Šodien es gribētu Tev dot dažus padomus, kā ikdienā, esot rūpju, problēmu, pat nepatikšanu jūklī ierautai, tomēr iegūt vai saglabāt labu noskaņojumu. Jā, dzīvē ir dažādas situācijas un es zinu, padomus izlasot, Tu varētu pat pateikt man „viegli teikt”…,  bet pamēģini!  Noteikti kāds no šiem padomiem varētu būt arī „tavējais”.

Iemācies sevi kontrolēt. Neapvainojies par sīkumiem, nestrīdies ar tuviem cilvēkiem, piedod viņiem. Piedodot, noteikti atbrīvojies no dusmām, aizvainojuma un atriebības kāres, jo šīs sajūtas iznīcinās vispirms jau Tavu nervu sistēmu un Tevis pašas dzīvi. Varbūt pat diezgan ilgstoši un nopietni.

Ir situācijas, kurās iesaku pamēģināt uz pasauli palūkoties caur humora prizmu. Pat, ja Tevi aizvainoja un Tu nokļuvi nepatīkamā, neērtā situācijā.  Vienalga pasmaidi un sev pasaki: „Arī tas pāries!” Varbūt Tu neticēsi, bet tiem, kas tam patiesi tic, tiešām viss sliktais pāriet.

Netupi mājās,  apvainojusies uz visu pasauli!  Vispirms atbildi sev: un ko tas mainīs? Vari nešaubīties: ārā, draugu vai paziņu lokā slikts noskaņojums būt nemaz nevar!

Ievies savā dzīvē kaut kā jauna elementus. Šad tad esošos paradumus nomaini  pret jauniem. Piemēram, uzsāc jaunu hobiju vai nomaini ģērbšanās stilu. Varbūt sāc apmeklēt teātri vai operu. Varbūt izstādes? Tu tiešām sajutīsi ievērojamas pārmaiņas. Nu kaut vai – piemēram, uzvelkot apavus ar augstāku papēdi, nekā parasti, Tu kļūsi garāka, iztaisnosies Tava mugura un sāksi ievērot Tev pievērstus apkārt esošo vīriešu skatienus. Nekas tik ļoti neuzlabo noskaņojumu, kā apkārtējo uzmanība!

Iemācies atvilkt elpu. Kad tu izpildi kādu monotonu, apnicīgu darbu, domā par kaut ko patīkamu. Piemēram, par gaidāmo tikšanos ar draugiem vai mīļoto cilvēku. Un vēl, relaksēties palīdzēs aromlampa. Lūk, ēteriskās eļļas, kas labvēlīgi ietekmē mūsu noskaņojumu, nervu sistēmu un dvēselisko stāvokli: mandarīns, apelsīns, citrons, greipfrūts un bergamote.

Sāc nodarboties ar peldēšanu. Ūdens mūsu ķermenim palīdz atpūsties un atbrīvoties, vienlaicīgi paaugstinot tonusu un garastāvokli.

Apstājies un atskaties… Dažreiz mēs nonākam strupceļā tikai tāpēc, ka neatrodam laiku padomāt par to vai kustamies pareizajā virzienā. Ir laicīgi jācenšas sakārtot savas domas, mērķus, pazīšanās.. – tieši tāpat, kā mēs regulāri uzkopjam savu māju.

Izturies pret dzīvi vienkāršāk. Dzīvē vienmēr atradīsies vieta varoņdarbam, bet ne vienmēr tas ir vajadzīgs. Cik vien bieži tas ir iespējams, centies koncentrēties uz to, ko tu konkrēta brīdī dari. Priecājies arī par maziem sasniegumiem. Dzīve ir pārāk īsa, lai skumtu un sevi vainotu. Labo to, ko vari izlabot uzreiz – lūdz piedošanu (bet dari to patiesi), maini attieksmi utt. – un virzies uz priekšu.

Saglabā perspektīves sajūtu. Dzīve ir kustība un tas, kas tev šodien liekas traģēdija, iespējams, rīt jau tev liks pat pasmaidīt. Ne velti taču saka, ka rīts ir gudrāks par vakaru.

Aizmirsti par nepatikšanām. Ja gribas pavārtīties gultā un sevi pažēlot, šai vēlmei labāk nepakļaujies. Kusties pati un „kustīgas” kļūs arī tavas emocijas. Noskaties labu filmu, sakārto māju…Un atceries: tu pati esi atbildīga par savām sajūtām un emocijām. Esi gudra, esi tālredzīga, bet nepārproti mani – saglabā cilvēcīgumu, saikni ar Dievu un, ja tas būs tā, tad tici man – VISS BŪS LABI!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Stundas sākumā profesors pacēla rokā glāzi, kurā bija neliels daudzums ūdens.

Viņš turēja šo glāzi, tik ilgi, kamēr viņam uzmanību pievērsa visi studenti, un tad pajautāja: „Cik, jūsuprāt, sver šī glāze?”

„50 grami!”, „100 grami!”, „125 grami!” – minēja studenti.

Es arī pats nezinu,- teica profesors, – lai to uzzinātu, tā būtu jānosver.

Bet jautājums, tomēr, ir cits: kas notiks, ja es šo glāzi paturēšu tā vēl pāris minūtes?”

– Nekas, – atbildēja studenti.

-Labi. Bet kas būs, ja es to turēšu stundu?- atkal jautāja profesors.

– Jums sāks sāpēt roka,- atbildēja viens no studentiem.

– Tā. Bet kas būs, ja es to tā turēšu veselu dienu?

– Jūsu roka pārakmeņosies, Jūs sajutīsiet muskuļos lielu spriedzi un Jūsu roka pat var būt paralizēta un nāksies doties uz slimnīcu,- pārējo studentu smieklu pavadīts, atbildēja vēl viens students.

– Ļoti labi, – mierīgi turpināja profesors, – bet vai šai laikā mainīsies šīs glāzes svars?

– Nē, – tāda bija studentu atbilde.

– Tad no kurienes ir radusies šī sāpe plecos un saspringums muskuļos? – studenti bija pārsteigti par jautājumu un aizdomājās.

– Kas man būtu jādara, lai no šīs sāpes atbrīvotos? – jautāja profesors.

– Jānolaiž glāze, – sekoja ātra atbilde no auditorijas.

– Lūk, – iesaucās profesors, – tieši tā notiek arī ar mūsu dzīves problēmām un neveiksmēm.

Turēsi galvā dažas minūtes – tas ir normāli. Domāsi par tām ilgu laiku, sāksi just sāpes. Bet, ja turpināsi domāt par tām ilgi, tās sāks tevi paralizēt un tas nozīmē, ka ne ar ko citu nodarboties vairs nespēsi.

Ir svarīgi pārdomāt situāciju un izdarīt secinājumus, bet vēl svarīgāk katras dienas beigās, pirms ej gulēt, šīs problēmas atlaist.

Un tā tu katru rītu varēsi mosties bez spriedzes – možs un svaigs, gatavs tikt galā ar jaunām dzīves situācijām.

Tāpēc atceries: „Nolaid glāzi dienas beigās!” Jo svars taču nemainās, bet roka var būt paralizēta…Un vēl labāk – ja situācija ļauj, izlej glāzi. Un visbiežāk tā ļauj.

Cik bieži mūsu dzīvē gadās situācijas, kas ir diezgan sarežģītas un it kā pat neatrisināmas un mēs tās „griežam un griežam” savā galvā un nelaižam vaļā. Bet dažreiz ir vienkārši jāatļauj sev tās atlaist un dot iespēju šai ne vienkāršajai situācijai attīstīties.

Vai tev ir bijušas šādas situācijas? Vai ir bijis tā, ka domās „pieķeries” pie kādas problēmas un, kad kaut kādā nesaprotamā veidā tā tomēr nokļūst otrajā jeb aizmugures plānā, tā atrisinās pati no sevis?

Uz tikšanos tepatās,

Aija