Daudzus gadus manu dzīvi varēja atspoguļot ar šādu ainu: Kaut kādi cilvēki sēž eksāmenu komisijā un, stingri manī lūkojoties, saka: „Katja, mēs redzam, ka tu kā māte uz „piecinieku” nevelc.

Un arī darbā tev nesanāk piecinieks. Uz trijnieku strādājat? Slinkojat? Jeb, varbūt, neesat šim darbam piemērota, jo ir nepieciešamas lielākas spējas, talants? Un kā Jums ir ar attiecībām? Nu kas tās par attiecībām, krīze aiz krīzes! Ar ko varat palielīties? Ne ar ko? Divnieks Jums! Kādu eksāmenu vēl esat nolēmusi nolikt? Seksu? Nu zināt, tas jau ir smieklīgi! Ir jāparāda stabili rezultāti, kas velk uz piecinieku, lai ar gadiem viss būtu labāk un labāk, biežāk un biežāk, dažādāk un dažādāk. Bet Jūs ko? Nē, nē, te vispār runāt nav ko!”

Daudzus gadus es visus eksāmenus šai nezināmajai, inkognito komisijai centos nolikt uz „pieci”. Es gribēju, lai specialitātē „dzīve” man būtu sarkanais diploms. Bet es izkritu te vienā, te otrā eksāmenā. Centos atkal – un atkal nekā.

Un beigu beigās es sāku padoties. Vispirms es nolēmu izkrist eksāmenā „ideāla māte”. Ļoti smagi, ar sāpēm un rūgtumu no sevis atlaidu domu, ka šajā eksāmenā spēšu būt izcila. Bet šis priekšmets izrādījās ļoti sarežģīts un smags. Tik daudz smalku nianšu, tik daudz prasību: kā un ko teikt, ar ko un kad barot, cik un kad būt kopā, kā mīlēt, kā netraumēt, kā elpot, kā neelpot… Un pamēģini neizdarīt kaut vienu – viss, „ideālas mātes” statuss ir vējā! Nē, es labāk būšu „trijnieku karaliene” un neideālā māte. Un brīnums: elpot kļuva kaut kā vieglāk, ar bērniem kļuva jautrāk un brīvāk.

„Ideāla sieva”. Vai tad es tāda jau neesmu? Vai tad šajā priekšmetā man nav automātisks „piecinieks”?

„Tikai egoiste sevi centīsies pārveidot pasaulē, kas ir pilna ar nepilnībām.” (kas ir šo vārdu autors?). Varbūt es labāk nolikšu eksāmenu „ideāls vīrs”? Es tikšu galā, es „pabeigšu” Viņu un pārveidošu, ir tikai pavisam nedaudz jāpielabo. Ehhh….tik ļoti centos nolikt eksāmenu „ideāls vīrs”, ka tas gandrīz vai beidzās ar šķiršanos. Kaut tu pazustu „ideālais vīrs”! Gandrīz vai sagrāva mūsu reālās, dzīvās attiecības! Pēc gandrīz vai 20 gadu laulības es konstatēju, ka tieši ar savu vīru – reālo, tādu neideālo es gribētu sagaidīt un pavadīt mūsu vecumdienas. Un, ja godīgi, man ir ko pārveidot pašai sevī. Ne piecinieka dēļ, bet attiecību dēļ.

„Ideāli bērni”. Pirmajam, tika nedaudz, jo tai laikā viņa mamma centās iegūt „sarkano diplomu”. Otrajam paveicās vairāk. Šo priekšmetu es metu malā ar lielu prieku. Domāju, ka esmu to pametusi sen, bet izrādās katrā jaunā bērnu vecumā parādās jaunas cerības. Bērni, neesiet ideāli, ne tamdēļ es jūs dzemdēju, lai jūs atbilstu manām cerībām!

“Perfekts sekss.” Šo eksāmenu mēs liekam, vadoties pēc glancētajiem žurnāliem un pieredzējušo draugu stāstiem. Šo priekšmetu mest malā ir mazliet žēl, bet es sapratu, ka tas traucē. Reālais sekss manās ilgstošajās attiecībās izrādās citādāks. Nestabils, ļoti atkarīgs no garastāvokļa, attiecībām, konteksta. Tas ir dažāds, reizēm fantastisks, bet dažreiz pakļauts rutīnai. Un es nevēlos savu seksu „uz trijnieku” mainīt uz kaut kādu ideālo. Ar katru sava ķermeņa šūnu es balsoju tieši par to seksu, kāds man ir.

Vārdu sakot, es nolēmu šo institūtu pamest. Dažreiz gan, ar kādu jaunu priekšmetu, kuru gribētu nolikt „uz pieci”, es tur iegriežos. Nostājos eksāmenu komisijas priekšā… Bet tad ātri atjēdzos un metos no turienes prom. Negribu uz pieci. Un arī diplomu negribu. Es vienkārši padzīvošu, kā protu, kā varu.

——————————

Šis ir internetā “sastaptas” publikācijas tulkojums. Tās autore ir Katja Bojdek.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Mēs nogurstam no mūsdienu pasaules. Tā smacē mūs ar savu ātrumu un savām prasībām. Skrien, zvani, lasi simtiem īsziņas, dari, dari, pērc vairāk, citādi nokavēsi, nedabūsi…! Bet TIK ļoti gribētos mierīgu, klusu un vienkāršu dzīvi nelielā mājā, kaut kur ezera krastā vai meža malā…

Varētu teikt, ka šis būs turpinājums publikācijai „ 9 padomi, kā dzīvi padarīt vieglāku un vienkāršāku”. Tikai šajā reizē “ķersimies vērsim pie ragiem”.

Jā, vienkārša dzīve bieži vien asociējas ar mājīgu mājokli meža vai ezera malā, ar piemājas dārziņu, kur var audzēt visu, kas nepieciešams. Diemžēl no šīs skrejošās pasaules noslēgties pavisam nav iespējams vai, drīzāk jāsaka, ir grūti, bet šodien tev došu dažus padomus, kā savu dzīvi kaut vai nedaudz padarīt vieglāku, mierīgāku, vienkāršāku.

Jo…ja tu, izlasot katru zemāk redzamo punktu, iebildīsi ar domu: „Nu jāāāā! Izdomāja gan! Ko cilvēki teiks!” vai arī „Tas jau nemaz nav tik vienkārši”, tad tev šie padomi nav vajadzīgi, jo tu pati vēlies būt šīs pasaules virpulī, skriet kopā ar visiem, bet ik pa laikam tevis izdvestās frāzes: „Ak, kā esmu nogurusi!” vai „Ak, kā man viss noriebies!” nav patiesas.

Izmanto vienkāršu mobilo telefonu

Tas būtu tik brīnišķīgi, ja varētu iztikt bez telefona, bet dažreiz tomēr ir nepieciešams steidzami kādam uzzvanīt, kādu sameklēt, kaut ko svarīgu uzzināt, bet telefona automātu uz ielām vairs nav. Bet viedtālruņa vietā taču var iegādāties visparastāko mobilo telefonu. Tas izmaksās ļoti lēti un atbrīvos tevi no bezgalīgiem un nogurdinošiem dialogiem un sērfojumiem sociālajos tīklos. Atliks laiks grāmatām, saviem ģimenes locekļiem, labām filmām (kuras, kad būsi tam noskaņota, atradīsi nevis TV programmā, bet savā datorā).

P.s. Šis padoms nederēs tiem, kuriem viedtālrunis svarīgs biznesa darījumu kārtošanai. Tomēr ļoooti lielai cilvēku daļai tas noteikti būtu svētīgi.

„Nogriez” televīzijas kabeli

Digitālās un kabeļtelevīzijas pakalpojumu piegādātāji savā starpā sacenšas – kurš piedāvās lielāko kanālu skaitu. TEV to vajag??? Ja spēku, laika un vēlmes ir gana tikai tam, lai noskatītos vienu vai divas labas filmas vai seriālus trijos TV kanālos, kamdēļ tev būtu jāmaksā par 500? Ja nevari izdzīvot bez TV kanāliem, atstāj minimālo kanālu skaitu – tos, kuri tev tiešām nepieciešami.

Vai, galu galā, atbrīvojies no televizora pavisam. Jo…principā – tas ir TIK dīvaini, ka mēs pērkam lieeeelus ekrānus tamdēļ, lai skatītos tajos to, ko kāds liek mums skatīties un pat ir izveidojis veselu programmu mūsu smadzenēm visas nedēļas garumā… Iespējams, pateicoties tam, ka tu no šīs skaistās kastes atbrīvosies, tev izdosies atdzīvināt senu, jauku ģimenes tradīciju – pabūt kopā un parunāties ar ģimeni pie vakariņu galda?

Viss, taču ir mūsu rokās – UN TIKAI! Neviens jau mums neliek pirkt šos plakanos ekrānus un pie tiem dirnēt stundām ilgi, apraujot pat bērnu, jo viņa dēļ nevar saklausīt, ko kāds teicis tur – tajā ekrānā.

Atbrīvojies no kredītkartēm

Varbūt to tev nemaz nav, tāpēc apsveicu tevi! Bet daudzi ar šīm kredītkartēm sevi cenšas apmānīt, lai justos kaut nedaudz, bet tomēr bagātāki. Mēs ļaujam ar tām sev pirkt to, uz ko mums patiesībā naudas nav. Rezultātā šīs plastikāta kartes mums kļūst par apgrūtinājumu. Mēs visu laiku atceramies, ka esam parādā bankai. Atbrīvojies no kredītkartēm un sāc savu budžetu plānot. Jā, sajūta sākumā būs briesmīga, bet pamazām tu pieradīsi paļauties un plānot tikai to naudu, kura tev ir.

Atbrīvo savu māju no nevajadzīgām lietām

Esmu par to runājusi neskaitāmas reizes. Iztīri aizkrautos māju stūrus, bēniņus, drēbju skapjus. Atbrīvojies no visa, ko tu neizmanto. Krāmi mums traucē dzīvot. Tie „apēd” vietu mūsu mājā un aizņem mūsu laiku – jo ik pa laikam mums ir jādomā par to, kur visas šīs lietas likt. Izmet, izdali, atdod vai pārdod. Bet iegūto naudu izlieto kredītu atmaksai. Aizrauj sevi ar šo ideju – tu redzēsi, tas būs brīnišķīgs pasākums un vel brīnišķīgāka sajūta pēc tam!

Atbrīvojies no nevajadzīgiem ikmēneša izdevumiem

Sporta kluba abonementa karte, kuru tu izmanto labi, ja reizi nedēļā, 500 digitālās televīzijas kanāli, mobilā interneta pakete – kādus bezjēdzīgos izdevumus vari TU nosaukt? Niecīgas summas? Jā, bet tās ir tās naudas tērcītes, kas aizplūst prom no tava maka, un, kuru dēļ tu brīžiem nevari atrast iemeslu kāpēc trūkst naudas. Pārskati savus tēriņus.

Iespējams, lai saglabātu sportisku formu, būtu gana ar regulārām pastaigām vai rīta skrējieniem tuvākajā skvērā. Par TV mēs jau runājām otrajā punktā, bet mobilais internets – ja tas tiešām tev vajadzīgs, tad, varbūt, ne šādos apjomos?

Daudzus tēriņus mēs, patiesībā, veicam aiz ieraduma. Ir vērts dažreiz padomāt, vai tiešām man tas vajadzīgs?

Seko līdzi saviem tēriņiem

Sāc pierakstīt savus tēriņus. Sākotnēji tas var likties apgrūtinoši, bet rezultātā tas tavu dzīvi padarīs vieglāku. Kad sapratīsi, kur tu savu naudu tērē, tu varēsi novērst nevajadzīgos tēriņus.

Piemēram, automašīna. Tā tiešām tev ir nepieciešama? Vai tev nav apnikušas šīs mūžīgās galvassāpes: auto mazgāšana, remonts, soda naudas, stress dēļ sliktiem ceļiem un laika apstākļiem, dēļ stāvvietām un nekaunīgiem šoferiem… Un klāt vēl ievērojams finanšu ieguldījums un ikgadēja tehniskā apskate. Tātad, tu tērē naudu, laiku, nervus … ko tu saņem pretī? Hmmm…tiešām – KO? Izsver visus plusus un mīnusus.

Protams, ir situācijas, kad bez mašīnas iztikt nav iespējams. Bet es ne par šīm situācijām tagad runāju.

Seko savam laikam

Jā, jā – kaut vai nedēļu vai dažas dienas pēc kārtas pieraksti savu laiku, kuru tu tērē. Pieraksti ne tikai to laiku, kuru tu tērē darbam, atpūtai un mājasdarbiem. Seko, kā tieši tu savu laiku tērē darbā, mājās un, kā tērē atlikušās stundas vai kaut vai atlikušo stundu. Visdrīzāk tu izfiltrēsi dažus tādus darbus (nodarbes?), kuri tev atņem pārāk daudz laika. Bet laiks, taču ir nauda – tie ir divi svarīgi cilvēka resursi.

Kad tava dzīve kļūs vienkāršāka, šie divi resursi pieaugs. Un tieši šī ir tā vienkāršās dzīves priekšrocība mūsdienu pasaulē.

Visbrīnišķīgākais šajā visā ir tas, ka tu vari izpildīt TIKAI vienu tā punktu, pie tam, vienalga kuru, un tava dzīve JAU kļūs vienkāršāka.

Protams, ja spēsi izmantot visus septiņus padomus, dzīve var mainīties ļoti kardināli. Vai arī – šīs izmaiņas tu vari ieviest pamazām, soli pēc soļa. Un vēl viena labā ziņa – šajā procesā TIEŠĀM izvēle ir tikai tavās rokās.

Uz tikšanos tepatās,

Aija