Tu ej uz veikalu, bet pie maizes plaukta, kurā redzamas desmitiem dažādu maizes šķirņu, tu sastingsti. Vēlies doties atvaļinājumā – un atkal tavā priekšā mokošā „kurp doties” izvēle. Tev jāiet uz randiņu, bet iekšā „jā” smagi cīnās ar „nē”. Un dzīve liekas, kā viena liela problēma.

Bet ir taču cilvēki, kuri lēmumus pieņem bez grūtībām, kuri uzrodas tur, kur tiek dalīti vissulīgākie bonusi un planē…. Planē, kad jāizvēlas starp melno un balto, smaida, kad dodas atvaļinājumā un pārliecinoši uzvelk zaļas kurpes, kad steidzas uz randiņu.

Kur slēpjas šī atšķirība?

Atbilde atrodama pašā virspusē – cilvēki, kuri tiek saukti par „veiksminiekiem”, ar sevi draudzējas. Lai vai ko viņi nedarītu, viņiem spēki nav jātērē bezjēdzīgai analīzei, šaubām un iekšējiem konfliktiem. Viņi ātri ieklausās savā intuīcijā, un pēc minūtes vai pat dažām sekundēm lēmums ir pieņemts.

Ja tu esi to vidū, kas ar šādiem panākumiem palielīties nevar, tad visdrīzāk tu vēl neesi nostiprinājusi draudzību ar savu „Es” un visus lēmumus  pieņem tikai balstoties uz apziņu. Lai to pārbaudītu, pievērs uzmanību sekojošām pazīmēm:

1.Tu demonstrē dzelžainu gribu.

Tev jau no bērnības teica, ka ļoti svarīgas ir tādas īpašības, kā neatlaidība, apņemība, dzelzs griba utt. Ka bez tām tu neko nesasniegsi un vispār – diez vai kļūsi par cienīgu cilvēku. Atteikšanos no jebkāda „likteņa izaicinājuma” tu sāki uztvert kā sakāvi un sevī attīstīji ieradumu sasniegt visu, kas gadās pa rokai. Gadījuma vēlmes un komunikācijas trūkums ar savu intuīciju, neļauj tev atsijāt svešus mērķus no savējiem. Tava neatlaidība un nevēlēšanās padoties pārvēršas pastāvīgā vardarbībā pār sevi. Tiek zaudēts laiks, enerģija, veselība, bet sasniegtais mērķis vēlamos rezultātus nenes.

2. Tu bieži slimo.

Ārsti tevi ir pārliecinājuši, ka visa problēma slēpjas laikā un ļaunprātīgajos vīrusos. Bet patiesībā, lielākajai tavu slimību daļai piemīt psihosomatisks raksturs. Pastāvīgi iekšējie konflikti, stresi, drūms noskaņojums imūnsistēmu novājina. Caur slimībām zemapziņa mēģina tev nosūtīt signālu, ka tavs izvēlētais dzīvesveids ir nepareizs. Bet nespēja laikā apstāties un sajust savas vajadzības, tevi padara kurlu un slimu.

Uzmanība pret savu ķermeni ļaus tev atrast patieso sliktās veselības iemeslu, atbrīvoties no daudzām slimībām un ievērojami uzlabot savas dzīves kvalitāti.

3. Tavi ienākumi ir niecīgi.

Bez intuīcijas palīdzības tu esi līdzīga cilvēkam, kuram rokās ir dārgumu atrašanās karte, bet viņš nav spējīgs atšifrēt specifiskos simbolus. Lai nesagrautu pierasto pasauli, tu sev esi izdomājusi ērtus attaisnojumus: nepareiza karte, šādas dārgumu slēptuves nepastāv, bagātība – tas ir ļaunums. Ir vērts pieminēt arī tos, kas, sevi nežēlojot, vienkārši uzar visu lauku un beigās sabrūk. Rezultātā notiek iekšējā krīze un tiek zaudēta veselība.

Uzsvaru liekot uz intuīciju, orientācija telpā notiek ļoti ātri. Saprast kur, kā un cik daudz tu vari nopelnīt, sev nekaitējot.

4. Tev ir nelaimīgas attiecības.

Te var runāt par jebkādu attiecību trūkumu. Ja neesi pieradusi sev uzticēties, neesi apmierināta ar savu izskatu un uzvedību, tu kļūsti kompleksaina. Šis iekšējais tukšums pierādījumus par tavu pievilcību tev liek meklēt ārējā pasaulē. Tu kāri absorbē sevī tev adresētās emocijas, jūtas, noskaņojumu, bet nespēj ar to dalīties. Sevis nepieņemšana padara tevi atkarīgu, tu piekrīti tev neizdevīgiem kompromisiem, un ne jau tāpēc, ka esi gatava veidot attiecības, bet no bailēm palikt bez ārējā atbalsta.

Labestīga, saudzīga attieksme pret savu iekšējo „Es” ļauj ne tikai sevi mīlēt, bet dāvāt siltumu arī citiem.

5. Tu daudz domā un šaubies.

Citādāk arī būt nevar, jo tu orientējies tikai uz apziņu. Bet tā, atšķirībā no zemapziņas, ir daudz lēnāka, kuslāka, un tai ir daudz mazāk informācijas. Šo daudzo pārdomu rezultātā tu palaid garām iespējas, tavā redzeslokā neparādās vajadzīgie cilvēki, un rezultātā paliec viena pati ar savām nepiepildītajām fantāzijām. Pastāvīgās šaubas padara tevi par neizlēmīgu cilvēku un aizmet no visa jaunā tālu prom atpakaļ.

Ar sevi izveidots kontakts mazina spriedzi, atbrīvo no nedrošības un ļauj ātri reaģēt uz izdevīgiem apstākļiem. Visneticamākās idejas saņem spēcīgu enerģijas grūdienu, un to īstenošanas process notiek bez liekiem uztraukumiem un ņemšanās.

6. Tu esi mūžīgā cīņā.

Tev patīkamāk ir apzināties, ka tu pašaizliedzīgi cīnies ar smagiem pārbaudījumiem, ik dienu izrādi ārkārtīgu drosmi un izturību, jo tādā veidā risinājumi izskatās daudz nozīmīgāki, bet darbi ir cieņas un apbrīnas vērti.

Pieslēgšanās savai intuīcijai rada viegluma un brīvības sajūtu. Dzīve kļūst par aizraujošu spēli, kur ikvienam ir iespēja izmēģināt savus spēkus dažādos virzienos, pielaikot neparastas lomas, un savākt ap sevi uzticamu līdzīgi domājošu cilvēku komandu.

7. Tu gatavo savus bērnus grūtai dzīvei.

Protams, tu to dari, jo bāzējies uz personīgo pieredzi. Tagad arī tavi bērni uzskata, ka dzīve – tā ir nopietna cīņa, bagātība ir ļaunums, bet slimība – tā ir tikai aukstā rudens lietus sekas.

Uzticības pilnu attiecību veidošana ar savu intuīciju ļauj uzkrāt jaunu pozitīvu pieredzi, ieraudzīt pasauli no saulainās puses un nodrošināt saviem bērniem laimīgu gaišu nākotni.

* * *

Pēc dažām sekundēm tu šo lapu aizvērsi un paliksi vienatnē ar sevi. Ieklausies sevī. Ko tu jūti? Kādus signālus raida tavs ķermenis?

Neatraidi sava iekšējā „ES” padomus, draudzējies ar viņu, dalies pieredzē, pateicies, stāsti par saviem sapņiem un tu iegūsi pilnīgi jaunas dzīves sajūtas. Veiksme būs tavs pastāvīgais biedrs, spriedze mazināsies, un tu, beidzot, bez bailēm un šaubām varēsi sevi saukt par laimīgu un veiksmīgu cilvēku.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Cilvēka jūtas spēj ne no kā radīt kaut ko un nezāles pārvērst dārzos. Tas ir vislielākais spēks, kas mīt mūsos. Kad cilvēks ir pārpildīts ar emocijām, viņš spēj paveikt gan varoņdarbus, gan pašus pretīgākos darbus.

Jūtas var raksturot, kā degvielu, bet saprāts ir kapteinis, kas stūrē cilvēces sabiedrības progresa kuģi. Ir četras galvenās jūtas, kas liek cilvēkam rīkoties, pie tam dažādā komplektācijā vai atsevišķi, tās var izraisīt neticamu rīcību. Un, ja šīs sajūtas ir vērstas pareizajā virzienā, tu vari savu dzīvi apgriezt kājām gaisā. Šai publikācijā runāsim tikai par četrām jūtām – par tām, kas var mainīt tavu dzīvi.

Riebums. Šo sajūtu ir grūti apvienot ar pozitīvām darbībām, bet tā VAR mainīt cilvēka dzīvi. Ja cilvēks jūt, ka citos rada riebumu, ja ir piedzīvojis daudz pazemojumu un aizvainojumu, viņš sasniedz to neatgriezenisko punktu, kad ir gatavs izaicināt dzīvi, sakot: “Viss, man ir gana!”, “Tā dzīvot vairs nevēlos!”, „Pietiek dzīvot bailēs, sāpēs un pazemojumos!” Tā visa rezultātā cilvēks burtiski tiek izgriezts uz otru pusi un viņš ir gatavs pārmaiņām.

Lēmums. Lai beidzot pieņemtu svarīgu lēmumu, ļoti daudziem cilvēkiem ir jānonāk situācijā, kad ir „piespiesti pie sienas”, kad apstākļi kļūst burtiski neciešami.Un te mēs saskaramies ar pretrunīgām jūtām, kuras galu galā veicina lēmumu pieņemšanu. Tas līdzinās tam, it kā esam nonākuši krustcelēs, kurās krustojas divi, trīs vai četri ceļi. Pats lēmuma pieņemšanas process var radīt kuņģa darbības traucējumus, var izspiesties auksti sviedri un var neļaut mums aizmigt.

Dzīvei svarīgu lēmumu pieņemšana – tas ir sava veida pilsoņu karš mūsos. Karojošās cilvēka jūtu armijas, kurām ir bezgala daudz iemeslu un pamatojumu, cīnās viena ar otru un cenšas gūt virsroku pār mūsu saprātu. Mūsu gala lēmumi – vai tie ir bailīgi vai drosmīgi, impulsīvi vai labi pārdomāti, mūsu darbību var vai nu apstādināt vai veicināt.

Tāpēc – lai vai ko tu nedarītu, nekavējies šai krustojumā. Pieņem lēmumu. Labāk pieņemt nepareizu lēmumu, nekā nepieņemt to vispār. Katram cilvēkam ir jācīnās ar emocionālajām šaubām un savas jūtas ir jāsakārto.

Vēlme. Tā var rasties no iekšpuses vai arī var būt veicināta ārējas ietekmes rezultātā. Gandrīz jebkas var veicināt vēlmi. Tā var būt publikācija vai grāmata, kuru izlasot cilvēks sajūt iekšējo dzinuli kaut ko vēlēties. Tā var būt saruna ar draugu vai filma. Tāpēc, uzsākot sava vēlmju meklējumus, droši „laid” savā dzīvē jebkuru pozitīvu pieredzi.

Neatsakies no tās, neveido sienu. Šī siena var tevi paglābt no vilšanās, bet tā var arī lieki sargāt tevi no bagātinošās pieredzes gaismas. Ļauj dzīvei tev pieskarties, jo iespējams tieši nākamie pieskārieni būs tie, kas tavu dzīvi pagriezīs par visiem 180 grādiem.

Apņemšanās. Tā saka „Es gribu, es darīšu!” Un, ja cilvēks nolemj vai nu izdarīt vai mirt, viņu diez vai kāds spēs apstādināt. Alpīnists saka: „Es došos uz šo virsotni. Man saka, ka tā ir pārāk augsta, stāva, klinšaina un smaga. Bet es vienalga tajā nokļūšu un jūs redzēsiet, kā no šīs virsotnes es jums pamāšu ar roku.” Apņemšanās nozīmē – tu sev apsoli, ka nekad nepadosies. Un, ja tu sev pajautāsi: „Cik ilgi man būs jāstrādā, lai savu sapni piepildītu?” Tik ilgi, cik tas būs nepieciešams!

Lūk, kāds spēks piemīt cilvēka jūtām.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Cik gan bieži mēs kaut ko plānojam, saprotam pārmaiņu nepieciešamību savā dzīvē, bet nekādi nespējam spert pirmo soli, mokāmies, šaubāmies… Un tā paiet mūsu gadi, bieži vien labākie, kuru laikā mēs būtu spējušas izdarīt tik daudz svarīga, interesanta, tik daudz sniedzoša gandarījumu.

Piemēram, ieplānojot pārbraukšanu uz jaunu dzīves vietu vai uz lielāku pilsētu, cits ļoti ilgi domā, nesteidzas pieņemt lēmumu. Tai pašā laikā uzņēmīgākais sen jau būtu izdarījis šo soli, veiksmīgi iekārtojies, veidojis savu karjeru un dzīvi jau jaunajā dzīves vietā.

Vai vēl kāds piemērs. Sieviete jau sen ir sapratusi, ka esošā darba vieta viņai neder, nepatīk vai vēlētos nodarboties ar pavisam ko citu un arī amats piemērots ir piedāvāts, bet viņa „velk” laiku, nekādi nespēdama izlemt aiziet prom no nemīlamā, bet it kā stabilā darba…

Daudzas no mums ir neizlēmīgas arī iepazīstoties, kad nepieciešams izdarīt pirmo soli pretim jaunām, iespējams, laimīgām attiecībām. Kas slēpjas aiz šīs neizlēmības? Kāpēc tā notiek?

Visbiežāk neizlēmību un šaubas veicina bailes:

• Bailes no neveiksmes;
• Bailes zaudēt kaut ko pierastu;
• Bailes no pilnīgas izgāšanās;
• Bailes citu acīs izskatīties par muļķi;
• Bailes būt atraidītai;
• Bailes būt nosodītai un apsmietai utt.

Kā tad ar to visu tikt galā, kā pārvarēt šīs bailes?

Ir daži padomi, kuri, varbūt, varētu tev palīdzēt tikt galā ar šaubām un iegūt pārliecību un apņēmību rīkoties.

1.Nosaki svarīgumu. Padomā un nolem, cik būtisks tev ir šis solis, kuru tu nekādi nespēj spert. Centies saprast, kamdēļ tev tas nepieciešams. Iespējams, izrādīsies, ka nemaz nav nepieciešams pārvākties uz citu pilsētu, lai iekārtotos darba vietā, kas tev patiktu. Varbūt, tevi vienkārši piesaista fakts, ka tu varētu dzīvot lielpilsētā?… Bet mainot dzīves vietu tu nekļūsi laimīgāka, pat otrādi – tu sāksi skumt pēc savas sen zināmās pilsētas ieliņām, draugiem, vecākiem, kuri tagad būtu no tevis tālu.

2. Iedomājies visbriesmīgākās sekas. Pafantazē un atrodi visbriesmīgākos notikumus, kas var notikt neveiksmes gadījumā, ja tu izlemsi šo soli spert. Tu sapratīsi, ka pat visbriesmīgākais izrādīsies komisks, bet reālos neveiksmes momentus var viegli labot: atgriezties iepriekšējā vietā, atrast vēl labāku darba vietu, pārstāt kontaktēties ar cilvēku, ja viņš atsaka utt. Jebkurā gadījumā, tu iegūsi vērtīgu pieredzi, kas priekšdienās tev palīdzēs novērst jaunas kļūdas.

3. Iedomājies laimīgu nākotni. Vērtīgi būtu sev vizualizēt laimīgas nākotnes „bildes”. Padomā, kā var mainīties tava dzīve uz labo pusi, ja tu spersi šo soli? Jauni draugi, jauna darba vieta, lielas lielpilsētas iespējas, brīvība, patstāvība, veiksme…

4. Domā plaši. Neizskati savu problēmu tikai vienpusēji. Paskaties uz to no visām pusēm: attiecībā pret nākotni, pret dažādām tavas dzīves sfērām, pret taviem ģimenes locekļiem utt. Var izrādīties, ka šobrīd tev šis svarīgais lēmums šķiet biedējošs, bet nākotnē tu vienalga no šī soļa neizvairīsies. Tad kamdēļ gaidīt nākotni, ja jau tagad var sākt dzīvot labāk?

5. Tici savai veiksmei! Bez ticības neviens nav uzvarējis. Ja tu esi kaut ko izlēmusi izdarīt, dari to ar pozitīvu noskaņojumu, vīrišķīgi tiekot galā ar šķēršļiem un ar pārliecību ieplānoto sasniegt.
Atceries, ka dzīve ir virzība, pārmaiņas un gandarījums. Ja tā visa nav – tā nav dzīve. Tā ir taisna līnija monitorā…
Gandrīz vienmēr var atgriezties pie iepriekšējā. Un pat, ja tas nav iespējams, tad vienalga situāciju var mainīt uz labāku.

Viss ir tavās rokās, tai skaitā arī tava dzīve. Ja tu allaž no kāda gaidīsi palīdzību, „sēdēsi vienā vietā” , neattīstīsies un nekur nevirzīsies, tad dzīve paies neinteresanta un tukša. Neviens tavā vietā nepieņems tieši tev nepieciešamo lēmumu.

Tāpēc negaidi, uzņemies visu atbildību un izdari šo soli! Uzzināt kā tava dzīve mainīsies, kad tu būsi jaunajā dzīves vietā tu vari tikai vienā veidā – pārceļoties uz šo vietu. Un,ja tu ticēsi savai veiksmei, centīsies sasniegt savus mērķus, tad pārmaiņas noteikti būs un tās noteikti būs pozitīvas un laimīgas.

Uz tikšanos tepatās,

Aija