņam nav blakus īsto cilvēku, kas to palīdzēs atvērt, tad viņam jāsakopo dotie spēki: sava smadzeņu masa un personīgā signālsistēma, un tas jāizdara ir pašam.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Es domāju, ka šī tēma ir īstajā brīdī – pirms Jaunā gada sākuma, pirms tās vienīgās pusnakts gadā, kad mēs uzdrīkstamies uzsaukt tostus par sapņiem, kas nav piepildījušies un, varbūt, pat ar pukstošu sirdi uzdrīkstamies par tiem atcerēties vēlreiz un apsolīt, kaut vai klusām sev, ka „es to izdarīšu!”

Bet tad iestājas 1.janvāris, 20.februāris, 15.maijs…..un lielākā cilvēku daļa, jeb mēs, aizmirstam par šiem sapņiem, par šiem sirdspukstiem…

Daudziem cilvēkiem nepatīk runāt par nepiepildītajām vēlmēm jeb sapņiem. Laika gaitā, “muļķīgo fantāziju” vietā nāk aprēķins, atturība un sociālās normas. Aizliegumu skaits palielinās, bet vēlmes kļūt mazākas un mazākas…

Vai arī tu domā, ka ir kāds, kurš ir atnācis un aizliedzis 50-gadīgajai sievietei sapņot par apprecēšanos, vai arī pieticīgam strādniekam kāds ir slēdzis ceļu uz tūkstošiem un pat miljoniem? Pajautā to viņiem. Tu neatradīsi nevienu reālu ārējo šķēršļi. Viņu “spēcīgie argumenti” ir savstarpēji sapinušies ar iekšējiem kompleksiem, šabloniem un viltus pārliecībām.

Kā tas ir noticis?

Tajā mirklī, kad tu nolem, ka kaut kā neesi vērta, ka esi pārāk vāja, pārāk veca vai bez jebkādiem talantiem, tu pati (un neviens cits!) sev apkārt organizē attiecīgu realitāti.

Piemēram, paskatījies uz sevi spogulī, un nodomāji “Kaut kā es ne visai labi izskatos…” Izgāji uz ielas. Satiki vecu paziņu. Viņš palūkojās uz tevi un izteica tās pašas domas: “Hmm … tu kaut kā ne visai labi izskaties!” Tev kļūst pavisam skumji un atkal palūkojies uz sevi spogulī. Tu jau aizmirsi ar ko viss sākās, bet ļoti labi atceries satiktā paziņas vārdus. Un nu spogulī uz tevi jau skatās nelaimīgs radījums, kurš ir gatavs atkal un atkal apstiprināt “skarbo patiesību”. Uz šīs savas nejaušās, negatīvās domas, tu vari uztīt veselu sāpīgo pieredžu kamolu. Iekšā ir slikti, no ārpuses neomulīgi, un domāt par savām vēlmēm – sāpīgi.

Kāpēc sapņot ir sāpīgi?

Tu aizliedz sev “domāt ar vērienu”. Kas sevi nemīl, nepieņem, kautrējas, tas baidās ar sevi aizņemt lieku telpu un visādos iespējamos veidos cenšas samazināt savas vajadzības.

Nu, piemēram. Tu ieraudzīji veikalā lielu, skaistu dīvānu. Tieši tādu, kādu tu gribētu. Paskatījies uz cenu un neuzdrošinājies ne tikai uz tā apsēsties, tu neuzdrošinājies pat tuvoties tam: “Oooo! Nē! Tā ir pārāk liela greznība priekš manis!” Atnāci mājās, apsēdies uz vecā dīvāna. Neērti, toties TAAAS dīvāns!!! … Bet iekšējā balss momentā šo domu pārķer: “Tev nekad to nedabūt! Pietiek murgot! Gana tev būs ar to, kas ir! “

Tu iesi garām cilvēkiem, kuri sēž uz grezniem dīvāniem un jutīsies, kā citas planētas iemītnieks, kur eksistē tikai neērti un cieti dīvāni. Turklāt cilvēki, kas dzīvo tā, kā tu pašlaik sev aizliedz, atmosfēra, kura tev šķiet ir nesasniedzama, ik pa laikam radīs tev sāpes. No vienas puses, nemaz jau negribas justies, kā otrās šķiras cilvēkam, bet no otras puses – tu jūti smacējošo, smago iekšējo aizliegumu smagumu.

Kā to mainīt?

Pirmkārt, uzdrošinies izvilkt virspusē savus nepiepildītos sapņus. Tavs iekšējais „aizliedzējs” raudās, vaidēs, gaudos, knaibīs un dunkās tevi no iekšpuses. Bet neuztraucies, tas vienkārši aizsargā to programmu, kuru tu viņā ieprogrammēji pati. Kad tu „uzzīmēsi” jaunu, daudz patīkamāku realitāti, viņš tevi atlaidīs un sāks pat palīdzēt.

Otrkārt, pievērs uzmanību tam, ka ne visas vecās vēlmes vai sapņi būs tev aktuāli un svarīgi. Pārliecinies, ka tie ir piepildīti emocionāli. Ja tevī ir ticība, ka tu tos varētu īstenot, tad tu jutīsi prieku un enerģijas pieplūdumu. Bet, ja vēlme vai sapnis ir saglabājies, bet cerība to realizēt ir mirusi, tad tu sajutīsi rūgtumu, varbūt pat sariesīsies asaras. Jebkurā gadījumā, pret savām patiesajām vēlmēm vienaldzīga palikt nevarēsi.

Treškārt, rīkojies sekojoši:

1. Pieraksti to, ko tu vēlies. Šajā sarakstā jābūt tikai tām vēlēšanām, blakus kurām tu vari uzrakstīt “Es neesmu to pelnījusi.”

2. Padomā, kas tajās ir tāds, kāpēc tu neesi tās pelnījusi. Varbūt tu jūti, ka tas ir pārāk agri/vēlu, ka nav pieredzes, nav kontaktu, informācijas, naudas. Katra vēlēšanās ir mērāma dažādi.

3. Paskaties uz savu sarakstu. Ko tu jūti, skatoties uz katru no šīm vēlmēm? Varbūt tās ir asaras, skumjas, vilšanās, aizvainojums, sajūtas, ka tas nekad nenotiks. Neslēpies no savām patiesajām jūtām. Viena no svarīgākajām veiksmīga cilvēka īpašībām – ir spēja būt harmonijā ar visām savām emocijām.

4. Nosvītro vārdus “Es neesmu tā cienīga” un uzraksti “Es esmu to pelnījusi!”

5. Aizver acis un cik vien spilgti, krāsaini tas iespējams, iztēlojies to, ko tu vēlies sev un savai dzīvei.

6. Uzliec roku uz sirds un ar aizvērtām acīm sev pasaki: “Es esmu to pelnījusi!”

7. Sajūti, kā reaģē tavs ķermenis, kā mainās zemapziņa. Aiz savām sāpēm tu sajutīsi cerību. “Vai tiešām tas ir iespējams? Jā! Arī tas var būt, ja vien es pati sev to atļaušu”.

Tiklīdz tu atļausi sev pašu labāko, zemapziņa tavu entuziasmu akceptēs. Atceries, cilvēki, kuri tā jau dzīvo, nav citplanētieši. Visa problēma slēpjas tavā mērauklā, cik daudz esi gatava pieņemt pasauli un tās daudzveidību.

Kad nonāc saskarē ar lietām, notikumiem un cilvēkiem, ka šodien tev šķiet nepieejami, nesteidzies atgriezties uz “cietā dīvāna.” Sper soli pretī tam, kas jau ir gatavs ierasties tavā dzīvē – jaunam darbam, jaunām attiecībām, jaunai dzīves vietai, jaunam… Skaidri un droši sev pasaki “Es esmu to pelnījusi!” Un drīz vien tu konstatēsi, ka tev bija absolūta taisnība. Izdari to tagad, lai Jaunā gada naktī šampanieti varētu izdzert nevis par tukšiem, bet jau tevis pašas ieplānotajiem sapņiem un pārmaiņām!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Cilvēcisko vēlmju pasaule ir TIK daudzveidīga! Cilvēku vēlmes atkarīgas pat no ienākumiem, rakstura, pašvērtējuma, pasaules uzskatiem un pat sapņotāja izglītības līmeņa. Diemžēl, daudzas no tām tā arī paliek kā bērnības fantāzijas. Bet, ja tu neesi aizmirsusi, kā tas ir – sapņot, tad tagad, būdama pieaugusi, tu noteikti reizēm atceries, ka esi kaut kad sapņojusi doties kruīzā, vai kādu pusgadu padzīvot kādā eksotiskā valstī…

Bet tālāk par sapņiem nekas nav virzījies. Kāpēc tā? Tāpēc, ka šī vēlme līdzinās miglainam mākonim, un izredzes tās īstenošanai ir tikpat miglainas. Gribi savu sapni tomēr realizēt? Sāc plānot, rēķināt savus ienākumus un izdevumus. Precīzi skaitļi pārliecinās zemapziņu, ka šai lietai esi ķērusies klāt ļoti nopietni un pamatos, kāpēc tev ir nepieciešami tādi ienākumi. Bet kādi tie ir? Cik daudz naudas tev nepieciešams nopelnīt, lai īstenotu savu sapni? Saskaitīsim?

Ja tev jau tagad ir ieradums pierakstīt savas vēlmes vai sapņus, tad tev būs vienkāršāk. Izmanto šo savu sarakstu. Ja tu līdz šim neesi domājusi par to, ko tu vēlies, ir pienācis laiks padomāt. Pārliecinies vai šīs vēlmes ir tavējās, vai tās rada pozitīvas emocijas, smaidu, vai, par tām domājot, tev gribētos rīkoties. Būs noderīgi tām veikt tādu kā test-draivu. Apmeklē vajadzīgās vietas, salonus, pamēģini piemērīt uz sevis lietas, lai uz dažām minūtēm vai dienu sajustos vēlamajā vidē. Tas palīdzēs tev izvairīties no viltus mērķiem. Ja priecē, tātad tavējais! Rada vienaldzības sajūtu, nav nekādu emociju – nav tavējais! Kad tu sapratīsi, ko tu gribi un vai gribi, var pāriet uz nākamo soli.

1. Izveido tabulu tev ērtā programmā vai vienkārši uzzīmē to uz lapas. Tev būs vajadzīgas 3 vertikālas ailes.

1. aile: Tava vēlēšanās. Ieraksti šajā slejā to, ko tu patiešām vēlies. Šajā gadījumā nav obligāti jāapraksta detaļas, gana būs tik daudz, lai tu saprastu, par ko iet runa. Lai vieglāk būtu orientēties termiņu ziņā, raksti savas reālās vēlmes, kuru realizēšanai nav nepieciešamas milzīgas pārmaiņas, un, ievērojot zināmus nosacījumus, tu varēsi tās īstenot tuvākajos 1-3 gados.

2.aile: Ieraksti cik daudz naudas tev būs nepieciešams, lai tas notiktu vai, lai to realizētu. Šī summa būs kā viens vesels cipars.

3.aile: Pieraksti, cik daudz naudas nepieciešams, lai uzturētu (apkalpotu) to, ko tu gribi iegūt. Tie būs tā saucamie tekošie izdevumi. Tavs sapnis ir auto? Automašīnai nepieciešama diagnostika, remonts, benzīns. Dzīvoklis? Savs vai īrēts? Par to ir jāmaksā. Bet, piemēram, kleitas iegādei nav nepieciešami tekošie izdevumi un tu vari ielikt 0.

2. Sasummē ciparus (ja sapņi ir vairāki), kas redzami 2.ailē un izdali šo summu ar 36, izejot no tā, ka sava sapņa (sapņu) piepildīšanai būs vajadzīgi, piemēram, 3 gadi.

3. Sasummē naudu, kas redzama 3 stabiņā, kur tu rakstīji ikmēneša tēriņus, lai vēlamo uzturētu.

4. Saliec kopā ciparu no otra stabiņa (ko ieguvi, izdalot ar 36) un 3.stabiņa summu. Tu iegūsi naudas daudzumu, kas tev jānopelna katru mēnesi, lai savu sapni realizētu. Salīdzini šo ciparu ar taviem reālajiem ienākumiem.

Ja tu visu izdarīji pareizi, tad otrais un trešais cipars tev būs līdzīgi. Ja otrais cipars ir mazāks, nekā trešais, tad visdrīzāk tu kaut kur sevi ienākumu ziņā bremzē vai arī esi izsapņojusi kaut ko pārāk lielu un nereālu. Ja cipars no trešās ailes ir mazāks par otro, tad tas viss ir pilnīgi realizējams.

Līdzīga „matemātika” rada skaidru sapratni, kamdēļ tev vajadzīga nauda. Tieši atbilde uz jautājumu „kāpēc” ļauj zemapziņai izsniegt nepieciešamos resursus, pieslēgt tos tavai vēlmei un dot tev nepieciešamos padomus un idejas. Tādā veidā tavs sapnis kļūst vēl reālāks, vēl sataustāmāks. Tu redzēsi konkrētas summas un sāksi kaut ko mainīt, pētīt jaunus ienākumu veidus un ievērot izdevīgus variantus un apstākļus. Ja tu ar šo savu sapni „degsi”, ar prieku gaidīsi tā realizācijas dienu, tad tev radīsies arvien vairāk spēka un enerģijas tā realizēšanai. Tu burtiski pievilksi vajadzīgos notikumus, cilvēkus, naudu un veiksmi. Galvenais, lai šī tava vēlme būtu patiesa un sniegtu tev gaišu noskaņojumu, prieku un nekaitētu nevienam no apkārt esošajiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija