Kaut arī esam lieli un gudri, bet bērnišķīgās Jaunā gada brīnuma gaidas mūsos ir saglabājušās joprojām.

Un gaidot šo brīnuma mirkli, arī nopietnus un pieaugušus cilvēkus uztrauc prozaiskie jautājumi: ko uzdāvināt saviem tuviniekiem un draugiem, ko likt galdā un kā rotāt eglīti?

Šogad stilīgi esot, ja galda dekorācijās un noformējumā ir zaļās, zilās un melnās krāsas klātbūtne. Brīnišķīgi, ja galdauta toņu starpā būs pamanāms arī smilšainais.

Vissmagākais jautājums katrai saimniecei ir ēdienkartes sastādīšana. Ir patīkami un jauki, ja galdā ir kaut kas oriģināls un nebaudīts, bet atceries, ka ne ēdienu daudzums, pie kuru gatavošanas saimniecei jau jāstāv no paša rīta, ir nozīmīgākais. Galvenais, lai būtu garšīgi un jautri!

Ēdienu vislabāk piedāvāt, kā vienmēr, trīs variantos: varbūt kaut ko no truša gaļas, zivi, pildītas olas, kaut ko uzgriežamu uz šķīvjiem, dažādus salātu, bet saldajā – augļus un torti.

Negatavo jaucamos salātus visus un uzreiz, bet gan sagriez salātiem nepieciešamos ingredientus atsevišķi tā, lai nepieciešamības gadījumā to visu var ātri sajaukt kopā un pasniegt svaigi pagatavotus. Racionāla ēdienkarte neparedz ēdienu izmešanu laukā.

Ja neiztikt bez alkoholiskajiem dzērieniem, centies izvēlēties iemīļotos ciemiņu dzērienus. Nekad nevienam neliec dzert, vēl jo vairāk – pašai sev. Obligāti dzērieni – sulas un tīrs (var būt citrona) ūdens.

Cieni otra ticību un, ja cilvēks, kas atnācis pie tevis ciemos, ievēro gavēni – nepievērs viņam pastiprinātu uzmanību, piedāvājot nepiemērotus ēdienus.

Padomus par to, kā uzklāt galdu, tu atradīsi daudz, bet izvēlies tieši to, kas tuvāks liekas tev. Galvenais, lai šis vakars un šī nakts būtu jautri un viss, kas notiks patiess un no sirds. Ne tik svarīga ir bagātība, cik izdoma un fantāzija. Svētku atmosfēru rada nevis ēdienu un dzērienu daudzums, ne jūsu tērpi, kas izvēlēti pēc pēdējām modes vai zodiaka tendencēm, bet gan patiesais prieks, mājīgums un mīlestība jūsu starpā.

Jā, un protams – galvenais šo svētku atribūts ir skaistā, elegantā eglīte. Īstās, dzīvās eglītes uzdevums ir vienlaicīgi atspoguļot gan mājas saimnieku tradīcijas, gan arī būt par interjera „rozīnīti”. Kā pareizi rotāt eglīti, lai tā priecētu gan tevi pašu, gan tavus mīļos?

Pievērs uzmanību senajām jeb vintage rotām. Svētku egle – tā vispirms ir tradīciju atspoguļojums. Ja jūsu mājās ir saglabājušās jūsu vecmāmiņu un vectētiņu eglīšu mantiņas, tas ir brīnišķīgi – tas būs pats labākais jūsu eglītes rotājums.

Ja šādu rotājumu nav, eksperimentējiet ar krāsām, bet neaizmirstiet par kopējo interjeru. Labs un gaumīgs risinājums varētu būt mantiņas un spīguļu virtenes vienā krāsā. Pievērs uzmanību arī klasiskajai sarkanajai vai zilajai krāsai.

Var noderēt arī sekojoši varianti:

• Ja svētku vakaram ir sava tematika, tad arī savu eglīti varat „tematizēt”. To var darīt jebkurā gadījumā. Izdomājiet noteiktu tēmu un, atkarībā no tās, izvēlieties rotājumus. Piemēram, jūsu eglīte šogad var būt romantiska – tāpēc rotājiet to ar sirsniņām un katrs ciemiņš lai nāk nevis ar dāvanu, bet ar SAVU sirsniņu, ko iekarināt eglītē. Tā jūs savai eglītei būsiet izveidojuši mīļu un jautru, kādu citu gadu izmantojamu rotājumu komplektu, kas var kļūt arī par jauku piemiņu jūsu mazbērniem.

• Ļoti oriģināli izskatās pašu gatavotas eglīšu rotas.

P.S. Visas fotogrāfijas vari ieraudzīt palielinājumā, nospiežot uz tām ar “peles” kreiso taustiņu.

• Nebaidies no eklektikas. Dažādu krāsu un gadsimtu rotājumu apvienojums vienuviet tavu eglīti var padarīt īpašu.

Atceries – lai vai kā jūsu mājas eglīte būs rotāta, galvenais tās uzdevums ir priecēt jūs pašus, jūsu draugus un šai vakarā radīt patīkamu un mājīgu svētku noskaņojumu.

Kas attiecas uz galda dekorēšanu, tā centrā var izvietot caurspīdīgu vāzi, kas ir piepildīta ar ūdeni, kurā peld iedegtas svecītes.

Katra ciemiņa galda piederumus var rotāt ar pašgatavotu mini svečturīti un svecīti. Tamdēļ var paņemt pusīti grieķu rieksta čaumalas un piepildīt to ar plastilīnu. Centrā nostiprināt mazu svecīti, apkārt dekorēt ar sausajiem ziediem un zariņiem. Piestipriniet šo dekorējumu ar līmi pie blīvas pamatnītes. Šādas kompozīcijas pagatavot var uzticēt bērniem vai mazbērniem – viņi tikai priecāsies, ja var palīdzēt dekorēt svētku galdu.

Arī miniatūra egļu zariņu ikebana var būt labs galda noformējuma variants. Galda dekorēšanai var izmantot egļu rotājumu stikla bumbas – vislabāk, neplīstošās. Uz tām var uzrakstīt viesu vārdus un tās izmantot gan kā dāvaniņu, gan viesu galda karti.

Priecāšos, ja kāds padoms noderēs, bet es domāju, ka ar visu augstāk minēto tu ļoti labi tiksi galā arī bez īpašiem padomiem, jo galvenais tajā visā ir ieguldīt savu siržu mīļumu, patiesumu un siltumu!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

“Mežā dzimis, mežā audzis nāk uz māju pušķoties.” Kas tas ir?

Protams, viņa – egle! Ir dzirdēti daudzi ticējumi, kad eglīti nest mājās, kā pušķot, kurā debespusē istabai likt, bet kur un ko ar meža skaistuli darīt pēc svētkiem?

Ja esi meža īpašnieks, protams, iesi uz savu mežu un nesīsi mājās egli, kura augusi pārāk cieši blakus kādai sugas māsai (mežsaimnieciski to sauc par jaunaudžu kopšanu). Un tas būs labs un pareizs darbs no meža kopšanas viedokļa, jo kā retina burkānus vagā, tā retina egles mežā. Bet ko un kā darīt tiem, kuriem sava meža nav…labs risinājums ir eglīte podiņā. Tikai ko ar to darīt pēc svētkiem?

Pastāstīšu dažus iespējamos risinājuma variantus, kuru mērķis ir egli pēc svētkiem stādīt paliekošā vietā lauku radu īpašumā, vasaras mājā, terases megapodā utt.

Saglabāšana līdz stādīšanai:

1. Egli pēc svētkiem iznes vēsā verandā, stiklotā, bet neapkurināmā priekšnamā, balkonā, kāpņu telpā. Pieradini pie aukstuma ļoti pakāpeniski.

2. Neatstāj ilgi istabā, jo siltumā eglei sāksies veģetācija – parādīsies jaunie dzinumi. Līdz ar to egle var neieaugties vai dot pieaugumu tikai nākamajā gadā. Un saglabāt egli gribam tieši tamdēļ – lai tā ieaugtos zemē.

3. Protams, ja esi minimālisma piekritējs un/vai tas iederas interjerā – labs risinājums ir egles bonsai. Tad pods ar augu nav jānes ārā, nav jāplāno kur stādīt un kā pēc tam kopt…

Skujukoka bonsai

Stādīšana:

1. Labākais laiks stādīšanai ir agrs pavasaris (tikko atkususi zeme, bet ja tā nav sasalusi, var stādīt arī janvārī).

2. Egles var stādīt gan pa vienai gan grupās. Stādīšanas attālumam neatkarīgi no stāda lieluma un kompozīcijas jābūt 2 – 2,5m.

3. Egles ir ziemcietīgas, taču var ciest no agrajām pavasara salnām – tām var apsalt jaunie dzinumi.

4. Jā, un vēl – ja esi pircis veikalā un nezini, no kuras valsts un vietas eglīte nākusi – pastāv risks, ka eglīte izskatās skaista, bet tai būs stipri bojāta sakņu sistēma. Kāpēc? Izrokot un ievietojot podā tām var būt rupji apcirstas saknes, jo tās paredzētas vienreizējai lietošanai…Tāpēc, ja esi nolēmis pēc svētkiem eglīti ieaudzēt zemē, labāk pirkt podiņegli vietējā (Latvijas) stādaudzētavā.

Picea pungens ‘THUME’ tādai būtu jāizskatās labai sakņu sistēmai.

Kādu:

1. Ja podiņegle ir plānoto pirkumu sarakstā: labas un pušķošanai pateicīgas būs sudrabegle /Picea pungens/, baltegle /abies lasiocarpa/, Kanādas egle /Picea glauca/, Serbijas egle /Picea omorica/. Šīs egles izaug lielas un skaistas, ir katra dārza rota un prieks, tiesa augumā ražens – visas ap 10–15m pieaugušā vecumā. Šīm eglēm ir pieejamas arī pundurformas, par tām var jautāt stādaudzētavā.

Man jau šķiet, ka nekas nevar būt baltāks, tīrāks un gaišāks kā BALTS DĀRZS, BALTS KOKS UN BALTS SMAIDS.

‘’Gribas, lai baltā pasaulē
balti sniegi snieg,
Un pa baltiem lielceļiem
balti cilvēki iet.
Un, lai baltos cilvēkos
baltas domas dzimst.
Un, lai baltās darbdienās
balti svētki ir.’’

/I.Ziedonis/

GAIŠUS ZIEMASSVĒTKUS UN LAIMĪGU JAUNO GADU!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta