1.Padomā…šobrīd vienkārši padomā par to, ko tu gribētu Jaunajā gadā. Visās sfērās: skaistums un veselība, attiecības ģimenē, māja, darbs un finanses, pašizaugsme, ceļojumi, iespaidi… Pasapņo un tā kārtīgi – no visas sirds pasapņo! Sapņo droši, lai pēc tam nebūtu žēl, ka par maz sev „piesapņoji” . Iedomājies, ka Visums tev saka: „Iespējams ir viss! Kā sev „piesapņosi”, tā arī būs!”

2. Bet tagad sameklē baltu lapu un rakstāmo. Noteikti iesaku rakstīt ar roku. Aizver acis un atceries visu, ko piesapņoji. Burtiski iegrimsti šajos sapņos. Un tad domās pārvietojies uz to laika punktu, kurā tas viss jau tev ir noticis un pieder! Kā tu tur jūties? Kāda tu tur esi? Ko tu redzi, ko dzirdi, kā rīkojies?

3. Un tagad iedomājies, ka tu tā – no nākotnes, tieši pēc 1 gada (sākot no šodienas datuma) raksti sev vēstuli, tagadējai. Tas būs tāds brīnišķīgs sveiciens sev no nākotnes!

Un sāc, apmēram, šādi:

„Sveika, mīļā, …….., šodien ir tāds un tāds datums (tieši pēc gada no šodienas)! Un es vēlos tev pastāstīt, kā es dzīvoju un kā man sokas.”

Pastāsti vēstulē par savu realitāti, kura tev jau ir pēc gada, par visu to, par ko tu sapņoji tikko. Izmantojot pozitīvus formulējumus, raksti tagadnes formā. Neizmanto vārdu daļas „ne” un citas negatīvas formas.

Visu apraksti ļoti smalki:

– Kāda tu TUR (pēc gada) esi, kā tu izskaties, kā jūties?

– Kur tu dzīvo?

– Ar ko nodarbojies, kādas ir tavas emocijas, sajūtas?

– Kādas attiecības ar tuviniekiem?

– Kā pavadi savu brīvo laiku?

– Kur ceļo utt.?

Respektīvi visu precīzi saskaņā ar tiem sapņiem (punkts Nr.1), ko pirms tam sapņoji.

4. Kad uzrakstīsi vēstuli, ieliec konvertē, aizlīmē un uzraksti uz tās, kam šī vēstule ir adresēta (savu vārdu, uzvārdu) un frāzi: „Atvērt – datums (precīzi pēc 1 gada sākot no dienas, kad to uzrakstīsi).

5. Noliec vēstuli tur, kur to pēc gada tev jāatrod, bet telefonā uzliec atgādinājumu datumā, kad šī vēstule jāatver.

Tu redzēsi – patīkamas emocijas un pārsteigumi pēc 1 gada būs garantēti!

Vai tu rakstīsi šādu vēstuli?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Es domāju, ka šī tēma ir īstajā brīdī – pirms Jaunā gada sākuma, pirms tās vienīgās pusnakts gadā, kad mēs uzdrīkstamies uzsaukt tostus par sapņiem, kas nav piepildījušies un, varbūt, pat ar pukstošu sirdi uzdrīkstamies par tiem atcerēties vēlreiz un apsolīt, kaut vai klusām sev, ka „es to izdarīšu!”

Bet tad iestājas 1.janvāris, 20.februāris, 15.maijs…..un lielākā cilvēku daļa, jeb mēs, aizmirstam par šiem sapņiem, par šiem sirdspukstiem…

Daudziem cilvēkiem nepatīk runāt par nepiepildītajām vēlmēm jeb sapņiem. Laika gaitā, “muļķīgo fantāziju” vietā nāk aprēķins, atturība un sociālās normas. Aizliegumu skaits palielinās, bet vēlmes kļūt mazākas un mazākas…

Vai arī tu domā, ka ir kāds, kurš ir atnācis un aizliedzis 50-gadīgajai sievietei sapņot par apprecēšanos, vai arī pieticīgam strādniekam kāds ir slēdzis ceļu uz tūkstošiem un pat miljoniem? Pajautā to viņiem. Tu neatradīsi nevienu reālu ārējo šķēršļi. Viņu “spēcīgie argumenti” ir savstarpēji sapinušies ar iekšējiem kompleksiem, šabloniem un viltus pārliecībām.

Kā tas ir noticis?

Tajā mirklī, kad tu nolem, ka kaut kā neesi vērta, ka esi pārāk vāja, pārāk veca vai bez jebkādiem talantiem, tu pati (un neviens cits!) sev apkārt organizē attiecīgu realitāti.

Piemēram, paskatījies uz sevi spogulī, un nodomāji “Kaut kā es ne visai labi izskatos…” Izgāji uz ielas. Satiki vecu paziņu. Viņš palūkojās uz tevi un izteica tās pašas domas: “Hmm … tu kaut kā ne visai labi izskaties!” Tev kļūst pavisam skumji un atkal palūkojies uz sevi spogulī. Tu jau aizmirsi ar ko viss sākās, bet ļoti labi atceries satiktā paziņas vārdus. Un nu spogulī uz tevi jau skatās nelaimīgs radījums, kurš ir gatavs atkal un atkal apstiprināt “skarbo patiesību”. Uz šīs savas nejaušās, negatīvās domas, tu vari uztīt veselu sāpīgo pieredžu kamolu. Iekšā ir slikti, no ārpuses neomulīgi, un domāt par savām vēlmēm – sāpīgi.

Kāpēc sapņot ir sāpīgi?

Tu aizliedz sev “domāt ar vērienu”. Kas sevi nemīl, nepieņem, kautrējas, tas baidās ar sevi aizņemt lieku telpu un visādos iespējamos veidos cenšas samazināt savas vajadzības.

Nu, piemēram. Tu ieraudzīji veikalā lielu, skaistu dīvānu. Tieši tādu, kādu tu gribētu. Paskatījies uz cenu un neuzdrošinājies ne tikai uz tā apsēsties, tu neuzdrošinājies pat tuvoties tam: “Oooo! Nē! Tā ir pārāk liela greznība priekš manis!” Atnāci mājās, apsēdies uz vecā dīvāna. Neērti, toties TAAAS dīvāns!!! … Bet iekšējā balss momentā šo domu pārķer: “Tev nekad to nedabūt! Pietiek murgot! Gana tev būs ar to, kas ir! “

Tu iesi garām cilvēkiem, kuri sēž uz grezniem dīvāniem un jutīsies, kā citas planētas iemītnieks, kur eksistē tikai neērti un cieti dīvāni. Turklāt cilvēki, kas dzīvo tā, kā tu pašlaik sev aizliedz, atmosfēra, kura tev šķiet ir nesasniedzama, ik pa laikam radīs tev sāpes. No vienas puses, nemaz jau negribas justies, kā otrās šķiras cilvēkam, bet no otras puses – tu jūti smacējošo, smago iekšējo aizliegumu smagumu.

Kā to mainīt?

Pirmkārt, uzdrošinies izvilkt virspusē savus nepiepildītos sapņus. Tavs iekšējais „aizliedzējs” raudās, vaidēs, gaudos, knaibīs un dunkās tevi no iekšpuses. Bet neuztraucies, tas vienkārši aizsargā to programmu, kuru tu viņā ieprogrammēji pati. Kad tu „uzzīmēsi” jaunu, daudz patīkamāku realitāti, viņš tevi atlaidīs un sāks pat palīdzēt.

Otrkārt, pievērs uzmanību tam, ka ne visas vecās vēlmes vai sapņi būs tev aktuāli un svarīgi. Pārliecinies, ka tie ir piepildīti emocionāli. Ja tevī ir ticība, ka tu tos varētu īstenot, tad tu jutīsi prieku un enerģijas pieplūdumu. Bet, ja vēlme vai sapnis ir saglabājies, bet cerība to realizēt ir mirusi, tad tu sajutīsi rūgtumu, varbūt pat sariesīsies asaras. Jebkurā gadījumā, pret savām patiesajām vēlmēm vienaldzīga palikt nevarēsi.

Treškārt, rīkojies sekojoši:

1. Pieraksti to, ko tu vēlies. Šajā sarakstā jābūt tikai tām vēlēšanām, blakus kurām tu vari uzrakstīt “Es neesmu to pelnījusi.”

2. Padomā, kas tajās ir tāds, kāpēc tu neesi tās pelnījusi. Varbūt tu jūti, ka tas ir pārāk agri/vēlu, ka nav pieredzes, nav kontaktu, informācijas, naudas. Katra vēlēšanās ir mērāma dažādi.

3. Paskaties uz savu sarakstu. Ko tu jūti, skatoties uz katru no šīm vēlmēm? Varbūt tās ir asaras, skumjas, vilšanās, aizvainojums, sajūtas, ka tas nekad nenotiks. Neslēpies no savām patiesajām jūtām. Viena no svarīgākajām veiksmīga cilvēka īpašībām – ir spēja būt harmonijā ar visām savām emocijām.

4. Nosvītro vārdus “Es neesmu tā cienīga” un uzraksti “Es esmu to pelnījusi!”

5. Aizver acis un cik vien spilgti, krāsaini tas iespējams, iztēlojies to, ko tu vēlies sev un savai dzīvei.

6. Uzliec roku uz sirds un ar aizvērtām acīm sev pasaki: “Es esmu to pelnījusi!”

7. Sajūti, kā reaģē tavs ķermenis, kā mainās zemapziņa. Aiz savām sāpēm tu sajutīsi cerību. “Vai tiešām tas ir iespējams? Jā! Arī tas var būt, ja vien es pati sev to atļaušu”.

Tiklīdz tu atļausi sev pašu labāko, zemapziņa tavu entuziasmu akceptēs. Atceries, cilvēki, kuri tā jau dzīvo, nav citplanētieši. Visa problēma slēpjas tavā mērauklā, cik daudz esi gatava pieņemt pasauli un tās daudzveidību.

Kad nonāc saskarē ar lietām, notikumiem un cilvēkiem, ka šodien tev šķiet nepieejami, nesteidzies atgriezties uz “cietā dīvāna.” Sper soli pretī tam, kas jau ir gatavs ierasties tavā dzīvē – jaunam darbam, jaunām attiecībām, jaunai dzīves vietai, jaunam… Skaidri un droši sev pasaki “Es esmu to pelnījusi!” Un drīz vien tu konstatēsi, ka tev bija absolūta taisnība. Izdari to tagad, lai Jaunā gada naktī šampanieti varētu izdzert nevis par tukšiem, bet jau tevis pašas ieplānotajiem sapņiem un pārmaiņām!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Jaunā gada jēga ir saņemt vēl vienu iespēju. Iespēju piedot, kļūt labākam, izdarīt vairāk, dot vairāk, ticēt vairāk, vairāk mīlēt un neuztraukties par to, kas būtu, „ja…” , bet gan dzīvi uztvert tādu, kāda tā ir.

Jaunā gada apņemšanās noteikti ir vēl pavisam ‘svaigas’ tavā prātā un pirmā entuziasma švunka arī vēl nav zaudēta.

Kādus paradumus tu esi apņēmusies izmainīt?

Ēšanas, vingrošanas, laika plānošanas paradumus? Patiesībā nav svarīgi, ko tieši tu vēlies mainīt, svarīgi ir ko darīt, lai padarītu ieradumu izmaiņas veiksmīgas.

Kādas ir metodes, ko tu vari izmantot, lai motivētu sevi un padarītu paradumu izmaiņas veiksmīgas un noturīgas?

Šeit ir dažas no svarīgākajām:

1. Apņemšanās.

Apņemies sevī, ka tu izmainīsi paradumus. Padari savu apņemšanos iespējami publisku — raksti par to savā blogā, pievienojies virtuālajiem forumiem, pastāsti savai ģimenei un draugiem, raksti par to Facebook, izsūti ikdienas e-pasta jaunumus un Tweetus par savām sekmēm. Jo pozitīvāks būs sabiedrības spiediens, jo labāk.

2. Praktizēšana.

Paradumu maiņa ir prasme un, kā ar jebkuru prasmi, tajā ir jāvingrinās. Veic 30 dienu izaicinājumu un mēģini vingrināties savā jaunajā paradumā katru dienu 30 dienas. Tā tu trenēsi sevi šajā jaunajā paradumā atkal un atkal no jauna. Ja kaut kas noiet greizi, nepārmet sev, bet vienkārši mēģini vēlreiz. Prakse veido meistaru.

3. Motivācija.

Atrodi iespējami daudzus veidus, kā motivēt sevi.

4. Izsekošana.

Vislabāk ir, ja tu seko līdzi savam paraduma maiņas progresam katru dienu. Tas var izklausīties grūti, bet tas padarīs tava ieraduma maiņu veiksmīgāku. Dari to pirms dodies gulēt. Nav labāka veida kā motivēt sevi kā tavas pašas personīgā pieredze. Tu vari arī izvēlēties rakstīt dienasgrāmatu.

5. Atbalsts.

Pievienojies virtuālajai grupai vai veic savu paradumu maiņu kopā ar partneri. Ieradumu maiņa būs daudz vienkāršāka, ja arī citi to darīs kopā ar tevi.

6. Atalgojumi.

Atalgo sevi bieži: katras no pirmo trīs dienu beigās, un tad katras nedēļas beigās, un pēc tam ar lielo atalgojumu 30 dienu izaicinājuma beigās.

7. Fokusēšanās.

Ir ļoti svarīgi koncentrēt savu uzmanību uz šo jauno paradumu pilnas 30 dienas. Tāpēc ir grūti veikt vairāk nekā vienu vai divu paradumu maiņu vienlaikus — tu nevari saglabāt fokusu. Atrodi veidus, kā koncentrēt savu uzmanību uz tavu paradumu. Pieliec atgādinājumus (post-it) pie rakstāmgalda vai mājās. Nosūti sev e-pasta atgādinājumus. Uzliec to kā attēlu uz datora ekrāna. Visviens, kā to to dari, saglabā lāzera uzmanību!

8. Pozitīva domāšana.

Šis varbūt ir vissvarīgākais elements. Ja tu sev saki, ka to vari izdarīt, ka tu to darīsi, tad tu izdarīsi. Apklusini visas negatīvās domas, un aizstāj tās ar pozitīvām. Tu to vari izdarīt!

Uz tikšanos tepatās,

Inese