Ja kaut kas ir vajadzīgs, bet attiecībā uz naudu tas ir diezgan diskomfortabli, ieteicams ar naudu saglabāt labas attiecības – respektīvi jāpaliek tādā situācijā jeb stadijā, kad baiļu un diskomforta vietā tava attieksme pret to ir patīkama un pateicīga.

Šajā brīdī prātam var šķist, ka mēs kaut ko zaudējam (ja nenopērkam tieši tagad), un prāts var mums „pasviest” uztraukuma sajūtu. Bet ir nedaudz jāpaliek ar šo sajūtu un tu redzēsi, kā prāts sāk samierināties un šī sajūta ātri pāriet. „Man nav” vietā ir gudri sev pateikt „Toties man ir…” – un izdomā pati, kas tas ir.

Vari sev pateikt, piemēram, tā: „Nopirkšu tad, kad man priekš tā būs vislabvēlīgākais laiks.” Un tas noteikti būs. Un tu redzēsi, ka bieži vien dzīve tev piedāvās pat kaut ko vēl labāku.

Un vēl tu vari pateikt tā: „Ja man tas tiešām ir vajadzīgs, tad, lai tam parādās nauda” un ar smaidu un paļaušanos aizmiedz un no rīta pamosties un priecīgi izstaipies – jo nauda, ja tā tam būs jābūt, ir jau ceļā pie tevis.

Es zinu šīs sajūtas un situācijas un pati esmu tās pāris reizes dzīvē pārbaudījusi un izbaudījusi. Atceros vienu no šiem gadījumiem: pirms daudziem gadiem biju situācijā, kad man bija jāizvēlas par tobrīd man lielas naudas summas ieguldījumu, kuras man nebija. Un es sev teicu tā: ja tam būs jānotiek, nauda atradīsies. Lai gan… tobrīd nebija absolūti nekādas pat vismazākās nojautas no kurienes tā varētu uzrasties. Tu man neticēsi – man uzradās tieši TIK liela summa (precīzi lats latā), cik man bija nepieciešams. Un te svarīgs ir nākamais ieteikums: tikai nepalaid garām zīmīgus notikumus, kurus vari uztvert par sakritību un neatsakies no tā mazumiņa, ko liktenis tev dod.

Un katru dienu sev pajautā: ko es varu vēl izdarīt? Un ko es vēl neesmu izdarījusi? Jo ne vienmēr nauda “nokritīs no gaisa” – ir jāizmanto dotās iespējas, ir jādomā ko TU vari izdarīt lietas labā, lai tā uzrastos. Jo viena lieta, kad tu  nezini vai tā tev kaut kam jāiztērē vai nē (kā manā gadījumā, ko tikko aprakstīju), bet otra lieta – kad tā nepieciešama kādas svarīgas situācijas atrisināšanai vai parāda atdošanai.

Un kā TU saglabā ar savu naudu attiecības?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ir sievietes, kurām nedaudz iekrāt vai pat sakrāt kārtīgu naudas summu nesagādā nekādas problēmas – un tas ir apsveicami. Bet starp mums ir tādas, kuras to mēģinājušas pasākt neskaitāmas reizes, bet tiklīdz mēneša beigās pietrūkst naudas jebkādam pirkumam, šie iekrājumi ātri izsīkst.

Kā, lai pavairo naudu? Par šo tēmu pastāv ļoti daudz dažādu teoriju, ideju, rekomendāciju, pat rituālu. Šodien parunāsim par katrai sievietei realizējamu paņēmienu.

Mēs visas esam dzirdējušas (daudzas noteikti to jau izmanto) par kādu ļoti izplatītu naudas iekrāšanas principu – 10% ienākumu atlikšanu. Šīs rekomendācijas atbalstītāji iesaka izvairīties no nevajadzīgiem un impulsīviem pirkumiem. Viss it kā ir pareizi, bet…

Tika konstatēts, ka, sekojot šim principam, tikai katrs desmitais cilvēks var savākt smuku naudas summu. Visiem pārējiem izdevumi palielinājās. Un visa problēma ir emocionālajā pieejā.

Ja cilvēks atliek 10% automātiski, nepiedēvējot šim procesam nekādu emocionālu nokrāsu, tad viņu gaida panākums skaistas naudas summas izteiksmē. Bet, ja tu sāksi šo ekonomijas procesu ar cietsirdīgiem tēriņu ierobežojumiem, tad nekas labs rezultātā nesanāks: tu noteikti sagaidīsi kādus ļoti ekstremālus vai nepieciešamus tēriņus un visi centieni būs vējā. Protams, ka nauda nav jātērē neapdomīgi, bet arī maisā turēt savus kapitālus nevajadzētu. Nauda – tā ir enerģija, bet enerģijai nepieciešama virzība.

Tāpēc, lai būtu vieglāk iekrāt, uzstādi sev kādu mērķi – piemēram, iegādāties kādu dārgu mantu vai, piemēram, nākamajā vasarā ieplānot sen sapņotu ceļojumu. Bet ievēro vienu rekomendāciju.

Katram cilvēkam dzīvē gadās impulsīvi pirkumi. Ļoti bieži šādi iegādātas mantas tā arī netiek izmantotas un tu jau nojaut kāpēc…. . Bet sliktā ziņa ir tā, ka šie pirkumi bieži vien negatīvi ietekmē arī budžetu.

Ieteikums ir sekojošs: ieliec sava maciņa pašā redzamākajā vietā ar lieliem, trekniem burtiem uzrakstītu sev vērstu jautājumu: „Ja es to nopirkšu, vai tas palīdzēs man ……. (daudzpunkta vietā ieraksti savu mērķi, kamdēļ tu krāj naudu). Piemēram, tas varētu skanēt šādi: „Ja es to nopirkšu, vai tas palīdzēs man nākošvasar aizbraukt uz Parīzi?” Es domāju, ka šīs frāzes jēgu tu saproti. Tāpēc – tu vari to izmantot tieši tādu, bet tu vari izdomāt savu variantu, kas vairāk derēs tieši tev.

Un katru reizi, kad tu vērsi vaļā savu maku, tu redzēsi šo frāzi. Un tici man, tu naudu sāksi tērēt daudz gudrāk. Un tev sāks veidoties summa, kuru tu varēsi iekrāt.

Bet varbūt tu sāc krāt tās summas, kuras tu gatavojies iztērēt neparedzētiem pirkumiem??? Nu iedomājies – tu gatavojies ņemt līzingā jaunu televizoru. Principā…tu ļoti labi saproti, ka varētu jau iztikt arī ar veco, jo arī tas vēl rāda un ir vizuāli absolūti ciešams, pie tam tev ir arī dators, kurā, galu galā, varētu skatīties TV programmas….Un skat – ja tu sarēķināsi kādu naudas summu grasījies maksāt par šo pirkumu katru mēnesi, tu taču to tagad varētu sākt atlikt (jo tu taču biji domājusi, ka to spēsi maksāt) un nākamajā vasarā pat „bez sāpēm” doties skaistā ceļojumā uz Parīzi.

Ir vēl viens pluss rekomendācijai ar zīmīti – to ievietojot maciņā, tu uzreiz sev un visumam demonstrē to, ka noskaņota esi nopietni un esi nonākusi uz finansiālās sapratnes ceļa. Un tas tīši vai netīši radīs apstākļus tavas labklājības izaugsmei. Rezultāts būs tāds, ka tu sasniegsi savu mērķi. Un, izdarot to vienreiz, tev tas ļoti iepatiksies. Tici man! Un beigu beigās…atbrīvojoties no šī finansiālā stresa par to, ka būs jāiegrožo savi izdevumi, tev var gadīties vēl papildus „nejaušas iespējas” mērķa sasniegšanai – tu vari summu vinnēt, tev to, par ko tu sapņo, var kāds pēkšņi uzdāvināt, vai darbā var piešķirt prēmiju utt.

Neuztraucies, nedomā par to, kā tu šo mērķi sasniegsi. Izmanto frāzi, kas ielikta tavā maciņā un ar laiku tev tas viss liksies vienkārši un arī 10% tu atliksi bez jebkādas emocionālas nokrāsas, bez jebkādām „sāpēm” un tas būs tieši tas, kas nepieciešams, lai tev veidotos šis iekrājums.

Vēlreiz atkārtošu, ka attieksme pret 10% uzkrājuma veidošanu nav viennozīmīga. Un tomēr, pēc savas pieredzes varu teikt – kad tu izslēgsi no savas dzīves impulsīvos pirkumus, tas būs viens no veidiem, kā piesaistīt vairāk naudu. Pie tam, interesantākais, ka šādi rīkojoties, tev naudas būs arvien vairāk un vairāk, neskatoties uz to, ka ienākumi būs joprojām tie paši.

P.s. Šodien, staigājot pa veikaliem, es grasījos iztērēt Ls 2.50 pirkumam, kuru iepriekš nemaz nebiju plānojusi. Atverot maciņu un ieraugot savu zīmīti, es maku aizvēru ciet, bet atnākot mājās, precīzi šo summu – Ls 2.50 es iemetu krājkasītē.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Daudzi cilvēki, kas ir ņēmuši kredītu preču vai pakalpojumu iegādei, daudz maz ir apmierināti. Bet daudziem, ļoti daudziem cilvēkiem, kas ir sarūpējuši sev kredītu, dzīve ir mainījusies uz sliktāko pusi. Šie ir dati, kas iegūti no interneta (bankas komentārs).

Par kādām globālām lietām būtu jāpadomā pirms kredīta ņemšanas, lai nenokļūtu otrās kategorijas aizņemēju rindās?

Kādi ir tie iemesli, lai atteiktos no idejas ņemt kredītu?

Pirmais iemesls: rezervju trūkums

Pēc ekspertu domām ir ļoti riskanti ņemt kredītu, ja tev nav brīvu uzkrājumu tavu trīs mēnešu algu apmērā. Ja kredīta summa pārsniedz tavus gada ieņēmumus, tad taviem uzkrājumiem būtu jābūt vismaz 6 mēnešu algu apmērā – loģiski, brīvi pieejamiem, nevis depozītā vai esošiem apgrozījumā.

Rezerves nepieciešamībai ir vienkāršs izskaidrojums: tu vari nokļūt avārijā, smagi saslimt, zaudēt darbu un vairākus mēnešus neatrast jaunu, negaidīti vari būt spiesta iztērēt lielu naudas summu tuvu cilvēku problēmu risināšanai. Tas viss uz kādu laiku var strauji un līdz nullei samazināt tavus uzkrājumus un ienākumus. Un banka var uzlikt lielus procentus par laikā nenomaksātu kredītu. Līdz ar to, ir skaidrs, ka uzsākt kredīta cīņu ar savu likteni bez droša finansiāla nodrošinājuma nav gudri.

Bez šī drošības fonda ir vēl psiholoģisks moments. Daudzi speciālisti neiesaka ņemt kredītu, ja cilvēkam nav uzkrājuma vairāku mēneša algu apmērā, jo tas liecina vēl par to, ka tādam cilvēkam nav prasmes rīkoties ar finansēm.

Patiešām, atšķirībā no Rietumu pasaules, daudzi pie mums kredītu ņem ar vārdiem: „Es nekad nespētu sakrāt naudu tādam pirkumam, vienmēr kaut kam citam iztērētu, bet šai gadījumā dziedi vai raudi būšu spiesta maksāt…” Bet tas ir absolūti nepareizs personīgās finanšu disciplīnas ieaudzināšanas ceļš. Pareizāk sākt ar pašaudzināšanu, uzkrāšanu un kad esi tikusi galā ar savām iepirkšanās un tērēšanas vājībām, domāt par kredītiem.
Nav grūti uzminēt, ka šāds princips likvidē kredīta jēgu sadzīves tehnikas iegādei, jo lielākais tās vairums nemaksā vairāk par trim mēnešalgām.

Otrais iemesls: valūtas kursu nestabilitāte

Bez visa augstāk minētā gadās, ka strauji mainās valūtas kursi un esot kredīta ņēmēja, tu atkal zaudē. Vispirms zaudē algā vai tās pirkstspējā, bet banka vienlaicīgi vēl ņem no tevis lielāku summu par kredītu.

Trešais iemesls: ienākumu nediversificēšana

Ir vēlreiz jāatgādina par tuvākajos gados iespējamajiem forsmažora notikumiem, kas var spēcīgi traumēt tavu maksātspēju. Šī iemesla dēļ nav ieteicams kredītu ņemt tam, kuram ir viens vienīgais ienākumu avots. Un arī tam, kas ir spējīgs nodarboties tikai vienas profesijas ietvaros.

Kredīta gadījumā šobrīd būtu nepieciešams, lai ņēmējam būtu vismaz divi ienākumu avoti. Ideāli, ja šādi ienākumi ir dažādās valūtās.

Ceturtais iemesls: pseido izdevīgums

Kredīts tevi ieraus tūlītējos tēriņos ne tikai paša kredīta dēļ, bet arī iegādātā produkta dēļ. Daudzi pirkumi sniedz kāroto komfortu, bet sev līdzi nes arī apkalpošanas izdevumus, par kuriem kredīta ņēmēji bieži vien nepadomā.

Piemēram, cilvēks, kas mēnesī tērē 30 dolārus ceļa izdevumiem, nez kāpēc ir pārliecināts, ka, iegādājoties personīgo auto, viņš ieekonomēs. Bet degvielas un mašīnas apkopes izdevumi šos izdevumus drīzāk nevis ekonomēs, bet krietni pārsniegs.

Plus pie tā visa (patiesībā kā mīnuss) būs pāris simti dolāru ikmēneša kredīta izmaksas, ar kurām visu šo laiku varētu katru dienu braukāt ar taksi. Mašīna, protams, būs sava (un tas arī ir nosacīti), bet „sava” – ir nefinasiāls parametrs.

Autobraucēji apgalvo, ka automašīnas izmantošanas nekomerciālos nolūkos gadījumā naudas izteiksmes ziņā izdevīgums sākas tikai no brīža, ja auto tiek izmantots triju pasažieru pārvadāšanai. Pretējā gadījumā ir jāsaka: es vēlos paņemt kredīta komfortu un autoīpašnieka statusa līmeni. Par to es maksāšu nopietnu savu tagadējo ienākumu daļu. Bet es nevinnēšu iegādājoties šo preci, bet otrādi – bez izmaksām bankai, tērēšu vēl vairāk, nekā tagad.

Piektais iemesls: stress

Pieņemsim, tavuprāt, steidzama komforta elementa iegāde tomēr ir tava budžeta lielākās daļas vērta. Tad atceries sāpīgo nebrīves un nomāktības sajūtu, kas ir tāda cilvēka ikdiena, kuram tā saistīta ar kredīta saistībām.

Ne visai patīkami ilgu laiku darbā saņemt naudu, no kuras trešdaļas vai pat puses ir tūlīt pat jāšķiras. Ļoti satraucoši un nepatīkami ir diendienā just virs galvas Damokla parādu zobena ēnu par laikā neizmaksātu kredītu un ar šausmām lūkoties uz cenu kāpumiem utt.

Un galu galā, vai nav vērts un nav gudrāk to pašu summu, kuru tu bankai izmaksātu par savu auto, katru mēnesi akurāti atlikt tā paša perioda garumā (ievēro, ka bez jebkādām bankas soda sankcijām)? Un pēc tam, pēc pāris gadiem iegādāties mašīnu par „savu naudu”, saņemot kopā ar auto vēl ne mazu summu, kas ietaupīta uz procentiem. Un galvenais – saglabājot veselu, pa šiem gadiem neizpluinītu psihi.

Sestais iemesls: politekonomiskais

Kredītņemšanai ir jēga tad, ja aizņemtā nauda tiek izmantota aktīvos, kas nes peļņu (aprīkojums, prece pārdošanai utt.). Un tikai tad, ja šie ienākumi tuvākā nākotnē atpērk visas izmaksas un sāk dot tīru peļņu.

Piemēram, uzņēmējs pērk jaunu mikroautobusu, ņem kredītā naudu 2/3 no tā cenas uz diviem gadiem. Pie tam, firmas īpašnieks ir aprēķinājis, ka tīrā ikmēneša peļņa, kas ienāk no autobusa kursēšanas pusotru reizi pārsniedz kredīta maksājumus. Un kaut arī rezultātā divu gadu laikā īpašnieks bankai būs pārmaksājis diezgan lielu naudas summu, šīs pārmaksas mašīna atgriezīs maksimums gada laikā. Pēc pieciem gadiem autobuss sevi būs atpircis pilnībā un īpašniekam nesīs absolūti tīrus ienākumus, it kā nekādu kapitālieguldījumu nav bijis. Beidzot, pēc septiņiem gadiem nolietoto mašīnu var pārdot, un tā jau būs pilnīgi tīra peļņa. Šādos apstākļos un pie šādiem ienākumiem, piekrīti, būtu dīvaini kredītu neņemt.

Bet, ja kreditējamā objekta vai priekšmeta nesošā peļņa nav liela, pie tam, kreditē sev zaudējumus nesošu preci vai pakalpojumus – tad iedarbojas nākamais, septītais iemesls.

Septītais iemesls: filozofiskais

Dzīvot uz parāda nav pareizi. Pēc būtības. Un attaisnojumi, ka visi tā dara – ir nepareizi. Ja speciāli neslāpēt savu sirdsapziņu, tā pati tev teiks priekšā, ka preču un pakalpojumu kreditēšanā daudz ir apšaubāma, „uzvelkoša” pat ne stresa dēļ, bet pašas idejas dēļ – dzīvot uz citu rēķina, ne par savu naudu.

Protams, dzīvē gadās momenti, kad naudas trūkuma dēļ īslaicīgi nākas aizņemties naudu pārtikas iegādei vai steidzamai ārstēšanai sev vai tuviniekiem. Gadās arī mazāk traģiskas nepieciešamības – kamēr vasara nav beigusies, aizņemties braucienam vai jauniem logiem, kamēr nav sākusies ziema. Tomēr, arī šajos piespiedu apstākļos nebūs pareizi aizņēmumu un dzīvi uz parāda uzskatīt par normu.

Ja tavs dzīves līmenis ir tieši tāds un ne labāks – ir vērts preces un pakalpojumus iegādāties saskaņā ar to. Bet, lai mērķētu uz šobrīd nepieejamām lietām, pēc psihologu vārdiem, sākumā vajadzētu, kaut nedaudz, padomāt par tēmu: ienākumu palielināšana. Kaut vai ieraudzīt šādas ienākumu palielināšanas iespējamību nākotnē.

Kad tu esi pārliecināta, ka taviem ienākumiem ir stabila, regulāra pieauguma tendence un esi pārliecināta, ka pretējas tendences risks ir minimāls, tad ir iemesls domāt par kredītu.

Bet vai tev IR tāda pārliecība un tendence tagad?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Dažreiz man patīk meklēt interesantu un noderīgu informāciju internetā. Un tā, kādu dienu es apkopoju internetā atrastus piecus oriģinālus veidus kā apejot „sevi” iekrāt naudu. Citiem vārdiem sakot, šodienas tēma ir: kā gada laikā no sevis „glābt” pāris simtus vai pat tūkstošus latu.

Šie pieci padomi ir veidi, kā dažādas sievietes (viņu vārdi ir latviskoti) spēj ietaupīt naudu. Iespējams, izanalizējot sava rakstura plusus un mīnusus, tu kādu no tiem spēsi pielāgot arī sev.

Konvertes

Oriģinālu veidu kā ekonomēt izdomāja Daiga: “Pēc tam, kad saskaņā ar kāda miljonāra noteikumiem, es „vispirms samaksāju sev” (atlieku naudu ieplānotajam lielajam pirkumam, veicu nākamā mēneša pamatpirkumus), pāri man paliek ļoti neliela naudas summa. Zinot, ka atlikusī naudas summa var „pazust” gan 2 nedēļās, gan 2 dienās, es rīkojos sekojoši.

Atlikušo naudu es samainu mazākās naudas zīmēs. Tad ņemu tīras konvertes (apm.2-3 gab. vienai nedēļai) un uz tām rakstu datumus, piemēram: „No 01.09 – 03.09” un lieku tajā konkrētu, šī perioda tēriņiem paredzēto naudas summu. Tad konvertes aizlīmēju un noslēpju tās sekcijā, speciāli tām atvēlētā kastē.

Kad tas izdarīts, man nekas cits neatliek kā iekļauties šajās ieplānotajās summās. Tāpēc, dažreiz, tā vietā, lai ļautos izdomātam kārdinājumam, piemēram, picas pasūtīšanai, es domāju par to, kādu garšīgu ēdienu varētu pagatavot no pupiņām vai kāpostgalvas. Pie tam, šis risinājums ir daudz vienkāršāks salīdzinājumā ar uzdevumu „No kā lai aizņemas naudu līdz algai?” Un tas ļoti disciplinē!”

Uz banku

Daudzi Irēnas ekonomijas sistēmu uzskata par neefektīvu, bet viņa zina to labāk… Pateicoties tam, ka viņa ir kļuvusi par regulāru bankas klientu, Irēnai vienmēr izdodas iekļauties savā knapajā budžetā.

Visu saņemto algu (diemžēl, Irēnai to joprojām izsniedz skaidrā naudā) viņa liek uz bankas konta. Pie tam, ne uz konta, no kura var noņemt naudu ar bankomāta karti. Naudu no šī konta Irēna izņem nelielās summās – pa 10-15 latiem. Un terē ļoti apdomīgi. Kad naudas summa beidzas, viņa atkal iet uz banku un atkal izņem nelielu naudas summu.

Joprojām Irēna nesaprot, kur ir tas „knifs”. Tomēr domā, ka noslēpums ir tajā, ka “uz rokām” viņai ir pavisam neliela naudas summa un tajā, ka naudu nevar jebkurā mirklī izņemt no bankomāta. Līdz ar to, Irēna nevar sev atļauties neko, izņemot tekošos tēriņus par pārtiku, nopirkt nagu lakas noņemšanas šķidrumu vai samaksāt tekošos mob.telefona rēķinus.

Pati sev kredītdevēja

Anitai ļoti patīk gatavot ēst un viņa jau sen sapņo par franču plīts iegādi. Saprotot, ka tik dārgs pirkums viņai „nespīd”, bet kredīts, kas noformēts bankā prasīs klāt vēl %, viņa izdomāja sekojošu. Summu – plīts cenu + procentus, viņa sadalīja ar mēnešu skaitu un iedomājās, ka ir paņēmusi kredītu. Viņa aizgāja uz banku, atvēra sev depozīta kontu un katru mēnesi uz to pārskaitīja konkrēto naudas summu.

Pēc gada viņa šo noguldījumu izņēma un nopirka sev plīti. Virs šīs summas viņai vēl palika 30% un noguldījuma procenti. Rezultātā Anitai palika vēl 40%, par kuriem viņa sev kā balvu „par drosmi, pacietību un apķērību” nopirka 40 priekšmetu franču trauku komplektu.

Ja viņa nebūtu to paveikusi, franču trauku komplekta Anitai nebūtu.

Nost ar pirmstermiņa noguldījuma atgriešanu

Nezinu kā pie mums Latvijā (neesmu pētījusi), bet valstī, kurā dzīvo Jana, visas bankas šobrīd piedāvā iespēju noguldījumu izņemt arī pirms termiņa.

Tas nozīmē, ka, ja 5-7 gadus atpakaļ, tu, bankai uzticot līdzekļus, tos varēji izņemt tikai pēc norunāta termiņa beigām (piemēram pēc 6 mēnešiem vai 5 gadiem), tad tagad tu to vari izdarīt jebkad. Pie tam, ir bankas, kuras šīs procedūras rezultātā procentus nesamazina.

Sākotnēji Jana šo ideju uztvēra ļoti progresīvi: „Cik jauki! Ja būs nepieciešamība, izņemšu!” Toties, tagad viņa saprot, ka tas ir tikai lieks kārdinājums iztērēt sakrāto naudas summu ne tam, kam tā ir paredzēta. Tāpēc Jana rīkojās sekojoši.

Viņa atvēra divus ātros depozītu kontus dažādās bankās. Vistuvākajā bankā – depozītu, kuru nedrīkst lauzt ātrāk par norunāto termiņu. Šai gadījumā ir viss kārtībā un kārdinājums nedarbosies. Janas depozīta termiņs ir uz 9 mēnešiem – precīzi līdz nākamajam atvaļinājumam. Otrs depozīta noguldījums ar iespēju to lauzt. Tas tika atvērts „visādam gadījumam”, ja nauda būs ĻOTI nepieciešama. Šīs bankas atrašanās vieta speciāli tika izvēlēta cik vien varēja tālāk – lai bez īpašas nepieciešamības nerastos vēlēšanās turp braukt. Kā sacīt jāsaka: aitas dzīvas un vilks paēdis.

Māsas vai drauga palīdzība

Ja tu neuzticies sev un savai spējai ekonomēt, atrodi cilvēku, kuram tu pilnībā uzticies.

Viktorijai šāds cilvēks ir viņas māsa Anna. Viņa ir ļoti ekonomiska. Tāpēc Viktorija savai māsai uztic naudu, kuru vēlas iekrāt un uzreiz pasaka kamdēļ vai kādiem nolūkiem.

Savukārt, Anna šo naudu atgriež tikai tad, kad Viktorija savu plānu vēlas un jau spēj realizēt. Citiem tēriņiem (pat svarīgiem un nepieciešamiem) viņa naudu māsai nedod.

Jau desmitām reižu Anna māsu ir izglābusi no nevajadzīgiem tēriņiem. Un pateicoties viņai, Viktorijai jau ir gan jauns laptops, gan vannas istabā skaists remonts.

Nu ko, arī es, izskatās, starp šīm naudas ekonomijas un iekrāšanas metodēm atradu „savējo”…

Uz tikšanos tepatās,

Aija