Ir pirmdiena un sākas jauna darba nedēļa. Kaut arī – tam jau nav nozīmes, jo tikpat labi šodien var būt tava dzimšanas diena, tikpat labi 1.janvāris vai tava atvaļinājuma vai pensijas pirmā diena.

Šie 10 atgādinājumi tev noderēs jebkad. Kaut vai tāpēc, ka šodien ir jauna diena.

1. Koncentrējies tikai uz to, kam patiešām ir nozīme. Kad mums ir slikts garastāvoklis, mums ir tendence pievērst uzmanību negatīviem notikumiem. Palūkojies uz kopējo ainu… Vai tiešām šie sīkumi ir tā vērti, lai novērstu tavu uzmanību?

2. Ir normāli un pat nepieciešams pabūt vienatnē ar sevi. Dažreiz mums vienkārši ir jāizdara solis atpakaļ, lai izskatītu situāciju vai dzīvi kopumā. Nebaidies no šī soļa.

3. Kontrolēt absolūti visu nav iespējams. Tu nevari prognozēt visus savas dzīves notikumus. Arī plānot visu sīkumos nav iespējams, dažreiz pat nav vajadzīgs. Izmanto iespēju situāciju vienkārši „atlaist”.

4. Citu cilvēku viedoklim nav nozīmes. Dažreiz mēs esam ļoti atkarīgi no svešiem viedokļiem. Šī atkarība var nonākt tiktāl, ka mēs cenšamies izdabāt ikvienam, bet ne sev. Ieklausies savā intuīcijā un dari to, kas liekas pareizi vispirms tev pašai, neatkarīgi no tā, kāda būs apkārtējo reakcija.

5. Ja tu cīnies par to, kas tev ļoti daudz nozīmē, nepadodies, kad tu saņem negatīvu atbildi pirmo, piekto vai jau desmito reizi. Atceries par savu gala mērķi! Vai tu tiešām pieļausi situāciju, ka šie pieci vai desmit cilvēki, kas tev pateica „nē”, noteiks tavu nākotni? Edisons izdarīja 6000 eksperimentus, lai izgudrotu pirmo spuldzīti pasaulē.

6. Tev nav jāzina atbildes uz visiem jautājumiem. Nevienam no mums nav iepriekš koordinētas dzīves kartes. Mēs pastāvīgi mācāmies un augam. Pat, ja mums šobrīd ir 50 gadi. Dzīve pati par sevi ir noslēpums. Un ik pa laikam izjust nedrošību vai būt nepārliecinātam – tas ir normāli.

7. Tu esi pašpietiekama! Droši vien katru no mums apmeklē domas: “Es neesmu pietiekami gudra vai pietiekoši skaista, vai pietiekami spēcīga, lai darītu ……………” Dod sev iespēju izpaust savu jaunās īpašības, tā vietā, lai formētu ierobežojošu pārliecību par sevi vai savām spējām. Nomaini negatīvo pārliecību pret pozitīvo.

8. Dzīvo tagadnē. Mēģini nedomāt par pagātni vai neraizēties par nākotni. Ienes šodienā maksimālo šī brīža apziņu.

9. Nesatraucies – izjūtas un pārdzīvojumi tevi nenogalinās! Protams, šķiršanās rūgtums, skumjas, depresija un aizvainojums rada pilnīgas bezpalīdzības, bezcerības un baiļu sajūtas. Viss, kas tev šādās situācijās jādara, ir „jāpaņem sevi rokās” un jāieprogrammē perfektu notikumu vai situācijas rezultātu. Pateicies Dievam par šo dzīves mācību un pieredzi un virzies tālāk.

10. Mēs visi esam cilvēki. Tas, laikam gan, ir pats svarīgākais atgādinājums. Mēs pieļāvām, pieļaujam un pieļausim kļūdas. Vai mums šobrīd 25 vai 75 gadi. Mēs ne vienmēr jutīsimies laimīgas un pozitīvas.

Kad nākamajā reizē tu jutīsies nomākta vai salauzta, vienkārši atceries – tu neesi ideāls . Mēs dzīvojam un, dzīvojot, gūstam pieredzi.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Trikotāža un vilna ir vienkārši materiāli, kas kļuva par mūsdienu audumu karaļiem!

Kad uzvelkam siltu, skaistu un ērtu trikotāžas jaciņu, mēs nekad nedomājam kā un no kurienes šis materiāls ir radies. Izrādās trikotāža ir Ēģiptes piramīdu vienaudze!

Jau III-I gadsimtā pirms mūsu ēras arheologi atrada trikotāžas izstrādājumus, kas bija izgatavoti Ēģiptē. Tās bija īpašas zeķes ar atsevišķi veidotu lielās kājas pirkstu. Šādas zeķes nēsāja pie sandalēm.

Savukārt, Eiropā šis roku darinātais materiāls parādījās daudz vēlāk – apmēram XV gadsimtā. Bet XVI gadsimta beigās priesteris Viljams Lī izgudroja adāmo mašīnu.

Gan gadsimta vidū, gan daudz vēlāk adītās lietas tika uzskatītas par vienkāršo cilvēku atribūtiku. Kaut arī Anglijas karaliene Elizabete I ieviesa modē adītas trikotāžas mežģīnes un zeķes, tomēr augstākajās Eiropas sabiedrības aprindās priekšroka joprojām tika dota daudz izsmalcinātākiem un dārgākiem audumiem. Trikotāžas apģērbs bija lēts un neizskatījās eleganti. Savukārt, vienkāršie cilvēki ļoti augstu novērtēja labās trikotāžas īpašības – praktiskuma un izgatavošanas vienkāršības dēļ.

Ar laiku šī materiāla pieprasījums pieauga. Tāpēc XVIII gadsimta beigās un XIX gadsimta sākumā Eiropā tika atvērtas rūpnīcas, kas ražoja trikotāžu. Fabriku skaita ziņā līderi bija Francija un Vācija. Tieši francūži bija tie,kas audumam deva nosaukumu – „tricoter”, kas tulkojumā nozīmē „adīt”.

Laipni aicināti uz podiumiem

XIX gadsimta 70-tajos gados angļu aristokrāte Lilī Lengri pirmo reizi centās trikotāžu parādīt pasaulei. Šī dāma augstākās sabiedrības aprindās sāka parādīties džersija auduma kostīmos. Bet savu nosaukumu šis audums ieguva par godu tā izcelsmes vietai – Džersijas salai.

Tomēr sabiedrības lauvenei tā arī neizdevās kļūt par modes tendences aizsācēju un augstākajai sabiedrībai trikotāža joprojām neiepatikās.

Tas notika, bet daudz vēlāk – XX gadsimta 20-to gadu beigās pateicoties Itāļu modelētājai Elsa Schiaparelli.Tieši viņa panāca to, ka trikotāža nokļuva uz podiumiem un lika visai pasaulei par to sajūsmināties un, protams, arī nesāt!

Bet džersija audums populārs kļuva pateicoties citai modes noteicējai – Coco Chanel, kas radīja ērtus, pieguļošus kostīmus un tie kļuva par pasaules modes klasiku.Šodien par trikotāžas karalieni tiek saukta slavenā dizainere Sonia Rykiel.

Lūk tā, nemanot, trikotāža no neievērojamas „pelnrušķītes” kļuva par karaliskās cēlo audumu ģimenes locekli.

Trikotāžas kopšanas noteikumi

Trikotāža tik spēcīgi ir iesakņojusies mūsu ikdienā, ka bez tās iedomāties mūsdienu garderobi nemaz nav iespējams. Lai vai kādā gada laikā tu neatvērtu savu skapi, tur noteikti atradīsies trikotāžas izstrādājumi: kašmira svīteri, kardigāni, praktiskas un skaistas kleitas, viegla mežģīņu jaciņa, pieguļošs džemperītis. Tieši tā dēļ tik ļoti šo materiālu mīl dizaineri, bet mēs to augstu vērtējam tā praktiskuma, ērtuma un skaistuma dēļ.

Lai trikotāžas mantas kalpotu ilgi un vienmēr izskatītos pievilcīgi, tām ir nepieciešama pareiza kopšana.

Trikotāžas izstrādājumu uzglabāšana

Trikotāžas izstrādājumi gandrīz neburzās, bet nav ieteicams tos glabāt sagumzītus un svaidīt kur pagadās. Vēl pareizāk būtu, ja savā garderobes skapī tu tiem iedalītu atsevišķus pakaramos.

Lai retāk tos būtu jāmazgā, būtu labi, ja pēc katras nēsāšanas reizes tos varētu izvēdināt.

Trikotāžas izstrādājumu mazgāšana

Adītus izstrādājumus ir jāmazgā atsevišķi no citiem apģērbiem un ideāli, ja to vari izdarīt ar rokām: neberžot, nesaspiežot, lai ne veidotos savēlumi un bumbulīši.

Lai trikotāža nezaudētu formu, to nedrīkst izžņaugt, sagriezt šņorē vai stiept, cenšoties izžaut. Ir akurāti jāsaspiež ar rokām un jāiztaisno.

· Trikotāžu mazgājot veļas mašīnā, izmanto delikāto režīmu un bez veļas žaušanas režīma.

· Lai trikotāža nesarautos un nesaveltos, to jāmērcē un jāmazgā tikai vēsā ūdenī – ne siltākā par 30 grādiem.

· Angoras, kašmira, mohēras, vilnas izstrādājumus mazgā ar speciāliem līdzekļiem – tie izstrādājumu padara mīkstu un tam palīdz saglabāt sākotnējo krāsu.

· Nekad neber veļas pulveri tieši uz apģērba – tas zaudēs savu sākotnējo krāsu.

· Mazgājot krāsainu trikotāžu, nekad neizmanto pulveri, kas satur balinātāju.

Nelielas viltības

· Mazgājot delikāto trikotāžu, izmanto sarīvētu ziepju gabaliņu (2 gramus uz 1 litru ūdens) vai jebkuru šampūnu.

· Lai angoras un mohēras izstrādājumi būtu mīksti arī pēc mazgāšanas, veļas pulvera vietā izmanto olu šampūnu, bet skalojamam ūdenim pievieno 1 tējkaroti glicerīna.

· Trikotāžas „bītlenes” apkakle pēc mazgāšanas neizstaipīsies, ja gar tās tās malu lieliem dūrieniem ar rokām nošūsi diegu. Pēc mazgāšanas diegu izvelc.

Uzmanību! Ja uz trikotāžas izstrādājuma ir zamša, ādas vai kažokādas apdare, tādu izstrādājumu mazgāt nedrīkst, bet jānodod ķīmiskajā tīrītavā.

Skalošana

· Ja trikotāžas izstrādājumus tu mazgā ar rokām, tad pirmajam skalošanas ūdenim noteikti izmanto tās pašas temperatūras ūdeni, ko izmantoji mazgājot – citādi materiāls var savelties.

· Pārējās skalošanas reizēs ūdens drīkst būt siltāks.

· Cītīgi izskalo mazgāšanas līdzekli – ja tas paliks auduma šķiedrās, tas krāsu var „saēst”.

· Pie pēdējā skalošanas ūdens var pievienot skalošanai domātu šķidrumu – tas izstrādājumu padarīs daudz mīkstāku un likvidēs statisko elektrību.

Trikotāžas izstrādājuma žāvēšana

Izmazgāto trikotāžu nekādā gadījumā nedrīkst karināt uz veļas šņores. Izstrādājumu jāizspiež ar rokām, jāietin lielā dvielī un jānospiež pussausu. Žāvēt to drīkst tikai istabas temperatūrā, izklājot uz līdzenas virsmas. Tamdēļ uz grīdas vai galda izklāj palagu vai dvieli un iztaisnojot piedurknes, uz tā var novietot svīterus vai jaciņas.

Nekādā gadījumā neizmanto veļas mašīnas kaltēšanas režīmu! Šos izstrādājumus nedrīkst karināt arī saulē.

Ja izstrādājums satur sintētiku (piemēram, elastānu), to var labi izspiest un pakarināt žāvēties uz pakaramā.

Gludināšana

Gludināt jaciņu vai svīteri var ar gludekli, kura temperatūra nav augstāka par 110 grādiem. Tas jādara no kreisās puses, bet vēl labāk – caur labi izspiestu, mitru lupatiņu.

Var izmantot arī tvaika režīmu. Bet to drīkst darīt tikai gadījumā, ja izstrādājumam nav reljefu rakstu.

Trikotāžas savēlumu likvidēšana

Diemžēl trikotāžu ilgi nēsājot, izvairīties no materiāla savelšanās un bumbulīšu veidošanās nav iespējams. Kā likums, tie rodas apģērbam, kuram ir sintētisks piejaukums un arī tad, ja apģērbs netiek kopts pareizi.

Lai likvidētu šos bumbulīšus, mūsdienās ir pieejamas speciālas ierīces. Bet var izmantot arī „vecmāmiņu” metodi: noskūt izstrādājumu ar bārdas skuvekli. Lai to izdarītu, izklāj apģērbu uz cietas, gludas virsmas un ļoti uzmanīgi, vieglām kustībām pārvelc vairākas reizes diega virzienā. Bumbulīši pazudīs un tavs apģērbs izskatīsies kā jauns!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Es nezinu vai vakar lielveikalā nonācu vairāk tāpēc, lai ar padomu palīdzētu vīram iegādāties jaunas kurpes, bikses un somu jeb, lai nejauši (bet gan jau „jauši”), nopirktu jauno grāmatu…

Padarīts tika gan viens, gan otrs, bet vērtīgāks, manuprāt, priekš manis ( ceru šo neizlasīs vīrs ) ir otrs, nejaušais pirkums. Lai gan, es nojaušu, ka arī mans vīrs jau ir paspējis novērtēt šo grāmatu.

J.Rozes grāmatnīcā, kā vienu no pirmajiem plauktiņiem, es vienmēr sameklēju to, kurā atrodas grāmatas par Dievu, par ticību, kristietību utt. Arī vakar rīkojos tāpat. Un tūlīt pat manās acīs nonāca Regīnas Bretas grāmata „Dievs acis nemirkšķina”. Laikam, kādu pusstundu es pavadīju, lai ar sajūsmu lasītu fragmentus tajā un saprastu, ka mana pirmā nojauta par šīs grāmatas vērtību un to, ka grāmata ir īpaša, ir pareiza.

Tā ir īpaša. Atrodot šīs grāmatas nosaukuma anglisko tulkojumu (God Never Blinks), sapratu, ka kaut kad, kaut kur esmu jau par šo grāmatu dzirdējusi… Autore ir sieviete, kas savā dzīvē izcietusi daudz. 41 gada vecumā viņa saslima ar vēzi. Cīņa pret slimību ilga gadu un tad vēl gadu ilga atlabšanas periods.

Kad grāmatas autorei palika 45 gadi, viņa atkal gulēja gultā, domājot un apcerot par visu, ko dzīve viņai iemācīja. Un dvēselē, pēkšņi, radās tāds kā avots, no kura plūda idejas. Regīna to visu pierakstīja un pierakstītais pārvērtās avīžslejā ar nosaukumu: „ 45 mācības, ko man sniegusi dzīve”. Interesantākais, ka sākotnēji nevienam no redaktoriem šī ideja un sleja nepatika.

Kad Regīnai palika 50 gadi, viņas 45 mācības papildinājās ar vēl piecām. Un tad notika brīnums. Cilvēki no visas pasaules viens otram pārsūtīja šo sleju. Gan mācītāji, gan medmāsas, sociālie darbinieki, ticīgie un neticīgie – pārpublicēja šīs mācības savos emuāros, tīmekļa vietnēs, pārrakstīja blociņos un šo sarakstu nēsāja un nēsā joprojām līdzi maciņos, piesprauž darba vietās pie sienas, mājās pie ledusskapja…

Šī grāmata ir jāizlasa, jo bez uzrakstītā grāmatā ne vienmēr var pareizi izprast mācībās teikto.

Bet, jebkurā gadījumā…

Šīs mācības ir dāvana, ko Regīna Breta vakar uzdāvināja man. Un šīs 50 mācības es pārpublicēju mūsu blogā un dāvinu šodien tev.

Lasi tās, pārdomā un, ja tev kas pasakāms – „neturi sveci zem pūra”, padalies ar domām komentāros!

P.s. 40.mācība ir mana mīļākā..

Lai tev jauks šis vakars!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

50 mācības ko sniegusi dzīve:

1.mācība. Dzīve nav taisnīga, bet tā tik un tā ir skaista.

2.mācība. Kad tu šaubies, vienkārši sper nākamo pareizo soli.

3.mācība. Dzīve ir pārāk īsa, lai izniekotu laiku, kādu ienīstot.

4.mācība. Neņem sevi pārāk nopietni. Neviens cits to nedara.

5.mācība. Katru mēnesi nomaksā savas kredītkartes.

6.mācība. Tev nav jāuzvar visos strīdos. Katrs var palikt pie savām domām.

7.mācība. Izraudies ar kādu kopā. Tas ir veselīgāk nekā raudāt vienatnē.

8.mācība. Uz Dievu drīkst dusmoties. Viņš tiek ar to galā.

9.mācība. Vissvarīgākais dzimumorgāns ir smadzenes.

10.mācība. Dievs nekad neuzliek mums vairāk, kā varam panest.

11.mācība. Izlīgsti ar savu pagātni, lai tā nesabojātu tavu tagadni.

12.mācība. Tavi bērni drīkst redzēt tevi raudam.

13.mācība. Nesalīdzini savu un citu cilvēku dzīvi. Tu nezini kāds ir viņu ceļš.

14.mācība. Ja kādas attiecības ir jātur noslēpumā, tās nav domātas tev.

15.mācība. Viss var mainīties ātrāk, nekā tu spēj pamirkšķināt acis. Taču neuztraucies – Dievs nekad acis nemirkšķina.

16.mācība. Dzīve ir par īsu, lai to pavadītu, sevi žēlojot. Ir vai nu jādzīvo, vai jāmirst.

17.mācība. Tu vari tikt galā ar visu, ko dzīve liek tev priekšā, ja vien dzīvo šodienā un neskrien laikam pa priekšu.

18.mācība. Rakstnieks ir cilvēks, kas raksta. Ja gribi būt rakstnieks, raksti!

19.mācība. Nekad nav par vēlu laimīgai bērnībai. Taču šī otra bērnība nav atkarīga ne no viena cita – tikai no tevis.

20.mācība. Ja runa ir par kaut ko tādu, kas tev patīk, nesamierinies ar „nē”.

21.mācība. Aizdedz sveces, uzklāj savus greznākos palagus un nēsā smalkāko veļu. Neko netaupi īpašam gadījumam. Šodiena ir pietiekami īpaša.

22.mācība. Sagatavojies vairāk, nekā vajadzīgs, un tad peldi pa straumi.

23.mācība. Esi ekscentrisks jau šodien. Negaidi vecumu, lai sāktu nēsāt lillā drēbes.

24.mācība. Sāc atlikt 10% pensijai, tiklīdz esi saņēmis pirmo algu.

25.mācība. Neviens cits nav atbildīgs par tavu laimi. Tu pats esi savas laimes izpilddirektors.

26.mācība. Piedzīvojot šķietamu katastrofu, pajautā sev: „Vai pēc pieciem gadiem tam būs kāda nozīme?”

27.mācība. Vienmēr izvēlies dzīvību.

28.mācība. Piedod visu visiem.

29.mācība. Tas, ko citi par tevi domā, nav tava darīšana.

30.mācība. Laiks dziedē gandrīz visu. Dod laikam laiku.

31.mācība. Lai cik laba vai slikta būtu kāda situācija, tā mainīsies.

32.mācība. Ja saslimsi, par tevi rūpēsies nevis darbs, bet tavi draugi. Kop attiecības ar viņiem.

33.mācība. Tici brīnumiem.

34.mācība. Dievs tevi mīl nevis tāpēc, ka tu kaut ko esi vai neesi izdarījis, bet gan tāpēc, ka Viņš ir Dievs.

35.mācība. Viss, kas mūs nenogalina, tiešām padara mūs stiprākus.

36.mācība. Labāk novecot, nekā mirt jaunam. Tas izskatās skaisti tikai filmās.

37.mācība. Taviem bērniem ir tikai viena bērnība. Dari visu, lai to būtu vērts atcerēties.

38.mācība. Lasi psalmus. Lai kāda būtu tava reliģiskā pārliecība, psalmos ir atrodamas visas emocijas, ko vien cilvēks var piedzīvot.

39.mācība. Ik dienu izej ārā. Brīnumi to vien gaida, kad tu tos atklāsi.

40.mācība. Ja mēs visi samestu savas problēmas kaudzē un tad paskatītos uz citu kaudzēm, mēs būtu ar mieru pacīnīties, lai dabūtu atpakaļ savējo.

41.mācība. Neesi dzīves brīvklausītājs. Piedalies tajā un dari visu, kas tavos spēkos.

42.mācība. Tiec vaļā no visa, kas nav noderīgs vai skaists un nesagādā prieku.

43.mācība. Beigu beigās nozīme būs tikai tam, ka esi mīlējis.

44.mācība. Skaudība ir tīra laika šķiešana. Tev jau ir viss, kas tev patiešām ir vajadzīgs.

45.mācība. Labākais vēl ir priekšā!

46.mācība. Lai kā tu justos, piecelies, saģērbies un parādies dzīvei.

47.mācība. Elpo. Tas nomierina prātu.

48.mācība. Ja nelūgsi, nedabūsi.

49.mācība. Palaid vaļā to, kam esi pieķēries.

50.mācība. Dzīve nav pārsieta ar lentīti, taču tā, vienalga, ir dāvana.

Un nobeigumā, lūk, fragments no 2.mācības (Kad tu šaubies, vienkārši sper nākamo pareizo soli) nodaļas:

„ Parasti mēs zinām, kādam vajadzētu būt nākamajam solim. Taču tas šķiet tik niecīgs, ka to nesaskatām, jo koncentrējamies uz kaut ko tādu, kas vīd tālā nākotnē – un tad redzam nevis mazu, vienkāršu soli, bet gan milzīgu, biedējošu lēcienu. Tā nu mēs gaidām un gaidām. It kā būtu sagaidāms, ka vienā brīdī mums zem kājām tiks izritināts sarkans paklājs, uz kura milzu burtiem būs rakstīts rīcības plāns.

Pat, ja tā notiktu, mēs baidītos uz šī paklāja spert savu kāju.

… Kad tu šaubies, vienkārši sper nākamo pareizo soli. Parasti tas ir kaut kas pavisam mazs. Kā teicis E.L.Doktorovs: „Vienmēr var redzēt tikai to ceļa posmu, ko izgaismo automašīnas tuvās gaismas. Taču tā var nobraukt visu ceļu.” Šī doma ir attiecināma arī uz visu dzīvi. Mana auto tuvās gaismas izgaismo nedaudz vairāk par 100 metriem, taču arī ar tik niecīgu apgaismojumu es varu aizbraukt līdz pat Kalifornijai. Vajadzīgs tikai tik daudz gaismas, lai varētu turpināt kustību”.